In Memoriam

Jānis Labsvīrs

13.03. 1907.–27. 06. 2002.

Aizsaulē aizgājis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda doktors tautsaimnieks, vēsturnieks un kaismīgs publicists Jānis Labsvīrs.

Liktenis viņam bija atvēlējis lielu un darbīgu mūžu, taču, kā ļoti daudziem pirmskara Latvijas laika inteliģentiem, sadalītu divās daļās — Latvijā un pasaulē.

Latvijas daļā palika dzimtā vieta Bilskas pagastā Valkas apriņķī, tautsaimniecības studijas Latvijas Universitātē (LU), skolotāja darbs, K. Barona Tautas augstskolas inspektora, Latvijas Darba kameras izglītības nodaļas vadītāja pienākumi. Strādādams par Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski kulturālā departamenta direktoru (1938–1940), J. Labsvīrs bija Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves notikumu liecinieks un aktīvs dalībnieks. Un cauri gariem gadiem laikmetu un politisko darbinieku lomas pārvērtēšanai saglabāja apbrīnojamu toleranci pret savu tālaika politisko pārliecību un darba devējiem.

Otrajā — pasaules pusē — bēgļu gaitas Vācijā, izceļošana uz ASV, maģistra grāds Batlera universitātē Indianapolisā, doktora grāds Indiānas universitātē, aizstāvot disertāciju “Pētījums par Baltijas valstu sovjetizāciju: Latvijas lauksaimniecības kolektivizācija. (1944–1956)”, vēlāk monogrāfijas veidā izdotu Latvijā. Un profesora slodze Indiānas pavalsts Terhautas universitātē.

Abas daļas vienoja dziļa ieinteresētība Latvijas liktenī, Latvijas neatkarības atjaunošanā, latviešu tautas identitātes saglabāšanā, ciešas saites ar Dzimteni. Dzimtenes atzinību un novērtējumu apstiprināja Triju Zvaigžņu ordenis, LZA goda doktora grāds, LU Latvijas vēstures institūta goda biedra statuss. Un to ļaužu cieņa un mīlestība, ar kuriem profesoram nācās saskarties, atbalstot vēstures zinātni Latvijā, publicējot savus darbus vai korespondējot.

Jāņa Labsvīra radošais mantojums ir pieejams visiem, paldies par to. Tās ir publikācijas laikrakstos “Laiks”, “Latvija Amerikā”, “Austrālijas Latvietis”, “Brīvā Latvija”, “Lauku Avīze”, žurnālos “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls” un “Latvijas Vēsture”. Tās ir vairākas K. Ulmaņa biogrāfijas, t.sk. līdzautorībā ar ministru A. Bērziņu uzrakstītā. Un rakstu krājumi ar jautājumiem un mudinājumiem virsrakstos “Kurp ejam?” un “Klausīsimies vēstures soļos”. Vienotas pasaules ainas radīšanai, vienotas vēstures izpratnes veidošanai.

Sit tibi terra levis!

Latvijas Zinātņu akadēmija