Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai doma meklētu jaunus ceļus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2002., Nr. 86 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62979

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas noteiktie valūtas un zelta kursi šajā nedēļā (3.06.2002. - 9.06.2002.)

Vēl šajā numurā

07.06.2002., Nr. 86

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai doma meklētu jaunus ceļus

Par inovācijām valsts un pašvaldību pārvaldē

Iepriekšējā nedēļā tika noslēgts līgums, ko parakstīja īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš un Vidzemes Augstskolas rektors Pēteris Cimdiņš par Vidzemes Augstskolas iniciatīvu rīkot projektu konkursu „Inovācijas Baltijas valstu valsts un pašvaldību pārvaldes darbā”.

Konkursu sagatavos un rīkos Vidzemes Augstskola sadarbībā ar ASV Hārvarda universitātes Kenedija valsts pārvaldes skolu. Hārvarda universitāte šādu konkursu „Inovācijas ASV valsts un pašvaldību pārvaldes darbā” rīko jau 10 gadus, un tā mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību pārvaldes darba uzlabošanu. Konkursa rīkošanu Baltijas valstīs Vidzemes Augstskola iecerējusi sākt 2003. gadā. Līdzīgi kā ASV, ir iecere kopā ar studentiem izstrādāt jaunu pieeju problēmu risinājumiem valsts pārvaldes un pašvaldības darba uzlabošanai. Ministrs šo konkursu nodēvēja “par sakoptākās domāšanas konkursu”. J. Krūmiņš teica: “Mums apkārt ir ļoti daudz rutīnas, birokrātijas, iesīkstējušu uzskatu, ierastas kārtības. Tiek izstrādātas koncepcijas, stratēģijas, taču salīdzinājumā ir ļoti maz inovatīvu risinājumu. Tādēļ nav jābrīnās, ka mūsu valsts administratīvā kapacitāte Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā nav novērtēta kā augsta. Man ir liels prieks par to, ka Hārvarda universitātes 1986. gadā uzsāktā programma sadarbības ceļā ir nonākusi līdz Vidzemes augstskolai. Šāds konkurss dos stimulu Baltijas valstīs sākt domāt radošāk. Domāju, tā būs arī iespēja zinātniekiem tikt ārpus akadēmiskās vides, ar domāšanu ieviest dzīvē risinājumus.”

Hārvarda universitātes Kenedija valsts pārvaldes skolas pārstāvis Vintrops Karti pastāstīja, ka balvu programma „Inovācijas ASV valsts un pašvaldību pārvaldes darbā” veiksmīgi darbojas kopš 1986. gada un tā ir ieviesta arī vairākās valstīs – Filipīnās, Brazīlijā, Čīlē, Dienvidāfrikā, Indijā. Eiropā programma līdz šim nebija nonākusi. Programmas uzdevums ir efektīvi jauninājumi kā veco problēmu risinājumi un to popularizēšana, īstenojot iespējami daudzās vietās. Svarīgs faktors ir pieprasījums pēc ieviestā jauninājuma. Kā piemērs tika minēta balss pasta servisa ierīkošana, tā lietošanu paredzot tikai bezpajumtniekiem. Tādējādi šai sabiedrības daļai tiks dota iespēja ar mūsdienīgiem komunikācijas līdzekļiem risināt bezdarba un citas problēmas. Pēc šī projekta ASV tika izveidots Nacionālais balss pasta komunikāciju institūts.

“Šī balvu programma nekādā ziņā nav valdības augšgalā uzsākti dārgi un apjomīgi projekti. Tā pastāv ārpus politikas. Būtībā tā ir vienkārša un ērti lietojama programma,” teica V.Karti. Veiktie pētījumi parāda, ka vairāk nekā 90% apbalvoto programmu joprojām aktīvi darbojas. Programmas darbības laikā (1986—1999) valdība katru gadu iesniegusi ap 1300 programmu, bet kopumā apbalvotas 135, un katrai no tām piešķirts finansiālais atbalsts 200 tūkstoši ASV dolāru. Rezultāti liecina, ka ieviestie jauninājumi ietekmē ne tikai labāku iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāti, bet arī veicina sabiedrības atzinību valsts pārvaldei.

Pēteris Cimdiņš atzina, ka Vidzemes Augstskolai ir izveidojusies laba sadarbība ar Hārvarda universitāti. Bet Latvijā augstskolai ir cieša sadarbība ar Vidzemes pašvaldībām. Tādēļ par projektu konkursa rīkotājiem Baltijas valstīs izraudzīta tieši Vidzemes Augstskola. P. Cimdiņš norādīja, ka sadarbība projektu jomā ar tādām pasaules lielvalstīm kā Amerikas Savienotās Valstis veicinās Latvijas pašvērtējumu arī virzībā uz Eiropas Savienību. “Arī mēs vēlamies redzēt inovatīvu Eiropu un dot savu ieguldījumu šo procesu attīstībai. Šī sadarbība arī liecina par ierosmēm, kas nenāk tieši no valdības, bet no apakšas, “ teica rektors. Viņš arī uzsvēra izglītības lomu šā konkursa īstenošanā. Tādējādi tiek nostiprināta Vidzemes Augstskolas nozīme reģionu attīstībā un pašvaldībās ienāks daudzi jauninājumi. Augstskolas pasniedzējiem tiks dota iespēja stažēties pie sadarbības partneriem Hārvarda universitātē, un jauninājumi caur to ienāks arī izglītībā.

Vidzemes Augstskolas prorektors attīstības un sadarbības jautājumos Rihards Berugs informēja, kā iecerēts rīkot konkursu Baltijas valstīs. Konkursā varēs piedalīties valsts pārvaldes un pašvaldību pārvaldes institūcijas, kā arī tās organizācijas, kuru iesniegto projektu pārraudzīs un īstenos sadarbībā ar valsts iestādi vai pašvaldību. R.Berugs uzsvēra, ka nebūs iespējams pieteikt tikai ideju. Nosacījums ir tāds, ka projektam ir pieteicēja līdzfinansējums un, lai saņemtu atbalstu turpmākajai darbībai, ieviestajam jauninājumam jau vismaz gadu sevi jāpierāda darbībā. Līdzfinansējuma apmērs ir noteikts — puse no kopējām izmaksām. Līdzīgi kā ASV, iesniegto projektu kritēriji būs jauninājuma efektivitāte, nozīmīgums un pielietojamība iespējami lielā sabiedrības daļā. ASV finansiālais atbalsts nav paredzēts. Plānots, ka finansiāli konkursa rīkošanu atbalstīs Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts, kā arī Baltijas ietvaros tiks meklēta nauda citā ceļā. Tā kā konkursu iecerēts rīkot ilglaicīgi, iespējams, ka ik gadu tiks piedāvāts cits temats. Taču neatkarīgi no tā tiks pieņemti jebkuri jauninājumu projekti, kas skars valsts un pašvaldību darbu.

Izvērstāka informācija par konkursu būs šā gada rudenī, pieteikumu iesniegšanas termiņš paredzēts līdz ziemas beigām, bet finālisti noskaidrosies 2003. gada pavasarī. Apmēram pēc pusotra gada būs zināmi pirmie balvu ieguvēji, un balvas apmērs uzvarētājprojektiem paredzēts līdz 200 tūkstošiem ASV dolāru. Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš pauda pārliecību, ka jautājums par balvas daļu — 5 tūkstošiem latu — tiks risināts Latvijas valdības ietvaros.

R. Berugs uzsvēra, ka ļoti nozīmīgi ir sniegt iespējami plašu informāciju par konkursa rīkošanu, lai tam piesaistītu daudz interesentu. Vērtēšanas komisija vēl nav izveidota, tās darbā paredzēts aicināt sabiedrībā atzītus un kompetentus speciālistus.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!