Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2000., Nr. 173/175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6329

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

16.05.2000., Nr. 173/175

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 11. maija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

G.Dambergs (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Frakcijas "Latvijas ceļš" un visu Saeimas deputātu vārdā, kuri atbalstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijas likumprojekta nodošanu komisijām, gribu izteikt gandarījumu par šodien izmantoto iespēju uzsākt diskusiju Saeimā par šī projekta realizācijas nodrošinājumu. Katrā ziņā šodien Saeimas deputātu vairākums novērtēja to ievērojamo darbu, kas veikts, sagatavojot un izstrādājot šo likumprojektu, informējot par to sabiedrību, uzklausot ekspertus un Ministru kabinetā atbalstot un piedāvājot izskatīšanai Saeimā Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta finansu pamatojumu, tātad to, kādā veidā šis likumprojekts varētu tikt realizēts.

Es apzinos, ka likumprojekts nav vērtējams viennozīmīgi, taču uzskatu, ka Saeimas komisijas un frakcijas ir vispiemērotākā vieta, kur izdiskutēt visus sabiedrībā valdošos viedokļus par šāda projekta realizācijas nepieciešamību, par ieguvumiem, kurus gūs sabiedrība, ja šis projekts tiks plānveidīgi un pilnībā realizēts. Es arī pieļauju iespēju, ka diskusiju laikā parādīsies virkne alternatīvu priekšlikumu, kas atbildīs sabiedrības sociālo grupu interesēm un finansēšanas iespējām. Jebkurā gadījumā atļaušos cerēt, ka tuvāko mēnešu laikā tiks atrasts risinājums tam, lai Latvijas sabiedrība varētu iegūt atslēgu ceļā uz informācijas un zināšanu sabiedrību, lai projekts kļūtu vispārnacionāls, aptvertu visu Latvijas teritoriju un piedāvātu visiem Latvijas iedzīvotājiem visplašākās un mūsdienīgākās informācijas iegūšanas un nosūtīšanas iespējas. Uzskatu un ceru, ka šis projekts kļūs par labu piemēru valsts un sabiedrības sekmīgas sadarbības iespējai, kuras rezultātā varētu pieaugt tautas pašapziņa un izveidotos veiksmīga sadarbība, kur katrs savu iespēju robežās piedalās šī projekta realizēšanā kopīgu mērķu labad.

Bez tam gribētu informēt cienījamos radioklausītājus, ka pašreizējā situācijā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir grūti pildīt to pakalpojumu apjomu, kāds nepieciešams Latvijas sabiedrībai. Ne tikai bibliotekāri, arī Latvijas augstskolu, mācību iestāžu audzēkņi ir ieinteresēti šī projekta straujākā realizēšanā, un es ceru, ka tas tā arī notiks.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Sociāldemokrātiem ir cits viedoklis bibliotēkas celtniecības jautājumā, tāpēc man jāiebilst kolēģim G.Dambergam. Mēs bijām pret šādu mehānismu bibliotēkas celtniecības finansēšanā, proti, palielināt maksu par elektroenerģiju visiem Latvijas iedzīvotājiem. Iekams diskutēt Saeimas kuluāros un starp partijām, šis ir tas gadījums, kad vispirms jākonsultējas ar tautu. Un šeit droši vien ir dažādi risinājuma varianti — varētu būt gan jau tradicionālie ziedojumi, gan loterijas, gan akcīzes pārskaitīšana no degvīna, gan aizdevums, bet ne šādā veidā, ka visiem brīvprātīgi piespiedu kārtā tiek piespiests maksāt vairāk par elektroenerģiju, nezinot, sevišķi provincē, kāds labums no tā būs. Tātad mēs neesam pret bibliotēkas celtniecību, bet par izsvērtu un pārdomātu lēmumu bibliotēkas celtniecības finansēšanā.

Otrs lēmumprojekts, pret kuru iebilda sociāldemokrāti, bet vairākums uzvarēja, bija "Par likuma "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" atzīšanu par spēku zaudējušu". Mēs iebildām pret šī likuma atcelšanu tāpēc, ka tā vietā nav piedāvāts mehānisms, kas varētu kompensēt Latvijas zemniekiem zaudējumus šajā nozarē. Nevis tāpēc, ka lauksaimniecībai vispār ir grūti un smagi, bet gan tāpēc, ka nav īpaša mehānisma un nevar redzēt, kā zemnieki varētu saņemt kompensācijas par to, kas pirms dažiem mēnešiem tika nolemts. Tagad mēs atkal spēlējamies un atkal atceļam.

Viskarstākās un garākās runas un debates bija par parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu "Lattelekom" lietā. Līdz lēmumprojektam mēs netikām — Saeimas sēde beidzās un acīmredzot tas tiks izdarīts pēc tam. Bet izmeklēšanas komisija, kurā bija pārstāvji no visām Saeimas frakcijām, gandrīz vienbalsīgi vienojusies, ka šis līgums Latvijas valstij ir neizdevīgs, ka tajā ignorētas Latvijas speciālistu un ražotāju intereses. Ja Latvijas valsts patur šajā uzņēmumā 51% kapitāla daļas, tomēr visa valdīšana un rīkošana tajā uzticēta "Tilts Communication", un valsts līdz šim brīdim visai maz tur varēja iejaukties. Ir bijušas vairākas Saeimas izmeklēšanas komisijas, ir sabiedrības negatīvais viedoklis, tomēr augstākā vara nav spējusi pārveidot šo līgumu sabiedrības interesēs, un tas ir pats interesantākais. Ja mēs gribam šo plaisu starp sabiedrību un varu likvidēt, ko atzinis gan jaunais valdības vadītājs, gan Saeimas vadība, tad šis ir tas gadījums, kad jāpanāk pretī un jāveic uzlabojumi, lai nepieļautu turpmāku monopolstāvokļa pastāvēšanu telekomunikāciju jomā.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija): Šodien mūsu valsts saņēmusi jaunu ģenerālprokuroru. Cerēsim, ka daudzas lietas un likumības atkal iegrozīsies vajadzīgajā plāksnē un ka varbūt tiksim vaļā no dažādām aizdomām par to, ka netiek izmeklēti noziegumi, ka par noziegumiem, ko sabiedrībai nodara noziedzīgās struktūras, cilvēki netiek pietiekami informēti. Tāpēc gribu novēlēt J.Maizīša kungam veiksmi, lai viņam veicas, lai mēs turpmāk ar lielu cieņu izturētos pret ģenerālprokuroru un varētu viņu atbalstīt arī turpmāk.

Otrs likumprojekts, kuram Jaunā partija gluži viennozīmīgi nepiekrita, bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts, jo mūs neapmierināja šis finansēšanas variants. Mēs piekritām šī likumprojekta nodošanai komisijām, arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jo šeit jāatrod citi finansēšanas varianti. Protams, varbūt jāpārskata arī cena un līdzekļu apjoms, kāds tiek paredzēts šīs bibliotēkas celtniecībai, jo šobrīd mūsu valsts nav tik bagāta, un vai šie izdevumi ir tie, kuri šajā brīdī ir visaktuālākie.

Ļoti daudz šodien tika runāts par telekomunikāciju jautājumu. Mēs noklausījāmies plašu un vispusīgu ziņojumu. Protams, pie šī darba jāturpina strādāt, jo lēmumu mēs vēl nepieņēmām. Šīm daudzajām problēmām jābūt izskatītām "Lattelekom" jaunajā likumā, kur arī jāparedz tie jautājumi, kas novērstu dažādas privilēģijas un ieviestu normālu konkurenci šajā struktūrā. Šis jautājums nav tik viennozīmīgs. Lēmuma projekts bija sagatavots, bet vai tas ir gluži Saeimas lēmuma projektam piemērots, īsti apgalvot nevaru. Tāpēc es piekritu un arī parakstīju iesniegumu par to, ka šis lēmuma projekts jānodod apspriešanai komisijās, jo šo darbu tiešām nedrīkst atstāt pusceļā.

S.Golde (Tautas partijas frakcija): Šodien gribētu minēt trīs likumprojektus, ko izskatīja Saeima. Pirmkārt, tas ir likumprojekts par Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšanu. Beidzot ievēlēts septītais Latvijas Satversmes tiesas tiesnesis, un tas ir ļoti svarīgi. Līdz šim A.Endziņa kungs bija tikai Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs, jo Satversmes tiesa nebija ievēlēta pilnā sastāvā. Gandrīz trīs gadus šī tiesa jau darbojas bez likumīga Satversmes tiesas priekšsēdētāja. Šis jautājums visu laiku tika virzīts ar lielām grūtībām, tāpēc tā atrisināšanu vērtēju ļoti pozitīvi.

Nākamais, ko gribētu minēt, ir grozījumi Izglītības likumā, kas pieņemti trešajā, galīgajā, lasījumā. Kāda ir to galvenā būtība? Pirmkārt, Saeima pozitīvi lēma par privāto izglītības iestāžu finansēšanu. Valsts un pašvaldības piedalīsies privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta normatīviem, ja izglītības iestādēs tiks īstenotas tās vispārējās vidējās un pamatizglītības programmas valsts valodā, kas ir akreditētas. Saeima nobalsoja, ka šī likuma norma stāsies spēkā no 2001.gada 1.septembra.

Nākamais būtiskais jautājums Izglītības likumā saistās ar līdz šim spēkā esošā Izglītības likuma 48.pantu, kas noteica, ka no šā gada 1.septembra par pedagogu var strādāt tikai tās personas, kurām ir pedagoģiskā izglītība vai kuras apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst ministrijas noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Zinot reālo situāciju izglītības iestādēs, Saeima nolēma, ka šīs kvalifikācijas prasības skolotājiem, kuri strādās vispārējās izglītības programmās, stāsies spēkā no 2001.gada 1.septembra, nevis no šī gada 1.septembra. Bet attiecībā uz pārējiem pedagogiem, kuri strādā citās izglītības programmās, tajā skaitā interešu izglītības un profesionālās izglītības programmās, šīs kvalifikācijas prasības stāsies spēkā 2002.gada 1.septembrī. Tā ir galvenā būtība, un šis likums no šodienas stājies spēkā.

Treškārt, gribētu minēt, ka šodien 1.lasījumā tika pieņemts Vispārējās izglītības likums. Tika piedāvāti divi tā varianti. Pirmais — valdības piedāvātais, kurā bija rosināts sakārtot valsts ģimnāzijas statusa noteikšanas jautājumus, kritērijus un kārtību. Otrais variants paredzēja deleģēt Ministru kabinetam noteikt mācību stundu slodzi, mācību stundu garumu un mācību gada ilgumu. Saeima nobalsoja par valdības iesniegto likumprojektu, un tālāk Saeima to izskatīs otrajā un trešajā lasījumā, kuros, es pieņemu, būs ļoti daudz priekšlikumu.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija) : Patiešām grūti runāt jau piektajam, kad pārējie kolēģi gandrīz visus šīsdienas panākumus un arī neveiksmes jau pārstāstījuši. Protams, arī mūsu frakcija aktīvi iestājās un arī iestāsies pret Nacionālās bibliotēkas projekta finansēšanu tādā veidā, kā tas ir šobrīd, tas ir, kā papildu nodokli ikvienam Latvijas iedzīvotājam — gan nabagam, gan pensionārei, kurai būs jāmaksā noteikta papildu summa par katru izlietoto kilovatu. Mūsu frakcija uzskata, ka šis modelis nav pieņemams; šis nav veids, kādā šo jautājumu var risināt. Latvijas Saeima šodien atbalstīja projektu virzīt tālāk komisijām, bet būs garas un nopietnas diskusijas, kurās tiks skatītas dažādas alternatīvas iespējas. Jā, bibliotēkai jābūt, bet kādā veidā un ar kādām metodēm, tas vēl nopietni jāpārrunā.

Protams, Latvija beidzot arī dabūjusi ģenerālprokuroru. Tas veicinās valsts stabilitāti un tālāku attīstību.

Šodien bija arī daudzi svarīgi ekonomiski projekti, it sevišķi, ja ņemam vērā to, ka Saeima sāka darbu pēc pavasara brīvdienām un tagad atkal sākas nopietns darbs. Tāpat šodien tika ieslēgts jauns mehānisms, kas paredz kompensācijas gan lauksaimniecībā, gan rūpniecībā, ja vien var pierādīt faktu, ka no Eiropas Savienības vai kādas citas valsts notiek subsidētas produkcijas ieplūšana Latvijas tirgū. Tie ir jauni mehānismi, kur daudz jāstrādā, kur daudzi jautājumi būs jāpieslīpē, bet ir patīkami, ka mūsu ekonomika attīstās, un ir cerības uz labāku ekonomisko izaugsmi, uz jaunām darba vietām un uz to, ka mēs pietuvosimies Eiropai ne tikai vārdos, bet arī darbos.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāti neatbalstīja likumprojektu par bibliotēkas celtniecību šādā variantā, ka iedzīvotājiem piespiedu kārtā divpadsmit gadus nāktos vairāk maksāt par elektrību.

Mūsu frakcija neatbalstīja Jurkāna un Rubika bloka deputātu iesniegto priekšlikumu par Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu piešķiršanu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmētu, ka šie cilvēki saņemtu dažādus atvieglojumus gan medicīniskās palīdzības, gan transporta jomā, gan arī nodokļu un pensiju piešķiršanas atvieglojumus. Cilvēki, kuri 1940.gadā okupēja Latviju, kuri pēc kara palika Latvijā, paturēja to otrreizējā okupācijā, kolonizēja un rusificēja to. Tas nozīmētu, ka šādu statusu varētu saņemt arī tādi kā V. Kononovs.

Vēl gribu minēt izmeklēšanas komisiju "Lattelekom" lietā. Es šajā komisijā piedalījos, 5.Saeimas laikā biju arī pirmajā izmeklēšanas komisijā un varu ar pilnu atbildības sajūtu teikt, ka līgums ar Latviju noslēgts nelabvēlīgi Latvijas pusei, pie tam tā izpilde ir vēl sliktāka. Faktiski līgums daudzos svarīgos parametros netika pildīts, un Latvijas puse par to neizvirzīja absolūti nekādas sankcijas. Bet sankcijas varēja tikt rēķinātas vairākos simttūkstoš miljonos. Tas ir ļoti daudz, bet ir skaidrs, ka ārzemnieki, ierodoties šeit, grib iegūt peļņu. Un ir ļoti labi saprotama "Lattelekom" vēlēšanās iegūt peļņu, bet tāpēc jau nevajag Latvijas pusei, kurai ir šī uzņēmuma kontrolpakete, ļaut izrīkoties tā, kā ienāk prātā ārzemju investoriem, kuri diktē noteikumus un pilnībā nosaka toni vadībā. Tāpēc es personīgi atbalstīju šādu izmeklēšanas komisijas gaitu, ziņojumu un arī lēmumu, kas, cerams, nākamajā sēdē tiks izskatīts, bet es ļoti apšaubu, ka to pieņems tādu, kādu to izstrādājusi komisija, jo intereses nepieņemt to ir pārāk lielas.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!