Foto: Arnis Blumbergs, “LV” 14.jūnijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa: Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Simsons, Eiropas Komisijas komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un pārējā sabiedrība

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Gulbenes stacijā, Litenē un pie Brīvības pieminekļa

14. jūnijā Gulbenē, tāpat kā daudzviet Latvijā, lija — debesis raudāja. Pie pieminekļa stacijā bija sapulcējušies vietējie iedzīvotāji, represēto radinieki, karavīri. Godasardzē Nacionālās aizsardzības akadēmijas komandējošā sastāva virsnieku sagatavošanas kursa kadeti. Ieradās Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube un citas augstas militārpersonas, kā arī Latviešu virsnieku apvienības sirmie virsnieki, kuru vidū bija arī tie, kam Gulbenes stacijā sākās drūmais ceļš uz Austrumu vergu nometnēm. Runāja aktrise Vera Gribača–Valtere:

“Tas rīts sākās bez gaismas, saulei nebija staru, ziedi klusumā raudāja visā mūsu Tēvzemē. Bija kāda briesmīga skaņa, kas traucās pretī tai pusei, kur lec saule. Tā bija aizrestoto vagonu duna.”

Un aktrise lasīja Elzas Ķezberes dzejoli “Aizrestotie ešeloni”, kas tapis liktenīgajā naktī pirms 61 gada:

“Aizrestotie ešeloni,

Liekas, ka pār sirdi pāri

Braucat, tumši dunēdami.

Visur izmisums un bāri.

Aizrestotie ešeloni,

Ko jūs sevī slēgtus turat?

Tiem, kam svēta latvju zeme,

Godasardzē Latviešu virsnieku apvienības biedri Gunārs Kramiņš, Gunārs Goba un Leonhards Tresters

Moku ugunis jūs kurat!

Aizrestotie ešeloni,

Kā jūs negrūstat aiz ļauna,

Nelūstat no bēdu svara,

Nezūdat no dziļa kauna!

Aizrestotie ešeloni,

Kam jūs durvis neatverat!

Vēl šī zeme redzēs sauli,

Vaidus kaut un asras dzerat.

Aizrestotie ešeloni,

Liekas, aizgājāt pār sirdi...

Viņu tumšo dunēšanu,

Piemiņas brīdī Gulbenē: NBS komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, 25. ZS bataljona štāba priekšnieks virsleitnants Edgars Stepāns un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis; piemiņas brīdi Litenes kapsētā vada NAA kapelāns Atis Vaickovskis Foto: Andris Kļaviņš

Dvēsele, nu mūžam dzirdi.”

Piemiņas pasākums turpinājās Madonas rajona Litenes pagastā pie pieminekļa represētajiem latviešu armijas virsniekiem. Svētbrīdi vadīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas kapelāns Atis Vaickovskis. Litenes lauku nometnē sākās latviešu virsniecības iznīcināšana. 1941. gada 14. jūnijā vasaras nometnē Gulbenes poligonā (Litenē un Ostroviešos), kā arī Mangaļsalā tika apcietināti vairāki simti latviešu virsnieku, kas tika izvesti uz Noriļskas soda nometnēm. Turpat tika izsūtīti arī gandrīz visi uz mācībām Maskavā nosūtītie augstākie virsnieki. Vairāki virsnieki — kapteiņi M.Linmeiers, A.Lulla, P.Ozols u.c., kuri aresta brīdī Litenes nometnē izrādīja pretošanos, — uz vietas tika nošauti.

2002. gada 14. jūnijā pie mūsu “Raudu mūra” Litenes kapsētā runāja Verners Līguts, viens no astoņiem vēl dzīvajiem latviešu virsniekiem, kuri pārdzīvoja Noriļskas nāves dzirnas. Nepārtrauktam lietum līstot, V.Līguts pieskārās tikai vienai drūmai epizodei no trīspadsmit gados Sibīrijā pārciestajām. Tās ir apcerētas grāmatā “Virsotnes ēnā”, kas sākta slepus rakstīt jau padomju gados. Autors šo grāmatu pasniedza aizsardzības ministram. Piemiņas diena beidzās pie ugunskuriem Litenes nometnes vietā ar atmiņām, ar dziesmām, ar pieminēšanu un vēlējumu — vairs nekad!

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

14.jūnijā piemiņas brīdī pie Brīvības pieminekļa: godasardzes maiņa; Ministru prezidents Andris Bērziņš (augšējā attēlu rindā); Nacionālie bruņotie spēki; Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (vidējā attēlu rindā); bijušie represētie, cilvēki, kas neaizmirst Foto: Arnis Blumbergs, “LV”