Mūsu vēlme ir veidot stabilu un labklājīgu Eiropu

Par Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīti Īrijas Republikā

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris:

Vakar, 4.jūnijā, oficiālās sagaidīšanas ceremonijā Īrijas Republikas prezidentes rezidencē: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (augšējā attēlā); pēc sagaidīšanas ceremonijas: Imants Freibergs, Martins Makalīzs, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Īrijas prezidente Mērija Makalīze, Īrijas prezidentes rezidences galvenā dārzniece Bernadete Makkeiba Foto: Jūris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Pirmdien, 3. jūnijā, tūlīt pēc ierašanās Dublinā, Valsts prezidente savā rezidencē tikās ar Latvijas uzņēmējiem un lauksaimniecības pārstāvjiem, kā arī sniedza interviju Īrijas presei un televīzijai.

Vakar, 4. jūnijā, ar svinīgo sagaidīšanas ceremoniju Dublinā pie Īrijas prezidenta rezidences “Aras an Uachtarain” sākās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Imanta Freiberga kunga valsts vizītes Īrijā oficiālā programma. Augstos viesus pie savas rezidences portika kāpnēm sagaidīja Īrijas prezidente Mērija Makalīze ar dzīvesbiedru. Vispirms abas prezidentes ar dzīvesbiedriem devās uz viesistabu, kur parakstījās viesu grāmatā un tikās ar premjerministru Bertiju Ahernu. Pēc tam abas prezidentes devās pie godasardzes ierindas rezidences priekšā. Tika atskaņotas Latvijas un Īrijas valsts himnas. Līdz ar pirmajām “Dievs, svētī Latviju!” skaņām gaisā tika izšauta 21 salūta zalve. Pēc tam Vaira Vīķe–Freiberga nogāja gar godasardzes ierindu.

Pēc svinīgās sagaidīšanas ceremonijas notika abu valstu prezidentu saruna. Pēc Latvijas un Īrijas prezidentu sarunas Vaira Vīķe–Frei-berga un Mērija Makalīze plašajā Īrijas prezidentu rezidences parkā galvenās dārznieces Bernadetes Makkeibas vadībā iestādīja ozoliņu.

Dienas vidū notika Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzes rīkotas pusdienas.

Pusdienās no Latvijas puses piedalījās arī Imants Freiberga kungs, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Pēcpusdienas cēlienā Latvijas Valsts prezidente devās uz Dublinas Piemiņas dārzu, kur nolika vainagu Īrijas brīvības cīnītāju piemiņai. Šeit atkal bija nostādīta militārā godasardze. Tika atskaņota Latvijas, pēc tam Īrijas valsts himna. Vainaga nolikšanas ceremonijā Piemiņas dārzā Latvijas Valsts prezidenti pavadīja Īrijas aizsardzības ministrs Mihols Smits un štāba priekšnieks ģenerālleitnants Kolms Mangans.

Pēc tam Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Īrijas premjerministru Bertiju Ahernu. Premjerministra rezidencē notika Latvijas Valsts prezidentes, Īrijas premjerministra un abu valstu oficiālo delegāciju sarunas.

Pēc Latvijas Valsts prezidentes un Īrijas premjerministra sarunas premjerministra rezidences pagalmā, lietum līstot, notika Vairas Vīķes–Freibergas un Bertija Aheera preses īssaiets. Tā ievadā Īrijas premjerministrs ļoti atzinīgi novērtēja Latvijas panākumus, gatavojoties iestāties ES, un uzsvēra abu valstu ārpolitisko mērķu vienotību.

Savukārt Latvijas prezidente pauda gandarījumu par iespēju būt pašai pirmajai Latvijas prezidentei, kas ieradusies vizītē Īrijā. “Mūsu tautām daudzos aspektos ir līdzīga vēsturiskā pieredze, jo abas ilgus gadus atradušās svešu zemju jūgā, cīnoties par savas identitātes saglabāšanu. Tagad Latvija ir atgriezusies brīvu tautu saimē, un mēs cenšamies iespējami labāk sagatavoties dalībai ES, sagaidot, ka ES dalībvalstu vadītāju Kopenhāgenas apspriedē saņemsim uzaicinājumu iestāties šajā organizācijā. Šajā virzībā mums ir ļoti būtiska Īrijas izpratne un Īrijas atbalsts.”

 

“LV” jautājums:— Prezidentes kundze un premjerministra kungs, vai jūs saskatāt iespēju mūsu valstīm sadarboties arī drošības dimensijā, ja abām valstīm ir atšķirīga aizsardzības koncepcija: Latvija gatavojas iestāties NATO, kamēr Īrijas attieksme pret šo organizāciju ir atturīga?

B.Aherns: — Jā, mēs neesam pievienojušies NATO, taču labi saprotam Latvijas vēlmi iestāties šajā savienībā. Taču arī Īrija daudz domā par savu un arī par starptautisko drošību. Piemēram, Īrijas armijas vienības piedalās ANO miera spēku operācijās.

V.Vīķe–Freiberga:

— Mūsu drošības nosargāšanas mērķis ir līdzīgs, bet ceļi šī mērķa īstenošanai ir atšķirīgi, jo tos diktējusi mūsu dažādā vēsturiskā pieredze. Mūsu valstis arī šajā ziņā izprot viena otru un respektē viena otras viedokli. Kad arī Latvija būs ES dalībvalsts, mēs ar Īriju sadarbosimies visās jomās, kas paredzētas ES praksē.

Pēc tam Vaira Vīķe–Freiberga tikās atsevišķi ar Latvijas žurnālistiem.

 

“LV” jautājums:— Prezidentes kundze, kad jūs pirms brīža Piemiņas dārzā nolikāt vainagu Īrijas brīvības cīnītāju piemiņai, jūs izskatījāties dziļi domās iegrimusi. Ko jūs tajā brīdī domājāt?

V.Vīķe–Freiberga: — Jums taisnība, es tajā brīdī, kā allaž valsts vizīšu laikā noliekot vainagu brīvības cīnītāju piemiņai, domāju arī par mūsu pašu kritušajiem brīvības cīnītājiem. Domāju par to, cik daudzi cilvēki mūsu kontinentā atdevuši dzīvību par savas zemes brīvību, cik daudziem dzīve aprāvusies pusceļā. Un es domāju — varbūt mēs kļūsim pirmie eiropieši, kas pieredzējuši asinsizliešanas pārtraukšanu un visu zemju un cilvēku mierīgu līdzāspastāvēšanu.

Latvijas Valsts prezidente tikās arī ar Īrijas Apakšpalātas prezidentu Seimu Patisonu un Senāta prezidentu Braianu Muloliju.

Vakar Vaira Vīķe–Freiberga arī nolasīja lekciju Īrijas Eiropas lietu institūtā. Latvijas Valsts prezidente akcentēja Īrijas īpašo lomu Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas procesā, jo, kā zināms, Īrijas sabiedrība referendumā noraidīja Nicas līguma ratificēšanu, un, kā pirms šīs vizītes intervijā “Latvijas Vēstnesim” informēja Īrijas vēstniece Latvijā Telma Marija Dorana, šoruden sagaidāms jauns referendums.

Valsts vizītes programma vakar beidzās ar valsts vakariņām, ko Īrijas prezidente bija sarīkojusi Dublinas pilī par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam. Vakariņu laikā abu valstu prezidentes apmainījās ar tostiem.

Viena no lielākajām Īrijas dienas avīzēm “Irish Times” publicējusi plašu interviju ar Latvijas Valsts prezidenti, kurā Vaira Vīķe–Freiberga uzsvērusi Īrijas lielo nozīmi Latvijas virzībā uz ES.

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Īrijā

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, tiekoties ar Īrijas Senāta prezidentu Foto: Juris Krūmiņš, — “LV”

Tosts par godu Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzes sniegtajām vakariņām 2002. gada 4. jūnijā

Cienījamā prezidentes kundze! Godājamais Dr. Martin Makalīz! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods šajās dienās uzturēties valsts vizītē jūsu skaistajā un draudzīgajā zemē.

Šī ir ne tikai pirmā Latvijas Valsts prezidenta vizīte Īrijā, bet arī pirmā tik augsta līmeņa vizīte mūsu attiecību vēsturē. Bet tas nenozīmē, ka mūsu tautas būtu svešas viena otrai. Šī vizīte ļauj mums novērtēt desmit gados panākto kopš abu valstu attiecību atjaunošanas, un tā sniedz mums arī vienreizēju iespēju apzināt to lielo sadarbības potenciālu, ko sniedz mūsu kopīgais reģions un pašreizējais laiks.

Latvijai un Īrijai ir visi priekšnoteikumi, lai mūsu sadarbība tiktu balstīta uz savstarpēju izpratni, uzticību un kopīgām interesēm. Savstarpējā izpratne rodas no mūsu valstu vēsturisko pārdzīvojumu līdzībām. Īrija, tāpat kā Latvija, par neatkarīgu valsti kļuva tikai 20.gadsimta sākumā, un, tieši tāpat kā Latvija, tā ciena un sargā savas tautas visdārgākās tiesības.

1940.gadā, Otrā pasaules kara priekšvakarā, Īrija, kas bija izcīnījusi savu valstiskumu tikai pirms diviem desmitiem gadu, atteicās atzīt Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS. Latvijas tautas vārdā gribu izteikt pateicību par šo drosmīgo neatzīšanas politiku, kas stiprināja Latvijas cerības atkal nākotnē atgūt neatkarību. Uzticību pastiprināja arī fakts, ka toreizējais Īrijas ārlietu ministrs Džerards Kolins 1991.gadā bija viens no pirmajiem, kas, viesojoties Rīgā, parakstīja dokumentus par Dziesmotajā revolūcijā brīvību atguvušās Latvijas neatkarības atzīšanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu.

Ir pagājuši nedaudz vairāk nekā desmit gadu, un šodien no tiesas varam secināt – mums ir ko novērtēt. Šajā vizītē pavadošā plašā Latvijas amatpersonu, uzņēmēju un lauksaimnieku delegācija norāda uz mūsu attiecību briedumu. Starp mūsu valstīm ir izveidojies savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs, praktiskā sadarbība attīstās dažādās jomās. Īrija ir Latvijai nozīmīga ekonomiskās sadarbības partnere — investīciju apjoma ziņā tā ieņem 13. vietu.

Latvija un Īrija ir uzticami partneri starptautiskajā arēnā, varam lepoties ar labu sadarbību starptautiskajās organizācijās. Laikā, kad 11. septembra notikumi izaicināja visu civilizēto pasauli, vēlētos uzteikt Īrijas sekmīgo darbību ANO Drošības padomē. Pārliecība par Īrijas ieguldījumu ANO miera uzturēšanas operācijās, cilvēktiesību aizsardzībā, palīdzot attīstībai un lieliskai mūsu valstu sadarbībai, bija pamatā Latvijas lēmumam atbalstīt Īrijas ievēlēšanu.

Dāmas un kungi!

Šis gads ir ļoti nozīmīgs Eiropas Savienības nākotnes veidošanā. Mēs visi kopā esam izaicinājuma priekšā, lai piedalītos vērienīgākajā ES paplašināšanās procesā. Lai arī Latvija iestāšanās sarunas sāka tikai 2000.gada sākumā, mēs esam bijuši tik sekmīgi, ka ceram kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti jau 2004. gada sākumā.

Eiropas integrācija ir unikāls process, kam nav analoģijas pasaules civilizācijas vēstures grāmatās. Esmu pārliecināta, ka ieguvēji no paplašinātās Eiropas Savienības būsim mēs visi – gan kandidātvalstis, gan dalībvalstis. Šim procesam ir nopietns ekonomiskais un finansiālais pamatojums. Bet vēl svarīgāki man šķiet humāno vērtību un drošības apsvērumi. Ar paplašināšanos tiks novērsts vēsturiskais netaisnīgums pret Centrālās un Austrumeiropas valstīm un visas Eiropas reģiona stabilitāte iegūs jaunas garantijas. Šajā sakarā vēlos paust cerību, ka Īrijas valdība un tauta atbalstīs šo unikālo Eiropas apvienošanas procesu.

Šis gads ir zīmīgs arī ar Eiropas Konventā aizsāktajām debatēm par Eiropas nākotni. Pirmo reizi arī Latvijai un pārējām ES kandidātvalstīm ir iespēja neierobežoti paust savu viedokli par ES nākotnes redzējumu. Latvija ar pilnu atbildību grib piedalīties Eiropas projekta attīstīšanā, tāpēc iekšējo diskusiju par Eiropas Savienības nākotni esam veidojuši tā, lai pēc iespējas plašākas sabiedrības daļas tajā būtu iesaistītas. Mums par labu paraugu ir kalpojis Īrijas Nacionālais forums, kura uzdevums ir ne tikai veidot Īrijas pozīciju par dažādiem ES nākotnes jautājumiem, bet arī kalpojis kā plašāks diskusiju forums par šo unikālo Eiropas Savienības integrācijas procesu.

Starptautiskajā politikā Latvija augstu vērtē mazo un nelielo valstu savstarpēju atbalstu un sadarbību, tādējādi pēc neatkarības atjaunošanas par svarīgu prioritāti esam izvēlējušies Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas — ciešu mijiedarbību. Arī Latvijas un Īrijas sadarbības perspektīvu iezīmē abu valstu kopīgā nākotnes dalība Eiropas Savienībā. Īrija arvien ir bijis iedvesmas avots kandidātvalstīm sarežģītajā reformu un likumdošanas pārņemšanas procesā. Jūsu valsts ir bijis viens no spēcīgākajiem argumentiem par labu Eiropas Savienības integrācijai.

Iestāšanās process Eiropas Savienībā Latvijai un tās kaimiņiem ir kalpojis par katalizatoru iekšējo reformu realizēšanai. Pēdējo gadu ekonomiskās attīstības rādītāji Latvijā paši par sevi liecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa: iekšzemes kopprodukts 2001.gadā pieauga par 7,6%, un turpmākajos gados tas tiek plānots ne zemāks par 5%.

Latvija ļoti noteikti virzās uz priekšu, lai atgrieztos Eiropas demokrātisko un labklājības valstu pulkā. Dažādības kontinentā — Eiropā — ir tikai dabiski, ka katrai valstij ir sava pieeja drošības garantēšanai. Latvija savu nākotni saista gan ar integrāciju ES, gan iekļaušanos NATO aliansē. Latvija un pārējās Baltijas valstis cer, ka šis gads būs izšķirošs, lai pilnībā izskaustu aukstā kara paliekas un dzēstu pelēkās līnijas. Latvija neatlaidīgi pildījusi izvirzītos mērķus, lai būtu viena no vislabāk sagatavotajām NATO kandidātvalstīm. Mēs ceram saņemt uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei Prāgas galotņu sanāksmē šī gada rudenī. Uzskatām, ka ar dalību NATO vairosim ne tikai savu, bet visa reģiona drošību. Jau tagad esam uzticami sabiedrotie cīņā pret starptautisko terorismu, un Latvijas vienības jau kopš 1996.gada ir piedalījušās miera uzturēšanas misijās Balkānos.

Īrijas un Latvijas tautu vēlme veidot stabilu un labklājīgu Eiropu iet roku rokā ar vēlmi paturēt savu individualitāti, senās tradīcijas un valodu. Esmu pārliecināta, ka mums izdosies izveidot tādu Eiropu, kuras spēks ir vienotībā un dažādībā.

Dāmas un kungi!

Bernards Šovs, ilustrējot īriem raksturīgo pieeju dzīvei, ir teicis: “Ir cilvēki, kas, redzot kaut ko, saka: “Kāpēc?”, bet es sapņoju par to, kas nekad nav bijis, un saku: “Kāpēc nē?””.

Es gribētu aicināt īrus un latviešus, kā arī visus pārējos Eiropas iedzīvotājus nebaidīties uzdrošināties un veltīt visas pūles, lai mūsu kopīgais sapnis par pārtikušu, brīvu un vienotu Eiropu piepildītos.

Atļaujiet man savā un Imanta Freiberga kunga vārdā novēlēt jums, prezidentes kundze, un godājamajam Dr. Martina Makalīza kungam spēku un enerģiju darbā Īrijas nākotnes vārdā. Par vēl ciešāku Latvijas un Īrijas sadarbību! Par apvienotu, drošu un pārtikušu Eiropas nākotni!