Par korupcijas apkarošanas ilūziju

Starptautiskās asociācijas cīņai ar narkomāniju un narkobiznesu prezidenta padomnieks Dainis Turlais:

Gribu vērst sabiedrības uzmanību uz faktu, ka šobrīd diezgan apzināti un mērķtiecīgi tiek veidots viedoklis, ka korupcija valsts pārvaldē ir pašsaprotama un nenovēršama lieta, ka tā nav īsti noziedzība, bet tāda kā nekārtība, nolaidība utt. Maz autoru, speciālistu, kas lietas sauktu īstajos vārdos. Un īstie vārdi ir – organizētā noziedzība. Korupcija ir noziegums un organizētās noziedzības visspilgtākā izpausme.

Runājot par organizētās noziedzības definējumu, parasti tiek minēti noziedzīgi grupējumi un to ietekmes sfēru sadale noziedzīgajās aprindās, taču netiek minēta organizētās noziedzības galvenā pazīme – organizētās noziedzības saaugšana ar valsts varu – un tās vistiešākā izpausme korupcija. Ja mēs uzstādām diagnozi valstij – korupcija, tas ir noziegums, noziedzīga rīcība, kurā iesaistīti valsts varas institūti.

Otrs secinājums – ja valsts vara nav korumpēta un ir pret jebkādām korupcijas izpausmēm, tad korupcija nav iespējama. Korupcija, ja tā pastāv, sākas visaugstākajā līmenī. Ja izpildvara nav korumpēta, arī tai pakļautie ierēdņi nevar būt korumpēti.

Trešais secinājums – korumpēta vara nevar cīnīties pret korupciju, lai kādai institūcijai tā deleģētu šīs tiesības, – tā ir tikai ilūzijas radīšana sabiedrībai.

Vēl būdams tieslietu ministra padomnieks, kad tika veidots Kontrabandas novēršanas centrs, es apzinājos šo ilūziju. Skaidri zinot, ka tiks izveidota šāda institūcija, es ziņojumā tieslietu ministram toreiz ieteicu neatbalstīt šo lēmumu. Tā ir mafija miniatūrā, kad par šādas institūcijas vadītāju politiska lēmuma rezultātā tiek iecelts cilvēks ar pilnvarām visaugstākajā līmenī, un viņam, šīs iestādes vadītājam, dotas tiesības koordinēt prokuratūras, kriminālpolicijas, Satversmes aizsardzības biroja, ekonomikas policijas, muitas, robežsardzes u.c. dienestu darbinieku rīcību! Ideālais variants, pēc kā tiecas mafija, – cieša sadarbība ar valsts institūcijām, šo valsts institūciju ietekme un kontrole.

Mums valstī jau ir izveidota institūcija, kam jānodarbojas ar kontrabandas apkarošanu, un tā ir muita. Jautājums: kāpēc šī institūcija nav patstāvīgs valsts dienests, bet citam dienestam pakļauta struktūra, kas provocē korupcijas iespējamību? Droši vien valstī ir maz cilvēku, kas zina, ka reģionālās muitas iestādes nemaz nav muitas priekšnieka pakļautībā. Valstī izveidoti un darbojas drošības dienesti – šīm institūcijām ir dotas plašas pilnvaras kontrolēt valsts iestādes, jebkura valsts subjekta darbību. Izpildvarai ir visas tiesības prasīt no muitas atbildību par tās tiešo pienākumu nepildīšanu, savukārt valsts drošības iestādēm, kurām ir dotas daudz lielākas pilnvaras nekā daudzās citās valstīs, ir tiesības noskaidrot valsts pārvaldes un tās institūciju vājās vietas un iemeslus, kāpēc korupcija tur netiek novērsta. Kāpēc tas netiek darīts?

Politiskā vara ir uzņēmusies izveidot jaunu institūciju – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Tā ir ilūzija, ka tūlīt sāksies cīņa ar korupciju. Objektīvi mūsu valstī ir izveidots tik daudz speciālo dienestu, t.sk. arī korupcijas apkarošanai, ka daža laba lielvalsts nevar lepoties ar tādu «bagātību»: drošības policija, ekonomikas policija, Kontrabandas apkarošanas centrs, finansu policija, Satversmes aizsardzības birojs u.c. Tajā pašā laikā neviens politiskais spēks nav uzdevis jautājumu par korupcijas apkarošanas efektivitāti esošo dienestu ietvaros – tie tērē miljoniem latu. Ja šo institūciju darbinieki nav spējīgi pildīt tiešos darba uzdevumus, viņi būtu jāsauc pie administratīvās, disciplinārās vai kriminālās atbildības. Nekas tāds līdz šim nav noticis. Ja ekonomikas policija, kas tika veidota, lai cīnītos ar korupciju, netiek galā ar tiešajiem uzdevumiem, tā ir jāreformē. Taču neesmu dzirdējis, ka šīs organizācijas darbība būtu novērtēta kā neveiksmīga.

Nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka cīņa ar korupciju – tā ir sabiedrības maldināšana. Tas faktiski ir valdošās politiskās varas pasākumu komplekss, lai piesegtu sevi un nodrošinātos nākotnē, gadījumā ja viņi zaudēs šo varu. Tas attiecas arī uz nulles deklarācijām, kas faktiski ir negodīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizācija. Gan nulles deklarācija, gan KNAB izveide ir radīta pie varas esošās politiskās varas aizsardzībai. Tas, kurš negodīgā ceļā ir kļuvis bagāts, legalizēsies un nākotnē varēs darīt visu, un nevienam nebūs iespēju apšaubīt viņa līdzekļu izcelsmi.

Valsts vara ir izvēlējusies ļoti pareizu risinājumu, jo gan Saeimas opozīcija, gan jaunie politiskie spēki nevar apšaubīt un atklāti nostāties pret KNAB izveidi, jo varētu likties, ka šie spēki ir pret korupcijas apkarošanu. Patiesība ir pretēja – kas tagad traucē VID pārbaudīt jebkura pilsoņa ienākumu avotus? Traucē pati politiskā vara, kas nevēlas, lai tas tiktu izpildīts. Daudz tiek prasīts tikai no tiem, kuri esošajai politiskajai varai traucē.

Kāpēc esmu tik skeptisks par KNAB izveidi? Šo institūciju veido esošā politiskā vara, un tā nav pakļauta tieši izpildvaras galvai, tāpēc nevar iestāties personīga atbildība, tāpēc tās efektivitāte nevar būt augsta. Ja mēs tiešām gribētu veidot šādu instrumentu korupcijas apkarošanai, vispirms būtu jāsakārto valsts pārvaldes sistēma.

Manuprāt, valsts pārvalde jau sākotnēji ir veidota , lai tā nespētu efektīvi strādāt. Spilgts piemērs ir likums par Ministru kabineta iekārtu. Ministru prezidents šobrīd ir politisko partiju marionete, viņa tiesības ir ļoti ierobežotas, līdzīgi arī ministru pilnvaras. Vienīgā viņa funkcija ir vadīt MK sēdes un pildīt koalīcijas padomes sēdes lēmumus.

Ir jāpārskata Ministru prezidenta funkcijas un vara. Šeit ir runa par izpildvaru – Ministru prezidentam ir jābūt reālam izpildvaras vadītājam. Ministru prezidentam jābūt apveltītam ar reālu varu viņa kompetences robežās. Korupcija ir viena no smagākajām problēmām valstī, tā arī jārisina augstākā līmenī ļoti konkrēti: Ministru prezidentam tiek dotas tiesības iecelt korupcijas apkarošanas iestādes vadītāju, vadīt un kontrolēt viņa darbu, arī atbildēt par rezultātiem. Respektīvi, ja valstī neizzūd korupcija, premjeram kopā ar KNAB biroja vadītāju iestājas konkrēta personīga atbildība. Tagad premjers neatbild ne par vienas drošības institūcijas darbību un arī nevar atbildēt. Vispirms ir jādod tiesības un pilnvaras izpildvarai, un tikai tad var prasīt atbildību par pašas izpildvaras un tās institūciju darbības rezultātiem

“DIENA”