Zeme ir tik veca, cik veci tās iedzīvotāji

Skats no statistikas “putna lidojuma” uz mūsu Latvijas teritoriju

Oņšerts Krastiņš, Edvīns Vanags, profesori, Valentīna Locāne, pētniece, (Latvijas Statistikas institūts) — neparastā skatījumā “Latvijas Vēstnesim”

Cilvēka mūžā ir gadi kā robežstabi. Paejot tiem garām, cilvēka dzīve iegriežas citā fāzē. Mainās tiesības un pienākumi. Citādu vērtējumu sāk dot līdzcilvēki un sabiedrība. Šādus robežstabus grūti saskatīt dabā vai paša cilvēka ķermenī. Bet daudzu paaudžu pieredze tās ir fiksējusi ieražās un tradīcijās. Vēlāk tās pārņemtas likumdošanā.

Bez aktīvas rīcības, vienkārši kļūstot vecākam, cilvēks paiet garām diviem raksturīgiem robežstabiem: kļūstot darbspējīgs (bieži ar to saista pilngadību, kaut arī ne vienmēr) un darbspējas zaudējot (mūsdienās — kļūstot par pensionāru). Par tiem, ar un bez statistikas, parunāsim šajā rakstā.

Citus visam turpmākajam mūžam nozīmīgus pagriezienus savā dzīvē cilvēks izdara apzināti: nodibina ģimeni, iegūst izglītību un profesiju, uzņemas pienākumus pret bērniem.

Jaunās un vecās pilsētas, rajoni

To varam uzzināt ģeogrāfijas un izziņu grāmatās. Piemēram, Kuldīga pilsētas tiesības ieguvusi 1378.gadā (pēc citiem avotiem — vēl senāk), bet turpat netālu esošā Stende — tikai 1991.gadā.

Statistiķi jautājumu aplūko arī nedaudz citādi: cik veci ir katras pilsētas vai pagasta iedzīvotāji.

Vairs nevienu nepārsteigs, sakot, ka dažās teritorijās samērā daudz bērnu, citās — pusmūža cilvēku, vēl citās — sirmgalvju pensionāru. Statistikas, tajā skaitā tautas skaitīšanas, uzdevums ir noteikt skaitliski, cik lielas ir šīs atšķirības, jo tās ietekmē teritorijas saimniecību, daļēji dzīvesveidu, nākotnes perspektīvas.

2000.gada sākumā darbspējas vecums vīriešiem bija noteikts 15–59 gadi un sievietēm — 15–56 gadi. Pati skaitīšana notika pēc stāvokļa 31.martā. Ar iedzīvotāju skaitu (un īpatsvaru) līdz darbspējas vecumam, darbspējas vecumā un virs darbspējas vecuma tika raksturots pilsētu, rajonu un pagastu iedzīvotāju vecumsastāvs (“Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti — R.: CSP, 2002. — 3., 64.–75., 280.lpp.). Likumā noteiktais virs darbspēju vecums gan izstrādes tabulās un kartogrammās palielināts līdz 60 gadiem (turpat, 11., 28., 29.lpp).

No Latvijas lielajām pilsētām “visjaunākās” pēc iedzīvotāju vecuma izrādījās Liepāja un Jelgava, kur pirms darbspējas vecuma iedzīvotāju, bērnu un pusaudžu īpatsvars bija attiecīgi 17,6% un 17,5% (vidēji valstī 18,1%).

“Visvecākās” pilsētas gods pienācās Rīgai, kur virs darbspējas vecuma iedzīvotāji veidoja 24,7% no iedzīvotāju kopskaita. Otra “vecākā” pilsēta ir Jūrmala ar 24,0% (vidēji valstī — 23,1%).

Līdzīgi varam novērtēt rajonus. Vislielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Saldus rajonā (22,4%) un Dobeles rajonā (22,0%), bet sirmgalvju — Krāslavas rajonā (26,3%) un Ludzas rajonā (26,0%).

Materiālo vērtību lielāko daļu ražo darbspējīgie, kamēr pārējās divas grupas ir palīgu lomā. Mūsdienās rūpes par bērniem pārsvarā ir uzliktas darbspējīgiem vecākiem, par sirmgalvjiem — sabiedrībai (pensijas). Tādēļ statistika vēl rēķina īpašu demogrāfiskās slodzes rādītāju, “…kas raksturo bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju attiecību pret darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Tiek rēķināta abu šo grupu kopīgā attiecība vai arī kā bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju attiecība atsevišķi” (Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 2001.—R.:CSP, 2001.—173.lpp.). Kā šie rādītāji mainījušies pēdējos 11 gados valstī kopumā un kontrastu republikas nozīmes pilsētās un rajonos, tas redzams 1.tabulā.

Pagastu mozaīka

Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātiem veltītajā grāmatā (24.—29.) lielu krāsu kartogrammu veidā ir parādīta triju minēto iedzīvotāju vecumgrupu izplatība ne vien Latvijas pilsētās, bet arī pagastos.

Avīzes specifikas dēļ šos attēlus nav iespējams reproducēt pilnībā. Varam novērtēt vienīgi vispārējos iespaidus, ko tie rada, un dot datus par visatšķirīgākajiem pagastiem nelielu tabuliņu veidā.

Turpmāk — vēl

1.tabula

Demogrāfiskās slodzes rādītāji 1989. un 2000. gada tautas skaitīšanu laikā dažās pilsētās un rajonos, kur tie ir mazi vai īpaši lieli

X) Pēc demogrāfiskās slodzes izmaiņām 1989.—2000. gadu periodā

Aprēķināts pēc “Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti” — R.: CSP, 2002. — 288. lpp. un

“1989.gada tautas skaitīšanas rezultāti Latvijā.” —R.: VSK, 1992. — 305. lpp.