Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šī vizīte būs spēcīgs impulss mūsu tālākai sadarbībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2002., Nr. 86 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62977

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iepirkumi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām

Vēl šajā numurā

07.06.2002., Nr. 86

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šī vizīte būs spēcīgs impulss mūsu tālākai sadarbībai

10.jūnijā sāksies Ķīnas Tautas Republikas prezidenta valsts vizīte Latvijas Republikā

Vans Kaivens, Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā, — “Latvijas Vēstnesim”

KAIVENS.JPG (16790 bytes)
Foto: A.F.I.

— Vēstnieka kungs, kā Ķīnas puse raugās uz prezidenta Dzjana Dzemiņa valsts vizīti Latvijā?

— Vispirms jāuzsver, ka šī būs pirmā Ķīnas Tautas Republikas valsts galvas vizīte Latvijā. Mūsu valstu attiecību vēsturē šāda vizīte vēl nav bijusi. Protams, tas ir ļoti nozīmīgs notikums mūsu valstu divpusējās attiecībās. Starp Ķīnu un Latviju gan ir liels ģeogrāfiskais attālums, tomēr pēdējos desmit gados — atcerieties, pērn mēs atzīmējām mūsu valstu diplomātisko attiecību desmito gadadienu — mūsu politiskās un ekonomiskās attiecības attīstījušās patiešām labi, tāpat arī attiecības citās jomās. Es domāju, Dzjana Dzemiņa drīzā vizīte dos jaunu, spēcīgu impulsu mūsu valstu sadarbības tālākai attīstībai. Domāju, ka labumu no tā gūs abas valstis.

— Ar kādiem parametriem, jūsuprāt, būtu vismērķtiecīgāk raksturot pašreizējās Latvijas un Ķīnas divpusējās attiecības?

Es teiktu tā: mēs ļoti pozitīvi vērtējam mūsu valstu attiecības kopumā. Īpaši man patīk tas, ka jūtama ļoti laba dinamika šo attiecību attīstībā, īpaši pēdējos gados. Pietiek tikai atcerēties, ka 2000. gadā Latvijā bija mūsu parlamenta spīkers, bet pērn Ķīnā vizītē bija Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Šogad pienākusi kārta mūsu prezidenta vizītei. Tas liecina par mūsu politisko attiecību ļoti augsto līmeni. Izpaužas abu pušu ieinteresētība uzturēt labus kontaktus augstā līmenī un, tagad jau var teikt, visaugstākajā līmenī.

— Svarīgs valstu divpusējo attiecību aspekts ir arī ekonomiskās sadarbības rādītāji, un man joprojām liekas, ka Latvijas un Ķīnas tirdzniecības apjoms vēl atpaliek no potenciālajām iespējām. Jo runa taču ir par sadarbību ar pasaules pašu lielāko valsti.

— Ja paskatāmies uz mūsu ekonomisko attiecību attīstības dinamiku, tad šeit ir diezgan laba aina. 2000. gadā mūsu sadarbības apjoms pieauga par apmēram 50 procentiem, bet pērn jau par kādiem 70 procentiem. Respektīvi, mūsu savstarpējais preču apmaiņas apjoms sākumā bija 20 miljoni dolāru, pēc tam 30 miljoni un pērn jau vairāk nekā 50 miljoni. Tas ir ļoti liels pieaugums. Taču, protams, jums ir taisnība: 50 miljonu dolāru gada apgrozījums tik lielai valstij kā Ķīna ir salīdzinoši mazs, un pat Latvijai šis skaitlis nav pietiekami liels. Kopumā mēs patiesi ar pašreizējo līmeni mūsu ekonomiskajos kontaktos neesam apmierināti. Taču jāteic, ka abu valstu uzņēmēji tieši pašlaik izrāda diezgan lielu interesi par sadarbības kontaktu paplašināšanu. Mēs saņemam ļoti daudz pieprasījumu, arī no vietējiem Latvijas uzņēmējiem, kas meklē sadarbības partnerus un izsaka vēlmi nodibināt sadarbību.

Latvijā jau izveidojusies tradīcija, ka mūsu Valsts prezidenti valsts vizītēs pavada uzņēmēju delegācija, un šī prakse būtiski sekmē mūsu ekonomisko sakaru paplašināšanos.

— Mums ir citādi. Biznesmeņi prezidentu parasti nepavada. Premjerministram gan dažkārt līdz dodas visai liela ķīniešu uzņēmēju grupa. Taču prezidenta vizīte vienmēr ir ļoti laba attiecīgās valsts popularizēšanas iespēja, un arī pēc šīs vizītes ķīnieši daudz vairāk uzzinās par Latviju. Ne velti mūsu prezidenta vizītes atspoguļošanai Rīgā ieradīsies diezgan liela Ķīnas žurnālistu grupa.

— Kas prezidentu pavadīs šajā vizītē?

— Prezidentam līdzi būs diezgan liela oficiālā delegācija, kurā pati galvenā persona, protams, pēc paša prezidenta būs Valsts padomes vicepriekšsēdētājs Cjaņs Cjičeņs, kas Latvijā jau bija 1995. gadā kā Valsts padomes priekšsēdētāja vietnieks un vienlaikus ārlietu ministrs. Prezidentu pavadīs arī vairāki ministri. Es domāju, ka vizītes laikā mūsu prezidents ar jūsu valsts galvenajām amatpersonām apmainīsies viedokļiem gan par svarīgākajiem politiskajiem jautājumiem un mūsu valstu divpusējām attiecībām, gan arī par ekonomiskās sadarbības jautājumiem.

— Valsts vizītes norisi stingri reglamentē protokola nosacījumi un tradīcijas. Tomēr katrai valsts vizītei ir sava gaisotne, savs raksturs, ko nosaka arī valstu augstāko amatpersonu personiskās īpašības, dzīves pieredze, izglītība un interešu loks. Pastāstiet, lūdzu, ko vairāk par jūsu prezidentu ārpus viņa augsto politisko pienākumu loka.

— Viņš ir cilvēks ar ļoti plašām interesēm. Ļoti enerģisks, kaut ir jau visai cienījamos gados — viņam jau ir pāri septiņdesmit. Prezidentam patīk mūzika un māksla. Starp citu, viņš arī pats labi dzied. Ne vien ķīniešu, bet arī angļu un krievu valodā. Jāteic gan, ka pagaidām viņš diez vai varēs ko nodziedāt latviski... Tas tā, joks. Bet droši varu teikt, ka mūsu prezidents ir ļoti vispusīgs gan kā valsts politiskais līderis, gan arī vienkārši kā cilvēks.

Kā jau valsts vizītēs pieņemts, prezidentu acīmredzot pavadīs arī kundze, kurai būs atsevišķa programma. Kādas ir prezidenta kundzes intereses?

— Par prezidenta kundzi es zinu mazāk, taču esmu pārliecināts, ka viņu visvairāk interesēs Latvijas kultūras dzīves aspekti. Domāju arī, ka viņai patiks Rīgas arhitektūra. Jums taču šajā ziņā patiešām ir ar ko lepoties, īpaši daudzie jūgendstila nami Rīgā.

— Jācer, ka laiks vizītes dienās būs saulains un piemērots ekskursijai pa Rīgas ielām.

— Jā, cerēsim! Šis pavasaris Latvijā bija tik saulains.

— Cik ilga būs jūsu prezidenta vizīte?

— Tā ilgs divas dienas. Prezidentam tas ir jau visai ilgs laiks.

Jūsu prezidents jaunnedēļ veiks veselu vizīšu sēriju.

— Jā, prezidents vēl apmeklēs Lietuvu, Igauniju un Islandi. Taču pati pirmā viņa valsts vizīte būs Latvijā. Rīgā mūsu prezidents ieradīsies no Šanhajas sešnieka valstu vadītāju apspriedes Sanktpēterburgā, taču tā, protams, nav valsts vizīte, bet daudzpusēja valstu vadītāju tikšanās.

Ko šāda vizīte nozīmē Ķīnas vēstniecībai un vispirms, protams, pašam vēstniekam?

— Vispirms tā ir liela atbildība. Jo vairāk tāpēc, ka mums nav daudz darbinieku un katram šajās dienās jāpieliek lielas pūles, lai sadarbībā ar Latvijas pusi nodrošinātu labu vizītes norisi. Es nešaubos, ka vizīte noritēs visaugstākajā līmenī, jo jūsu Ārlietu ministrijas darbinieku grupa un citas iestādes, kas atbild par šo vizīti, strādā ļoti operatīvi.

— Es domāju, pasaules lielākās valsts prezidents ir ārkārtīgi aizņemts un nespēj pieņemt ne tuvu visus ielūgumus. Kāda bija Ķīnas puses motivācija, izšķiroties tieši par Latvijas un pārējo Baltijas valstu apmeklējumu?

— Jums taisnība, mēs nereti saņemam pat neapmierinātības signālus, ka šo valstu vadītāji bijuši vizītē Ķīnā, bet Ķīnas atbildes vizīte izpaliek. Taču tas ir pats par sevi saprotams. Padomājiet, mēs uzturam diplomātiskas attiecības ar vairāk nekā simt sešdesmit valstīm. Mūsu prezidents ik gadu ārzemju vizītēs dodas divas, lielākais trīs reizes, ik reizi apmeklējot trīs, četras, augstākais, piecas valstis. Tādējādi ik gadu viņš spēj apmeklēt desmit, augstākais, piecpadsmit valstis. Ķīnā mēs ik gadu uzņemam apmēram trīsdesmit valstu līderus. Tad nu gribot negribot iznāk tā, ka šajā ziņā mēs paliekam citām valstīm parādnieki. Jūs jautājat, kāpēc Ķīna sava prezidenta valsts vizītei izvēlējās Latviju un pārējās Baltijas valstis. Vispirms jau tāpēc, ka Latvijas (tagad bijušais) prezidents Guntis Ulmanis jau ir bijis Ķīnā. Igaunijas bijušais prezidents Lennarts Meri pie mums ir bijis pat divas reizes. Manuprāt, arī bijušais Lietuvas prezidents ir bijis Ķīnā. Mums, ķīniešiem, ir tāda paruna, ka visam jānotiek uz līdztiesības pamata. Tas tad arī bija viens no iemesliem, kāpēc mūsu prezidents izvēlējās Baltijas valstis. Otrkārt, jūsu reģions ir ļoti svarīgs. Pasaule pašlaik piedzīvo ļoti intensīvus attīstības procesus. Gan Eiropā, gan Āzijā un citās pasaules vietās vērojamas jaunas parādības, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valstu vadītāji uzturētu personiskos kontaktus. Es domāju, šajā ziņā sadarbība ar Baltijas valstīm gan no politiskā, gan ekonomiskās sadarbības viedokļa, kā arī no citiem aspektiem ir ļoti nozīmīga. Protams, arī man pašam personīgi ir ļoti patīkami, ka mūsu prezidents savai valsts vizītei izraudzījies tieši Latviju.

— Baltijas valstu vadītāji ne reizi vien uzsvēruši, ka šis gads mums ir ļoti nozīmīgs, jo visas trīs Baltijas valstis gaida uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Vai arī šim faktoram bija kāda nozīme Ķīnas prezidenta izvēlē?

— Mēs zinām, ka iestāšanās ES un NATO ir Latvijas, kā arī pārējo Baltijas valstu ārpolitikas prioritāte. Mēs ar sapratni raugāmies uz šiem jūsu centieniem. Protams, attīstot attiecības ar valstīm, mēs balstāmies uz valstu divpusējiem sakariem. Mēs ar visām valstīm cenšamies uzturēt normālas, draudzīgas attiecības. Neatkarīgi no tā, kādās savienībās šī valsts iestājusies vai gatavojas iestāties. Mēs vadāmies no valstu divpusējo attiecību interesēm. Taču arī mums ar ES ir ļoti cieša sadarbība, un mēs ļoti priecājamies par Latvijas panākumiem ceļā uz ES. Mēs ļoti priecāsimies, ja Latvijai izdosies iestāties ES, kā jūs to cerat, 2004. gadā. Tad mums ES būs par vēl vienu partneri vairāk, un tas ir ļoti svarīgi arī mūsu valstu ekonomiskajai sadarbībai. Jo Latvijas tirgus, protams, ir apjomā ierobežots, taču, ja raugāmies uz visu ES, tie ir pavisam citi apjomi. Un Latvija taču būs ES dalībvalsts. Tāpēc es domāju, ka mūsu uzņēmēji uz Latviju un visām trim Baltijas valstīm jau sāk raudzīties kā uz potenciāliem partneriem ES. Ķīnas preču apgrozījums ar ES ir kādi 50 vai 60 miljardi dolāru gadā, un tas ir ļoti solīds apjoms. Salīdzinājumam teikšu, ka gada apgrozījums ar ASV mums ir apmēram 80 miljardi dolāru, ar Japānu arī apmēram 70—80 miljardi. ASV, Japāna un ES ir Ķīnas lielākie tirdzniecības partneri. Mūsu ekonomiskajai sadarbībai Latvijas iestāšanās ES pavērs jaunas iespējas. Pie jums ir arī laba ražošanas bāze, augsti kvalificēts darbaspēks. Es domāju, mūsu uzņēmējiem jāsāk domāt arī par ražošanu kopuzņēmumos.

— Ko jūs, vēstnieka kungs, sava prezidenta vizītes priekšvakarā gribat pateikt Latvijas sabiedrībai?

— Es tagad Latvijā esmu jau ilgāk nekā divus gadus. Es jūtu, ka Latvijā pieaug interese par austrumu kultūru, un ceru, ka procesi, kas pašlaik notiek Ķīnā, latviešu interesi arī turpmāk uzturēs un vairos. Es priecāšos, ja Latvijas plašsaziņas līdzekļi vēl plašāk informēs par ķīniešu kultūru un notikumiem mūsu valstī. Un arī pats centīšos Latvijas sabiedrībai sniegt jo plašāku informāciju par to, kas notiek Ķīnā. Valstī, kas ir liels Latvijas draugs.

Jānis Ūdris,  “LV” ārpolitikas redaktors

Einārs Semanis, Latvijas Republikas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā, — “Latvijas Vēstnesim”

SEMANIS.JPG (15607 bytes)
Foto: A.F.I.

— Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Latvijas un Ķīnas divpusējās attiecības var raksturot kā stabilas un konstruktīvas. Salīdzinoši nelielā laika posmā, kopš nodibinātas diplomātiskās attiecības, tās kopumā attīstījušās dinamiski un sekmīgi. Vispirms to var teikt par politisko un diplomātisko dialogu. Šim dialogam ir principiāla nozīme, radot priekšnoteikumus sadarbībai citās svarīgās jomās. Vienlaikus tas dod iespējas abu valstu politiskās, ekonomiskās un kultūras dzīves vadītājiem veidot priekšstatus par katras zemes attīstības ceļu un mērķiem starptautiskajā arēnā, kas ir svarīgs priekšnosacījums, veidojot mūsdienīgas un auglīgas attiecības starp abām valstīm.

Latvijas un Ķīnas politiskā dialoga pamatā ir noteikti principi un abām valstīm būtiskas intereses. Latvija savā ārpolitikā izprot un novērtē Ķīnas svarīgo lomu mūsdienu pasaules politiskajos un ekonomiskajos procesos. Latvijas ārpolitiskā prioritāte ir un būs atgriešanās Eiropā. Taču vienlaikus Latvijas ārpolitiskā dienaskārtība iekļauj sevī ilglaicīgākus uzdevumus arī Tālo Austrumu virzienā. Šinī ziņā attiecības ar Ķīnu Latvijai ir nozīmīgas.

Latvija vienmēr augstu vērtē Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) nostāju, ka attiecībām starp lielām un mazām valstīm jāveidojas uz līdztiesīgumu un savstarpējo cieņu. Tas ir labs pamats, lai attiecības starp abām valstīm arī turpmāk attīstītos efektīvi.

Būtiski ir vienmēr novērtēt to, ka Ķīna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, kā arī nav atzinusi Latvijas inkorporāciju. Šodien ĶTR atbalsta Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES). Ķīnas vadība arī konsekventi norāda, ka Latvijas mērķis pievienoties NATO ir mūsu valsts suverēna izvēle un tiesības.

Savukārt Latvijas valdība konsekventi vadās pēc “vienas Ķīnas” politikas. Latvija atbalstīja ĶTR iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā un konstruktīvi sadarbojas ar Ķīnu ANO un citās starptautiskajās organizācijās.

Gribu atzīmēt arī dialogu, kas Latvijai kā topošajai ES valstij aizsācies ar ĶTR cilvēktiesību, kultūras, nacionālās un reliģiskās autonomijas jautājumu lokā. Uz savstarpējās cieņas pamatiem veidotais dialogs ir organiska abu valstu ārpolitikas sastāvdaļa.

Domāju, ka perspektīvā aktīvāk jāattīsta sakari starp valdībām un nozaru ministrijām, panākot konkretizāciju un pragmatisma nostiprināšanu abu valstu attiecībās.

Svarīgi ir turpināt politiskās konsultācijas starp ārlietu ministrijām, padziļinot savstarpējo izpratni un izvērtējot nākotnes sadarbības iespējamo amplitūdu. Ļoti svarīgs uzdevums ir nostiprināt līgumattiecību bāzi, it sevišķi pievēršot uzmanību svarīgiem līgumiem tiesiskajā un transporta jomā. Īpaši veiksmīga bijusi abu valstu parlamentu sadarbība. Tagad ļoti nepieciešams šo svarīgo potenciālu attīstīt. Pastāv lielas iespējas tautas diplomātijā, kā arī pilsētu draudzības sakaru veidošanā. Atzinīgi jānovērtē pašreizējie kultūras un izglītības sakari. Šī ir ļoti nozīmīga joma Latvijas un Ķīnas attiecībās ar ļoti labām sadarbības iespējām arī nākotnē.

Kāda nozīme šai valsts vizītei būs mūsu attiecību attīstībā?

— Ķīnas Tautas Republikas prezidenta Dzjana Dzemiņa vizīte ir pirmā Ķīnas valsts vadītāja vizīte Latvijā. Būtībā tas ir apstiprinājums abu valstu attiecību briedumam. No plašāka viedokļa raugoties, uzskatu, ka laikā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tas ir svarīgs notikums, nostiprinot Latvijas ārpolitisko prestižu, stāju un potenciālu jau plašākā pasaules kontekstā. Šinī gadījumā es domāju par Tālo Austrumu reģionu kā vienu no Latvijas ārpolitiskās darbības salīdzinoši jaunām dimensijām. Konkrēti valsts vizīte dos iespēju augstākajā līmenī izvērtēt paveikto abu valstu sadarbībā vairāk nekā desmit gadus ilgajā diplomātisko attiecību griezumā, iezīmēt galvenos uzdevumus un virzienus tālākajai sadarbībai, kā arī konsultēties par svarīgiem abas puses interesējošiem starptautisko attiecību jautājumiem.

Valsts vizīte ir liela darba rezultāts, kas tika veikts iepriekšējos gados. Jau atskats uz augsta līmeņa vizītēm liecina par mūsu attiecību dinamismu. Šajā sakarībā jāmin toreizējā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Ķīnā 1994. gadā un ĶTR ārlietu ministra Cjana Cjiceņa vizīte Latvijā 1995. gadā. 1997. gadā notika Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa vizīte Ķīnā, bet 1999. gadā ĶTR premjerministra vietniece U I bija vizītē Latvijā. 2000.gadā vizītē Latvijā bija Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces (parlamenta) Pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Li Pens, bet Ķīnā tajā pašā gadā notika Saeimas priekšsēdētāja biedra Riharda Pīka un ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizītes. Savukārt pērn bija Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Ķīnā. Pagājušā gadā septembrī arī tika atzīmēta 10 gadu jubileja, kopš nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latviju un Ķīnu.

Kā jūs raksturotu šīs vizītes programmu?

— Ķīnas Tautas Republikas prezidenta Dzjana Dzemiņa vizīte noritēs atbilstoši valsts vizītes augstajam līmenim un protokolam. Vizītes kodols ir tikšanās ar mūsu valsts augstāko vadību. Skaists un svinīgs pasākums būs valsts pusdienas par godu augstajam viesim. Prezidents Dzjans Dzemiņs iepazīsies arī ar Rīgas kultūras vēstures pieminekļiem.

Vai jums nešķiet, ka Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību apjoms joprojām atpaliek no potenciālajām iespējām?

— Ekonomiskās sadarbības potenciālu tiešām ir iespējams izvērst. Politiskā dialoga jomā paveiktais tam rada labus priekšnoteikumus. Abu valstu galvenās ārējās ekonomiskās darbības institūcijas daudz veikušas, lai stimulētu ekonomisko sadarbību. Pagājušajā gadā Rīgā notika kārtējā Ekonomiskās sadarbības starpvaldību komisijas sēde, kurā tika izvērtēts paveiktais un nākotnes perspektīvas. Arī abu valstu vēstniecības šiem jautājumiem pievērš ļoti lielu uzmanību.

Runājot konkrēti, jāatzīmē, ka ekonomiskās sadarbības apjoms pēdējos gados ir pieaudzis. Galvenās sadarbības nozares ir tirdzniecība, investīcijas un transports. Tirdzniecības bilance Latvijas pusei ar Ķīnu ir negatīva, tādēļ Latvijas biznesa aprindām nopietni jāizvērtē savas iespējas un varēšana, lai ienāktu Ķīnas lielajā tirgū. Domāju, ka pirmais solis ir Ķīnas iepazīstināšana ar Latvijas ekonomisko piedāvājumu. Respektīvi, nopietni jādomā par Latvijas ekonomiskā tēla veidošanu Tālo Austrumu apstākļos. Pagājušā gada nogalē tika sākts speciāls Latvijas piedāvājuma Ķīnai mārketinga projekts, kurā piedalās daudzas ievērojamas Latvijas firmas. Latvijas uzņēmējiem jāpiedalās gadatirgos un izstādēs. Tāpat jāizmanto ĶTR konsultāciju firmu pakalpojumi, jo Latvijas biznesmeņiem Ķīnas biznesa vide un kultūra vēl ir maz pazīstama. Taču pastāv ļoti labas sadarbības iespējas Ķīnas preču vairumtirdzniecībā Baltijas reģionā. Šajā ziņā Latvijas firmām ir vērtīga pieredze, ekspertīze, infrastruktūra un sakaru tīkli.

Latvijas puse ir ieinteresēta selektīvi iesaistīt ĶTR investīcijas mūsu ostās, infrastruktūras objektos, kokrūpniecībā un citās jomās. Šajā ziņā jau ir izveidojušies pirmie sadarbības kanāli, kas prasa nopietnu tālāku darbu un uzņēmību gan no ĶTR, gan Latvijas biznesmeņiem. Atsevišķi Latvijas uzņēmēji ir gatavi investēt arī ĶTR, galvenokārt “know how” jomā, piemēram, veidojot kopuzņēmumus. Šajā ziņā Latvijai ir ko piedāvāt. Piemēram, nesen Pekinā notika ļoti liela izstāde un forums “Eiropa un Ķīna IT”. Ļoti pagodinoši bija tas, ka blakus ļoti ievērojamām Eiropas un Ķīnas firmām izstādē piedalījās arī Ventspils kopējais informācijas tehnoloģiju projekts ar Londonu, Stokholmu un Edinburgu, ko atbalsta ES. Projekts tika augstu novērtēts. Nesen mūsu vēstniecība šo projektu iesniedza Pekinas 2008. gada Olimpisko spēļu komitejai. Tā ir gatava izvērtēt šo projektu, jo Pekinas Olimpiskās spēles tiks dēvētas arī par “digitālajām spēlēm”. Manā skatījumā Latvijai vajadzētu izmēģināt savus spēkus, piedaloties Olimpisko spēļu sagatavošanas projektu īstenošanā.

Ilgtermiņa ekonomiskās sadarbības projekts ir Latvijas dalība Āzijas un Eiropas tranzīta koridora jeb tilta projektā. Latvija ir ieinteresēta kļūt par vienu no šī tilta posmiem tā Eiropas daļā. Šis ir ļoti nozīmīgs un perspektīvs projekts, kas prasa no Latvijas puses aktivitāti daudzpusējo ekonomisko attiecību jomā, jo projektā piedalās daudzas valstis. Tāpat jāveic arī ļoti nopietns Latvijas transporta sistēmas iespēju mārketinga darbs Tālo Austrumu apstākļos. Daudz kas jau ir paveikts, bet lielākais darbs vēl ir priekšā. Sagaidāms, ka saruna par šo stratēģiski svarīgo projektu būs viena no galvenajām sarunu tēmām ĶTR prezidenta vizītes laikā. Ar gandarījumu jāatzīmē Ventspils ostas panākumi kālija sāls transportēšanā uz Ķīnu. Tiek lēsts, ka tā apjoms ir ap 3 miljoni tonnu gadā.

— Kā Latvijas dalība ES un NATO iespaidos Latvijas un Ķīnas divpusējās attiecības?

— Ķīnas vadība konsekventi uzsver, ka respektē Latvijas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī Latvijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās prioritātes, ko izvēlējusies Latvijas tauta. Šis princips ir ļoti svarīgs abu valstu attiecībās. Kā jau minēju, Ķīna atbalsta Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Tas arī ir saprotams, jo Ķīnas puse vienmēr atzīmē, ka attiecības ar Latviju kā ES valsti pavērs daudzas jaunas iespējas sadarbībai, tai skaitā ekonomikā un transportā. Attiecībā uz Latvijas pievienošanos NATO Ķīnas puse pasvītro, ka tā ir Latvijas suverēna izvēle. Es domāju, ka šo Latvijas ārpolitisko prioritāšu īstenošana arī pārskatāmā nākotnē pozitīvi iespaidos Latvijas un Ķīnas divpusējās attiecības. Par to liecina arī to rietumvalstu, kas ir gan ES, gan NATO locekles, kā arī pašas Eiropas Savienības apjomīgā sadarbība ar Ķīnu.

Jānis Ūdris,  “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!