Vakar, 30. maijā, sākās Latvijas Republikas goda konsulu pirmā sanāksme. To atklājot, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš augstu novērtēja goda konsulu nozīmīgo atbalstu Latvijas ārpolitisko mērķu īstenošanā, kā arī praktisko ieguldījumu oficiālo vizīšu organizēšanā, ekonomisko sakaru un kultūras projektu attīstīšanā, kontaktu uzturēšanā ar latviešu diasporu. Viņš arī uzsvēra, ka šis ir izšķirošo lēmumu un notikumu gads Latvijas ārpolitikā, kad Latvija sagaida uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalsti un gatavojas pabeigt iestāšanās sarunas ES.

Ministrs norādīja, ka ne mazāk svarīga ir Latvijas sadarbība ar tās kaimiņvalstīm, kā arī sadarbība reģionālajā kontekstā kopumā, kā Baltijas valstu, tā arī Baltijas un Skandināvijas valstu starpā. Ministrs arī pauda atbalstu ES un NATO sadarbības pieaugumam ar Krieviju. I.Bērziņš atzīmēja, ka daudzas pasaules valstis jau redz jaunas sadarbības iespējas ar Latviju, tai kļūstot par ES dalībvalsti, un aicināja goda konsulus aktīvi turpināt piedalīties jaunu sadarbības iespēju meklēšanā un īstenošanā.

Šodien, 31. maijā, goda konsulu sanāksmē tiks apspriesti konsulārie, kā arī publicitātes, informācijas un sabiedrisko attiecību jautājumi. Dienas vidū goda konsuli ieradīsies Rīgas brīvostas pārvaldē, kur

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 30.maijā, tikšanās laikā ar goda konsuliem: ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars; Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš (augšējā attēlu rindā); ārlietu ministrs Indulis Bērziņš sarunā ar goda konsuliem (apakšējā attēlu rindā)

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš runās par Latvijas kā tranzīta valsts iespējām. Paredzēta arī Rīgas brīvostas prezentācija, ko vadīs brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Goda konsuliem būs iespēja arī izbraukt ar kuģīti ekskursijā pa ostas akvatoriju. Pēc tam sanāksmes dalībnieki pārrunās ekonomiskos jautājumus un Latvijas monetāro politiku — šajā sarunā ar goda konsuliem tiksies Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Paredzēts apspriest arī investīciju lomu un to piesaisti Latvijā. Ar goda konsuliem tiksies Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidija locekle Baiba Rubesa. Pēcpusdienā goda konsuli tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputātiem. Sanāksmes otro dienu noslēgs Ministru prezidenta Andra Bērziņa rīkota pieņemšana.

Rīt goda konsuliem paredzēta iepazīšanās ar Ventspili un Liepāju.

Ārlietu ministrs un goda konsuli — ekspresintervijās “Latvijas Vēstnesim”:

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

— Pirmkārt, mēs sniedzam viņiem visu nepieciešamo informāciju, arī vizuālo. Šis ir ļoti plašs un nopietni sagatavots pasākums, kas sasaucas ar desmit gadiem, kopš Latvijas Ārlietu ministrija nopietni sākusi goda konsulu institūta izveidošanu un izmantošanu. Pirmais goda konsuls Nils Dālmans tika apstiprināts jau 1991. gadā, taču pamatīgāk šo institūciju sākām veidot 1992. gadā, kad tika apstiprināti trīspadsmit goda konsuli.

Otrs ļoti nozīmīgs mērķis bija savākt visus Latvijas goda konsulus kopā, lai viņi paši redzētu, cik liels spēks viņi ir, un sajustu, kāda ir Latvija — jauka, skaista valsts, kas atgriežas Eiropā un pasaulē. Atgriežas nevis kā lūdzēja, bet kā līdztiesīga partnere. Un lai mūsu goda konsuli sajustu, ka viņi — cilvēki, kas pārstāv Latviju visā pasaulē, no Meksikas līdz Kazahstānai — ir ļoti nozīmīgs spēks.

Treškārt, ir ļoti būtiski, ka goda konsuli sarunājas paši savā starpā un dalās pieredzē. Jo viņiem bieži vien grūtības sagādā nevis zināšanu, bet tieši pieredzes trūkums.

— Goda konsulu vidū ir arī ārzemēs dzīvojošie latvieši.

— Jā, un viņu rūpes par latviešu diasporu ārzemēs ir ļoti svarīgs uzdevums. Tajās valstīs, kur to nevar darīt mūsu vēstniecības, šo pienākumu veic Latvijas goda konsuli.

Goda konsule Ungārijā Gunta Medne

— Jūsu konsulāts Budapeštā tika atklāts pērnruden. Kāda ir pirmā darba pieredze?

— Mums ir ļoti daudz darba, un arī paveikts jau ir daudz. Mēs Budapeštā pašlaik dibinām Latviešu biedrību. Redziet, esam jau arī izgatavojuši nozīmīti, kurā līdzās ir valstu karogi. Biedrībā uzņemsim arī ungārus, protams, tos, kam būs divu biedrības biedru rekomendācija. Un prasība būs arī prast divas — latviešu un ungāru— valodas. Esam jau nolūkojuši prezidenti, ļoti aktīvu latvieti Budapeštā, kura ļoti labi izprot mūsu tautas sirdi. Viņa jau mums ir rīkojusi Mārtiņdienas svinības, kurās piedalījās visi Budapeštā dzīvojošie latvieši, lietuvieši un igauņi, bijām uzaicinājuši arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Mārtiņu Virsi. Tagad mūsu priekšsēdētāja rīkos plašas Līgo svētku svinības, ko mēs tradicionāli svinam skaistā kalnā pie Budapeštas, kur ir tikpat skaista ozolu birzs kā Latvijā. Es uzskatu, ka mums, latviešiem ārzemēs, ir ļoti svarīgi turēties cieši kopā.

— Vai jūs uzskatāt, ka mēs šeit Latvijā neesam cieši kopā?

— Jā, ir savstarpēja rīvēšanās. Mēs no ārzemēm to ļoti labi redzam. Saprātīgiem cilvēkiem vajag apsēsties un mierīgi pārrunāt visas problēmas, un mēs, latvieši Ungārijā, tā arī darām.

— Ko sagaidāt no šīs sanāksmes?

— Sagaidu, lai tā stiprinātu arī Latvijas goda konsulu vienotību pasaulē. Mēs, goda konsuli, taču pārstāvam Latviju pasaulē, tāpēc arī mums pašiem jābūt vienotiem. Lai labāk varētu cīnīties par Latvijas vietu, par Latvijas pašapziņu pasaulē.

Goda konsuls Beļģijā Nils Dālmans

— Jūs bijāt pats pirmais Latvijas goda konsuls, apstiprināts šajā goda amatā vēl 1991. gadā. Kas ir būtiskākais jūsu vienpadsmit gadu pieredzē?

— Pats galvenais visu šo laiku ir bijis iespējami labāk aizstāvēt un sekmēt Latvijas intereses ne vien Beļģijā, bet arī visā Eiropas Savienībā (ES). Es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums, kas ietver ne vien politiskos aspektus, bet arī tūrismu un citas jomas. Šo sanāksmi es uzskatu par ārkārtīgi svarīgu, jo mēs iegūstam skaidru pārskatu par Latvijas ārpolitiskajām un iekšpolitiskajām prioritātēm. Ļoti svarīgi ir arī mums, Latvijas goda konsuliem, pašiem savā starpā sastapties un iepazīties. Tā mēs varam pārrunāt savu ļoti dažādo pieredzi, lai kopīgi atrastu labākos veidus, kā jo efektīvāk aizstāvēt un sekmēt Latvijas intereses ārvalstīs.

— Es atceros, pērn novembrī, Latvijas valsts svētku priekšvakarā jūs saņēmāt augsto Latvijas valsts apbalvojumu— Triju Zvaigžņu ordeni.

— Jā, man tas bija liels prieks un liels pagodinājums. Es to uztvēru kā Latvijas tautas atzinību par manu darbu. Taču varu teikt bez liekuļošanas, ka, stājoties pie goda konsula pienākumu pildīšanas, es nudien negaidīju apbalvojumus. Man ir patiess prieks, ka varu ko reālu izdarīt Latvijas labā.

Goda konsuls Filipīnās Roberts Lims Džozefs

— Ko jūs sagaidāt no šīs sanāksmes Rīgā?

— Es esmu ļoti ieinteresēts vīzu saņemšanas procesa atvieglošanā. Filipīnieši aizvien biežāk ceļo uz Eiropu, bet ierašanos Latvijā ļoti apgrūtina vīzu jautājums, jo Filipīnās nav jūsu vēstniecības. Organizējot tūristu grupas ceļojumiem uz Eiropu, mēs to maršrutā gribētu iekļaut arī Latviju, jo Rīga ir tiešām brīnišķīga pilsēta. Mēs gribētu iegūt arī vairāk regulāras informācijas par Latviju, ko varētu izplatīt Filipīnu plašsaziņas līdzekļos. Es pats pārstāvu simt piecdesmit piecas ceļojumu aģentūras visās Filipīnās un esmu izveidojis ļoti interesantu ceļojumu paketi, kurā iekļauts arī saistošs Latvijas apmeklējums. Ne vien Latvija, bet viss Baltijas jūras reģions. Mēs gribam šo programmu vēl papildināt ar aizvien jauniem elementiem no jūsu kultūras dzīves, tautas tradīcijām un citiem atraktīviem elementiem.

— Vai Latvija jūsu skatījumā varētu būt interesanta arī filipīniešu investīcijām?

— Pagaidām filipīnieši vislabprātāk investē Ķīnā, Taipejā, Singapūrā un citās mums tuvās valstīs, kā arī, protams, ASV. Taču domāju, ka sadarbība ar Latviju iespējama arī šajā aspektā. Īpaši pēc Latvijas iestāšanās ES. Taču, lai šīs iespējas labi apgūtu, mums dziļāk jāiepazīst latviešu kultūra un ekonomika. Piemēram, es atklāju, ka Rīgā ražo lielisku šampanieti, un mani šis fakts ir patiesi ieinteresējis, jo darbojos arī vīnu tirdzniecības jomā.

Goda konsuls Libānā Žerārs Renno

— Kā jūs vērtējat šo Latvijas goda konsulu pirmo sanāksmi Rīgā?

— Šī sanāksme ir ārkārtīgi svarīga, un tā ir teicami organizēta. Ļoti svarīgi, ka mēs šajās dienās Rīgā varam satikt savus kolēģus no visas pasaules un, protams, satikties arī ar Latvijas augstākajām amatpersonām. Mēs varam noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī sanāksme patiešām ir ļoti aktuāla, un es ceru, ka šādas sanāksmes kļūs par tradīciju.

— Kā veicas jūsu misijai Beirutā?

— Kad 2000. gada martā tiku apstiprināts par Latvijas goda konsulu savā valstī Libānā, es Latvijas valdībai apsolīju, ka Latvijas vārdu padarīšu pazīstamu Libānā, un varu teikt, ka tas nu ir noticis. Esmu pārliecināts, ka vismaz 90 procenti libāniešu tagad zina par Latviju, daudzi gatavojas apciemot Rīgu.

Vakar, 30.maijā, Jūrmalas rezidencē: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs (centrā) kopā ar Latvijas goda konsuliem Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

— Kā jums izdevies to pāris gados sasniegt?

— Man ir ļoti cieši kontakti ar plašsaziņas līdzekļiem. Es sniedzu intervijas televīzijā, publicējos laikrakstos. Liela nozīme ir arī maniem privātajiem darījuma sakariem ar kolēģiem. Es izmantoju tiešām katru iespēju, lai izplatītu savā valstī informāciju par brīnišķīgo Latviju, ko es tagad saucu par savu otro dzimteni.

Jānis Ūdris,  “LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”