Par panākumiem iestāšanās sarunās

No Eiropas Savienības strukturālajiem un kohēzijas fondiem Latvija no 2004. līdz 2006. gadam varētu saņemt līdz pat 1,15 miljardiem eiro. Šāds ir aptuvenais strukturālā atbalsta aprēķins, kas izriet no otrdien Luksemburgā uzņemšanas sarunās ar ES panāktās vienošanās reģionālās politikas sadaļā. Precīzas strukturālā atbalsta summas Latvijai un citām kandidātvalstīm tomēr kļūs zināmas tikai šā gada beigās, kad ES uzņemšanas sarunās tiks skatīti lauksaimniecības, reģionālā atbalsta un budžeta sadaļu finansu aspekti.

Otrdien Luksemburgā uzņemšanas sarunās ar ES Latvija slēdza trīs jaunas sadaļas – nodokļus, reģionālo politiku un tieslietas un iekšlietas, gūstot gan ievērojamus pārejas periodus nodokļu sadaļā, gan aptuvenu skaidrību par finansiālo atbalstu, kāds Latvijai pienāksies no ES strukturālajiem un kohēzijas fondiem. Pēc kopējā noslēgto sadaļu skaita – 27 no 30 – Latvija tagad ir kandidātvalstu galvgalī.

Reģionālās politikas sadaļā ES ir atzinusi, ka Latvijai kā valstij ar zemāku dzīves līmeni nekā ES vidējais pienāksies aptuveni 3,5% no kopējā strukturālo fondu atbalsta visām jaunajām dalībvalstīm. Šos līdzekļus no četriem strukturālajiem fondiem Latvija varēs izmantot ekonomiskās attīstības veicināšanai reģionos, kas ietver atbalstu kā cilvēku izglītībai, tā arī uzņēmējdarbībai un infrastruktūrai. No lauksaimniecības vadības un garantiju un no zivsaimniecības finansu fondiem atbalsts pienāksies zemnieku un zvejnieku pārkvalificēšanai un jaunu ekonomisko aktivitāšu radīšanai grūtībās nonākušajos lauku reģionos un zvejniekciemos. No kohēzijas fondiem, kas ir domāti liela mēroga vides un transporta infrastruktūras projektiem, Latvijai pienāksies 4,6–6,6% no kopējā atbalsta, kā arī speciāls atbalsts no INTERREG pārrobežu sadarbības un EQUAL sociālās iekļaušanas programmām. Visu šo atbalsta mehānismu summa arī veido aptuveni aprēķinātos 1,15 miljardus eiro no 2004. līdz 2006. gadam.

Latvija saglabā tiesības atgriezties pie diskusijas par gala finansējuma apjomu sarunu noslēgumu laikā, kad tiks pārrunāts kopējais budžeta ietvars Latvijai, proti, varēs lūgt pārskatīt finansējumu, ja tas kādā no pozīcijām valdību neapmierinās. Latvija sarunās guvusi divus būtiskus panākumus – no 10 uz 5 miljoniem eiro samazināts minimālais kohēzijas fondu projektu apjoms, kas Latvijai kā mazai valstij ir īpaši svarīgi, savukārt no struktūrfondiem lielāku daļu līdzekļu varēs saņemt avansā. Līdzšinējo 7% vietā būs iespēja avansā saņemt 16%. Šajā sarunu sadaļā pārejas periodi prasīti netika.

Nodokļu sadaļā Latvija otrdien sarunās ir panākusi būtisku pārejas periodu – līdz 2009. gadam – ES minimālā akcīzes nodokļa piemērošanai, kas ļaus Latvijas smēķētājiem vēl piecus gadus pēc uzņemšanas ES smēķēt lētākas cigaretes nekā ES valstīs. Tomēr šī vienošanās arī paredz, ka Latvijas pusei ir jāuzņemas nodrošināt visstingrāko cigarešu apgrozības kontroli, kas neļautu lētajām cigaretēm no Latvijas nelegāli nonākt citās ES valstīs. Latvija arī ir panākusi prasītos pārejas periodus pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa atvieglojumiem brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Vēl Latvija sarunās ar ES pārrunāja to lauksaimniecības likumdošanas daļu, kas attiecas uz veterinārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem. Arī tajā, ņemot vērā zemnieku prasības, ir izdevies panākt pārejas periodu līdz 2006. gadam piena ražošanas minimālajām kvalitātes prasībām, līdz 2005. gadam – minimālo sanitāro un higiēnas prasību izpildei piena pārstrādes uzņēmumiem, līdz 2006. gadam – gaļas pārstrādes uzņēmumiem un līdz 2005. gadam – zivju pārstrādes uzņēmumiem. Šie pārejas periodi ir relatīvi īsi, jo garāki būtu neizdevīgi tiem Latvijas ražotājiem, kas jau šobrīd ir veikuši nepieciešamo modernizāciju.

“DIENA”