Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1996. gada 5. jūnija likums "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.06.1996., Nr. 100/101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/63350

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgumu

Vēl šajā numurā

12.06.1996., Nr. 100/101

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 05.06.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu

1.pants. 1996.gada 19.aprīlī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums (turpmāk — Līgums), saprašanās memorands (turpmāk — Memorands), Līguma 38.pantā minētie pielikumi (turpmāk — Pielikumi) un protokoli (turpmāk — Protokoli) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums, Memorands, Pielikumi un Protokoli angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 40.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņai ar Slovākijas Republikas valdību.

4.pants. Līgums, Memorands, Pielikumi un Protokoli stājas spēkā Līguma 40.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 5.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1996.gada 12. Jūnijā

 


 LATVIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS LĪGUMS

PREAMBULA

Latvijas Republika un Slovākijas Republika, turpmāk tekstā "Puses",

ņemot vērā Centrālās Eiropas Brīvās Tirdzniecības Līguma dalībvalstu premjerministru 1995. gada 11. septembra Brno Deklarāciju,

paturot prātā savu nodomu aktīvi piedalīties ekonomiskās integrācijas procesā, kurš būtībā ir Eiropas kontinenta stabilitātes veicināšanas svarīgākais elements, un izsakot savu gatavību sadarboties šā procesa stabilizācijas ceļu un veidu meklēšanā,

vēlreiz apstiprinot savu ciešo apņemšanos ievērot tirgus ekonomikas principus, uz kuriem tiek pamatotas Pušu savstarpējās attiecības,

paturot prātā savu uzticību Konferences "Par drošību un sadarbību Eiropā" Noslēguma Aktam, Parīzes Hartai un it īpaši tiem principiem, kas formulēti Bonnas Konferences "Par ekonomisko sadarbību Eiropā" noslēguma dokumentā,

nolēmušas šajā nolūkā pakāpeniski likvidēt visus šķēršļus veiksmīgai, būtībā visaptverošai savstarpējai tirdzniecībai saskaņā ar 1994. gada Vispārējās Vienošanās Par Tarifiem un Tirdzniecību noteikumiem,

būdamas negrozāmi pārliecinātas, ka šis Līgums veicinās savstarpēji izdevīgo tirdzniecisko sakaru intensifikāciju un dos ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā,

ņemot vērā to, ka neviens šī Līguma noteikums nav skaidrojams kā tāds, kas Puses atbrīvo no saistībām, kas tām ir attiecībā uz citiem starptautiskiem līgumiem un citām organizācijām, it īpaši Pasaules Tirdzniecības Organizāciju,

ar šo ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Mērķi

1. Puses pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības sfēru būtībā visas divpusējās tirdzniecības ietvaros atbilstoši šī Līguma noteikumiem un saskaņā ar dokumenta "1994. gada Vispārējā Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību" XXIV pantu un dokumentu "Vienošanās par 1994. gada Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību XXIV panta interpretāciju".

2. Šī Līguma mērķi ir:

(a) paplašinot savstarpējo tirdzniecību, veicināt Pušu ekonomisko saišu harmonisku pilnveidošanos un tādējādi stimulēt saimniecisko rosmi Pusēs, uzlabot dzīves un nodarbinātības apstākļus, kā arī paaugstināt ražošanas efektivitāti un finansiālo stabilitāti,

(b) Pušu savstarpējā tirdzniecībā nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus,

(c) tādējādi, likvidējot tirdzniecības barjeras, dot savu ieguldījumu harmoniska pasaules tirdzniecības pilnveidošana un paplašināšana. I nodaļa. Rūpnieciskie ražojumi

2. pants

Darbības sfēra

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz rūpnieciskajiem ražojumiem, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm. Šī Līguma aspektā "rūpnieciskie ražojumi" ir izstrādājumi, kas ietverti Harmonizētās Preču un Pakalpojumu Klasificēšanas un Kodēšanas Sistēmas 25. - 97. nodaļā, izņemot šī Līguma l. pielikumā minētos izstrādājumus.

3. pants

Importa nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā nav ieviešami nekādi jauni importa nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Šī Līguma spēkā stāšanās brīdī Puses savstarpēji atceļ visus importa nodokļus un visus maksājumus ar līdzvērtīgu efektu.

4. pants

Pamatnodokļi

1. Katram izstrādājumam piemērojamais pamatnodoklis, uz kuru attiecināmi turpmākie šajā Līgumā noteiktie atvieglojumi, atbilst likmei, kuru nosaka vislielākās labvēlības režīms, kas ir spēkā kopš 1996. gada 1. janvāra.

2. Ja, pamatojoties uz erga omnes principu, pēc šī Līguma stāšanās spēkā tiek piemērots jebkāds tarifu samazinājums, tad šādi samazināti nodokļi aizstāj 1. paragrāfā minētos pamatnodokļus, sākot ar šo samazinājumu piemērošanas datumu.

3. Samazinātie nodokļi, kas aprēķināti saskaņā ar 2. paragrāfa nosacījumiem, tiek piemēroti, noapaļojot līdz pirmajai decimālzīmei.

4. Puses informē viena otru par attiecīgajām nacionālajām nodokļu pamatlikmēm, kuras ir spēkā attiecīgajā valstī saskaņā ar 2. paragrāfa nosacījumiem.

5. pants

Fiskāla rakstura nodokļi

3. panta noteikumi attiecas arī uz fiskāla rakstura muitas nodokļiem.

6. pants

Eksporta nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā nav ieviešami nekādi jauni eksporta nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Eksporta nodokli ir atceļami saskaņā ar šī Līguma l. protokola noteikumiem.

3. Šī Līguma spēkā stāšanās brīdī Puses savstarpēji atceļ visus maksājumus ar eksporta nodokļiem līdzvērtīgu efektu.

7. pants

Kvantitatīvie ierobežojumi importam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā nav ieviešami nekādi jauni kvantitatīvie ierobežojumi importam vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Visi kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu attiecībā uz tādu izstrādājumu importu, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm, ir atceļami šī Līguma spēkā stāšanās brīdī, izņemot gadījumus, kas paredzēti šī Līguma 2. pielikumā.

8. pants

Kvantitatīvie ierobežojumi eksportam un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā nav ieviešami nekādi jauni kvantitatīvie ierobežojumi eksportam vai pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Visi kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu attiecībā uz tādu izstrādājumu eksportu, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm, ir atceļami šī Līguma spēkā stāšanās brīdī, izņemot gadījumus, kas paredzēti šī Līguma 3. pielikumā.

9. pants

Informēšanas kārtība par formāli-juridisko noteikumu projektiem

1. Par izdodamo formāli-juridisko noteikumu un to grozījumu projektiem^ kurus Puses ir paredzējušas pieņemt, tās oficiāli informē viena otru visagrākajā praktiski iespējamajā stadijā un saskaņā ar šī Līguma 4. pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Apvienotā Komiteja pieņem lēmumu par datumu, kurā ieviešami l. paragrāfa nosacījumi.

II nodaļa. Lauksaimnieciskie ražojumi

10. pants

Darbības sfēra

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz tādiem lauksaimnieciskajiem ražojumiem, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm. Šī Līguma aspektā "lauksaimnieciskie ražojumi" ir tādi izstrādājumi, kas ietverti Harmonizētās Preču un Pakalpojumu Klasificēšanas un Kodēšanas Sistēmas 1. - 24. nodaļā, ieskaitot šī Līguma 1. pielikumā minētos izstrādājumus.

11. pants

Importa nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā nav ieviešami nekādi jauni importa nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Importa nodokļi ir piemērojami saskaņā ar šī Līguma 2. protokola noteikumiem.

3. Šī Līguma spēkā stāšanās brīdī Puses savstarpēji atceļ visus maksājumus ar importa nodokļiem līdzvērtīgu efektu.

12. pants

Pamatnodokļi

1. Katram izstrādājumam piemērojamais pamatnodokis, uz kuru attiecināmi turpmākie šajā Līgumā noteiktie atvieglojumi, atbilst likmei, kuru nosaka vislielākās labvēlības režīms, kas ir spēkā kopš 1996. gada 1. janvāra.

2. Ja, pamatojoties uz erga omnes principu, pēc šī Līguma stāšanās spēkā tiek piemērots jebkāds tarifu samazinājums, tad šādi samazināti nodokļi aizstāj 1. paragrāfā minētos pamatnodokļus, sākot ar šo samazinājumu piemērošanas datumu.

3. Samazinātie nodokļi, kas aprēķināti saskaņā ar 2. paragrāfa nosacījumiem, tiek piemēroti, noapaļojot līdz pirmajai decimālzīmei.

4. Puses informē viena otru par attiecīgajām nacionālajām nodokļu pamatlikmēm, kuras ir spēkā attiecīgajā valstī saskaņā ar 2. paragrāfa nosacījumiem .

13. pants

Eksporta nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Pušu savstarpējā tirdzniecībā nav ieviešami nekādi jauni eksporta nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Šī Līguma spēkā stāšanās brīdī Puses savstarpēji atceļ visus importa nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu efektu.

14. pants

Koncesijas un lauksaimniecības politika

1. Nemazinot saskaņā ar šī Līguma 2. protokolu piešķirtās koncesijas, šīs nodaļas noteikumi nekādā veidā neierobežo Pušu attiecīgās lauksaimniecības politikas īstenošanu vai jebkādu šai politikai atbilstošu pasākumu veikšanu, ieskaitot atbilstošo Līguma par Lauksaimniecību noteikumu ieviešanu Pasaules Tirdzniecības Organizācijas ietvaros.

2. Puses oficiāli informē viena otru par īstenotajām izmaiņām attiecīgajā lauksaimniecības politikā un par visiem piemērotajiem pasākumiem, kas var ietekmēt šajā Līguma paredzētos nosacījumus attiecībā uz Pušu savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības ražojumiem. Pēc ikvienas Puses lūguma nekavējoties ir sarīkojamas apspriedes situācijas analizēšanai.

15. pants

Īpašie aizsardzības pasākumi

Neatkarīgi no citiem šī Līguma un it īpaši 28. panta noteikumiem un ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirgu īpašo jūtīgumu, gadījumā, ja to izstrādājumu imports, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm un kam tiek piemērotas saskaņā ar šo Līgumu piešķirtās koncesijas, izraisa nopietnus otrās Puses tirgus izkropļojumus, tad ieinteresētā Puse nekavējoties rīko apspriedes, lai atrastu piemērotu risinājumu. Pamatojoties uz šādu risinājumu, ieinteresētā Puse var veikt tādus pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

16. pants

Veterinārie, veselības aizsardzības un fitosanitārie pasākumi

1. Pasākumi, kas attiecas uz veterināro un fitosanitāro kontroli, ir saskaņojami kā starp Pusēm, tā arī ar Eiropas Savienības likumiem.

2. Veterinārsanitārie pasākumi un veterināro dienestu darbība atbilst Starptautiskās Epizootisko Slimību Pārvaldes Kodeksam un citām starptautiskajām konvencijām šajā jomā.

3. Puses apņemas neieviest tādus diskriminējošus vai citus nepieņemamus pasākumus, kas varētu ierobežot informācijas, dzīvnieku, augu vai preču virzību.

III nodaļa. Vispārējie nosacījumi

17. pants

Preču izcelsmes noteikumi un sadarbība muitas administrācijā

1. Šī Līguma 3. protokolā formulēti preču izcelsmes noteikumi un attiecīgās administratīvās sadarbības metodes.

2. Puses īsteno atbilstošus pasākumus, tajā skaitā regulāras Apvienotās Komitejas pārbaudes un administratīvās sadarbības shēmas, lai nodrošinātu šī Līguma 3. protokola noteikumu un šī Līguma 3. - 8., 11. - 13., 18. un 29. panta noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu, lai pēc iespējas vienkāršotu tirdzniecības formalitātes, kā arī lai panāktu savstarpēji pieņemamus jebkuru to problēmu risinājumus, kas rodas sakarā ar šo noteikumu funkcionēšanu.

3. Administratīvās institūcijas muitas jautājumos savstarpēji sadarbojas saskaņā ar šī Līguma 4. protokola noteikumiem.

18. pants

Iekšējā nodokļu sistēma

1. Puses atturas no jebkādiem iekšējiem fiskāliem pasākumiem vai prakses, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp precēm, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Pusēm.

2. Eksportētāji nedrīkst gūt labumu no to iekšzemes nodokļu atmaksāšanas, kuru apjoms ir lielāks nekā tiešo vai netiešo nodokļu summa, ar kuru aplikti uz vienas Puses teritoriju eksportētie izstrādājumi.

19. pants

Vispārīgie izņēmumi

Šis Līgums pieļauj tādus attaisnojamus aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz importa precēm, eksportprecēm vai tranzītprecēm, kuri ir motivēti ar sabiedriskās morāles, valsts politikas vai valsts drošības interesēm; cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzības nepieciešamību; tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām piemīt mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība; intelektuālā īpašuma aizsardzību vai noteikumiem, kas attiecas uz zeltu un sudrabu, vai noplicināmu dabas resursu saglabāšanu, ja šie pasākumi ir efektīvi saistībā ar iekšzemes ražošanas vai patēriņa ierobežojumiem. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi tomēr nedrīkst būt patvaļīgas diskriminācijas līdzekļi vai maskēti ierobežojumi attiecībā uz Pušu savstarpējo tirdzniecību.

20. pants

Ar drošības interesēm motivētie izņēmumi

Šajā Līgumā nav nekā tāda, kas kādu Pusi atturētu no jebkuru lietderīgu pasākumu veikšanas, ja tā tos uzskata par nepieciešamiem:

(a) lai neļautu izpaust tādu informāciju, kas kaitē tās būtiskām drošības interesēm;

(b) tās būtisko drošības interešu aizsardzībai vai starptautisko saistību vai, nacionālās politikas īstenošanai;

(i) attiecībā uz ieroču, munīcijas un kara inventāra tirdzniecību, nodrošinot, ka šādi pasākumi nepasliktina konkurences nosacījumus izstrādājumiem, kas nav paredzēti specifiski militāriem mērķiem, un attiecībā uz šādu tirdzniecību ar citām precēm, materiāliem un pakalpojumiem, kas tieši vai netieši tiek veikta militāra objekta apgādes nolūkā; vai

(ii) attiecībā uz bioloģisko vai ķīmisko ieroču, atomieroču un citu kodolspridzekļu neizplatīšanu, vai

(iii) kuri veikti kara vai cita nopietna starptautiska sasprindzinājuma laikā.

21. pants

Valsts monopoli

1. Puses pakāpeniski noregulē jebkuru komerciāla rakstura valsts monopolu tā, lai līdz 1999. gada 1. jūlijam tiktu nodrošināts, ka starp Pušu pavalstniekiem nepastāv nekāda diskriminācija attiecībā uz preču iegādes un realizācijas nosacījumiem.

2. Šī panta noteikumi attiecas uz jebkuru institūciju, ar kuras palīdzību Pušu kompetentās varas iestādes, likumīgi vai faktiski, tieši un netieši uzrauga, nosaka vai ievērojami ietekmē Pušu savstarpējo importu vai eksportu. Šie nosacījumi līdzīgi tiek piemēroti monopoliem, uz kuriem Puses ir pilnvarojušas citas institūcijas.

22. pants

Maksājumi

1. Maksājumi brīvi konvertējamā valūtā attiecībā uz Pušu savstarpējo tirdzniecību ar precēm, kā arī šādu maksājumu pārvedumi uz tās šī Līguma Puses teritoriju, kas ir kreditora rezidences valsts, netiek pakļauti nekādiem ierobežojumiem.

2. Puses atturas no jebkādiem maiņas vai administratīviem ierobežojumiem attiecībā uz tādu īstermiņa un vidēja termiņa kredītu piešķiršanu, atmaksāšanu vai akceptēšanu, kas attiecas uz preču tirdzniecību, kurā piedalās kādas Puses rezidents.

3. Neatkarīgi no 2. paragrāfa noteikumiem, jebkuriem pasākumiem, kuri attiecas uz tekošajiem maksājumiem, kas saistīti ar preču pārvietošanu, jāatbilst dokumenta "Rakstiskā vienošanās ar Starptautisko Valūtas Fondu par pareiza līguma noformēšanas noteikumiem" VIII pantā formulētajiem nosacījumiem.

23. pants

Konkurences noteikumi attiecībā uz uzņēmumiem

1. Sekojošais ir nesavienojams ar šī Līguma pienācīgu funkcionēšanu tādā mērā, ciktāl tas ietekmē Pušu savstarpējo tirdzniecību:

(a) visas tādas vienošanās starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju pieņemtie lēmumi, kā arī starp uzņēmumiem saskaņota prakse, kuru mērķis vai rezultāts ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana;

(b) viena vai vairāku uzņēmumu savas dominējošās pozīcijas Pušu teritorijās kā vienotā veselumā vai būtiskā to daļā ļaunprātīga izmantošana.

2. 1. paragrāfa noteikumi attiecas uz visu uzņēmumu aktivitātēm, ieskaitot valsts uzņēmumus un uzņēmumus, kuriem Puses ir piešķīrušas speciālas vai ekskluzīvas tiesības. Uzņēmumiem, kam uzticēts veikt pakalpojumus ar vispārīgu ekonomisku nozīmi vai kuriem ir ieņēmumu gūšanas monopola raksturs, ir pakļaujami l. paragrāfa noteikumiem tādā mēra, ciktāl šo noteikumu piemērošana netraucē tiem uzlikto īpašo valsts uzdevumu izpildi saskaņā ar likumu vai faktiski.

3. (a). paragrāfa noteikumi II nodaļā aplūkoto izstrādājumu aspektā neattiecas uz tādiem līgumiem, lēmumiem un praksi, kas ir neatņemama nacionālā tirgus organizācijas daļa.

4. Ja Puse uzskata, ka noteiktā prakse nav savienojama ar l., 2. un 3. paragrāfu, un, ja šāda prakse draud radīt vai rada nopietnu kaitējumu šīs Puses interesēm vai materiālu kaitējumu tās iekšējai rūpniecībai, tad šī Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 32. pantā izklāstīto procedūru un ievērojot tās nosacījumus.

24. pants

Valsts palīdzība

1. Ikkatra palīdzība, ko piešķīrusi Valsts - šī Līguma Puse - vai kas piešķirta no Valsts resursiem jebkurā formā, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, dodot priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai tādā mērā, kas var ietekmēt Pušu savstarpējo tirdzniecību, nav savienojama ar korektu šī Līguma funkcionēšanu.

2. 1. paragrāfa noteikumi nav piemērojami II nodaļā minētajiem izstrādājumiem.

3. Puses garantē informācijas atklātību valsts sniegtās palīdzības jomā, inter alia, iesniedzot viena otrai ikgadējus pārskatus par sniegtās palīdzības kopsummu un sadalījumu, kā arī pēc otrās Puses lūguma sniedzot tai informāciju par palīdzības shēmām un konkrētiem atsevišķiem valsts palīdzības gadījumiem.

4. Ja Puse uzskata, ka kāds atsevišķs praktisks pasākums, tajā skaitā tāds, kas attiecas uz lauksaimniecību, nav savienojams ar 1. paragrāfa noteikumiem un nav ieviests adekvāti atbilstošajiem 3. paragrāfa noteikumiem, vai, ja tādu noteikumu nav un ja šis praktiskais pasākums rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu šīs Puses interesēm vai materiālu kaitējumu šīs Puses iekšzemes ražošanai, tad šī Puse var veikt attiecīgus pasākumus, pamatojoties uz 32. panta nosacījumiem un saskaņā ar tiem. Šādi attiecīgi pasākumi ir veicami tikai Pasaules Tirdzniecības Organizācijas un jebkura atbilstoša tās paspārnē noritējušu sarunu ceļā noslēgta dokumenta noteiktajā kārtībā un saskaņā ar tā nosacījumiem, kas piemērojami Pušu starpā.

25. pants

Sabiedriskais pasūtījums

1. Par šī Līguma mērķi Puses uzskata sava attiecīgā sabiedriskā pasūtījuma tirgus liberalizāciju.

2. Puses pakāpeniski izstrādā savus atbilstošos noteikumus attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu nolūka dot otras Puses piegādātajiem iespēju, vēlākais 2001. gada 1. janvāri, piekļūt preču piegādes kontraktu slēgšanas procedūrām Pušu attiecīgajā sabiedriskā pasūtījuma tirgū saskaņā ar Līguma par valsts pasūtījumu noteikumiem Pasaules Tirdzniecības Organizācijas ietvaros.

3. Apvienotā Komiteja pārbauda ar šī panta mērķu sasniegšanu saistītās izstrādnes un var rekomendēt 2. paragrāfa noteikumu īstenošanas praktiskās formas, lai nodrošinātu brīvu pieejamību, atklātību, kā ari tiesību un pienākumu pilnīgu līdzsvaru.

4. 3. paragrāfā minētās pārbaudes gaitā Apvienotā Komiteja drīkst izskatīt, it īpaši šai sfērai atbilstošo starptautisko izstrādņu aspektā, tirgus aptverto attiecību paplašināšanas iespēju un/vai 2. paragrāfā paredzēto tirgus atvērtības pakāpi.

5. Puses cenšas pievienoties attiecīgām Konvencijām, kuras noslēgtas Pasaules Tirdzniecības Organizācijas aizbildniecībā noritējušu sarunu ceļā.

26. pants

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

1. Puses pēc nediskriminējošiem principiem īsteno un garantē intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, ieskaitot pasākumus šādu tiesību piešķiršanai un īstenošanai. Šī aizsardzība pakāpeniski pilnveidojama līdz līmenim, kurš atbilst tiem daudzpusējo līgumu reālajiem standartiem, kas noteikti šī Līguma 5. pielikumā pirms 1999. gada 1. jūlija.

2. Šī Līguma aspektā "intelektuālā īpašuma aizsardzība" konkrēti ir autortiesību, ieskaitot datorprogrammas un datubāzes, un radniecīgu tiesību, tirdzniecības zīmju, ģeogrāfisko apzīmējumu, rūpnieciskā dizaina, patentu, integrālo shēmu topoloģiju, kā arī nepublicētas informācijas par zinātniski-tehniskajiem ražošanas noslēpumiem aizsardzība.

3. Puses sadarbojas jautājumos, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu. Pēc jebkuras Puses lūguma tās notur ekspertu apspriedes par šiem jautājumiem, konkrēti, par tādām aktivitātēm, kas saistītas ar pašlaik pastāvošām vai turpmākām starptautiskām konvencijām par intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesību harmonizēšanu, administrēšanu un ievērošanas nodrošināšanu, un par aktivitātēm tādās starptautiskajās organizācijās kā Pasaules Tirdzniecības Organizācija un Pasaules Intelektuālā īpašuma Organizācija, kā arī par Pušu attiecībām ar trešajām valstīm attiecībā uz intelektuālo īpašumu.

27. pants

Dempings

Ja kāda Puse konstatē, ka dotā Līguma regulētajās tirdznieciskajās attiecībās tiek īstenots dempings dokumenta "1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību " VI panta izpratnē, tad saskaņā ar šī Līguma 32. pantā noteikto procedūru un pamatojoties uz šīs procedūras nosacījumiem, tā drīkst pret šādu praksi vērst attiecīgus pasākumus atbilstoši dokumenta "1994. gada Vispārēja Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību" VI pantam un dokumentam "Vienošanās par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu".

28. pants

Vispārējie aizsardzības pasākumi

Gadījumos, kad kāds izstrādājums tiek ievests tādos palielinātos apjomos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt:

(a) nopietnu kaitējumu tiem pašmāju ražotājiem, kuri importējošās Puses teritorijā ražo analoģiskus vai tieši konkurējošus izstrādājumus, vai

(b) būtiskus izkropļojumus jebkurā attiecīgā ekonomikas sektorā vai grūtības, kuru dēļ būtiski pasliktinātos reģiona ekonomiskā situācija, tad ieinteresētā Puse drīkst veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar 32. pantā noteikto procedūru un pamatojoties uz šīs procedūras nosacījumiem.

29. pants

Strukturālā regulēšana

1. Kā īpašu pagaidu pasākumu, kas daļēji vājina 3. panta noteikumus, jebkura Puse drīkst īstenot muitas nodokļu paaugstinājumu.

2. Šie pasākumi drīkst būt saistīti tikai ar jaunām ražošanas nozarēm vai noteiktiem sektoriem, kuros norisinās restrukturizācija vai kuri saskaras ar nopietnām grūtībām, it īpaši, ja šo grūtību dēļ rodas nozīmīgas sociālas problēmas.

3. Šo pasākumu rezultātā ieviestie importa nodokļi, kas kādā no Pusēm tiek piemēroti izstrādājumiem, kuru izcelsmes valsts ir otra Puse, nedrīkst pārsniegt 25% ad valorem, un ir jāsaglabā priekšrocības elements muitas nodokļa likmei izstrādājumiem, kuru izcelsmes valsts ir otra Puse. Šiem pasākumiem pakļaujamās preces importa summārā vērtība nedrīkst pārsniegt 15% no otrajā Pusē ražoto rūpniecības preču kopimporta tā pēdējā gada laikā, par kuru ir pieejami statistikas dati. kā tas noteikts I nodaļā.

4. Šādu pasākumu piemērošanas periods nedrīkst pārsniegt trīs gadus, ja vien Apvienotā Komiteja nav atļāvusi pagarināt šo periodu. Šie pasākumi ir jāatceļ, vēlākais, 2001. gada 1. janvārī.

5. Šādi pasākumi attiecībā uz kādu izstrādājumu nav ieviešami, ja pagājuši vairāk nekā trīs gadi kopš visu nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu likvidēšanas vai tādu maksājumu un pasākumu likvidēšanas, kuriem attiecībā uz šo izstrādājumu ir ekvivalents efekts.

6. Ieinteresētā Puse informē otru Pusi par visiem tiem īpašajiem pasākumiem, kurus tā paredzējusi veikt izņēmuma kārtā, un pirms to ieviešanas pēc otras Puses lūguma ir noturamas apspriedes par šiem pasākumiem un to aptvertajiem sektoriem Apvienotās Komitejas ietvaros. Šādu pasākumu veikšanas gadījumā ieinteresētā Puse iesniedz Apvienotajā Komiteja to muitas nodevu likvidēšanas kalendāro plānu, kuras ir ieviestas saskaņā ar šo pantu. Šis plāns paredz, ka šādu nodokļu atcelšana tiek uzsākta ne vēlāk kā divus gadus pēc to ieviešanas.  Apvienotā Komiteja var pieņemt lēmumu par savādāka kalendārā plāna apstiprināšanu.

30. pants

Re - eksports un nopietns deficīts

Ja 6. un 8. panta izpilde izraisa:

(a) re - eksportu uz kādu trešo valsti, pret kuru eksportējošā Puse attiecībā uz kādu konkrētu izstrādājumu piemēro kvantitatīvos eksporta ierobežojumus, eksporta nodokļus vai maksājumus un pasākumus ar līdzvērtīgu efektu; vai

(b) nopietnu tāda izstrādājuma deficītu vai deficīta draudus, kurš ir būtisks eksportējošajai Pusei;

un ja minētās situācijas rada vai spēj radīt ievērojamas grūtības eksportējošajai Pusei, tad šī Puse drīkst veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 32. pantā noteikto procedūru un pamatojoties uz šīs procedūras nosacījumiem.

31. pants

Saistību izpilde

1. Puses veic jebkādus vispārīgus vai specifiskus pasākumus, kas nepieciešami šajā Līgumā noteikto atbilstošo saistību izpildei. Puses cenšas panākt šajā Līgumā formulēto saistību izpildi.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādu no šī Līguma izrietošu saistību, tad ieinteresētā Puse drīkst veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 32, pantā noteikto procedūru un pamatojoties uz šīs procedūras nosacījumiem.

32. pants

Aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūra

1. Pirms tiek uzsākta turpmākajos šī panta paragrāfos izklāstītās aizsardzības pasākumu piemērošanas procedūras īstenošana, Puses cenšas visas savstarpējās pretrunas atrisināt tiešu apspriežu ceļā.

2. Ja kāda Puse to preču importu, kuru dēļ var rasties 28. pantā aplūkotā situācija, pakļauj administratīvas kontroles procedūrai nolūkā gūt operatīvu informāciju par ārējās tirdzniecības procesu virzību, tad tā informē otru Pusi.

3. Nekādi neietekmējot 7. paragrāfu, tā Puse, kura apsver iespēju ieviest aizsardzības pasākumus, nekavējoties par to atbilstoši ziņo otrajai Pusei un piegādā visu atbilstošo informāciju. Risinājuma meklēšanas nolūkā nekavējoties tiek sarīkotas Pušu apspriedes Apvienotajā Komitejā.

4. (a) Apvienotā Komiteja šo gadījumu vai situāciju izskata 27., 28. un 30. panta aspektā un var pieņemt jebkādu lēmumu, kas nepieciešams, lai izbeigtu

grūtības, par kuram ir ziņojusi attiecīgā Puse. Ja šāds lēmums netiek pieņemts trīsdesmit dienu laikā pēc jautājuma iesniegšanas izskatīšanai Apvienotajā Komitejā, tad ieinteresētā Puse var veikt pasākumus, kuri nepieciešami situācijas normalizēšanai.

(b) Ieinteresētā Puse 31. panta aspektā drīkst īstenot attiecīgos pasākumus pēc apspriežu noslēguma vai pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši kopš datuma, kurā otrajai Pusei tika iesniegts pirmais ziņojums.

(c) Ieinteresētā Puse 23. un 24. panta aspektā sniedz Apvienotajai Komitejai visu nepieciešamo palīdzību, lai izskatītu gadījumu, kā arī, ja nepieciešams, izbeigtu praksi, pret kuru izvirzīti iebildumi. Ja attiecīgajai Pusei Apvienotās Komitejas noteiktajā termiņā neizdodas izbeigt praksi, pret kuru izvirzīti iebildumi, vai, ja Apvienotajai Komitejai neizdodas panākt izlīgumu trīsdesmit dienu laikā kopš datuma, kad jautājums tika iesniegts izskatīšanai, tad ieinteresētā Puse drīkst veikt pasākumus, lai novērstu aplūkojamās prakses, pret kuru izvirzīti iebildumi, radītās grūtības.

5. Otrajai Pusei nekavējoties tiek iesniegts paziņojums par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Tiem jābūt ierobežotiem tāda to apjoma un darbības laika aspektā, kurš ir absolūti nepieciešams, lai normalizētu situāciju, kura bija par iemeslu to piemērošanai, un tie nedrīkst pārsniegt to kaitējumu, ko izraisījusi aplūkojamā prakse vai problēma. Prioritāte ir piešķirama tiem pasākumiem, kuri vismazāk traucē dotā Līguma darbību.

6. Veiktie aizsardzības pasākumi periodiski apspriežami Apvienotajā Komitejā attiecībā uz to pēc iespējas ātrāku atvieglināšanu vai atcelšanu tad, kad apstākļi vairs neattaisno to piemērošanu.

7. Ja kādu ārkārtēju apstākļu dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība un nav iespējama iepriekšēja pārbaude, tad 27., 28. un 30. pantam atbilstošos gadījumos ieinteresētā Puse drīkst nevilcinoties piemērot situācijas uzlabošanai absolūti nepieciešamos pagaidu pasākumus. Par šādiem pasākumiem bez kavēšanās tiek paziņots un tiek noturētas Pušu apspriedes Apvienotajā Komitejā.

33. pants

Maksājumu bilances grūtības

1. Puses pieliek visas pūles, lai nebūtu jāpiemēro ierobežojoši pasākumi, tajā skaitā tādi pasākumi, kas attiecas uz importu maksājumu bilances noregulēšanas nolūkā.

2. Ja vienai no Pusēm ir vai nenovēršami draud nopietnas maksājumu bilances grūtības, tad šī Puse drīkst saskaņā ar attiecīgām dokumenta "1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību" normām veikt tādus ierobežojošus pasākumus, tajā skaitā attiecībā uz preču importu, kuru piemērošanas laiks ir limitēts un kuri absolūti nepieciešami tikai maksājumu bilances normalizēšanai. Maksājumu bilancei uzlabojoties, šie pasākumi ir pakāpeniski mīkstināmi, un tie ir atceļami tad, kad apstākļi vairs neattaisno to piemērošanu. Attiecīgā Puse nekavējoties informē otru Pusi par to ieviešanu un, kad vien praktiski iespējams, par to likvidēšanas kalendāro plānu.

34. pants

Attīstība nākotnē

1. Ja kāda Puse uzskata, ka dotā Līguma iedibināto attiecību pilnveidošana un izvēršana, tās attiecinot uz vēl neaptvertajām nozarēm, atbilst abu Pušu saimnieciskajām interesēm, tad šī Puse iesniedz otrajai Pusei pamatotu lūgumu. Puses drīkst dot Apvienotajai Komitejai norādījumu izskatīt šo lūgumu un, kur tas ir nepieciešams, sniegt rekomendācijas, it īpaši attiecībā uz sarunu uzsākšanu.

2. Puses saskaņā ar saviem nacionālajiem likumiem ratificē vai apstiprina l. paragrāfā izklāstītās procedūras rezultātā noslēgtos līgumus.

IV nodaļa. Institucionālie un noslēguma noteikumi

35. pants

Apvienotā Komiteja

1 . Apvienotā Komiteja tiek iedibināta ar šo dokumentu, un tās sastāvā ir Slovākijas Republikas Valdības nozīmēts pārstāvis, no vienas puses, un Latvijas Republikas Valdības nozīmēts pārstāvis, no otras puses.

2. Šī Līguma īstenošanu uzrauga un pārvalda Apvienotā Komiteja.

3. Šī Līguma pienācīgas izpildes nolūkā Puses apmainās ar informāciju un pēc jebkuras Puses lūguma notur apspriedes Apvienotās Komitejas ietvaros. Apvienotā Komiteja pastāvīgi analizē iespējas, kā turpmāk novērst visus šķēršļus Pušu savstarpējā tirdzniecībā.

4. Šajā Līgumā paredzētajos jautājumos Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumus. Citos jautājumos Apvienotā Komiteja drīkst sniegt rekomendācijas.

36. pants

Apvienotās Komitejas darbības procesuālās normas

1.Lai nodrošinātu šī Līguma atbilstošu izpildi, Apvienotā Komiteja notur apspriedes, kad vien tas ir nepieciešams, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Katra Puse ir tiesīga lūgt noturēt apspriedi.

2. Apvienotās Komitejas rīcības pamatā ir kopēja vienošanās.

3. Ja kādas Puses pārstāvis Apvienotajā Komitejā ir pieņēmis kādu lēmumu ar iebildi, kas īstenojas tikai pēc starptautisku juridisku prasību izpildes, tad šis lēmums stājas spēkā, ja vien nav norādīts vēlāks datums, tajā dienā, kad tiek paziņots par iebildes atcelšanu.

4. Dotā Līguma aspektā Apvienotā Komiteja pati pieņem savas darbības procesuālās normas, kurās, inter alia, tiek iekļauti noteikumi par sapulču

sasaukšanu, Priekšsēdētaja iecelšanu un viņa pilnvaru termiņu.

5. Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumu izveidot tādas apakškomitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par nepieciešamām savu uzdevumu izpildes veicināšanai.

37. pants

Šī Līguma un citu līgumu regulētās tirdznieciskās attiecības

1. Šis Līgums piemērojams Slovākijas Republikas un Latvijas Republikas tirdznieciskajām attiecībām.

2. Šis Līgums neaizliedz muitas ūniju, brīvās tirdzniecības zonu vai pierobežas tirdzniecības sistēmu saglabāšanu vai dibināšanu, ja vien tās negatīvi neietekmē tirdzniecības režīmu un it īpaši normas, kas attiecas uz šajā Līgumā paredzētajiem preču izcelsmes noteikumiem.

38. pants

Pielikumi un Protokoli

1. Šī Līguma 1. līdz 5. pielikums un 1. līdz 4. protokols ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

2. Apvienotā Komiteja drīkst pieņemt lēmumu par Pielikumu un Protokolu grozījumiem. Šādā gadījumā grozījumi stājas spēkā datumā, kurā saņemta pēdējā diplomātiskā nota, kas apstiprina, ka tos ir sankcionējusi attiecīgās Puses Valdība.

39. pants

Grozījumi

Tie šī Līguma grozījumi, kuri nav 38. panta 2. paragrāfā minētie grozījumi, stājas spēkā datumā, kad saņemta pēdējā diplomātiskā nota, kas apstiprina, ka ir izpildītas visas saskaņā ar katras Puses nacionālajiem likumiem nepieciešamās procedūras, lai grozījumi stātos spēkā.

40. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Līgums ir ratificējams un stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā datumā, kas seko ratifikācijas dokumentu savstarpējās apmaiņas datumam.

2. Ratifikācijas dokumentu savstarpējā apmaiņa notiek Bratislavā.

41. pants

Iepriekšēja piemērošana

Līdz šī Līguma spēkā stāšanās brīdim saskaņā ar 40. panta noteikumiem, Slovākijas Republika piemēros šo Līgumu ar 1996. gada l. jūliju, nodrošinot, ka Latvijas Republika līdz 1996. gada 15. jūnijam paziņos, ka ir izpildītas visas nepieciešamās Latvijas Republikas konstitucionālās prasības, lai šis Līgums stātos spēkā un ka Latvija piemēros šo Līgumu, sākot ar 1996. gada 1. jūliju.

42. pants

Darbības laiks un denonsēšana

1. Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.

2. Jebkura Puse drīkst denonsēt šo Līgumu, iesniedzot attiecīgu rakstveida notu otrajai Pusei. Šī Līguma darbība izbeidzas tā septītā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kurā otra Puse saņēma šo notu.

Apliecinot iepriekš minēto, attiecīgas pilnvarotās personas parakstījušas šo Līgumu.

Parakstīts Rīgā, 1996. gada 19. aprīlī, divos autentiskos oriģināleksemplāros angļu valodā. 

Latvijas Republikas vārdā

Slovākijas Republikas vārdā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!