Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2002. gada 13. jūnija likums "Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.06.2002., Nr. 94 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63552-par-rigas-stradina-universitates-satversmi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

PROTOCOL OF 1988 RELATING TO THE INTERNATIONAL CONVENTION ON LOAD LINES, 1966

Vēl šajā numurā

21.06.2002., Nr. 94

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 13.06.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi

1.pants. 2001.gada 9.maijā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulces pieņemtā Rīgas Stradiņa universitātes Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.

 

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Rīgas Stradiņa universitātes Satversme.

 

 

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmums “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 10./11.nr.) un ar to apstiprinātā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversme.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 13.jūnijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 21.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 22.jūniju.

 

 

RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES SATVERSME

 

Preambula

Rīgas Stradiņa universitātes sākotne saistīta ar 1919.gada 8.februārī dibināto un 1919.gada 28.septembrī atklāto Latvijas Augstskolu. Tās Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923.gada 28.martā, piešķirot augstskolai nosaukumu “Latvijas Universitāte”.

1940.gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā valdība likvidēja Latvijas Universitātes autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdēvēja to par Latvijas Valsts universitāti.

Ar PSRS Ministru Padomes 1950.gada 10.jūnija rīkojumu Nr.8640-r uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas Rīgas Medicīnas institūts.

Latvijai nostājoties uz valstiskas neatkarības atjaunošanas ceļa, 1990.gadā Rīgas Medicīnas institūts tika pārdēvēts par Latvijas Medicīnas akadēmiju. Tās Satversmi pieņēma Latvijas Medicīnas akadēmijas kolektīva pārstāvju konferencē 1991.gada 1.oktobrī, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1993.gada 23.februārī.

Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce 1998.gada 5.februārī pieņēma nosaukumu “Rīgas Stradiņa universitāte”, bet 2001.gada 9. maijā — Satversmi. Rīgas Stradiņa universitāte ir Latvijas Medicīnas akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja.  

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk tekstā RSU) ir Augstskolu likumā noteiktā apjomā autonoma Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes iestāde.

1.2. Oficiālajā sarakstē vienlīdzīgi lietojami šādi nosaukumi:

— Rīgas Stradiņa universitāte, saīsināti RSU;

— Rīga Stradiņš University (angļu valodā);

— Stradina Universität Riga (vācu valodā);

— Universitate Stradina de Riga (franču valodā);

— Universitas Rigensis Stradina (latīņu valodā).

1.3. RSU juridiskā adrese: Dzirciema iela 16, Rīga, LV–1007.

1.4. RSU ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes iestāde. RSU darbojas kā pašpārvaldes iestāde. RSU pašpārvalde pamatojas uz katra augstskolas personāla locekļa tiesībām un iespējām piedalīties RSU lietu vadīšanā un pārvaldē.

RSU darbības tiesiskais pamats Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, likums “Par zinātnisko darbību”, Augstskolu likums, citi normatīvie akti un šī Satversme.

1.5. RSU ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un tās pilnu nosaukumu “Rīgas Stradiņa universitāte”, emblēma, karogs, nozīmes un citi atribūti, patstāvīga bilance un savi norēķinu konti bankās. 

2. RSU autonomija, uzdevumi un akadēmiskā brīvība

2.1. RSU autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un RSU vadību, kā arī starp RSU vadību un akadēmisko personālu.

2.2. RSU galvenie mērķi ir piedāvāt un realizēt plašu universitātes akadēmisko un profesionālo izglītību, pētnieciskā darba iespējas, medicīnas, veselības un sociālās aprūpes, sociālo zinātņu un dabaszinātņu jomās. 

2.3. RSU uzdevumi:

— nodrošināt studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos un zinātniskos grādus, profesionālo kvalifikāciju;

— izstrādāt studiju programmas, izraudzīties akadēmisko personālu, iekārtot klīnikas, zinātniskās un mācību laboratorijas, mācību aptiekas, bibliotēku un citas struktūras, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā; nodrošināt tādas studiju programmas, pārbaudījumu un eksāmenu prasības, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās;

— veicināt tālākizglītojošas studijas un piedalīties tālākas izglītības pasākumos. Sadarboties ar citām augstskolām, kā arī ar zinātniskās pētniecības un izglītības iestādēm. Veicināt studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu augstskolām;

— organizēt savu darbu sabiedrības interesēs, apzinot sabiedrības aktuālās intereses, kā arī informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darbu izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus;

— rūpēties par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošināt viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos, pētnieciskajos procesos;

— garantēt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību. 

2.4. RSU nodrošina studiju un pētniecības darba un jaunrades brīvību, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo Satversmi un normatīvajiem aktiem.

Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.

Akadēmiskais personāls apstiprināto studiju programmu ietvaros ir tiesīgs izvēlēties, izstrādāt un ieviest mācību metodes.

RSU administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt šīs Satversmes paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības. 

2.5. RSU veic augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, un patstāvīgi nosaka pakalpojumu normatīvus un izcenojumus. RSU veiktās uzņēmējdarbības rezultātā iegūtie ienākumi izmantojami augstskolas attīstības vajadzībām. 

3. RSU pašpārvalde un struktūrvienības

3.1. RSU pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:

1) Satversmes sapulce;

2) Senāts;

3) Rektors;

4) Revīzijas komisija;

5) Šķīrējtiesa. 

3.2. Satversmes sapulce ir RSU pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos.

Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot, no:

1) akadēmiskā personāla;

2) studējošajiem;

3) citām darbinieku grupām.

Satversmes sapulce skaitliski nedrīkst būt mazāka par 35% no akadēmiskā personāla skaita. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60% un studējošo īpatsvars — par 15%.

Satversmes sapulces skaitlisko sastāvu un struktūrvienību pārstāvniecības normas nosaka RSU Senāts.

Satversmes sapulce, katrreiz sanākot, ievēl priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru.

Sasaukt Satversmes sapulci var rektors vai Senāts. Satversmes sapulci sasauc ne retāk kā reizi trijos gados. Ārkārtas Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa rektors, Senāts vai Studējošo pašpārvalde.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 delegātu. Lēmumus pieņem, ja par tiem nobalso klātesošo delegātu vairākums.

Satversmes sapulces loceklis ir atsaukts, ja par atsaukšanu nobalso ne mazāk kā 75% no personāla, kuram ir tiesības ievēlēt attiecīgo Satversmes sapulces locekli. 

3.3. Satversmes sapulce:

1) atklāti balsojot, pieņem un groza RSU Satversmi;

2) aizklāti balsojot, ievēl un atceļ rektoru;

3) noklausās rektora pārskatu;

4) aizklāti balsojot, ievēl Senātu;

5) aizklāti balsojot, ievēl Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;

6) atklāti balsojot, apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;

7) pārējos lēmumus Satversmes sapulce pieņem atklātā balsojumā. 

3.4. RSU Senāts ir RSU personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas RSU darbības sfēras. 

3.5. RSU Senāta pilnvaru laiks ir trīs gadi. RSU Senāts uz trīs gadiem no sava vidus ievēl priekšsēdētāju, viņa vietnieku, sekretāru un Senāta prezidiju. Senāta prezidijs pārstāv Senātu tā sēžu starplaikos saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Senāta priekšsēdētājs ir arī Senāta prezidija priekšsēdētājs. Senāta sekretārs vienlaikus ir arī Senāta prezidija sekretārs. Senāta prezidiju un/vai priekšsēdētāju var pārvēlēt pēc 75% Senāta locekļu pieprasījuma. 

3.6. RSU Senāts:

— nosaka asociēto profesoru un docentu štata vietu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām;

— ievēl docentus, akadēmisko struktūrvienību vadītājus; RSU Goda doktorus un goda biedrus;

— apstiprina prorektorus un RSU iestāžu, uzņēmumu un institūtu direktorus (pēc rektora priekšlikuma); Iekšējās darba kārtības noteikumus, RSU struktūrvienību; padomju u. c. institūciju statūtus vai nolikumus; Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu RSU; Studējošo pašpārvaldes nolikumu; studējošo uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību; citus noteikumus, kas reglamentē studiju gaitu, studiju rezultātu pārbaudi un vērtēšanu; kvalifikācijas, akadēmisko un profesionālo grādu piešķiršanas un diplomu izsniegšanas kārtību u.c. RSU darbības jomas; RSU budžetu;

— lemj par akadēmiskās, zinātniskās, un saimnieciskās darbības jautājumiem, kas nozīmīgi universitātei;

— izskata sūdzības par rektora, Šķīrējtiesas vai Revīzijas komisijas lēmumiem

— izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības, kā arī veic citas darbības atbilstoši Satversmes sapulces apstiprinātajam nolikumam par Senātu.

Senāta lēmumu 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt RSU Satversmes sapulcē. 

3.7. RSU Senāta sastāvā 75% jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju. RSU Senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 % profesoru un asociēto profesoru un ne mazāk kā 25 % pārējā akadēmiskā personāla pārstāvju. Studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 15%, pārējie Senāta locekļi ir RSU zinātnisko un saimniecisko struktūrvienību pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēl Studējošo pašpārvalde. Senāta locekli atsauc Satversmes sapulce, ja to rakstveidā ierosina 1/2 darbinieku vai studējošo kopa, kas viņu izvirzījusi. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba attiecības ar RSU, tad viņiem izbeidzas Senāta locekļu pilnvaras. Rektors un prorektori ir Senāta locekļi. RSU Senāta locekļu kopējo skaitu nosaka Satversmes sapulces apstiprinātais nolikums par Senātu. 

3.8. Rektoram ir atliekošā veto tiesības Senāta lēmumiem. Studējošo pārstāvjiem pēc studējošo frakcijas lēmuma ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas attiecas uz studējošo tiesībām un likumīgām interesēm. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts. Atliekošā veto jautājumu izskata nākamajā Senāta sēdē, pieņemot lēmumu ar 2/3 klātesošo Senāta locekļu balsu vairākumu. 

3.9. Rektors ir RSU augstākā amatpersona, kas vada RSU un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv RSU. Rektoru ievēl RSU Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

RSU ievēlēto rektoru pēc labklājības ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc RSU Senāta vai Labklājības ministrijas ierosinājuma, ja RSU rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

Rektors:

— atbild par RSU darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī RSU Satversmei;

— atbild par RSU iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

— nodrošina RSU piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī RSU mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par RSU finansiālo darbību;

— veicina RSU personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

— veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī RSU Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

Rektors nosaka prorektoru pilnvaras un vada visu RSU darbību, pildot šīs Satversmes prasības, RSU Satversmes sapulces un Senāta lēmumus, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.

Rektora lēmumu 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt RSU Senātā. 

3.10. Pēc RSU Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma RSU var tikt izveidots RSU Padomnieku konvents, kurš darbojas Augstskolu likuma 16. pantā noteiktajā kārtībā un konsultē Senātu un rektoru RSU attīstības stratēģijas jautājumos. 

3.11. Revīzijas komisiju piecu cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce no pastāvīgā akadēmiskā personāla vidus. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt RSU administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisiju vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma.

Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt RSU finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un RSU Satversmei. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz RSU finansiālo un saimniecisko darbību. Revīzijas komisijai ir pienākums par sava darba rezultātiem ne retāk kā reizi gadā ziņot RSU Senātam. Revīzijas komisijas lēmumu 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt RSU Senātā. 

3.12. Šķīrējtiesu trīs cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce no pastāvīgā akadēmiskā personāla vidus. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt RSU administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt RSU administratīvā personāla pārstāvji.

Šķīrējtiesai ir pienākums izskatīt RSU studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par RSU Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem, strīdus starp RSU amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesai savas kompetences ietvaros ir tiesības pieņemt lēmumus, kuri ir saistoši RSU personālam. Šķīrējtiesas lēmumu 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt RSU Senātā. 

3.13. RSU struktūrvienību dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Senāts. RSU struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina RSU Senāts. Ikvienas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu.

RSU struktūrvienības ir fakultātes, akadēmiskās skolas, institūti, katedras, centri, koledžas, klīnikas, mācību aptiekas, zinātniskās un mācību laboratorijas, kas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem veic mācību, metodisko, zinātnisko un klīnisko darbu.

Fakultāte ir RSU organizatoriska struktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes nozarēs, šajā jomā fakultāte pilda RSU kopīgos uzdevumus un ievēro tās darbības principus; atbilstošās akadēmiskās un profesionālās darbības jautājumos fakultāte universitātē pilda metodoloģiska un idejiska centra lomu, neskarot RSU vadības kompetenci un atbildību; fakultāti vada dekāns, ko ievēl Senāts uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, un fakultātes dome, kas darbojas pēc Senāta apstiprinātā nolikuma; dekāns pārstāv fakultāti bez īpaša pilnvarojuma visās tās lietās.

Akadēmiskā skola ir RSU akadēmiska struktūrvienība studiju programmu izveidei un realizācijai, kā arī pētnieciskā darba veikšanai atbilstīgi fakultātes profilam; akadēmisko skolu izveido pēc rektora, fakultātes domes, Mācību padomes vai dekāna priekšlikuma; tā darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; akadēmiskās skolas darbību vada skolas direktors, kuru pēc rektora priekšlikuma apstiprina Senāts.

Institūts ir RSU zinātniskā, akadēmiskā un/vai ārstnieciska struktūrvienība; institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, zinātniskajām laboratorijām vai klīnikām) ar nolūku savu intelektuālo un materiālo potenciālu izmantot kopīgu mērķu racionālai sasniegšanai, kā arī normatīvajos aktos noteiktā kārtībā mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību; institūtu vada tā direktors, kuru pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.

Katedra ir RSU akadēmiskā struktūrvienība; katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora, fakultātes domes vai Mācību padomes priekšlikumiem; tās darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; katedras darbību vada katedras vadītājs, kuru ievēl Senāts, un viņš ir katedras oficiālais pārstāvis visās tās lietās.

Centrs ir organizatoriska, akadēmiska un/vai ārstnieciska struktūrvienība; centru izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora ierosinājuma; tas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; centra darbību atbilstīgi nolikumam vada direktors, medicīniskais direktors vai vadītājs, kura kandidatūru pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.

Zinātniskā laboratorija (grupa) ir RSU zinātniska struktūrvienība; zinātnisko laboratoriju izveido ar Senāta lēmumu RSU institūta, katedras vai klīnikas sastāvā vai arī kā patstāvīgu struktūrvienību; zinātnisko laboratoriju vada laboratorijas vadītājs, kuru pieņem darbā RSU rektors. 

3.14. RSU var dibināt valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, klīnikas, slimnīcas un citus uzņēmumus), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās piedalās RSU studiju programmu īstenošanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām — katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas u.c. RSU struktūrvienību un valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu, kā arī zinātnisko vai izglītības iestāžu sadarbību reglamentē savstarpēji noslēgts līgums.

RSU Stomatoloģijas institūts ir ārstniecības iestāde; institūts patstāvīgi realizē profilaktisko, diagnostisko, ārstniecības, rehabilitācijas, saimniecisko un konsultatīvo darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, RSU Satversmi un institūta statūtiem; institūts ir iestāde studiju, pētnieciskā un ārstnieciskā darba veikšanai; institūtam ir juridiskās personas statuss, tam ir savs zīmogs, emblēma, patstāvīga bilance un norēķinu konti bankās; lēmumu par institūta dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Senāts; institūtu vada direktors, kuru pēc rektora ieteikuma apstiprina RSU Senāts; institūta statūtus apstiprina RSU Senāts.

RSU Sabiedrības veselības skola ir izglītības un zinātnes iestāde, kas izveidota un darbojas, lai izglītotu sabiedrību, gatavotu sabiedrības veselības darbiniekus un speciālistus, attīstītu zinātni un lietišķos pētījumus par sabiedrības veselības problēmām darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, RSU Satversmi un Sabiedrības veselības skolas nolikumu; skola ir iestāde studiju un pētnieciskā darba veikšanai; tai ir juridiskās personas statuss, savs zīmogs, emblēma, patstāvīga bilance un norēķinu konti bankās; lēmumu par skolas dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Senāts; skolu vada direktors, kuru pēc rektora ieteikuma apstiprina RSU Senāts; skolas nolikumu apstiprina RSU Senāts.

RSU var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. RSU koledža darbojas atbilstīgi nolikumam, kuru pieņem RSU Senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija.  

3.15. RSU, pamatojoties uz līgumu ar ārstniecības iestādi, ir tiesīga izveidot klīniku. Klīnika saskaņā ar RSU attiecīgo katedru, fakultāti vai akadēmisko skolu nodrošina un realizē mācību darbu un piedalās pētnieciskajā darbā; nodrošina un veic slimnieku izmeklēšanu, ārstēšanu, rehabilitāciju un konsultatīvo darbu; sadarbojas ar profesionālajām asociācijām metodiskajā un organizatoriskajā darbībā, kā arī ievieš praksē jaunas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes; klīniku vada tās vadītājs, kura kandidatūru izvirza un pieņem darbā ārstniecības iestādes vadītājs, saskaņojot ar rektoru un attiecīgās katedras vadītāju. 

4. RSU personāls

4.1. RSU personālu veido:

— akadēmiskais personāls, kuram RSU ir pamatdarba vieta;

— pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktoranti un rezidenti;

— vispārējais augstskolas personāls, kuram RSU ir pamatdarba vieta.

RSU akadēmisko personālu veido:

— profesori, asociētie profesori;

— docenti, vadošie pētnieki;

— lektori, pētnieki;

— asistenti.

RSU studējošie ir:

— bakalauru studiju programmu studenti;

— profesionālo studiju programmu studenti;

— maģistranti;

— rezidenti medicīnā;

— doktoranti.

Vispārējais RSU personāls ir:

— mācību un zinātnes palīgpersonāls;

— administratīvais, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu un studējošos. 

4.2. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus nosaka Augstskolu likums, Izglītības likums, likums “Par zinātnisko darbību”, RSU Iekšējās darba kārtības noteikumi un RSU nolikums par akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību un tiesībām. 

4.3. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt personas līdz 65 gadu vecumam. 

4.4. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

— kvalificētu lekciju sagatavošana un lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana;

— zinātniskās pētniecības darba veikšana, studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

— piedalīšanās studiju programmu darba un kvalitātes vērtēšanā. 

4.5. Asistentu galvenie uzdevumi ir:

— studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana;

— zinātniskās pētniecības darba veikšana, studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

— piedalīšanās studiju programmu darba un kvalitātes vērtēšanā. 

4.6. Imatrikulācija RSU notiek saskaņā ar RSU Senāta un Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem. Tiesības kļūt par RSU studējošajiem ir jebkuram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņu pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Studējošajiem mācību maksu pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko RSU noslēgusi ar studējošiem.

RSU studējošie ir tiesīgi:

— saskaņā ar RSU apstiprinātām studiju programmām iegūt akadēmisko un profesionālo izglītību, veikt zinātnisko darbu un iegūt akadēmiskos grādus;

— izvēlēties fakultatīvo studiju programmas un virzienus;

— RSU noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

— saskaņā ar RSU Iekšējās kārtības noteikumiem izmantot RSU telpas, laboratorijas, klīnikas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru u.c.;

— vēlēt un tikt ievēlētiem Studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties RSU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

— veidot biedrības, pulciņus, klubus u. tml.;

— saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

— augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

— RSU noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus. 

4.7. RSU studējošajiem ir sava pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar RSU Senāta apstiprinātu nolikumu. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties RSU lēmējinstitūcijās, piedalīties studējošo sadzīves jautājumu risināšanā un kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, kā arī izmantot citas Augstskolu likumā noteiktās tiesības. 

4.8. Vispārējā RSU personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu tā, lai RSU spētu īstenot savus uzdevumus un lai netiktu traucēta citu personu amata vai darba pienākumu izpilde. Saskaņā ar RSU Satversmi personālam ir tiesības piedalīties RSU vadības un pašpārvaldes lēmumu un Iekšējās darba kārtības noteikumu izstrādāšanā. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atlaists no darba vispārējais RSU personāls, saskaņā ar esošajiem normatīviem aktiem nosaka Senātā apstiprinātie Iekšējās darba kārtības noteikumi. 

4.9. RSU personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu nosaka RSU Senāts, pieņemot Iekšējās darba kārtības noteikumus. 

4.10. RSU vadība nodrošina RSU personālam darba vai studiju apstākļus, rūpējas par viņu veselību un atpūtu, nodrošina iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties. 

5. RSU īpašums, saimnieciskā darbība un finansu līdzekļi

5.1. Pildot savus uzdevumus, RSU ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

— atvērt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības;

— slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar Augstskolu likumu, citiem Latvijas Republikas likumiem, RSU Satversmi;

— izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši RSU darbības mērķiem;

— veikt RSU profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi RSU budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši RSU attīstības mērķiem. Uzņēmējdarbību veicošu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību dibināšana un/vai savu daļu ieguldīšana to kapitālā notiek ar Senāta lēmumu;

— būt par prasītāju un atbildētāju tiesās. 

5.2. RSU īpašumā, valdījumā un lietojumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi.

RSU īpašumu veido:

— ar Ministru kabineta lēmumu RSU nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

— zeme, kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas fiziskas un juridiskās personas vai arī ko RSU iegādājusies par pašas nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem;

— RSU intelektuālais īpašums saskaņā ar Autortiesību likumu;

Lai iegādātos nekustamo īpašumu par valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem, RSU jāsaņem Ministru kabineta piekrišana.

RSU ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu RSU Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. RSU valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē uz to pilnvarotas valsts institūcijas saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem. RSU īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma. 

5.3. Ar ienākumiem, ko RSU gūst, veicot darbību šajā Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai, RSU rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām. 

5.4. RSU normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu. 

5.5. RSU mantas daļu RSU Senāts var nodot lietošanā struktūrvienībām, lai tās realizētu savu darbību. 

5.6. RSU finansu līdzekļus veido:

1) valsts finansējums:

— no Valsts pamatbudžeta izglītībai — studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam, atbilstošs bāzes finansējums, kas ietver līdzekļus personāla algām, komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei, atjaunošanai un modernizācijai ar studiju programmām saistītajam zinātniskās pētniecības darbam;

— no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

— no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizēšanai, t.sk. no investīcijām un mērķprogrammām.

2) citi ienākumi:

— no maksas pakalpojumiem;

— no zinātnisko līgumdarbu veikšanas un citiem zinātnes finansēšanas avotiem;

— no saimnieciskās darbības;

— no organizāciju un fizisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem;

— no kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

— no citiem normatīvajos aktos paredzētajiem ienākuma avotiem.

5.6.2.punktā minētie ienākumi tiek izmantoti RSU pamatdarbības nodrošināšanai Senāta noteiktā kārtībā. 

5.7. Jebkura valsts vai pašvaldības institūcija, privātstruktūra un fiziskā persona, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, var slēgt līgumus ar RSU par noteiktu speciālistu sagatavošanu pētījumu veikšanu vai RSU profilam atbilstošu pakalpojumu sniegšanu, ja tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem. 

5.8. Pašnopelnītos līdzekļus un papildus valsts budžetam iegūtos līdzekļus RSU izmanto tikai savu pamatuzdevumu veikšanai. 

5.9. RSU ir tiesības saņemt banku un citu kredītiestāžu kredītus, līzinga pakalpojumus, kā arī saņemt organizāciju un fizisku personu dāvinājumus un ziedojumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. 

5.10. RSU finansu resursu struktūru nosaka RSU Senāts, bet budžeta izpildi kontrolē RSU Revīzijas komisija. 

5.11. Par RSU budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu RSU Senātam, izglītības un zinātnes ministram, kā arī labklājības ministram. 

6. RSU reorganizācijas vai likvidācijas kārtība, RSU Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

6.1. Lēmumu par RSU reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievienojams RSU reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums. 

6.2. RSU Satversmi pieņem un groza Satversmes sapulce. 

6.3. RSU Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc apstiprināšanas Saeimā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!