“Diez vai būtu pareizi šādas sēru vietas izvietot Rīgas centrā”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio:

Intervija Latvijas Radio 17. jūnija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Raidījumu vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Šodien atkal karogi ar sēru zīmēm, bija represēto piemiņas diena, šodien — Latvijas Republikas okupācijas diena. Daudzi klausītāji pauduši vēlmi uzzināt, kas praktiski veikts piemiņas vietas represētajiem izveidē centra pusē, ko jūs kādreiz esot solījis. Ir kas darīts vai nav?

Gundars Bojārs: — Es gan šādus solījumus negribētu akceptēt, jo es to neesmu darījis. Es turos pie nedaudz cita uzskata, es uzskatu, ka Rīgas centram ir cita psiholoģiskā slodze un diez vai būtu pareizi šādas sēru vietas izvietot tieši Rīgas centrā. Protams, esmu gatavs respektēt sabiedrības viedokli. Diemžēl arī pašas sabiedriskās organizācijas — dažādas represēto apvienības nespēj savā starpā vienoties. Tas ir arī pieminekļu padomes jautājums, un, ja ir nepieciešams, mēs šādas vietas izvietosim arī Rīgas centrā.

— Pietiekami netiekot aprūpēts Torņakalna piemiņas ansamblis, lūk, zālājs neesot pārsēts no jauna.

G.Bojārs:

— Es šo jautājumu esmu uzdevis Kalnkaziņa kungam, “Rīgas dārzu un parku” vadītājam, arī Raimondam Janitam un ceru tuvākajā laikā sagaidīt atbildi.

— Un vēl nelielais pārpratums. Latvijas Republikas okupācijas dienā Tautas partija grasās pieprasīt vai nu izpilddirektora vietnieces Zablovskas, vai paša Tralmaka demisiju sakarā ar to, ka šodien atļāva nacionālboļševikus atbalstošai organizācijai rīkot nelielu mītiņu pie valdības ēkas pret Latvijas iestāšanos NATO. Jūsuprāt, šim konfliktam ir vieta vai nav vietas, vai Zablovskas kundze rīkojās pareizi, jo Tralmaka kungs ir atvaļinājumā?

G.Bojārs:

— Redziet, Tautas partija ir valdību veidojošā partija, līdz ar to tā arī varēja kontrolēt šīs organizācijas, ja nemaldos — “Uzvara” — reģistrāciju, tātad, ja tā ir oficiāli reģistrēta kā sabiedriska organizācija, no Rīgas domes viedokļa, tai ir visas tiesības pastāvēt. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir — viedokļu paušanas brīvība, un es šo principu aizstāvēšu līdz beidzamajam, pat ja šis viedoklis, ko tā vai cita organizācija pauž, nesaskan ar manu personīgo vai ir pilnīgi pret manu personīgo. Nacionālboļševiki... diemžēl mēs pēc šiem dokumentiem nevarējām konstatēt, ka tie būtu nacionālboļševiki, un arī no mūsu Latvijas drošības spēkiem, no Drošības policijas, citām iestādēm, šādi signāli netika saņemti. Es arī zinu, ka nekādi ekscesi šā piketa laikā nenotika. Bet Tautas partijai kā valdību veidojošai partijai, kā partijai, kas aizstāv demokrātiju, būtu par šīm demokrātijas vērtībām jābūt pārliecinātai. Ja man būtu personīgi šis lēmums jāpieņem, es Zablovskas kundzes vietā varbūt cītīgāk iepazītos ar šo sabiedrisko organizāciju un ar to ideoloģiju, kuru tā pārstāv.

— Par citiem jautājumiem. Presē plaši lasāms — Rīgas domes informācijas dienests izplatījis informāciju, lai tā būtu pieejama katram, — pilsētas budžeta ienākumi pieaug. Un, lūk, mūsu klausītāji to visu lasa un zvana, bet viņi nesaprot, uz kā rēķina galu galā šie ienākumi ir pieauguši.

G.Bojārs:

— Galvenā ienākumu bāze vai pamatmasa ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Un man ir lepnums par to, ka šie budžeta ienākumi pieaug. Mēs pagājušā nedēļā suminājām arī lielākos nodokļu maksātājus, turklāt lielākos nevis kopējā masā, bet arī uz vienu darbinieku, arī individuālos iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātājus. Šī rādītāja pieaugums nozīmē, ka pilsētā uzlabojas ekonomiskā vide. Lielā mērā, protams, pateicoties Rīgas domes darbībai. Man par to ir lepnums.

— Tai pašā laikā apkopoti Rīgas domes organizētā pētījuma rezultāti, un lasot gan informāciju par budžetu, gan šos rezultātus, daudziem klausītājiem radies sajukums. Jo, lūk, ienākumi pieaug, bet vairāk nekā puse rīdzinieku uzskatot, ka Rīgas domē pašvaldības budžeta līdzekļus lietderīgāk būtu tērēt maznodrošināto dzīves atvieglošanai un ģimeņu ar bērniem atbalstam. Doma ir tāda, ka budžets ir, nauda ir, bet Rīgas dome tērē visam kam, tikai ne maznodrošinātajiem. Vai ir pamats šādam uzskatam, un vai vispār šīs divas lietas vajadzētu jaukt?

G.Bojārs:

— Protams, nevajadzētu. Pieaugums ir salīdzinoši neliels, jo mēs esam tīri veiksmīgi prognozējuši šo pieaugumu, tātad ir pārpilde pār prognozēto pieaugumu. Un tieši saskaņā ar šīm prioritātēm, kas ir maznodrošināto dzīves atbalsts, atbalsts ģimenēm ar bērniem, jauno dzīvojamo māju celtniecība, skolotāji un tā tālāk, Rīgas dome ir veidojusi jau pamatbudžetu šim gadam. Un lauvas tiesa tieši tiek virzīta šo sociālo vajadzību nodrošināšanai. Piemēram, atbalsts ģimenēm ar bērniem un jaundzimušo vecākiem — Rīga no šī gada pirmā janvāra nodrošina Baltijā vislielāko šāda veida atbalstu ģimenēm, tie ir 100 lati. Pirmo līdz ceturto klašu skolnieki brauc sabiedriskā transportā par velti, tas arī ir tieši Rīgas domes finansējums un Rīgas domes atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Ir vesela rinda šo programmu, kas jau tiek finansētas un tika paredzētas, sastādot šā gada budžetu. Šobrīd šo pieaugumu mēs sadalām nedaudz citādi, ļoti nozīmīgs, manuprāt, projekts. Un lauvas tiesa no šī pieauguma aiziet Nacionālā teātra remontam. Neaizmirsīsim, ka Nacionālais teātris ir tā vieta, kurā tika dibināta mūsu valsts, un mēs, protams, arī ceram uz valsts atbalstu šim projektam, jo kopīgie izdevumi sasniegs apmēram 6 miljonus latu, no kuriem Rīgas dome šogad varēs ziedot tikai pusi.

— Jā, domnieki šonedēļ lems par daudz lielākas summas likteni, proti, domniekiem jālemj par e–pilsētas vīzijas projektu un Rīgas videonovērošanas sistēmas projektu. Kopējās izmaksas tur ir lēstas apmēram 13,4 miljoni, un šogad šim mērķim budžetā atvēlēti trīs miljoni latu. Varbūt mazliet plašāk par šiem abiem projektiem, precīzāk — par šī projekta divām daļām.

G.Bojārs:

— Tātad šobrīd tiek apstiprināta vīzija, tas ir tas, ko mēs gribētu sasniegt, ko mēs jau stādam par mērķi triju gadu laikā. Saskaņā ar šo apstiprināto vīziju, protams, tiks arī sastādīts nākamā gada budžets un mēs centīsimies maksimāli no paredzētās programmas arī īstenot. Šie trīs miljoni latu nodrošina ne tikai e–Rīgas projekta virzību, tie nodrošina diemžēl arī domes ikdienas darbu, visu, kas saistīts ar informātiku, tātad datori, datoru apkope, kopētāji.

— Kāpēc — diemžēl?

G.Bojārs:

— Arī mobilie telefoni. Diemžēl tādēļ, ka man gribētos jau šogad panākt daudz vairāk tieši šī e–projekta īstenošanā, diemžēl šo summu būtiski palielināt šogad neizdosies. Es ceru uz nākamo, aiznākamo gadu, es ceru uz deputātu atbalstu un izpratni par to, ka Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai it sevišķi šis projekts ir vajadzīgs un tas dos neatsveramu labumu mūsu iedzīvotājiem un mūsu uzņēmējiem.

— Par videonovērošanas sistēmas projektu jau daudzkārt ir runāts, arī lasīts presē, cik tālu tas ir šobrīd?

G.Bojārs:

— Faktiski tas ir vienā sadaļā izstrādāts. Šobrīd ir apstiprināta arī vīzija, bet ir daudzmaz konkrēti zināms, ko mēs gribam panākt. Mēs gribam, pirmkārt, nodrošināt uzlabojumus satiksmes organizēšanā un, otrkārt, drošību uz ielām. Viena no šī projekta sadaļām ir skolēnu drošība, ko arī iedzīvotāji definējuši kā vienu no prioritātēm, ar ko, pēc viņu uzskata, Rīgas domei būtu jānodarbojas. 10 skolās ir šis projekts uzsākts, mācību gads ir noslēdzies, un mēs apkoposim rezultātus, meklēsim iespējas no mācību gada sākuma paplašināt šo programmu un ar laiku nodrošināt visās Rīgas skolās gan videonovērošanu, gan arī skolu apsardzi.

— Šonedēļ noslēdzas sabiedriskā apspriešana par bīstamo atkritumu savākšanas stacijas izveidi. Izrādās, ka neviens rīdzinieks nav izteicis savu viedokli. Es saprotu, ka domes vainas šeit nav, jo ne dome šo iedzīvotāju aptauju organizēja, bet ciktāl dome ir saistīta ar šo projektu, un kur tad īsti ir domāta šī bīstamo atkritumu savākšanas stacija — Rītausmas ielā pie robežas ar Ķekavas pagastu vai Granīta ielā pie Stopiņiem?

G.Bojārs:

— Šo aptauju organizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Manuprāt, šīs sabiedriskās apspriešanas organizēšana bija neprofesionāla, ja nav atsaucies neviens rīdzinieks, es neticu, ka rīdziniekus neinteresē, kurās vietās tiks savākti bīstamie atkritumi, tā noteikti nav. VARAM ir piedāvājis divas vietas — Rītausmas ielā 16 un Granīta ielā 16. Tā nebūs utilizācijas vieta vai kāda pārstrādes vieta, tā ir iecerēta kā atkritumu savākšanas vieta, bet arī Vides ministrija Rīgas domei nav definējusi nekādus uzdevumus. Un šobrīd es neesmu spējīgs kvalificēti spriest par šo projekta piedāvājumu. Es gribētu no ministrijas sagaidīt precīzākus datus, un tad mēs arī lemsim.

— Noslēgusies sūkņu stacijas Baltezers–2 rekonstrukcija, arī tā ir pietiekami lielu summu izmaksājusi, un kas tad mums ir radies?

G.Bojārs:

— Mums ir uzlabojusies ūdens kvalitāte. Pagājušogad mēs atklājām Daugavas staciju, kuru daļēji finansēja Rīgas dome, daļēji Šveices fonds un Eiropas Savienība, tika izmantoti arī uzņēmuma “Rīgas ūdens“ līdzekļi, un ūdens kvalitāte, neapšaubāmi, uzlabojās vairākkārt. Baltezers ir otrs būtiskākais projekts, tā ir Daugavas labā krasta ūdens apgāde, kopējie finansiālie ieguldījumi projekta īstenošanā bija 5,2 miljoni latu, daļēji finansēja Rīgas dome, daļēji Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un daļēji arī pats “Rīgas ūdens”. Šis projekts turpināsies, šobrīd vecās sūkņu stacijas vietā ir uzstādītas jaunas iekārtas, veikti rekonstrukcijas darbi, izurbtas vairāk nekā 30 jaunas un atjaunotas 120 vecās filtrakas. Pagājušā gadā mēs noslēdzām ar vietējiem pagastiem un pašvaldībām līgumu par ūdens aizsardzības pasākumiem šajā teritorijā.

— Turpinās skolu remontu programma, un no domes puses izskan runas par kādām viltus sakarnieku firmām, kādas ir parādījušās, un diemžēl daža laba skola jau varbūt ir iekritusi šo firmu slazdos.

G.Bojārs:

— Jā, šodien pat tika organizēta speciāla preses konference Rīgas domē. Apmēram 15 skolās ir bijuši kāda fonda pārstāvji, kas uzdodas, ka viņiem ir pilnvaras runāt kādu partiju vai Rīgas domes vārdā. Sola, tā teikt, debesmannu, sola piesaistīt līdzekļus remontiem. Es domāju, ka ir apkrāpti kā uzņēmēji, tā arī skolu vadība. Es gribētu aicināt visus nepaļauties šādām provokācijām un acīmredzot aicināšu arī prokuratūru izvērtēt iespējamo krāpniecību, sauksim to tā. Neviens no Rīgas domes nav pilnvarojis nekādus fondus, nekādas starpnieku organizācijas, mums šādi starpnieki nav vajadzīgi, jo skolas atrodas tiešā Rīgas domes pakļautībā.

— Vai atbalstāt šonedēļ paredzēto medicīnas darbinieku streiku?

G.Bojārs:

— Jā, es atbalstu. Stāvoklis medicīnā ir traģisks.Viens piemērs ir tas, kas notika ar Rīgas novada slimokasi, kura pagājušogad tika atzīta par labāko Latvijā, tas rīdziniekiem papildus izmaksāja nodokļos un vēl izmaksās līdz pusmiljonam latu. Tie ir līdzekļi, ko varētu ieguldīt tiešā veidā medicīnā. Valdība, es uzskatu, ir apkrāpusi arī ārstus, jo šie papildus piešķirtie līdzekļi tika novirzīti slimnīcu parādu segšanai, nevis darba apstākļu uzlabošanai vai algu palielināšanai mediķiem. Rīgas dome maina šobrīd savu koncepciju, mēs vairs neieguldīsim tehnoloģijās, neieguldīsim rekonstrukcijās, bet acīmredzot sāksim ieguldīt personālā, ieguldīsim cilvēkos. Un jau no rudens vai no nākamā gada mēs šo programmu arī realizēsim.

— Acīmredzot nākampirmdien mūsu saruna nenotiks. Tātad tiksimies pēc divām nedēļām. Jūsu vēlējums Jāņos rīdziniekiem?

G.Bojārs:

— Pirmkārt, gribētos novēlēt priecīgus Jāņus, acīmredzot Jāņos kā vienmēr līs, bet tos rīdziniekus, kuri kādu iemeslu dēļ nevar pamest pilsētu un nevar doties uz laukiem, vai nu viņiem šādas iespējas nav, vai ir kādi citi apstākļi, es gribētu aicināt līgot Rīgā, Mežaparkā, Dzegužkalnā un citās Rīgas domes izsludinātajās vietās. Priecīgus Jāņus jums visiem!

— Kur pats līgosit?

G.Bojārs:

— Es vēl šobrīd neesmu līdz galam šo tēmu apspriedis ar savu ģimeni, man ar viņiem jākonsultējas, tad es varēšu izšķirties.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā