• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Grozījumi Krimināllikumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.06.2002., Nr. 85 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62868

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā

Vēl šajā numurā

06.06.2002., Nr. 85

PAR DOKUMENTU

Veids: likumprojekts

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Grozījumi Krimināllikumā

Saeimas dok.Nr.4487; likumprojekts Nr.1268

Kultūras ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2002.gada 7.maija sēdē akceptēts (prot.Nr.19, 10.§)
un 9.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 147.pantu šādā redakcijā:

147.pants. Izgudrotāja un dizainera tiesību pārkāpšana

(1) Par izgudrojuma vai dizainparauga tīšu izpaušanu bez izgudrotāja, dizainera vai viņu tiesību pārņēmēja atļaujas, pirms izgudrojumu vai dizainparaugu attiecīgā persona izpaudusi pati vai pirms tas izpausts ar šīs personas piekrišanu, kā arī par izgudrojuma vai dizainparauga autorības piesavināšanos vai līdzautorības uzspiešanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par piespiešanu ar vardarbību vai tās draudiem, vai ar šantāžu atteikties no izgudrojuma vai dizainparauga autorības vai par līdzautorības uzspiešanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”

2. Izteikt 148.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par autortiesību tīšu pārkāpšanu, ja tā izdarīta, pārkāpjot autora tiesības uz darba izmantošanu, vai par blakustiesību tīšu pārkāpšanu —

soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(3) Par autorības vai autortiesību piesavināšanos vai līdzautorības uzspiešanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(4) Par piespiešanu ar vardarbību vai tās draudiem, vai ar šantāžu atteikties no autorības vai par līdzautorības uzspiešanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”

3. Izteikt 149.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par autortiesību vai blakustiesību objektu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu atkārtoti gada laikā, kuri publicēti, reproducēti vai kā citādi izmantoti, pārkāpjot autortiesības vai blakustiesības, —

soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto objektu nelikumīgu realizāciju, kā arī par citādu materiāla labuma gūšanu, izmantojot šos objektus, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(3) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās izdarītas lielā apmērā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”

4. Izteikt 206.pantu šādā redakcijā:

206.pants. Preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīga izmantošana

(1) Par svešas preču zīmes, preču vai pakalpojumu citādas atšķirības zīmes vai dizainparauga tīšu nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes apzinātu izmantošanu vai izplatīšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ar tām radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.”

Pārejas noteikums

Tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajās krimināllietās par noziegumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim un kvalificēti pēc Krimināllikuma 149.panta, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Krimināllikums (turpmāk — KL) šobrīd paredz atbildību par autortiesību vai blakustiesību tīšu pārkāpšanu, autortiesību piesavināšanos, piespiešanu atteikties no autorības (148. pants), kā arī par kontrafakta eksemplāru nelikumīgu realizāciju citāda materiāla labuma gūšanu, iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu (149. pants). Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk — APK) paredz administratīvo atbildību par fonogrammu vai audiovizuālu darbu nelikumīgu realizāciju (155.8. pants un par autortiesību objektu izmantošanu bez licences) 204.6. pants. (lielākoties par darbu izmantošanu publiskajā izpildījumā bez licences saņemšanas).

Problēmas:

1. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 158.8. pants paredz administratīvo atbildību par blakustiesību objektu nelikumīgu tirdzniecību, KL 149. pants paredz kriminālatbildību par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu. Kā nošķirt, kad ierosināmas krimināllietas, kad administratīvās lietas, ņemot vērā, ka gan APK, gan KL satur identisku nozieguma sastāvu — kontrafakta eksemplāru realizāciju?

2. Krimināllikuma 149. pants līdz šim bija vienīgais pants Krimināllikumā, kura daļas nebija sakārtotas atbilstoši noziedzīgo nodarījumu paredzētās atbildības smagumam.

3. Ņemot vērā apjomīgo peļņu, kura tiek gūta, nelikumīgi izmantojot autortiesību un blakustiesību objektus, soda sankcijas līdz šim nebija adekvātas izdarītajam pārkāpumam. Par nepieciešamību ierobežot pirātismu (kas pašlaik tiek lēsts aptuveni 65% mūzikas ierakstu jomā un 77% datorprogrammu jomā) vairākkārt norādīts arī Eiropas Savienības Progresa ziņojumos. Eiropas Komisija, strādājot pie jaunas direktīvas autortiesību iedzīvināšanas jomā, norāda, ka nepieciešams ieviest stingrāku atbildību par intelektuālā īpašuma pārkāpumiem.

4. Autortiesību likums nosaka, ka kontrafaktā produkcija obligāti konfiscējama un iznīcināma, taču KL līdz šim nenoteica kontrafaktās produkcijas obligātu iznīcināšanu. Līdz ar to tiesu praksē konfiskācija netiek piemērota, kas ir pretrunā gan ar Autortiesību likumu, gan Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

5. Krimināllikums paredz kriminālatbildību par kontrafaktu eksemplāru uzglabāšanu, slēpšanu, savukārt APK — par kontrafakta eksemplāru nelikumīgu realizāciju. Nav ievērots noziedzīgā nodarījuma bīstamības samērīgums. Pēc spēkā esošās likumdošanas par kontrafaktu eksemplāru uzglabāšanu varēja saukt pie kriminālatbildības, taču, ja šo pašu eksemplāru izmanto, lai gūtu peļņu, piemēram, pārdod, persona tiek saukta pie administratīvās atbildības.

6. Ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību jomā pieņemtos jaunos normatīvos aktus, kas saskaņo nacionālo likumdošanu ar Eiropas Savienības direktīvām un regulām, un vēl izstrādāšanā esošo jauno Dizainparaugu aizsardzības likuma projektu, nepieciešams precizēt Krimināllikuma (turpmāk — KL) 147., 148., 149. un 206. pantu par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

1. Likumprojekts saskaņo Krimināllikumu ar jaunajiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, precizējot terminoloģiju un pārkāpumu sastāvus.

2. Tiek ieviesta dizainparaugu aizsardzība saskaņā ar izstrādāšanā esošo Dizainparaugu aizsardzības likumprojektu.

3. Tiek palielinātas soda sankcijas.

4. Sagatavotais grozījumu projekts APK paredz noteikt administratīvo atbildību par kontrafakta eksemplāru iegūšanu realizācijai, slēpšanu vai uzglabāšanu (APK 155.8.p.), kā arī par autortiesību objektu izmantošanu publiskajā izpildījumā bez licences (APK 204.6.p.).

Savukārt Krimināllikuma grozījuma projekta 149. panta 1. daļa paredz atbildību kontrafakta eksemplāru iegūšanu realizācijai, slēpšanu vai uzglabāšanu atkārtotu izdarīšanu gada laikā (administratīvā atkārtotība).

149. panta 2. daļa — kontrafakta eksemplāru nelikumīga realizācija, kā arī citāda materiāla labuma gūšana, izmantojot kontrafakta eksemplārus.

149. panta 3. daļa — atkārtota kontrafakta eksemplāru nelikumīga realizācija, kā arī realizācija lielā apmērā vai realizāciju veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

5. 149. panta daļas sakārtotas atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam.

6. Precizēta atbildība par “plaģiātismu” — autorības piesavināšanos, izdalot to kā atsevišķu nodarījuma sastāvu. Līdz šim Krimināllikums paredzēja atbildību par autortiesību piesavināšanos, taču pēc 2000. gada 6. aprīļa Autortiesību likuma “autortiesību piesavināšanās” ir tikai atsevišķu autora mantisko vai personisko tiesību piesavināšanās, nepiesavinoties visu autora tiesību kopumu jeb autorību.

7. Ņemot vērā, ka autorības piesavināšanās vai uzspiešana attiecībā uz dizainparaugu satur pilnīgi analogu pārkāpumu attiecībā uz dizainera autortiesībām (katru dizainparaugu var vienlaikus aizsargāt gan saskaņā ar rūpnieciskā īpašuma, gan autortiesību principiem), saskaņotas KL 147. un 148. panta sankcijas.

8. Ņemot vērā, ka 147. pantā runa ir par izgudrotāja vai dizainera personisko tiesību aizskārumu, precizēts panta nosaukums.

9. Tā kā preču zīmju un dizainparauga tiesības ir konkrētā preču zīmju īpašnieka vai dizainera personiskās tiesības, 206. pantā kā kvalificējoša pazīme izslēgta būtiska kaitējuma nodarīšana valstij. Nav iespējams, ka minēto personu personisko tiesību aizskārums varētu radīt kaitējumu valstij.

10. Tāpat 206. panta otrajā daļā paredzēta atbildība par pirmajā daļā minēto pārkāpumu atkārtotu izdarīšanu.

3. Cita informācija

Izstrādāto grozījumu projektu nepieciešams izvērtēt, ņemot vērā arī darba grupas izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

2.. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

1. Valsts budžetā iemaksāto nodokļu pieaugums sakarā ar legālas produkcijas tirdzniecības apjoma palielināšanos;

2. Tiek radītas jaunas darba vietas privātajā sektorā.

1. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Samazinoties pirātisma apjomam, paplašinās legālās produkcijas tirdzniecība, kas rada labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei šajā jomā. Tiks attīstīta mūzikas un mākslas industrija, radītas papildu darba vietas privātajā sektorā.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Sakarā ar legālo mūzikas ierakstu tirgus paplašināšanos tiek radītas jaunas darba vietas, kas pozitīvi uzlabo sociālo vidi.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojektā par likuma pārkāpšanu paredzēts naudas sods, kurš tiks ieskaitīts valsts budžetā. Summa nav prognozējama. Palielinoties legālās mūzikas produkcijas tirdzniecības apjomam, palielinās arī valsts budžetā iemaksāto nodokļu apjoms, taču konkrētus aprēķinus par iespējamiem iemaksāto nodokļu apmēriem nav iespējams veikt, jo nav zināms, kādā mērā samazināsies pirātisma apjoms un cik lielā mērā palielināsies legālās produkcijas tirgus.

Izmaiņas budžetā notiek ieņēmumu pozīcijā, bet izdevumos izmaiņas nenotiek, līdz ar to budžets finansiāli tiek ietekmēts tikai no ieņēmumu pozīcijas.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts neizraisa grozījumu nepieciešamību citos normatīvajos aktos.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Samazinoties pirātiskās produkcijas apjomam, tiek novērsti Eiropas Savienības 2000. un 2001. gada Progresa ziņojumos minētie trūkumi attiecībā uz pirātiskās un kontrafaktās produkcijas apgrozījumu.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts atbilst starptautiskajām normām un nav pretrunā ar citiem starptautiskajiem tiesību aktiem.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

1. Latvijas Mūzikas producentu apvienība (LaMPA).

2. BSA (Business software alliance) Latvijas komiteja.

3. Autortiesību konsultāciju un komunicēšanās aģentūra /Latvjas autortiesību aģentūra (AKKA/LAA).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija.

Visas minētās nevalstiskās organizācijas atbalsta likumprojekta izstrādi.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Nepieciešamību palielināt sankcijas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem norādīja ANO Eiropas Ekonomiskās komitejas darba grupa vizītē Rīgā, kura notika no 2000. gada 13. novembra līdz 14. novembrim.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Lai nodrošinātu tiesību akta izpildi, nav nepieciešama jaunu valsts institūciju izveide. Esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Likums tiks publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Kriminālprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā griežoties tiesā.

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!