• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
No avota, kur tauta smeļ dzīvības spēku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.05.2002., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62674

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ja taisnība jānoskaidro tiesā

Vēl šajā numurā

31.05.2002., Nr. 82

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

No avota, kur tauta smeļ dzīvības spēku

Par vienu mākslas izstādi, kur Latvijas un Kanādas latviešu darbi

MA1.JPG (11844 bytes)
Vija Dzintare. Laiva, bronza, 1988.gads
MA3.JPG (13445 bytes)
Skaidrīte Cihovska. Bļoda, šamots. Dārza keramika
Latvīte Medniece. Kaija
Foto: Aija Grīna

Dailes teātra telpās līdz 12.jūnijam atvērta kārtējā — jau trešā — sabiedriskā fonda “Radošo senioru nams” mākslas darbu izstāde. Pateicoties teātra direktoram Bērtulim Pizičam, fonda dibinātāju iecere atjaunot A.Dombrovska Burtnieku namā aizsākto darbību rod piepildījumu. Fondam tā ir iespēja katru pavasari no jauna apliecināt dzīvotspēju, vēlmi pastāvēt un būt par radošās inteliģences vidējās un vecākās paaudzes vienotāju un nereti — arī atbalstu.

Šogad izstādē piedalās vairāk nekā simt pazīstamu un iecienītu mākslinieku (gleznotāji, tēlnieki, grafiķi, dizaineri, keramiķi, tekstiliju un foto meistari), kuru vārdi mākslas cienītājam asociējas ar latviešu mākslas pamatvērtībām, — Biruta Baumane, Harijs Blunavs, Valdis Bušs, Biruta Delle, Ērika Gulbe, Biruta Goģe, Laimdots Mūrnieks, Vilis Ozols, Jāzeps Pīgoznis, Džemma Skulme, Jurģis Skulme, Imants Vecozols, Aleksandrs Stankēvičs, Edgars Vinters, Dzidra Ezergaile, Elza Stalidzāne, Gunārs Krollis, Vija Mikāne, Indulis Ranka, Alvīne Veinbaha, Latvīte Medniece, Pēteris Martinsons, Georgs Barkāns, Aija Baumane, Ruta Bogustova, Erna Ošele, Edīte Paula–Vīgnere u.c., kā arī mākslinieki, kuru dalība šajā izstādē ir pārsteigums. Izstādes ekspozīciju veidojis Valdis Celms.

Viens no šādiem pārsteigumiem — Kanādas Latviešu centra mākslinieku vienības “Latvis” (dibināta 1954.gadā) darbu reprodukciju ekspozīcija. “Latvja” un fonda “Radošo senioru nams” sadarbība aizsākās

pērn, kad, viesojoties Rīgā kopā ar dzīvesbiedri dzejnieci un gleznotāju Gunu Ikonu-Krūmiņu, mākslinieku vienības “Latvis” priekšsēdis Edgars Krūmiņš apmeklēja fonda rīkoto otro darbu izstādi.

Šā gada sākumā Toronto bija eksponēta Latvijas “Radošo senioru nama” mākslinieku darbu reprodukciju izstāde, tagad — Kanādas latviešu mākslinieku darbi dzimtenē. Apkopot tautiešu devumu mākslā — tas ir viens no “Latvja” darbības mērķiem. Ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas starpniecību “Latvis” dzimtenei dāvājis gleznotāja Augusta Annusa kolekciju.

Šoreiz mums dota iespēja ielūkoties Kanādā dzīvojošo mākslinieku daiļrades pasaulē, saskatīt tajā gan latviešu mākslai tik raksturīgo tematiku, gan ieraudzīt svešatnē gūtos iespaidus. Daudzi izglītības pamatu guvuši Latvijas mākslas skolās un Mākslas akadēmijā, mācījušies pie Ģ.Eliasa, L.Liberta, J.Kugas, L.Svempa, J.Tilberga, R.Zariņa, bet vēlāk, bēgļu gaitās, apguvuši dažādu valstu mākslas skolas. Katrs no viņiem mākslā dzīvojis savu neatkarīgu un vienreizēju dzīvi, piemēram, tik neparastais gleznotājs Arnolds Nulītis sirmā vecumā studējis modernistus un aktīvi pievērsies abstraktajai mākslai. Ekspresijas meistars ir Eduards Dzenis, kura gleznotie portreti, zvejnieku tematikai veltītie darbi, bet jo īpaši viņa zīmētie zirgi bija ļoti populāri. Izcils portretists ir Ēriks Dzenis. Daudzi mākslinieki pievērsušies

MA2.JPG (16592 bytes) MA4 COPY.GIF (18790 bytes)

Edgars Krūmiņš. “Kāzas Ezerkalnā (1935) — un pēclaikā (41/49)”, 2001

Eduards Dzenis. “Zirgu prieks”

bēgļu tematikai, arī tēlnieks Augusts Kopmanis, kura akmenī cirstie tēli skatāmi šajā izstādē. “Latvja” mākslinieki strādā savdabīgi, piemēram, gleznotāja Alīse Kalniņa (glezna “Varas mantojums”), tēlnieks Ludvigs Kalniņš (alabastra skulptūra “Impērijas sairšana”), arī Elvigas Sebres smalki atveidotie zāļu stiebri un ziedi darināti īpašā, tikai šai māksliniecei raksturīgā tehnikā. Tomēr dominante izstādes darbos ir ilgas pēc dzimtenes, mīlestība uz Latviju un gandarījums par Latvijas neatkarības atgūšanu. Raugoties šajās nelielajās darbu reprodukcijās, varam izdzīvot līdzi mūsu tautas likteņgaitām. Bet, kā raksta Guna Ikona, “garā ziema ir pārciesta kā cietumsods”, un dzejniece kopā ar “Latvja” māksliniekiem no jauna ir pavasarī un dzimtenē — “manā neizpostāmā tautā un zemē”.

“Tēlotāja māksla, tāpat kā mūzika un dzeja, ir tas dzidrais avots, no kura katra tauta smeļ savas attīstības spēku,” raksta Kanādā dzīvojošā Ingrida Vīksna. Par to varam pārliecināties arī mēs, aizejot uz Dailes teātrī atvērto izstādi “Mākslas meistari pavasarim”.

 

Marika Marherte

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!