Par nepieciešamību pēc pašu papīra

Celulozes, kartona un papīra ražošanas un pārstrādes nozares būtiska attīstība ir iespējama tikai ar jaunas celulozes rūpnīcas izveidi Latvijā un līdzās tai jaunas modernas papīrfabrikas celtniecību vai arī ieguldot simtu miljonu vērtas investīcijas pašreizējo uzņēmumu modernizācijā.

Tā uzskata Latvijas papīrražotāju asociācijas eksprezidents Arnis Treimanis, neraugoties uz to, ka pēdējos gados ir pieaudzis makulatūras, celulozes, papīra, kartona un to izstrādājumu eksports, taču daudz straujāk pieaudzis imports.

Šādu secinājumu Arnim Treimanim ļauj izdarīt fakts, ka jaunas papīrmašīnas cena ir lēšama vairākos simtos miljonu ASV dolāru, taču šādu līdzekļu un arī iespēju to aizņemties nav nevienam no bijušajiem un vēl esošajiem papīra ražošanas un pārstrādes uzņēmumiem. Un arī konkrētu produktu tirgus nišas Eiropā nevienam uzņēmumam nav.

Kaut arī celulozes, papīra un kartona ražošanai Latvijā ir sena vēsture, tomēr nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā būtiski ir samazinājies. Tas saistīts ar to, ka Latvijā pēdējo gadu laikā ir slēgti gandrīz vai visi nozares uzņēmumi. Latvijā kopumā ir bijušas 20 papīra ražošanas mašīnas, tomēr pašlaik tiek darbināta vairs tikai viena papīrmašīna Līgatnē.

Papīra ražošanai tur izmanto balto makulatūru, kurai pievieno celulozi. 2001. gadā Līgatnes papīrfabrikā saražotas 4000–5000 t papīra un tā izstrādājumu. Tas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā 1985. gadā.

Visas četras papīrmašīnas ir saglabātas arī Juglas papīrfabrikā, taču neviena no tām pēdējos gados nav darbināta. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas konsultants uzskata, ka pašlaik varētu darbināt vienu no šīs rūpnīcas papīrmašīnām un tādējādi censties nopelnīt līdzekļus, lai varētu iegādāties lietotu, taču labāku papīrmašīnu. Tomēr pašlaik rūpnīca orientējas uz dažādām pārstrādes operācijām, jo rūpnīcā ir uzstādīta kartona kastu ražošanas iekārta. Savulaik šajā rūpnīcā gadā tika saražotas 20 000 t papīra un kartona. Tikpat daudz kartona tika ražots arī Jaunciema papīrfabrikā. Taču pašlaik šajā rūpnīcā tiek veiktas atsevišķas papīra un kartona pārstrādes operācijas. Savukārt Staiceles papīrfabrikā joprojām meklē ārvalstu sadarbības partnerus un nodarbojas ar papīra maisu un iepakojuma ražošanu.

Veco ražotņu rekonstrukcijai var izmantot ERAB konsultantu konsultācijas, taču līdz šim papīrfabrikas nav vērsušās pie attiecīgā ERAB pārstāvja. Pilnīgi savu darbību ir pārtraucis šīs sfēras kādreizējais flagmanis Slokas CPF, kas 1985. gadā saražoja ap 60 000 t celulozes un 100 000 t papīra.

Pašlaik par sfēras dzinējspēku ir kļuvušas jaunas papīra un kartona ražotnes. Vissekmīgākais nozares uzņēmums ir SIA “Stora Enso Packaking”, kas nodarbojas ar kartona gofrēšanu, līmēšanu, kartona kastu ražošanu. Tas ik gadu saražo apmēram 20 000 t gofrētā kartona. Vienu daļu saražotā pārstrādā pats uzņēmums, otru – eksportē. Kartona iepakojuma ražošana no iepirktā kartona par izdevīgu biznesu ir izvērtusies arī daudz mazākos uzņēmumos, piemēram, SIA” Austra Pak”, AS “Kvadra Pak” un daudzos citos. Celulozes, papīra un to izstrādājumu ražošanas nozares apgrozījums ir 35 miljoni latu gadā.

Ja Latvija vēlas attīstīt lielražošanu, tad to nevarēs panākt bez valsts atbalsta. Latvijas iekšienē nav iespējams akumulēt tik daudz resursu, lai uzbūvētu vairākus simtus miljonu vērtu rūpnīcu, to var izdarīt tikai ar ārvalstu investoru līdzdalību.

“DIENAS BIZNESS”