• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
LZA Terminoloģijas komisijas 2002. gada 3. jūnija informācija "Par darbu Terminoloģijas komisijā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.06.2002., Nr. 84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62806

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satversmes tiesas dienesta informācija Nr.1-4/455

Par lietas Nr.2002-06-01 ierosināšanu

Vēl šajā numurā

05.06.2002., Nr. 84

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: LZA Terminoloģijas komisija

Veids: informācija

Pieņemts: 03.06.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LZA Terminoloģijas komisijas informācija

2002. gada 3. jūnijā

Par darbu Terminoloģijas komisijā

I. Apstiprināta jauna Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas apakškomisija:

 

Lauksaimniecības tehnikas terminoloģijas apakškomisija

1. Dr.sc.ing. Kaspars VĀRTUKAPTEINIS (priekšsēdētājs) — LLU Tehniskās fak. dek. Tālr.: 3026666, 3020762, 9250437; fakss: 3027238. e–pasts: vkaspars@cs.llu.lv

2. Mag.sc.ing. Gunārs AUMALIS — Tālr.: 3023825; fakss: 3027238; e–pasts: lteh@cs.llu.lv

3. Jānis AVOTIŅŠ — LLU Spēkratu inst. doc. Tālr.: 3080696; fakss: 3027238; e–pasts: spek@cs.llu.lv

4. Mag.sc.ing. Ruta BALODE — LLU Ulbrokas Zinātnes centra pētn. Tālr.: 7910741; fakss: 7910873; e–pasts: semjons@delfi.lv

5. Gunārs GODMANIS — LLU Lauksaimniecības tehn.inst. lekt. Tālr.: 3080699; fakss: 3027238; e–pasts: lteh@cs.llu.lv

6. Dr.paed. Larisa MAĻINOVSKA — LLU Valodu kat. asoc.prof. Tālr.: 3080702; fakss: 3027238; e–pasts: tfdek@cs.llu.lv

7. Dr.habil.sc.ing. Jānis OZOLS — Latvijas Valsts emerit.zinātnieks. Tālr.: 7621000.

8. Dr.sc.ing. Jānis PALABINSKIS (sekretārs) — LLU Lauksaimniecības tehn. inst. direkt. Tālr. 3023825; fakss: 3027238; e–pasts: ltijanis@cs.llu.lv

9. Mag.paed. Vija PAVLOVA — Valodu kat. doc. Tālr.: 3080702.; fakss: 3027238; e–pasts: tfdek@cs.llu.lv

10. Dr.sc.ing. Juris PRIEKULIS — LLU Lauksaimniecības tehn. inst.prof. Tālr.: 3080691; fakss: 3027238; e–pasts: jurisp@cs.llu.lv

11. Mag.sc.ing. Raimunds ŠEĻEGOVSKIS — LLU Lauksaimniecības enerģēt. inst.doc. Tālr.: 3080687; fakss: 3027238; e–pasts: sniders@cs.llu.lv

12. Dr.sc.ing. Jānis TUPIŅŠ — LLU Spēkratu inst.doc. Tālr.: 3080703; fakss: 3027238; e–pasts: spek@cs.llu.lv

13. Dr.habil.sc.ing. Guntars UZKLIŅĢIS — LLU Mehānikas inst.dir. Tālr.: 3080701; fakss: 3027238; e-pasts: eriks@cs.llu.lv

14. Dr.habil.sc.ing. Arvīds VILDE — LLU Ulbrokas Zinātnes centra vad.pētn. Tālr.: 7910741; fakss: 7910873; e–pasts: semjons@delfi.lv

II. Jaunākās publicētās terminu vārdnīcas, kas apstiprinātas LZA TK vai saskaņotas ar LZA TK lēmumiem (pamatsarakstu sk. LV, 11.04.2001.):

1. Gāzes nozares terminu vārdnīca. A/s “Latvijas gāze”, 2000. — 15 lpp. Latvijas standarts.

2. Angļu — latviešu aviācijas radiosakaru frazeoloģijas rokasgrāmata. Sast. M. Romele. R., LGS, 2000. — 68 lpp.

3. Angļu — latviešu — krievu informātikas vārdnīca. R., “Avots”, 2001. — 660 lpp.

4. Mehānikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Termini četrās valodās: latviešu, angļu, vācu, krievu. Sast. A. Lagzdiņš, V. Tamužs (aut.kol.vad.), G. Teters, J. Vība. R., Latv. Nacionālā mehānikas komit., 2001. — 248 lpp.

5. Ostu celtniecībā lietotie termini krievu — latviešu — angļu valodā. R., “Jumava”, 2001. — 163 lpp.

6. Latviešu — angļu robežsardzes terminoloģijas vārdnīca. R., 2001. — 136 lpp.

LZA TK ieteikumi popularizēti grāmatā: V.Krūmiņa, V.Skujiņa. Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. R., 2002. — 116 lpp.

III. Pieņemti LZA Terminoloģijas komisijas lēmumi Nr. 10.—14.

IV. Sniedzot konsultācijas un vērojot terminoloģijas praksi, LZA Terminoloģijas komisija (TK) ir novērojusi, ka par vairākiem LZA TK apstiprinātu terminu publikācijās dotajiem terminiem un to skaidrojumiem laiku pa laikam tiek pausti pretrunīgi viedokļi, tomēr LZA TK rakstiski nevienu iebildumu nav saņēmusi.

Lai sekmētu sabiedrībā aktuālu terminu vienotu izpratni, publicējam dažus šādus terminus un to skaidrojumus no LZA TK apstiprināto terminu vārdnīcām un aicinām nozaru speciālistus atsūtīt LZA TK savus pamatotus iebildumus un pārdomātus priekšlikumus šo terminu jēdzieniskās izpratnes precizēšanai. Termini un to skaidrojumi izrakstīti no vārdnīcām:

Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca (R., “Zinātne”, 2000) — EV;

Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca (R., “Zvaigzne ABC”, 2000) — PedTV;

Sociālās nodrošināšanas terminu skaidrojošā vārdnīca (R., “Kamene”, 1998) — SNTV;

1. asimilācija — a. assimilation

Process, kurā mazākuma grupa pārņem vairākuma grupas vai vadošās kultūras vērtības un uzvedības modeli (SNTV).

2. bilingvālā izglītība — a. bilingual education

Izglītība divās valodās. Latvijas apstākļos bilingvālā izglītība biežāk tiek lietota nacionālo minoritāšu skolās, organizējot mācību un audzināšanas procesu un saskarsmi vienlaikus dzimtajā un valsts valodā ar pakāpenisku valsts valodas proporciju pieaugumu neviendabīgas nacionālās vides apstākļos (PedTV).

3. divvalodība — a. bilingualism

Stāvoklis, kad atsevišķs indivīds, noteikta sabiedrība vai tās daļa prot un saziņā lieto divas valodas. Divu valodu lietošana parasti ir jauktās ģimenēs, kur vecākiem ir atšķirīga dzimtā valoda. Divvalodība nozīmē nevis vienlaikus juku jukām lietot abas valodas (abu valodu vārdus, formas, frāzes), bet gan katru valodu lietot savā situācijā (PedTV; bilingvisms sk. divvalodība).

4. integrācija — a. integration

Pakāpe, kādā persona izjūt piederību kādai sociālai grupai vai sabiedrībai, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus utt. (SNTV).

1. Atsevišķu valstu tautsaimniecību tuvināšanās un sasaistīšanās, kas tiek panākta, slēdzot starpvalstu līgumus. Ir vairāki tautsaimniecības integrācijas veidi, piem., brīvās tirdzniecības zona, muitas savienība, koptirgus, ekonomiskā savienība.

2. Uzņēmumu apvienošanās vai pievienošanās. Izšķir: uzņēmumu horizontālo integrēšanos un vertikālo integrēšanos (EV).

5. integrēta sabiedrība — a. integrated society

Sabiedrība, kurā iesaistītie indivīdi atbalsta sabiedrībā pieņemto kārtību, pieņem un ievēro tās noteiktās normas, vērtības, uzskatus utt., iesaistās un piedalās sabiedriskajos, ekonomikas u.c. procesos, ir lojāli pret attiecīgo sabiedrību (PedTV).

6. izpirkumnoma — a.leasing

Īpaša finansēšanas forma — mašīnu, iekārtu, transportlīdzekļu u.tml.preču un ražošanas līdzekļu noma. Parasti izpirkumnomu veic ar bankas starpniecību, kas no piegādātājuzņēmuma nopērk klientam nepieciešamo tehniku un kļūst par tās īpašnieku. Pēc tam banka šo objektu iznomā klientam, par pakalpojumu iekasējot noteiktus procentus. Kad nomnieks ir nomaksājis bankai pilnu cenu un procentus, viņš kļūst par objekta īpašnieku (EV; līzings sk. izpirkumnoma).

7. komercpilnvarojums — a. franchize

1. Līgums, kuru noslēdzot kādu izstrādājumu ražotājs ar konkrētiem noteikumiem pārdod šo izstrādājumu ražošanas licenci un savas firmas prečzīmi citam uzņēmējam. Licences pārdevējs, piem., var piedāvāt licences ieguvējam savu pieredzi, ražošanas iekārtas u.c., bet tādā gadījumā licences pārdevējam paliek kontroles tiesības par ražoto preču kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu.

2. Savu preču tirdzniecības tiesību nodošana noteiktā teritorijā citam uzņēmumam.

3. Apdrošināšanas līgums, kuru noslēdzot apdrošinātājs uzņemas samaksāt tikai noteiktu summu vai procentus no apdrošinātā objekta vērtības. Līdz ar to apdrošinātājs neatbild par zaudējumiem, kas šo summu pārsniedz (EV; franšīze sk. komercpilnvarojums).

8. kravas līgums — a. charter

Līgums, ko noslēdz transportlīdzekļa īpašnieks un tā nomnieks par transportlīdzekļa iznomāšanu (EV; čārters sk. kravas līgums).

9. mijieskaita norēķini — a. clearing

Divu vai vairāku valstu savstarpēju bezskaidras naudas norēķinu forma, ja parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz savstarpējo prasību apmierināšanu, katrai valstij ieskaitot tās naudas summas, kas pārsniedz kopējās prasības, vai uzrādot neapmierināto prasību lielumu (negatīvo starpību). Negatīvā starpība (saldo) visbiežāk tiek segta, piegādājot papildu preces (EV; klīrings sk. mijieskaita norēķini).

10. nacionālā minoritāte — a. national minority

Tautība .., kuras pārstāvji kādā valstī (parasti ārpus savas etniskās teritorijas), būdami šīs valsts pilsoņi, ir mazākumā. Par vienu no svarīgākajām nacionālās minoritātes pazīmēm tiek atzīts tās tradicionālums attiecīgās valsts teritorijā (PedTV; mazākumtautība sk. nacionālā minoritāte).

11. sociālā integrācija — a. social integration

Pasākumi ar mērķi atgūt sociālo vienotību, palīdzot atgriezties sabiedrībā tām personām, kuras no sabiedrības izstumtas vai attālinājušās (SNTV).

Mūsu adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīgā, LV—1050;

e–pasts: vaska@ac.lza.lv; fakss: 7227696; tālr.: 7229636

 

Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!