Vakar, 17.jūnijā, Ministru kabineta Komitejas sēdē

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Noteikumi par kapelānu dienestu”, kuri noteiks Latvijas Republikā darbojošos kapelānu dienesta darbību.

Kapelāni nodrošina Latvijas Republikas Satversmē, Reliģisko organizāciju likumā un starptautiskajos līgumos par cilvēktiesībām reliģijas jomā noteiktās indivīda tiesības uz reliģijas brīvību. Kapelāns ir Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kas reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā un ieguvusi teoloģisko izglītību attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) garīgā personāla mācību iestādē.

Noteikts, ka nevienai institūcijai nav atļauts vervēt kapelānus un pieprasīt atklāt konfidenciālu informāciju, kas skar viņu tiešos amata pienākumus.

Kapelānu amatam izvirza Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes, Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas, Latvijas Baptistu draudžu savienības, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības, Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes un Starptautiskās Dieva draudzes Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības vadība. Kapelānu amatā apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Ieslodzījuma vietu pārvalde, lidostu, ostu un sauszemes transporta staciju, kā arī ārstniecības/medicīniskās aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu administrācija pēc saskaņojuma ar Reliģisko lietu pārvaldi.

Attiecīgās iestādes administrācija noslēdz līgumu ar reliģisko savienību (baznīcu) par garīgo aprūpi. Par šāda līguma noslēgšanu rakstiski tiek informēta Reliģisko lietu pārvalde.

Nacionālo bruņoto spēku kapelāni nodrošina Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva garīgo aprūpi. Nacionālo bruņoto spēku kapelāni, kuri ir militārpersonas, profesionālo militāro dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos uzsāk un veic uz brīvprātības principa likumdošanā noteiktajā kārtībā. Kapelāni nenēsā ieročus. Nacionālo bruņoto spēku kapelāniem tiek piešķirta dienesta pakāpe. Kapelānu darbību Nacionālajos bruņotajos spēkos vada Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, kurš administratīvi tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Kapelāni Nacionālajos bruņotajos spēkos, atrodoties amatā, administratīvi pakļaujas militārās struktūrvienības priekšniekam (daļas komandierim), savukārt jautājumos, kas saistīti ar kapelānu darbību, Nacionālo bruņoto spēku virskapelānam, bet reliģiskajos jautājumos atbilstošas reliģiskās organizācijas augstākajai garīdzniecībai.

Ieslodzījuma vietu kapelāni veic apcietināto, notiesāto un ieslodzījuma vietu personāla garīgo aprūpi, sniedz morālu atbalstu un nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos un ētiskajos jautājumos, kā arī veic tikumiskās audzināšanas pasākumus. Ieslodzījuma vietu kapelānu dienesta struktūru nosaka Ieslodzījuma vietu pārvalde, saskaņojot ar Reliģisko lietu pārvaldi.

Lidostu, ostu un sauszemes transporta staciju kapelāni veic lidostu, ostu un sauszemes transporta staciju darbinieku un viesu garīgo aprūpi, savas kompetences ietvaros nodrošinot morālu atbalstu un sniedzot nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos jautājumos.

Ārstniecības/medicīniskās aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu kapelāni veic ārstniecības/medicīniskās aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu personāla un tajās esošo personu garīgo aprūpi, savas kompetences ietvaros nodrošinot morālu atbalstu un sniedzot nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos jautājumos.

Kapelānu darbībai nepieciešamos finansu un citus resursus (telpas, materiāltehniskais nodrošinājums u.c.) nodrošina attiecīgā valsts vai pašvaldības iestāde sava budžeta līdzekļu ietvaros, vai reliģiskās organizācijas.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu”, kurš paredz akceptēt līguma projektu.

Līguma noslēgšana nepieciešama, lai atvieglotu to personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļojušas otrā valstī un uzturas tajā nelikumīgi. Stājoties spēkā šim līgumam, ietekme uz valsts budžetu — izdevumu palielināšanās vai ieņēmumu samazināšanās — nav paredzama.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību”.

2001.gada 15.martā pieņemts likums “Par piesārņojumu”, kas nosaka prasības piesārņojuma augsnē, ūdenī un gaisā novēršanai vai samazināšanai. Likums piesārņojošās darbības iedala A, B un C kategorijās, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi. Lai uzsāktu vai turpinātu A vai B kategorijas piesārņojošo darbību, operatoram ir jāsaņem atļauja. Likums pilnvaro Ministru kabinetu izstrādāt un pieņemt noteikumus, kas detalizēti definētu attiecīgās A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, kā arī noteiktu pieteikuma iesniegšanas un atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai izsniegšanas kārtību.

Noteikumu projekts nosaka B un C kategorijas piesārņojošās dar–bības, pieteikuma un atļaujas izsniegšanas kārtību, laika grafikus dažādu piesārņojošo darbību ierobežošanai, kā arī kārtību, kādā sabiedrība var iepazīties ar pieteikumu un iesniegt savus priekšlikumus un iepazīties ar atļaujas nosacījumiem, monitoringa un pārbaudes rezultātiem. Noteikumu projekts “Par A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām” aizstās Ministru kabineta 2001.gada 17.jūlija noteikumus “A kategorijas atļauju un B kategorijas darbības atļauju atkritumu sadedzināšanas iekārtām pieteikšanas, izsniegšanas un pārskatīšanas kārtība un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanas noteikumi”. Tādējādi visas prasības, kas saistītas ar atļaujas saņemšanu, tiks noteiktas vienā normatīvajā aktā.

Akceptēts izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projekts “Sezonas rakstura darbi”, kuri noteiks sezonas rakstura darbus, kuru veikšanai pieļaujama darba līguma noslēgšana uz noteiktu laiku.

Noteikts, ka sezonas rakstura darbi ir: sējas un stādīšanas darbi; sējumu un stādījumu kopšana; lopbarības sagatavošana; lopu ganīšana un ganību ierīkošana; zivkopības un vēžkopības audzēšanas cikla sezonas darbu nodrošināšana; dīķu sagatavošana zivju, vēžu audzēšanai; izaudzēto zivju, vēžu apzvejas nodrošināšana dīķos; zivju vaislinieku nozvejas organizēšana, to izturēšanas un saglabāšanas punktu ierīkošana un apkalpošana; zivju zveja Baltijas jūras piekrastē, Rīgas jūras līcī un Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos; zemes ielabošanas un hidromelioratīvie darbi; darbs pie parku, ainavas elementu, kultūrvēsturisko objektu sakopšanas un graustu novākšanas; meža sēklu plantāciju ierīkošanas un kopšanas darbi; meža reproduktīvā materiāla ievākšanas un pārstrādes darbi; augsnes mehāniskās apstrādes darbi (augsnes sagatavošana meža mākslīgai un dabiskai atjaunošanai un uguns aizsardzības joslu mineralizācija); meža aizsardzības darbi; meža ugunsgrēku dzēšanas un apsardzības darbi; meža infrastruktūras uzturēšanas, kopšanas un remontdarbi; meža inventarizācijas darbi; darbi medību saimniecībā; darbi mežā rekreācijas objektos; ražas novākšana; novāktās ražas apstrāde; pludmaļu, publisko peldētavu, kempingu un atpūtas vietu uzturēšana un uzraudzība; darbs mazumtirdzniecības veikalos, kafejnīcās, viesnīcās un restorānos, kas darbojas tikai noteiktos gada mēnešos vai vienu sezonu; darbs uzņēmumos, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu, kas savu darbību regulāri veic vienu sezonu; kurinātāja darbs; darbs, kas saistīts ar apmeklētāju pieņemšanu un apkalpošanu kultūras iestādēs un to struktūrvienībās, ja tās apmeklētājiem atvērtas tikai noteiktos gada mēnešos; darbs, kas saistīts ar apmeklētāju pieņemšanu un apkalpošanu muzejos, to struktūrvienībās, lai nodrošinātu muzeja darbību apmeklētāju pieplūduma periodā; ar izglītības programmas īstenošanu saistīts darbs, ja programmas īstenošanas ilgums ir tikai noteikti gada mēneši (nedēļas); teritorijas labiekārtošana; ceļu būvniecība un uzturēšanas darbi; ar dažāda veida nometņu darbību saistīts darbs.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments