Vakar, 9.jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Jaunās pārtikas novērtēšanas kārtība un jaunās pārtikas klasifikācijas, marķēšanas un kvalitātes prasības”, kuri nosaka kārtību, kādā novērtējama jaunā pārtika, un jaunās pārtikas klasifikācijas, marķēšanas un kvalitātes prasības.

Noteikumi neattiecas uz pārtikas piedevām, pārtikas produktos izmantojamiem aromatizētājiem un pārtikas produktu ražošanā izmantojamiem ekstrahējošiem šķīdinātājiem.

Jaunā pārtika ir pārtika, kas Latvijā un Eiropas Savienībā nav lietota cilvēku uzturā nozīmīgos daudzumos. To iedala sešās grupās: pārtika, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem (1.grupa); pārtika, kas ražota no ģenētiski modificētiem organismiem, bet tos nesatur (2.grupa); pārtika ar jaunu vai ar apzināti modificētu pirmatnējo molekulāro struktūru (3.grupa); pārtika, kas sastāv no mikroorganismiem, sēnēm vai aļģēm vai ir izdalīta no tiem (4.grupa); pārtika, kas sastāv no augiem vai ir izdalīta no tiem, un pārtikas sastāvdaļas, kas izdalītas no dzīvniekiem, izņemot pārtiku un pārtikas sastāvdaļas, kas iegūtas ar tradicionālām pavairošanas vai audzēšanas metodēm, un par kuru ir pietiekama lietošanas pieredze kā par drošu pārtiku (5.grupa); pārtika, kuras ražošanā tiek izmantots jauns, netradicionāls tehnoloģiskais process, ja šis process izraisa ievērojamas pārmaiņas pārtikas sastāvā vai struktūrā, kas ietekmē vielmaiņu, pārtikas uzturvērtību vai nevēlamu vielu saturu tajā (6.grupa).

Lai Latvijā uzsāktu izplatīt jauno pārtiku, kurai nav Latvijā izsniegtas izplatīšanas atļaujas vai kura nav atzīta Eiropas Savienībā, ražotājs vai izplatītājs iesniedz Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padomē pieteikumu jaunās pārtikas izplatīšanas atļaujas saņemšanai. Eiropas Savienībā atzītā jaunā pārtika izplatāma bez ierobežojumiem.

Padome 90 dienu laikā izvērtē pieteikumu un tam pievienotos materiālus, sagatavo un nosūta Labklājības ministrijai ieteikumu izsniegt vai neizsniegt jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju vai pieprasa papildu informāciju jaunās pārtikas novērtēšanai.

Papildu informācijas novērtēšanai nepieciešamais laiks — 30 dienas — netiek ieskaitīts minētajā termiņā.

Pamatojoties uz padomes ieteikumu izsniegt vai neizsniegt jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju, Labklājības ministrija divu nedēļu laikā pieņem lēmumu izsniegt jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju vai motivēti atteikt izsniegt jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju un triju dienu laikā informē padomes sekretariātu par izsniegto atļauju. Padomes lēmumu var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.Labklājības ministrija anulē jaunās pārtikas izplatīšanas atļauju, ja ir iegūta jauna informācija, kas pierāda, ka jaunā pārtika var radīt kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.

Latvijas Pārtikas centrs nodrošina informācijas publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par Latvijā un Eiropas Savienībā atzīto jauno pārtiku. Informācijā norāda jaunās pārtikas pieteicēja nosaukumu un adresi, jaunās pārtikas nosaukumu, izsniegtās atļaujas numuru un datumu. Informāciju par Latvijā atzīto jauno pārtiku publicē divu nedēļu laikā pēc jaunās pārtikas izplatīšanas atļaujas izsniegšanas. Pēc informācijas publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” jaunā pārtika izplatāma bez ierobežojumiem.

Jaunās pārtikas ražošanas un izplatīšanas kontroli atbilstoši šo noteikumu prasībām veic Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Akceptēti noteikumi “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, kuri nosaka nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību.

Nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība attiecināma uz tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar nodarbinātajiem un citām personām, kuras saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir pakļautas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām.

Noteikts, ka šajos noteikumos noteiktā nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība nav attiecināma uz tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošas struktūrvienības karavīriem.

Nelaimes gadījumu izmeklē šādos gadījumos: nelaimes gadījums izraisījis nelaimes gadījumā cietušajam darbspēju zaudējumu uz laiku, kas ilgāks par vienu diennakti; pēc nelaimes gadījuma nelaimes gadījumā cietušais saskaņā ar medicīnisko atzinumu uz vienu darbadienu vai ilgāku laikposmu pārcelts citā darbā.

Noteikts, ka izmeklē visus nelaimes gadījumus, kas notikuši: pildot darba vai dienesta pienākumus, tajā skaitā: ražošanas vai mācību prakses laikā; atrodoties komandējumā; pārvietojoties starp objektiem, ja darbība saistīta ar darba pienākumiem; veicot jebkuru darbību uzņēmuma interesēs, ja arī nav bijis darba devēja rīkojums; atrodoties darba devēja valdījumā esošajā transportlīdzeklī maiņu starplaikā (vilcienu, lidmašīnu, jūras un upju kuģu apkalpes locekļi, autotransporta vadītāji un kravu pavadoņi); darba laikā, tajā skaitā: prettiesiskas nonāvēšanas (tīši vai aiz neuzmanības) vai smagu miesas bojājumu gadījumā, kas cietušajam nodarīti, pildot darba vai dienesta pienākumus; strīda laikā, kurš saistīts ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu; izmantojot personisko transporta līdzekli, kuru ar darba devēja rakstisku rīkojumu izmanto darba vai dienesta vajadzībām vai arī darba devēja uzdevumā; atrodoties darba devēja valdījumā esošajā transportlīdzeklī ceļā uz darbu vai no darba; uzņēmuma teritorijā vai citā darba vietā, ieskaitot noteiktos pārtraukumus (tehnoloģiskos, pusdienas un citos pārtraukumos), kad nodarbinātais pārvietojas uz darba vietu pirms darba sākuma vai no tās pēc darba beigām, darba vietu sakārtošanas laikā un darba aprīkojuma, specapģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu, sanitāro un sadzīves telpu lietošanas laikā, kā arī ražošanas objektu un iekārtu avārijas gadījumos; dabas katastrofu (zemestrīču, nogruvumu, plūdu, vētru un citu katastrofu), dzīvnieku un kukaiņu izraisītie veselības traucējumi, akūtas profesionālās saslimšanas, ko izsaukusi vienreizējā (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz organismu un hronisko saslimšanu saasināšanās gadījumi, ja šo saasinājumu izraisījuši darba vides riska faktori; nokļūstot saskarē ar inficētām asinīm, citiem iespējami inficētiem šķidrumiem un pastāv iespēja inficēties, bet nav radusies tūlītēja darbnespēja; pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā; ar Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālo dienesta pakāpi no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā, glābjot personas dzīvību, aizstāvot sabiedrisko kārtību, valsts vai personas īpašumu.

Par nelaimes gadījumu nodarbinātais un nelaimes gadījuma liecinieki nekavējoties ziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam, bet Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi vai liecinieks — savam tiešajam priekšniekam vai operatīvajam dežurantam, kuri pakļautības kārtībā ziņo iestādes priekšniekam.

Darba devējs, tiešais darba vadītājs vai darba aizsardzības speciālists, liecinieki nekavējoties sniedz nelaimes gadījumā cietušajam pirmo palīdzību un nodrošina medicīniskās palīdzības pieejamību (nogādā cietušo ārstniecības iestādē vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību). Darba devējs, bet šajos noteikumos minētajos gadījumos inspekcija, no ārstniecības iestādes pieprasa šajos noteikumos minēto izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi. Notikuma vietu līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam saglabā neskartu, ja tas neapdraud citu cilvēku dzīvību vai vidi, neizraisa avāriju, ugunsgrēku un netraucē darba procesu.

Nelaimes gadījumu, kas noticis ar nodarbināto, kurš nodarbināts pie darba devēja, izmeklē izmeklēšanas komisija, ko izveido darba devējs ar rakstisku rīkojumu trīs darba dienu laikā. Komisijas sastāvā ir: darba devēja norīkota persona; darba aizsardzības speciālists vai persona, kura pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus; nodarbināto uzticības persona vai galvenā uzticības persona; citi speciālisti, ja tas ir nepieciešams.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nelaimes gadījumu izmeklē ar iestādes priekšnieka rakstisku rīkojumu izveidota komisija ne mazāk kā triju amatpersonu sastāvā. Komisijas sastāvā iekļauj personāla nodaļas amatpersonu un citus speciālistus.

Komisija pēc tās izveidošanas vai inspekcijas amatpersona pēc ziņojuma saņemšanas par nelaimes gadījumu nekavējoties uzsāk izmeklēšanu un sešu darba dienu laikā izmeklē nelaimes gadījumu, kā arī sastāda aktu par nelaimes gadījumu darbā vai atzinumu par nelaimes gadījumu darbā.

Noteikts, ka šo noteikumu ievērošanu uzrauga Valsts darba inspekcija, attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm — Iekšlietu ministrija.

Akceptēti noteikumi “Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību”.

2001.gada 15.martā tika pieņemts likums “Par piesārņojumu”, kas nosaka prasības piesārņojuma augsnē, ūdenī un gaisā novēršanai vai samazināšanai. Likums piesārņojošās darbības iedala A, B un C kategorijās, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi.

Noteikumi nosaka B un C kategorijas piesārņojošās darbības, pieteikuma un atļaujas izsniegšanas kārtību, laika grafikus dažādu piesārņojošo darbību ierobežošanai, kā arī kārtību, kādā sabiedrība var iepazīties ar pieteikumu un iesniegt savus priekšlikumus, un iepazīties ar atļaujas nosacījumiem, monitoringa un pārbaudes rezultātiem. Noteikumi aizstās 2001.gada 17.jūlija Ministru kabineta noteikumus “A kategorijas atļauju un B kategorijas darbības atļauju atkritumu sadedzināšanas iekārtām pieteikšanas, izsniegšanas un pārskatīšanas kārtība un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanas noteikumi”. Tādējādi visas prasības, kas saistītas ar atļaujas saņemšanu, tiks noteiktas vienā normatīvā aktā.

Akceptēti “Noteikumi par robežkontroles punktu režīmu”.

Noteikts, ka robežkontroles punktu režīms ir šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktā kārtība, kādā robežkontroles punktos un robežpārejas punktos drīkst uzturēties un pārvietoties personas, kā arī kārtība, kādā Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija, teritoriālais vides veselības centrs veic citas darbības, kas saistītas ar personu un transportlīdzekļu kustību un preču pārvietošanu pāri valsts robežai.

Personu uzturēšanos robežkontroles punktos reglamentē atbilstoši attiecīgo personu statusam robežkontroles punktā. Šo noteikumu izpratnē personām robežkontroles punktā ir šāds statuss: kontroles amatpersonas — robežsargi, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu amatpersonas, Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas un teritoriālā vides veselības centra amatpersonas, kuras dienesta (darba) pienākumus veic robežkontroles punktos; uzraudzības amatpersonas — Valsts policijas darbinieki, ostu un lidostu apsardzes darbinieki, kā arī lidostu aviodrošības darbinieki, kuri dienesta (darba) pienākumus veic robežkontroles punktos; valsts robežu šķērsojošās personas — personas, kuras robežkontroles punktā ieradušās, lai šķērsotu valsts robežu; apkalpojošās personas — komercsabiedrību darbinieki, transporta kustības vadības dienestu darbinieki, kā arī individuālie komersanti, kuri dienesta (darba) pienākumus veic robežkontroles punktos; apmeklētāji — personas, kuras ieradušās robežkontroles punktā, lai pavadītu (sagaidītu) valsts robežu šķērsojošās personas, saņemtu (nodotu) kravu, nokārtotu muitas formalitātes vai citus jautājumus.

Režīmu nosaka atbilstoši robežkontroles punkta veidam. Robežkontroles punkta ēkās, būvēs un tā teritorijā režīmu nosaka, ņemot vērā attiecīgās ēkas, būves un teritorijas funkcionālo nozīmi. Režīma iedalījumam ir noteiktas šādas pakāpes: robežkontroles zonas režīms; robežkontroles punkta slēgtās teritorijas režīms; robežkontroles punkta atvērtās teritorijas režīms.

Autoceļu robežkontroles punktos visā to teritorijā ir pastāvīgi noteikts robežkontroles zonas režīms. Robežkontroles punkta teritorija ir nožogota, un tās uzraudzību un apsardzību veic robežsargi. Autoceļu robežkontroles punktā ar trim un vairāk braukšanas rindām vienā virzienā pretējās kustības joslas ir atdalītas ar nožogojumu. Personu ienākšanu un transportlīdzekļu iebraukšanu autoceļu robežkontroles punktā regulē un kontrolē robežsargi, bet iziešanu vai izbraukšanu no tā — robežsargi vai muitas amatpersonas.

Dzelzceļu robežkontroles punktos nosaka divas režīma pakāpes — robežkontroles zonas režīmu un robežkontroles punkta atvērtās teritorijas režīmu. Vilcienu pārvietošanos dzelzceļa robežkontroles punkta teritorijā vada transporta kustības vadības dienesti. Minētie dienesti robežkontrolei pakļauto vilcienu kustību saskaņo ar kontroles dienestiem. Robežkontroles zonā ietilpst dzelzceļa robežkontroles punkta teritorija un telpas, kurās veic vilcienu sastāvu, personu un preču robežkontroli, kā arī vilciena sastāvs, kurā notiek robežkontrole. Robežkontroles zona ir norobežota (nožogota) un apzīmēta ar informācijas zīmēm un uzrakstiem.

Ostu robežkontroles punktos nosaka trīs režīma pakāpes — robežkontroles zonas režīmu, robežkontroles punkta slēgtās teritorijas režīmu un robežkontroles punkta atvērtās teritorijas režīmu. Robežkontroles zonā ietilpst ostas (piestātnes) daļa un telpas, kurās tieši veic personu, transportlīdzekļu, kravu, preču, citu priekšmetu un to dokumentu robežkontroli. Robežkontroles zonas teritoriju un telpas nosaka kontroles dienestu vadītāji pēc saskaņošanas ar ostas administrāciju un attiecīgo ostas teritorijas valdītāju. Ostas teritorijas valdītājs robežkontroles zonu apzīmē ar informācijas zīmēm un uzrakstiem un pēc kontroles dienestu pieprasījuma to iežogo. Ja robežkontroli veic tieši uz kuģa, kutera, jahtas vai cita peldlīdzekļa un ja tas ir nepieciešams, kontroles amatpersonas robežkontroles zonu nosaka tieši uz kontrolējamā kuģa. Kuģu kapteiņi vai aģenti informē kontroles dienestus par kuģu pārvietošanos un izvietošanu robežkontroles punkta teritorijā un robežkontroles zonā. Informāciju par jahtu kustību ostā kontroles dienestiem sniedz ostas kontroles dienests vai attiecīgais jahtklubs.

Lidostu robežkontroles punktos nosaka trīs režīma pakāpes — robežkontroles zonas režīmu, robežkontroles punkta slēgtās teritorijas režīmu un robežkontroles punkta atvērtās teritorijas režīmu. Robežkontroles zonā ietilpst teritorija un telpas, kurās veic valsts robežu šķērsojošo personu, bagāžas, gaisakuģu un preču robežkontroli. Robežkontroles zonu nosaka kontroles dienestu vadītāji pēc saskaņošanas ar lidostas administrāciju. Lidostas administrācija robežkontroles zonu apzīmē ar informācijas zīmēm un uzrakstiem un pēc kontroles dienestu pieprasījuma to iežogo. Ja robežkontroli veic tieši uz gaisakuģa, robežkontroles zonu nosaka uz kontrolējamā gaisakuģa un tā tiešā tuvumā.

Akceptēts rīkojums “Par naudas balvas piešķiršanu Latvijas Hokeja federācijai”, kas paredz saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumiem Nr.62 “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā”, lai veicinātu sporta veida un jaunatnes sporta programmu attīstību, piešķirt naudas balvu — 100 000 latu — Latvijas Hokeja federācijai par valsts izlases piedalīšanos olimpiskajās spēlēs.

Akceptēti “Noteikumi par datorizēto rezervēšanas sistēmu piedāvāšanu un izmantošanu”, noteikumi vajadzīgi, lai izpildītu Latvijas saistības pret ES un ieviestu Eiropas Padomes 1989.gada 24.jūlija regulu 2299/89 par datorizēto rezervēšanas sistēmu darbības principiem un tās grozījumus. Jautājums par aviobiļešu datorizēto rezervēšanu pašlaik Latvijā netiek regulēts.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā datorizētajā rezervēšanas sistēmā tiek iekļauta informācija par pārvadātāja lidojumu sarakstu, brīvajām vietām, biļešu cenām un pakalpojumiem, kārtību, kādā tiek izkārtota informācija un nodrošināta tās pieejamība, kā arī piedāvāti un izmantoti rezervēšanas sistēmas pakalpojumi. Rezervēšanas sistēma ir apgādāta ar tehnisko aprīkojumu, lai rezervētu vietas vai izsniegtu biļetes.

Datorizētās rezervēšanas sistēmas piedāvātājs ir juridiska persona, kas ir atbildīga par rezervēšanas sistēmas darbību vai tirdzniecību ar tās pakalpojumiem.

Noteikumi attiecas uz katru rezervēšanas sistēmu, kurā iekļauta informācija par gaisa pārvadājumiem un kuras galvenajā ekrānā norādīta informācija par dzelzceļa pārvadājumiem, ko piedāvā vai izmanto Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no sistēmas piedāvātāja statusa vai valstiskās piederības; izmantotās informācijas avota vai attiecīgās rezervēšanas sistēmas centrālās datu apstrādes vienības atrašanās vietas; to lidostu ģeogrāfiskās atrašanās vietas, starp kurām tiek veikts gaisa pārvadājums.

Turpmāk — vēl