Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2002. gada 9. maija Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.05.2002., Nr. 80 (2655) https://www.vestnesis.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā

Vēl šajā numurā

29.05.2002., Nr. 80 (2655)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 09.05.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir izveidot bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties darba tirgū.

2.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka bezdarbniekiem un darba meklētājiem paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāja statusu, tiesības un pienākumus.

II nodaļa

Aktīvie nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi

3.pants. Aktīvie nodarbinātības pasākumi

(1) Aktīvie nodarbinātības pasākumi ir šādi:

1) profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana;

2) algotie pagaidu sabiedriskie darbi;

3) pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai;

4) pasākumi noteiktām personu grupām, jo īpaši personām no 15 līdz 25 gadu vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē ir ilgāk par vienu gadu (turpmāk — ilgstošie bezdarbnieki); personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu.

(2) Aktīvo nodarbinātības pasākumu mērķis ir īstenot darba tirgus politiku, lai samazinātu bezdarbu, jo īpaši lai:

1) motivētu bezdarbniekus un darba meklētājus aktīvāk meklēt darbu;

2) veicinātu darba tirgus apstākļiem piemēroties spējīga un apmācīta darbaspēka veidošanu;

3) veicinātu indivīda konkurētspējas paaugstināšanu;

4) veicinātu vienlīdzīgu iespēju radīšanu personām, kuras vēlas iekļūt darba tirgū.

4.pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Ministru kabinets katru gadu apstiprina nacionālo nodarbinātības plānu, kurā, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Eiropas Savienības darba tirgus politikas stratēģiju, noteiktas darba tirgus politikas prioritātes atbilstoši nodarbinātības situācijai valstī, konkretizēti attiecīgie aktīvie nodarbinātības pasākumi, bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi un tiem nepieciešamais finansējums.

(2) Ministru kabinets nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu realizētāju izvēles principus.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķirama stipendija un īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī stipendijas un kompensācijas apmēru.

(4) Ministru kabinets nosaka bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtību.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izveidojamas darba vietas personām, kurām noteikta invaliditāte.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā licencējamas un uzraugāmas juridiskās personas, kuras sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem).

5.pants. Ministriju kompetence

(1) Ekonomikas ministrija koordinē nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanu un iesniegšanu Ministru kabinetam apstiprināšanai.

(2) Labklājības ministrija izstrādā priekšlikumus nacionālajam nodarbinātības plānam bezdarba samazināšanas un bezdarbnieka un darba meklētāja psiholoģiskā atbalsta jautājumos un iesniedz šos priekšlikumus Ekonomikas ministrijai.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru profesionālās izglītības un profesionālās apmācības pasākumu organizēšanā un ar Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru — profesionālās orientācijas organizēšanā.

(4) Nozaru ministrijas atbilstoši savai kompetencei iesniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanai un nodrošina nacionālā nodarbinātības plāna īstenošanu.

(5) Nozaru ministrijas paredz bezdarbnieku iesaistīšanu valsts un ārvalstu ieguldījumu programmu projektos, to skaitā valsts investīciju programmu projektos, ārvalstu tehniskās palīdzības projektos un Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu projektos.

6.pants. Nodarbinātības valsts aģentūra

(1) Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

(2) Nodarbinātības valsts aģentūra tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Nodarbinātības valsts aģentūra:

1) atbilstoši savai kompetencei piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādē un īstenošanā;

2) organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus;

3) palīdz bezdarbniekiem un darba meklētājiem iesaistīties darba tirgū;

4) uzskaita brīvās darba vietas;

5) reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus;

6) bez maksas informē par brīvajām darba vietām, kā arī bezdarbnieku un darba meklētāju tiesībām un pienākumiem;

7) bez maksas konsultē bezdarbniekus un darba meklētājus profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē;

8) analizē un prognozē darba tirgus konjunktūru;

9) organizē sadarbību un informācijas apmaiņu starp Nodarbinātības valsts aģentūru un darba devējiem;

10) organizē darba devēju un bezdarbnieku dialogu, lai samazinātu bezdarba līmeni;

11) sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām;

12) apstiprina darba izsaukumus ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanai Latvijā;

13) nodrošina ar Eiropas Savienības prasībām atbilstošu informāciju par bezdarba un nodarbinātības situāciju valstī;

14) licencē un uzrauga juridiskās personas, kuras sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem);

15) piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā bezdarba samazināšanas un darbaspēka kustības jomā;

16) veic citus Nodarbinātības valsts aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

7.pants. Bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi

(1) Personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kura vēlas iegūt izglītību vai kura strādā vai vēlas strādāt algotu darbu, ir tiesības uz profesionālo orientāciju.

(2) Profesionālās orientācijas pakalpojumus sniedz Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, kas ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

(3) Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra tiek finansēta no nodarbinātības speciālā budžeta, ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(4) Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra:

1) atbilstoši savai kompetencei piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un īstenošanā;

2) bez maksas veic personas profesionālās orientācijas izpēti;

3) bez maksas konsultē personas profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē;

4) apkopo informāciju par izglītības iespējām un bez maksas informē personas par tām;

5) izstrādā jaunas zinātniski praktiskas metodes;

6) sniedz metodisku palīdzību izglītības iestādēm zinātniski pamatotu profesionālās orientācijas metožu un formu ieviešanā;

7) sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām organizācijām;

8) piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un šo līgumu un projektu īstenošanā profesionālās orientācijas jomā;

9) veic citus Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(5) Profesionālās orientācijas pakalpojumus sniedz arī citas normatīvajos aktos noteiktās juridiskās personas.

8.pants. Pašvaldību kompetence

(1) Pašvaldības, pildot ar komercdarbības veicināšanu un bezdarba samazināšanu saistītās funkcijas, sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru un Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru.

(2) Pašvaldībām nodarbinātības jomā ir pienākums:

1) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru, arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, kā arī saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu izstrādāt nodarbinātības plānu attiecīgajai teritorijai;

2) sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru un Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanā un īstenošanā;

3) sniegt Nodarbinātības valsts aģentūrai un Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūrai to uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

4) pēc iespējas paredzēt bezdarbnieku iesaistīšanu projektos, kuros tiek izmantoti pašvaldību līdzekļi vai kuri tiek finansēti no ārvalstu vai starptautisko organizāciju līdzekļiem.

(3) Pašvaldības piedalās nacionālā nodarbinātības plāna izstrādāšanā un atbilstoši savai kompetencei iesniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus, arī par iespējām iesaistīt bezdarbniekus valsts un ārvalstu ieguldījumu programmu projektos, to skaitā valsts investīciju programmu projektos, ārvalstu tehniskās palīdzības projektos un Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu projektos.

9.pants. Aktīvo nodarbinātības pasākumu, bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu un projektu finansēšana

(1) Aktīvo nodarbinātības pasākumu, bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu un šā likuma 5.panta piektajā daļā un 8.panta trešajā daļā minēto projektu finansēšanā kopā ar valsts vai pašvaldību, vai ārvalstu, vai starptautisko organizāciju piešķirtajiem līdzekļiem izmantojami arī projekta īstenotāja vai palīdzības saņēmēja līdzekļi.

(2) Bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu, pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus finansē, kā arī stipendijas, īres un transporta izdevumus bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā apmaksā no valsts pamatbudžeta un no nodarbinātības speciālā budžeta.

(3) Algotos pagaidu sabiedriskos darbus un šā likuma 3.panta pirmās daļas 4.apakšpunktā minētos pasākumus finansē no valsts pamatbudžeta.

III nodaļa

Bezdarbnieka statuss

10.pants. Bezdarbnieka statusa iegūšana

(1) Tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā atbilstoši pamata dzīvesvietai ir personai, kura:

1) ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis vai ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju un ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušas personas laulātais;

2) nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”);

3) meklē darbu;

4) ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās;

5) ir sasniegusi 15 gadu vecumu;

6) nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai nesaņem izdienas pensiju vai valsts speciālo pensiju;

7) neiegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai nav pilna laika studējošais augstskolā;

8) neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

9) nav pilnā valsts apgādībā.

(2) Par darbspējīgu šā likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte, izņemot gadījumus, kad veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija ir noteikusi 100 procentu darbspēju zaudējumu.

11.pants. Lēmuma par bezdarbnieka statusa piešķiršanu pieņemšana

Lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu, ja persona atbilst visiem šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ir uzrādījusi normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, Nodarbinātības valsts aģentūra pieņem vienas darba dienas laikā.

12.pants. Bezdarbnieka statusa zaudēšana un tā iegūšana no jauna

(1) Bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir:

1) darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem, saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, izņemot iesaistīšanos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

2) valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšana, izdienas pensijas vai valsts speciālās pensijas saņemšana;

3) nonākšana pilnā valsts apgādībā;

4) izglītības iegūšanas uzsākšana klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pilna laika studiju uzsākšana augstskolā;

5) atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes;

6) bezdarbnieka pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla;

7) nepatiesu ziņu sniegšana bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai;

8) pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas;

9) iesaukums valsts obligātajā militārajā dienestā;

10) 100 procentu darbspēju zaudējums;

11) atjaunošana darbā ar tiesas spriedumu;

12) bezdarbnieka nāve.

(2) Piemērots darbs šā likuma izpratnē ir darbs, kas atbilst:

1) bezdarbnieka profesionālajai sagatavotībai un viņa līdzšinējai profesionālajai darbībai, kā arī valsts valodas prasmes pakāpei;

2) bezdarbnieka veselības stāvoklim;

3) piedāvātās darba vietas sasniedzamībai (vietai, līdz kurai, braucot ar sabiedrisko transportu no bezdarbnieka pastāvīgās dzīvesvietas, ceļā jāpavada ne vairāk kā viena stunda vienā virzienā).

(3) Lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu pieņem Nodarbinātības valsts aģentūra vienas darba dienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumu konstatēšanas.

(4) Personai, kas bezdarbnieka statusu zaudējusi šā panta pirmās daļas 5., 6. un 7.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no bezdarbnieka statusa zaudēšanas dienas.

IV nodaļa

Bezdarbnieka tiesības un pienākumi

13.pants. Bezdarbnieka tiesības

Bezdarbniekam ir tiesības:

1) piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

2) saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”;

3) saņemt stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā;

4) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;

5) saņemt ar profesionālo orientāciju saistītos pakalpojumus;

6) noslēgt ar Nodarbinātības valsts aģentūru aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumu;

7) apstrīdēt Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku lēmumus, iesniedzot iesniegumus Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram, bet Nodarbinātības valsts aģentūras direktora lēmumus pārsūdzēt tiesā.

14.pants. Bezdarbnieka pienākumi

(1) Bezdarbniekam ir pienākums:

1) patstāvīgi un ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību aktīvi meklēt darbu;

2) mēneša laikā no iepriekšējā Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma dienas ierasties aģentūrā un uzrādīt bezdarbnieka statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus;

3) ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā triju darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;

4) piedalīties aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

5) ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai:

a) triju darba dienu laikā — ja ir mainījušies šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētie bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumi,

b) triju darba dienu laikā — ja ir noslēgts darba līgums uz laiku līdz diviem mēnešiem,

c) triju darba dienu laikā — par pamata dzīvesvietas maiņu,

d) triju nedēļu laikā no pārejošas darbnespējas sākuma — par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par divām nedēļām.

(2) Aktīva darba meklēšana šā likuma izpratnē ir personas mērķtiecīgas darbības nolūkā atrast algotu darbu — piedalīšanās konkursos uz vakantajām darba vietām, kā arī citas darbības, kuru mērķis ir atrast darbu.

(3) Neierašanās Nodarbinātības valsts aģentūrā šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos tiek uzskatīta par attaisnotu, ja:

1) bezdarbniekam iestājusies pārejoša darbnespēja;

2) bezdarbnieks kopj slimu bērnu;

3) pamatojoties uz izsaukumu, bezdarbnieks ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;

4) iemesls ir pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve un ja Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma diena noteikta agrāk par septīto dienu pēc šāda radinieka vai laulātā nāves dienas;

5) ierašanās nav iespējama sakarā ar dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai citu aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plānojuma līgumā noteikto pienākumu veikšanu;

6) ir citi objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi no bezdarbnieka gribas.

(4) Bezdarbniekam jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā pirmajā darba dienā pēc šā panta trešajā daļā minēto attaisnojošo iemeslu izbeigšanās, uzrādot attaisnojošo iemeslu apstiprinošu dokumentu.

(5) Ja bezdarbnieks maina pamata dzīvesvietu Latvijas teritorijā, viņam jāiesniedz attiecīgs iesniegums Nodarbinātības valsts aģentūrai pēc iepriekšējās pamata dzīvesvietas. Bezdarbniekam jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc jaunās pamata dzīvesvietas mēneša laikā no iesnieguma par dzīvesvietas maiņu iesniegšanas dienas.

V nodaļa

Darba meklētājs

15.pants. Darba meklētāja statuss

Darba meklētājs ir persona, kura reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc savas pamata dzīvesvietas un:

1) kura ir zaudējusi bezdarbnieka statusu šā likuma 12.panta pirmās daļas 5., 6. vai 7.punktā minēto iemeslu dēļ un atbilst šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) kurai Nodarbinātības valsts aģentūra ir atteikusies piešķirt bezdarbnieka statusu sakarā ar neatbilstību šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktam, bet kura atbilst visiem pārējiem 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

3) kurai ir uzteikts darba līgums.

16.pants. Darba meklētāja tiesības

Darba meklētājam ir tiesības:

1) piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos;

2) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītām kvalifikācijas un citām prasībām;

3) saņemt ar profesionālo orientāciju un konsultēšanu saistītos pakalpojumus.

VI nodaļa

Darbā iekārtošanas institūcijas

17.pants. Darbā iekārtošanas institūcijas

Ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā atļauts nodarboties juridiskajām personām, kuras saņēmušas Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtu licenci.

Pārejas noteikumi

1. Līdz Nodarbinātības valsts aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Nodarbinātības valsts dienests”, kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.

2. Līdz Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda valsts bezpeļņas organizācija “Profesionālās karjeras izvēles valsts centrs”, kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par nodarbinātību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs, 1992, 4./5.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2.nr.; 1995, 13.nr.; 1997, 13., 22.nr.; 1998, 19.nr.).

4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 30.septembrim izdod šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanas dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 30.septembrim piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobra noteikumi nr.407 “Noteikumi par bezdarbnieka statusu” ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 9.maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 29.maijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!