Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Latvijas Nacionālās operas likums

1.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka Latvijas Nacionālās operas (turpmāk — Nacionālā opera) juridisko statusu, darbību, finansēšanas un uzraudzības kārtību.

2.pants. Nacionālās operas juridiskais statuss un darbības tiesiskais pamats

(1) Nacionālā opera ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde.

(2) Nacionālā opera ir juridiskā persona, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, Kultūras institūciju likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Nacionālās operas nolikumu.

(3) Nacionālās operas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Nacionālās operas pilns nosaukums ir “Latvijas Nacionālā opera”.

3.pants. Nacionālās operas darbības mērķis

Nacionālās operas darbības mērķis ir nacionālā kultūras mantojuma saglabāšana operas un baleta žanrā, latviešu nacionālās operas, operetes, baleta un mūzikas kultūras nostiprināšana un attīstīšana, aktualizēšana un popularizēšana Latvijā un ārvalstīs, kā arī pasaules operas, baleta un mūzikas kultūras sasniegumu pieejamības nodrošināšana Latvijā.

4.pants. Nacionālās operas funkcijas

Nacionālā opera veic šādu darbību kultūras un kultūrizglītības jomā:

1) iestudē operas, operetes un baleta izrādes, koncertus un citus uzvedumus;

2) organizē operas, operetes un baleta izrādes un koncertus Latvijā un ārvalstīs;

3) veicina jaunu latviešu oriģināldarbu radīšanu operas, operetes un baleta žanrā un iestudē tos;

4) veicina jaunu un talantīgu mākslinieku izaugsmi;

5) veido studijas, kā arī operas un baleta klases;

6) pārstāv Latviju dažādos starptautiskajos festivālos, konkursos un citos pasākumos, kā arī reprezentē Latvijas kultūru ārvalstīs un sekmē Latvijas integrāciju pasaules kultūras procesos;

7) veic kultūrizglītojošo darbu;

8) rosina sabiedrībā interesi par operu, opereti un baletu;

9) vāc, uzkrāj un vērtē kultūras informāciju un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai;

10) veic cita veida darbību, kas nav pretrunā ar šajā likumā noteikto Nacionālās operas darbības mērķi.

5.pants. Nacionālās operas dibināšana, reorganizācija un likvidācija

(1) Nacionālā opera dibināta 1919.gadā.

(2) Nacionālo operu var reorganizēt vai likvidēt, pamatojoties uz likumu.

6.pants. Nacionālās operas pārraudzība

(1) Lai nodrošinātu Nacionālās operas pārraudzību, kultūras ministrs:

1) iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģijas projektu pieciem gadiem;

2) apstiprina Nacionālās operas gadskārtējo darbības plānu;

3) novērtē Nacionālās operas gadskārtējā darbības plāna izpildi;

4) pieņem darbā un atlaiž no darba Nacionālās operas direktoru;

5) ierosina veikt revīziju Nacionālajā operā;

6) atceļ prettiesiskus Nacionālās operas direktora lēmumus.

(2) Veicot šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, kultūras ministram ir tiesības pieprasīt un saņemt no Nacionālās operas informāciju par tās darbību.

7.pants. Nacionālās operas direktors

(1) Nacionālās operas darbu vada direktors. Nacionālās operas direktors atbild par Nacionālās operas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Nacionālās operas nolikumam.

(2) Nacionālās operas direktors:

1) vada un organizē Nacionālās operas funkciju veikšanu un atbild par šo funkciju veikšanu, nodrošina Nacionālās operas darbības nepārtrauktību, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Nacionālo operu;

2) nodrošina, lai Nacionālajai operai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti, bet Nacionālās operas manta izmantota likumīgi, ekonomiski un mērķtiecīgi; personiski atbild par Nacionālās operas finansiālo darbību;

3) izstrādā Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģijas projektu pieciem gadiem, gadskārtējā darbības plāna projektu un ikgadējā budžeta projektu;

4) nosaka Nacionālās operas struktūru, amatu sarakstu un darbinieku atalgojumu, ievērojot šā likuma 8.panta otrajā daļā noteikto;

5) pieņem darbā un atlaiž no darba Nacionālās operas darbiniekus;

6) nosaka Nacionālās operas darbinieku kompetenci un atbildību;

7) sniedz kultūras ministram informāciju par Nacionālās operas darbību un priekšlikumus Nacionālās operas darbības jautājumos;

8) veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības.

(3) Uz Nacionālās operas direktora amatu izsludina atklātu konkursu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Darba līgumu ar Nacionālās operas direktoru slēdz kultūras ministrs uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Izbeidzoties līgumā noteiktajam termiņam, līgumu var pagarināt uz jaunu termiņu.

8.pants. Darba samaksa Nacionālajā operā

(1) Nacionālās operas direktora atalgojumu nosaka kultūras ministrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajā vienotajā darba samaksas sistēmā valsts aģentūru direktoriem paredzētajai atalgojuma skalai.

(2) Nacionālās operas darbinieku atalgojumu nosaka Nacionālās operas direktors Nacionālās operas budžeta darba samaksas fonda ietvaros atbilstoši attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksai darba tirgū.

9.pants. Nacionālās operas darbības plānošana

(1) Pēc kultūras ministra priekšlikuma Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets.

(2) Nacionālās operas direktors izstrādā Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģijas projektu pieciem gadiem, paredzot noteiktā laika posmā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos resursus, un iesniedz projektu kultūras ministram.

(3) Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģija pieciem gadiem veido pamatu Nacionālās operas gadskārtējam darbības plānam. Gadskārtējā darbības plānā nosaka gada laikā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos pasākumus un resursus. Nacionālās operas ikgadējais budžets tiek pieņemts, pamatojoties uz gadskārtējo darbības plānu.

10.pants. Nacionālās operas konsultatīvā padome

(1) Ministru kabinets izveido Nacionālās operas konsultatīvo padomi (turpmāk — konsultatīvā padome) sešu locekļu sastāvā. Konsultatīvās padomes sastāvā ir kultūras ministrs, Finansu ministrijas pārstāvis, Rīgas Domes pārstāvis, Kultūras ministrijas izveidotās Nacionālās kultūras padomes un Mūzikas padomes pārstāvji un Nacionālās operas arodbiedrību pilnvarots pārstāvis. Konsultatīvās padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Tā sanāk vismaz reizi ceturksnī. Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja funkcijas veic kultūras ministrs.

(2) Par piedalīšanos konsultatīvās padomes darbā tās locekļi atalgojumu nesaņem.

11.pants. Konsultatīvās padomes kompetence

Konsultatīvā padome:

1) izvērtē Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģijas projektu pieciem gadiem un gadskārtējā darbības plāna projektu un sniedz kultūras ministram priekšlikumus par tiem;

2) izvērtē Nacionālās operas direktora iesniegto Nacionālās operas ikgadējā budžeta projektu un sniedz kultūras ministram priekšlikumus par to;

3) izvērtē Nacionālās operas gadskārtējā darbības plāna izpildi un sniedz atzinumu par darbības rezultātiem un finansu līdzekļu izlietojumu.

12.pants. Nacionālās operas manta

(1) Nacionālās operas mantu veido:

1) Nacionālajai operai nošķirtā valsts kustamā un nekustamā manta, tajā skaitā finansu līdzekļi;

2) kustamā un nekustamā manta, tajā skaitā finansu līdzekļi, ko dāvinājušas (ziedojušas) fiziskās un juridiskās personas, kā arī manta, ko Nacionālā opera iegādājusies par valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem vai dāvinātajiem (ziedotajiem) līdzekļiem;

3) intelektuālais īpašums.

(2) Nacionālās operas manta izmantojama vienīgi tās darbības nodrošināšanai un šajā likumā noteiktā Nacionālās operas darbības mērķa īstenošanai.

(3) Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām Nacionālā opera atbild ar tās valdījumā esošo valsts mantu. Ja ar to nepietiek vai Nacionālās operas saistību izpilde var traucēt Nacionālās operas funkciju veikšanu, par Nacionālās operas saistībām atbild valsts. Kārtību, kādā valsts atbild par Nacionālās operas saistībām, nosaka Ministru kabinets.

(4) Nacionālajai operai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties tās darbībai nepieciešamo kustamo mantu, kā arī atsavināt Nacionālās operas valdījumā esošo kustamo mantu. Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot valsts kustamo mantu, ieskaita Nacionālās operas budžetā.

(5) Nacionālajai operai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties tās darbībai nepieciešamo nekustamo mantu. Lai iegādātos nekustamo mantu par valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, Nacionālajai operai jāsaņem Ministru kabineta piekrišana. Par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai dāvinātajiem (ziedotajiem) līdzekļiem iegādātais nekustamais īpašums reģistrējams zemesgrāmatā uz valsts vārda Nacionālās operas personā.

(6) Nacionālās operas valdījumā esošo ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, ja tas nepieciešams Nacionālās operas funkciju veikšanai un nav pretrunā ar šajā likumā noteikto Nacionālās operas darbības mērķi. Ēku, to daļu vai zemes nodošana lietošanā trešajām personām pieļaujama, noslēdzot rakstveida līgumu.

(7) Nacionālās operas turējumā var būt trešo personu kustamā un nekustamā manta.

13.pants. Nacionālās operas finansēšana

(1) Nacionālo operu finansē no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem. Valsts finansējums norādāms atsevišķā valsts budžeta apakšprogrammā.

(2) Nacionālā opera var saņemt finansu līdzekļus no pašu ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī dāvinājumus (ziedojumus) naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tajā skaitā arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumus (ziedojumus).

(3) Nacionālā opera tiek finansēta no valsts budžeta:

1) šajā likumā noteikto funkciju veikšanai, tajā skaitā latviešu oriģināldarba radīšanai un iestudēšanai;

2) tās valdījumā esošo ēku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma uzturēšanai;

3) tās lietošanā nodoto ēku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma nomas, komunālajiem un nodokļu maksājumiem;

4) tās darbinieku algošanai un īpašam riskam pakļauto darbinieku apdrošināšanai.

(4) Nacionālā opera var saņemt līdzekļus no Kultūrkapitāla fonda, no sabiedriskajiem fondiem, arī no starptautiskajiem sabiedriskajiem fondiem, un citiem avotiem šajā likumā noteiktajam Nacionālās operas darbības mērķim atbilstošu projektu un programmu īstenošanai.

(5) Finansu līdzekļi, kas iegūti šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos, ieskaitāmi Nacionālās operas pamatbudžeta kontā.

14.pants. Nacionālās operas tiesības

(1) Nacionālajai operai ir tiesības:

1) saņemt pašvaldības budžeta dotāciju;

2) pretendēt uz valsts vai pašvaldību pasūtījumu;

3) piedalīties valsts, pašvaldību un citu fizisko un juridisko personu projektos un programmās;

4) saņemt maksu par tās sniegtajiem pakalpojumiem;

5) nodot tās valdījumā esošo kustamo un nekustamo mantu lietošanā trešajām personām likumā noteiktajā kārtībā;

6) dibināt atklātos sabiedriskos fondus.

(2) Nacionālajai operai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar fiziskajām un juridiskajām personām un kultūras institūcijām Latvijā un citās valstīs, iestāties starptautiskajās kultūras institūciju organizācijās un piedalīties to darbībā, kā arī citas tiesības, kuras nav pretrunā ar šajā likumā noteikto Nacionālās operas darbības mērķi un funkcijām.

15.pants. Nacionālās operas konti

(1) Nacionālā opera atver kontus tikai Valsts kasē.

(2) Saimnieciskā gada beigās Nacionālās operas kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas uzkrājušies no Nacionālās operas visu veidu ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, kuri nav paredzēti Nacionālās operas ilgtermiņa projektu realizācijai, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek Nacionālās operas rīcībā un tiek izlietoti nākamajā gadā.

16.pants. Nacionālās operas grāmatvedības uzskaite

Nacionālā opera kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši uzkrājuma grāmatvedības principiem un kases izdevumiem, kā arī sagatavo un iesniedz pārskatus par finansu resursu izlietojumu atbilstoši likuma prasībām.

17.pants. Nacionālās operas iekšējais audits

Lai nodrošinātu efektīvu darbību, Nacionālajā operā izveido iekšējo auditu.

18.pants. Nacionālās operas gada publiskais pārskats

Noslēdzot saimniecisko gadu, Nacionālā opera sagatavo un publicē gada publisko pārskatu un ziedotāju un ziedoto summu sarakstu, lai informētu sabiedrību par Nacionālās operas darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un ziedojumu izlietojumu.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 22.maijā.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2002.gada 12.jūnijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 26.jūniju.