Par iespēju atgūt Jūrmalas seno slavu

Foto: A.F.I.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Dainis Urbanovičs:

Prioritāte numur viens, protams, ir tūrisms un atpūtas industrijas attīstība. Jūrmala bija un tai ir jāpaliek par kūrorta pilsētu. Diemžēl pēdējo desmit gadu laikā pilsētas popularitāte ir mazinājusies. Taču nu pamazām sākam atgūt zaudēto - pērn tūristu skaits pieauga par 10 procentiem. Ceram, ka šogad tas palielināsies līdz 15 procentiem.

Lai piesaistītu tūristus, nauda jāiegulda nevis reklāmā, bet infrastruktūrā, tāpēc atbalstām uzņēmējus. Šogad Jūrmalā cels lielu ūdens parku, kopīgi ar Krievijas Tenisa federāciju Vaivaros būvēsim tenisa centru, Kauguros labiekārtosim pludmali, “Jūras pērles” vietā tiks celta viesnīca un sabiedriskais centrs. Turpinot strādāt šajā virzienā, dzīve ies uz augšu - gan tūristi brauks, gan viss pārējais mums būs.

Arī sociālajā jomā ieguldām ne mazums līdzekļu. Pērn Jaunķemeros kopīgi ar Labklājības ministriju izveidojām dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem. Šādu cilvēku Jūrmalā ir apmēram 200, bet dienas aprūpes centrā šobrīd - vairāk par pussimtu. Viņi mācās staigāt, runāt, gatavot maltīti, paēst, šūt, vingrināt pirkstus utt.

Ja valsts piešķirs investīcijas, tad rekonstruēsim Lielupes tiltu un sakārtosim pilsētas muzeju, kas šobrīd atrodas pielāgotas ķīmiskās tīrītavas telpās. Tur ir unikālas ekspozīcijas.

Sākām arī piedzīt nodokļu parādus, kas netika darīts kādus gadus astoņus. Esam panākuši, ka cilvēki sākuši pildīt savas saistības. Es nerunāju par trūcīgiem cilvēkiem, kas nevar samaksāt, bet par to vairumu, kas dzīvo lepnās mājās.

Visā Jūrmalā nav obligāti jāattīsta tūrisms. Katram Jūrmalas pilsētas rajonam ir sava funkcija. Bulduri un Lielupe ir ārpilsētas rezidenču un savrupmāju rajons, jo, kā zināms, šeit dzīvo Valsts prezidente, premjers, Saeimas priekšsēdētājs, daži ministri, valsts kontrolieris, vairāku valstu vēstnieki. Mellužos, Vaivaros un Asaros dzīvo Jūrmalas pamatiedzīvotāji, Kauguri ir bijušais zvejniekciemats. Ķemeros ir dziednīca, kur ļaudis brauc veseļoties. Tur arī atklāts jauns zivju pārstrādes cehs, kurš dod darbu 500 cilvēkiem. Faktiski tikai Dzintari, Dubulti un Majori ir aktīvās atpūtas zona.

25 procenti tūristu ir no NVS valstīm. Turklāt, ja vidējais statistiskais ārvalstu tūrists šeit uzturas sešas dienas, tad krievs - divreiz ilgāk, viesnīcām, kurās viņi uzturas, un restorāniem, kuros viņi atpūšas, dodot 40 procentus ienākumu. Tas ir svarīgs tirgus.

Protams, mēs strādājam visos virzienos, bet Krievijas tirgus ir tepat blakus un tam nevajag daudz naudas. Kad konsulārajos dienestos mums jautā, kāpēc nestrādājam ar ASV un Japānas tirgu, es atbildu ar pretjautājumu: “Mīļie cilvēki, viss jau būtu labi, bet vai jūs zināt, cik naudas vajag, lai uz šejieni dabūtu vienu japāni vai amerikāni?” Un, ticiet man, pat tad, ja viņš atbrauc uz šejieni, tik un tā iztērēs mazāk nekā krievu tūrists, kura atvilināšanai daudz līdzekļu nav jātērē.

Grūti pateikt precīzi, cik no pilsētas budžeta 14 miljoniem dod tūrisms, bet lielos vilcienos tie varētu būt 20-30 procenti. Kādreiz padomju laikā tūrisms pilsētai ienesa aptuveni 50 procentus ienākumu. Toreiz Jūrmalā bija milzīga jauda, 30 000 jūrmalnieku strādāja kūrortu nozarē. Tagad Jūrmalā nodarbināti ir 24 000, no tiem tūrisma nozarē strādās ap 3000.

Starp citu, vēl no tiem laikiem ir saglabājušās liekas gāzes, ūdens un siltumresursu jaudas. Mēs varētu nodrošināt daudz ko, bet, tā kā vairums sanatoriju ir likvidētas, mums nav, kam pārdot siltumu, ūdeni un gāzi. Tāpēc arī ekonomiskā situācija mums ir grūta.

Kāpēc cilvēki brauc atpūsties uz Jūrmalu? Pirmkārt, Jūrmalas pludmales, unikālās dabas, kāpu zonas dēļ. Pludmale šogad ir sakārtota perfekti - uzstādītas jaunas pārģērbšanās kabīnes, soliņi, atkritumu urnas. Kāpu zona ir sakopta un, kur tas vēl nav, drīzumā tiks izdarīts.

Otrkārt, cilvēkus vilina Jūrmalas atpūtas un izklaides iespējas. Šogad mums ir ļoti plašs Dzintaru koncertzāles repertuārs. Pilnībā rekonstruēta viesnīca “Daina” un viesnīca “Lielupe”, Jomas ielā atvērti četri jauni augstas klases restorāni.

Treškārt, cilvēki labprāt brauc uz sanatorijām un izmanto kompleksās aprūpes iespēju. Uz Jūrmalu ļaudis brauc! Brīvdienās rīdzinieki ir klāt, ka nemetas! Piemēram, pērn jūlijā kādas nedēļas nogales sestdienā šeit iebrauca apmēram 300 000 atpūtnieku. Viņi visi tika pabaroti, padzirdīti, un aiz viņiem tika nokopts. Jūrmala vienlaikus var uzņemt 500 000 cilvēku.

“JAUNĀ AVĪZE”