Ar domu par Baltijas un visas Eiropas drošību

Vakar noslēdzās NATO Parlamentārās asamblejas un Latvijas Saeimas rīkotais seminārs

Vakar, 18.jūnijā, preses konferencē: NATO Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretārs Saimons Luns un NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sekretāre Sandra Paura Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Trīs dienas — no 16. līdz 18. jūnijam — Rīgā risinājās NATO Parlamentārās asamblejas un Saeimas rīkotais “Rose-Roth” seminārs “NATO nozīme Baltijas reģiona drošībā — jauni uzdevumi, jaunas iespējas”. Svētdien, 16. jūnijā, semināra dalībnieki apmeklēja Baltijas bataljonu Ādažos. Bet 17. un 18. jūnijā Saeimas Sarkanajā zālē notika diskusijas par aktuālajiem drošības jautājumiem. Seminārā piedalījās parlamentārieši no NATO dalībvalstīm un asociēto dalībvalstu Albānijas, Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, kā arī Krievijas un Bosnijas un Hercegovinas parlamentārieši.

Atklājot semināru, NATO Parlamentārās asamblejas viceprezidents Vims van Ekelens norādīja, ka drošības jautājums Baltijas jūras reģionā ir kas vairāk nekā militārā drošība, jo šeit iesaistīti vēl daudzi citi politiski, ekonomiski un sociāli faktori.

Savukārt Maskavas Kārnegi centra direktors Roberts Nuriks atzina, ka Baltijas jūras reģions ir militāri stabils arī bez integrācijas NATO un šajā sakarā nav par ko uztraukties, bet integrācija NATO šodien ir jāuzlūko daudz plašāk nekā tikai militārās drošības garantijas.

Izvērtējot Krievijas lomu un intereses saistībā ar NATO paplašināšanos Baltijas virzienā, R. Nuriks norādīja, ka Krievijas satraukums saistīts ne tik daudz ar to, kā Baltijas valstis atrisinās savas drošības jautājumus, bet gan ar to, kur pēc šīs paplašināšanās būs pati Krievija un kā tā veidos savu tālāko drošības politikas stratēģiju. Semināra laikā visai daudz tika runāts par Krievijas lomu Baltijas jūras reģionā saistībā ar NATO paplašināšanos. Īpaša uzmanība bija pievērsta aktuālajam jautājumam par Kaļiņingradas anklāva likteni pēc gaidāmās NATO paplašināšanās. Seminārā pārrunāta arī situācija Baltkrievijā.

Tika spriests arī par pasaules drošības jautājumiem, pieminot gan Afganistānu, gan Irāku, gan citus pasaules “karstos” reģionus.

Pirmdien seminārā uzstājās Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš. Viņš savā uzrunā analizēja NATO paplašināšanās ietekmi uz Baltijas reģiona stabilitātes nodrošināšanu. Savukārt aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis semināra dalībniekus informēja par Baltijas valstu sadarbību ceļā uz dalību NATO, kas “kļuvusi par visu Baltijas valstu aizsardzības politikas stūrakmeni un sekmē valstu integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē”.

Vakar, rīta sēdē tika skatīti jautājumi, kas skar Krievijas un Baltijas valstu attiecības pēc NATO paplašināšanas, tostarp Kaļiņingradas apgabala problēmas, kā arī situāciju Baltkrievijā. Vakara sēde bija veltīta iekšējās drošības jautājumiem — cīņai ar organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību un narkotiku izplatības apkarošanai, kā arī iespējamajai sadarbībai šo problēmu risināšanā.

Ziņojumu par Baltkrieviju nolasīja Latvijas delegācijas EDSO Parlamentārajā asamblejā (PA) vadītāja Helēna Demakova. Viņa pauda savu politisko viedokli par iespaidiem, ko guvusi, EDSO grupas sastāvā uzturoties Baltkrievijā. H.Demakova raksturoja šīs valsts ekonomisko un politisko situāciju un sociālās problēmas, galvenokārt akcentējot cilvēku dzīves kvalitātes un pamatbrīvību deficītu. Latvijas delegācijas vadītāja EDSO PA analizēja iespējas, kā panākt demokrātisko vērtību iedzīvināšanu šajā mūsu kaimiņvalstī. Savukārt ASV vēstnieks Baltkrievijā Mihails Kozaks informēja par augošo centralizāciju lēmumu pieņemšanā, kas notiek pēc prezidenta Aleksandra Lukašenko diktāta un noved valsti starptautiskā pašizolācijā. Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltkrievijas demokratizācijas procesā būtu jāiesaistās gan Krievijai, gan Eiropas institūcijām, veicinot ekonomiskās reformas un politisko liberalizāciju.

Kaļiņingradas apgabala domes ārējo sakaru komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Bagalins informēja par apgabala ekonomisko attīstību, privatizācijas procesu, kā arī politisko spēku spektru apgabala domē. Runājot par NATO paplašināšanos austrumu virzienā, V.Balagins norādīja, ka apgabala iedzīvotājiem tā bažas nerada. Kaļiņingradu uztrauc problēmas, kas varētu rasties pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai, kad anklāva robeža kļūs par Eiropas Savienības robežu, uz kuru attieksies Šengenas līguma nosacījumi. Tāpēc, viņaprāt, jau laikus būtu jārisina jautājums par Kaļiņingradas iedzīvotāju brīvas pārvietošanās iespējām caur Baltijas valstīm uz pārējo Krievijas daļu. Viens no problēmas risinājumiem varētu būt brīvas pārvietošanās tiesību Šengenas telpā piešķiršana Kaļiņingradas iedzīvotājiem.

Vakara sēde “Jauni draudi, jauna atbildība, jauni sabiedrotie” bija veltīta iekšējās drošības jautājumiem. Ziņojumu par situāciju Baltijas valstīs narkotiku izplatības un apkarošanas jomā nolasīja ANO Narkotiku apkarošanas programmas Rīgas biroja vadītāja Signe Rotberga. Viņa informēja, ka krasi pieaudzis ar narkotisko vielu izplatīšanu un lietošanu saistīto noziegumu skaits visās trīs Baltijas valstīs, turklāt kā skaidri iezīmējušos tendenci minēja heroīna kā dominējošās narkotikas izplatības palielināšanos. Referente arī pastāstīja, ka heroīna lietošanas pieaugums ir savstarpēji saistīts ar HIV inficēto skaita pieaugumu, un akcentēja, ka pēdējie AIDS centra statistiskie dati tomēr liecina par situācijas stabilizēšanos. S.Rotberga arī uzsvēra šīs jomas noziedzīgo nodarījumu ciešo saistību ar terorismu un norādīja uz likumdošanas pilnveidošanas un padziļinātas starpvalstu sadarbības nepieciešamību nākotnē.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes eksperts Marks Galeoti pievērsās Baltijas valstīs pieaugošās organizētās noziedzības izplatības veidu un cēloņu analīzei, noslēgumā akcentējot, ka mūsdienu atvērtā sabiedrība var veiksmīgi cīnīties ar organizēto noziedzību.

Vakar preses konferencē, stāstot par semināra laikā pārrunāto, NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sekretāre Sandra Paura, uzsvēra, ka asamblejas locekļi ir pilnīgi pārliecināti — ir pēdējais laiks sākt dialogu starp NATO un Eiropas Savienību. Šāda dialoga nepieciešamību izraisījuši pēdējā laika notikumi pasaulē, īpaši jauni terorisma draudi, un Eiropas valstis aizvien nopietnāk sāk domāt par savu drošības koncepciju, jo pēc pagājušā gada 11.septembra notikumiem ASV pārāk vienpersoniski pieņem lēmumus, nekonsultējoties ar pārējām NATO dalībvalstīm.

Komentējot “Rose-Roth” semināra norisi, NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins vislielāko gandarījumu pauda par to, ka seminārs notiek tieši Rīgā. Viņš uzsvēra — viens no galvenajiem uzdevumiem ir bijis pārliecināt, ka Rīga ir lieliska vieta, kur rīkot starptautiskās apspriedes un diskutēt par šā reģiona valstu problēmām. Viņš pauda pārliecību — Latvija ir spējusi apliecināt, ka var šādus starptautiskus seminārus plānot un organizēt augstā līmenī.

Rīgā notikušais “Rose–Roth” seminārs ir ļoti nozīmīgs notikums saistībā ar gaidāmo NATO dalībvalstu un valdību vadītāju tikšanos šā gada nogalē Prāgā. Kā vakar preses konferencē norādīja NATO Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretārs Saimons Luns, lēmumu par jaunu dalībvalstu uzņemšanu NATO pieņems valdību vadītāji, bet ļoti nozīmīga loma būs arī parlamentāriešiem, kas katrā dalībvalstī šo lēmumu ratificēs. Un tieši parlamentārieši ir tie, kas pārstāv sabiedrisko domu un spēj šo domu arī ietekmēt.

S. Luns informēja, ka Parlamentārā asambleja stingri atbalsta alianses paplašināšanu, un izteica cerību — Latvija būs to valstu vidū, kuras tiks uzņemtas aliansē.

S. Luns atzina par nozīmīgu arī to, ka seminārs norisinās Rīgā, jo tieši šeit 1991. gada sākumā noticis viens no pirmajiem šīs programmas pasākumiem. Tādējādi NATO dalībvalstu parlamentāriešiem ir iespēja pārliecināties, cik straujas un apjomīgas pārmaiņas šeit notikušas. S.Luns atzina, ka ievērojams progress sasniegts visās nozarēs.

“Rose-Roth” programma tika aizsākta 1990. gadā, šīs nedēļas seminārs Rīgā bija jau 52. programmas pasākums. Programmas iniciatori ir bijušais NATO Parlamentārās asamblejas prezidents Čārlijs Rouzs un ASV senators Viljams Ross, kuri ziedojuši daļu savu līdzekļu šādu semināru rīkošanai. Šīs programmas mērķis ir veicināt sadarbību ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstu parlamentiem, tādējādi stiprinot parlamentāro demokrātiju šajās valstīs, izmantojot NATO Parlamentāro asambleju kā starpparlamentu sadarbības un palīdzības paraugu.

Saeimas preses dienests,

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors