• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sociālo pabalstu likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.05.2002., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62367

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kad ilgstoši stāvēts vienā punktā

Vēl šajā numurā

23.05.2002., Nr. 77

PAR DOKUMENTU

Veids: likumprojekts

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sociālo pabalstu likums

Saeimas dok. Nr. 4505; likumprojekts Nr. 1276

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2002. gada 14. maija sēdē akceptēts (prot. Nr. 20, 27.§)

un 15. maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt valsts sociālo pabalstu veidus, personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

2.pants. Valsts sociālie pabalsti

Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām noteiktās situācijās, kas saistītas ar papildu izdevumiem vai nespēju gūt ienākumus un kuru kompensēšana nav paredzēta no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

3.pants. Valsts sociālo pabalstu veidi

(1) Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir:

1) ģimenes valsts pabalsts;

2) bērna kopšanas pabalsts;

3) pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu;

4) atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

5) atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;

6) pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;

7) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.

(2) Vienreizēji izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir:

1) bērna piedzimšanas pabalsts;

2) apbedīšanas pabalsts.

4.pants. Personas, kurām ir tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem

(1) Tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

(2) Tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

(3) Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu bērniem piešķirts personas kods.

(4) Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuru aizbildnībā ir bērni, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju.

(5) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu:

1) invaliditātes vai vecuma gadījumā — ir tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos divpadsmit mēnešus nepārtraukti;

2) apgādnieka zaudējuma gadījumā –— ir visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem apgādniekus zaudējušiem bērniem, ja šo bērnu zaudētie apgādnieki atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem un Latvijas Republikā nodzīvojuši kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos divpadsmit mēnešus nepārtraukti.

5.pants. Valsts sociālo pabalstu finansēšana

Valsts sociālos pabalstus finansē no valsts pamatbudžeta.

 

 

II nodaļa

Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas nosacījumi

6.pants. Ģimenes valsts pabalsts

(1) Ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu.

(2) Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas:

1) nav vecāks par 15 gadiem;

2) ir vecāks par 15 gadiem, apmeklē vispārizglītojošo skolu un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē skolu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā. Ja bērns, kurš ir bijis aizbildnībā, ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pabalstu piešķir pašam pilngadību sasniegušajam bērnam.

(3) Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu ‘’ Par valsts sociālo apdrošināšanu’’) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku un ja bērna māte nesaņem maternitātes pabalstu.

(2) Bērna kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita.

8.pants. Bērna piedzimšanas pabalsts

(1) Bērna piedzimšanas pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā piešķir:

1) vienam no bērna vecākiem;

2) personai, kura adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz viena gada vecumam.

(2) Tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu rodas no bērna astotās dzīvības dienas, adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas.

(3) Bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā par katru bērnu tādā apmērā, kāds ir bijis noteikts bērna piedzimšanas dienā.

9.pants. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu

(1) Pabalstu par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu.

(2) Personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā ir iecelta par aizbildni.

(3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu ar aizbildnības atcelšanas dienu izbeidz.

(4) Pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības dibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku ārstēšanās, darba vai citi apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

10.pants. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

(1) Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni.

(2) Personai ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad tā ir iecelta par aizbildni.

(3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šīs atlīdzības izmaksu ar aizbildnības atcelšanas dienu izbeidz.

(4) Atlīdzību nepiešķir taisnās līnijas radiniekiem, ja aizbildnības dibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku ārstēšanās, darba vai citi apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

(5) Atlīdzības apmērs nav atkarīgs no aizbildnībā esošo bērnu skaita.

11. pants. Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

(1) Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir ģimenei vai personai, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieguvusi audžuģimenes statusu un kurai saskaņā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu un līgumu, ko noslēgusi pašvaldība un audžuģimene, audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi.

(2) Audžuģimenes loceklim (personai) , kas noslēdzis līgumu ar pašvaldību, ir tiesības saņemt šo atlīdzību ar dienu, kad bērns nodots audžuģimenei.

(3) Šīs atlīdzības izmaksu izbeidz, kad beidzas līgumā noteiktais termiņš, kā arī tad, ja bērna uzturēšanās audžuģimenē tiek izbeigta pirms termiņa.

(4) Atlīdzību piešķir audžuģimenei neatkarīgi no audžuģimenei nodoto bērnu skaita.

12.pants. Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās

(1) Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un kurai ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgotā vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai vai tās bērnam invalīdam — ārstējošā ārsta atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu bērnam invalīdam līdz 16 gadu vecumam, kas dod tiesības saņemt pabalstu.

(2) Tiesības uz pabalstu rodas no dienas, kad invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums vai bērnam invalīdam — ārstējošā ārsta atzinums pabalsta saņemšanai.

(3) Pabalstu izmaksā divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu, skaitot no dienas, kurā izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.

(4) Pabalsta izmaksu izbeidz, beidzoties termiņam, uz kādu noteikta invaliditāte. Ja pēdējo sešu mēnešu periods, par kuru izmaksājams pabalsts, sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos ir nepilns, pabalstu par šo periodu izmaksā pilnā apmērā kā par sešu mēnešu periodu.

13.pants. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts

(1) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) , vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona:

1) nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu ‘’Par valsts sociālo apdrošināšanu’’) un par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu ‘’Par valsts pensijām’’ noteikts tiesību iegūšanai uz vecuma pensiju. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu;

2) atzīta par invalīdu un pārsniegusi 16 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku;

3) nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Šīm personām piešķir kopēju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas gadījumos, kad pabalsts piešķirts trim un vairāk bērniem, nevar būt mazāks kā 50 procenti no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam. Šajā gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai.

(2) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas nesasniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, piešķiramo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu samazina par summu, kas atbilst citas valsts piešķirtās pensijas apmēram.

(3) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai pārsniedz tā apmēru, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nepiešķir.

(4) Ja personai vienlaicīgi ir tiesības uz vairākiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem, piešķir vienu pēc viņas izvēles.

(5) Ja invalīdam vienlaicīgi ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar šā likuma normām un apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar likumu ‘’Par valsts pensijām’’, piešķir vienu pēc viņa izvēles.

(6) Ja pabalsta saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksu izbeidz, pirms izbraukšanas izmaksājot pabalstu par nākamajiem diviem mēnešiem.

14.pants. Apbedīšanas pabalsts

Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto personu nāves gadījumā personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, piešķir apbedīšanas pabalstu.

15.pants. Valsts sociālo pabalstu apmērs

(1) Valsts sociālo pabalstu apmēru un to pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē nosaka Ministru kabinets.

(3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo — 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

 

 

III nodaļa

Valsts sociālo pabalstu piešķiršana un izmaksa

16.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršana

(1) Šā likuma 6., 7., 8.pantā noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem, saņemot otra no vecākiem piekrišanu, izņemot gadījumus, kad otra no vecākiem piekrišana nav nepieciešama:

1) māte laulību nav reģistrējusi, neatkarīgi no tā vai bērnam paternitāte ir vai nav noteikta;

2) otrs no vecākiem ir miris vai atzīts likuma noteiktajā kārtībā par promesošu;

3) otrs no vecākiem ir rīcības nespējīgs;

4) otrs no vecākiem atrodas brīvības atņemšanas vietā;

5) otrs no vecākiem atrodas pilnā valsts apgādībā;

6) otrs no vecākiem ilgāk par trim mēnešiem pirms pabalsta pieprasīšanas dienas ārstējas stacionārā;

7) otrs no vecākiem ilgāk par trim mēnešiem pirms pabalsta pieprasīšanas dienas atrodas ārvalstī;

8) otram no vecākiem ir izbeigta vai pārtraukta vecāku vara;

9) otrs no vecākiem nav sasniedzis likumā ‘’Par sociālo drošību’’ noteikto sociālās rīcībspējas vecumu;

10) ar tiesas spriedumu par bērna dzīvesvietu noteikta viena no vecākiem dzīvesvieta;

11) otram no vecākiem nav tiesību uz valsts sociālo pabalstu saskaņā ar šā likuma 4.panta otro daļu.

(2) Aizbildnim 6., 7., 8.pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja:

1) bērna vecākiem ir izbeigta vai pārtraukta vecāku vara;

2) bērna vecāki miruši vai atrodas bezvēsts prombūtnē;

3) bērna vecāki nav sasnieguši likumā ‘’Par sociālo drošību’’ noteikto sociālās rīcībspējas vecumu.

(3) Ja tas nepieciešams, aizstāvot bērna personiskās intereses, ar bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašu lēmumu ģimenes valsts pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajai personai, kura faktiski audzina bērnu.

(4) Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā esošu bērnu, pēc šā bērna 18 gadu vecuma sasniegšanas piešķir un izmaksā pašam bērnam.

(5) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušam bērnam un izmaksā tā mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura faktiski audzina bērnu.

17.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība

(1) Valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar ikgadējā likumā ‘’Par valsts budžetu’’ piešķirtajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, pabalsta pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniedz rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.

(3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai izmaksā sociālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru, ja saņēmējs pieprasa, var bez maksas piegādāt viņa dzīvesvietā.

(4) Regulāri izmaksājamos valsts sociālos pabalstus izmaksā reizi mēnesī, izņemot šā likuma 12.pantā noteikto pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, ko izmaksā divas reizes gadā.

(5) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālo pabalstu summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja viņi minētās summas pieprasījuši gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Ja neizmaksāto pabalsta summu pieprasa vairākas personas, to izmaksā vienādās daļās visām pieprasījumu iesniegušajām personām, kurām uz to ir tiesības.

18.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas termiņi

(1) Valsts sociālais pabalsts pieprasāms 12 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Ja šis termiņš ir nokavēts, ikmēneša pabalstu izmaksā tikai par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas dienas.

(2) Piešķirto valsts sociālo pabalstu, ko saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

19.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasītāja pienākumi

Pabalsta pieprasītājam ir pienākums iesniegt iestādei, kura piešķir valsts sociālo pabalstu, visus nepieciešamos dokumentus. Pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoties informēt iestādi par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai.

20.pants. Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksas pārtraukšana

(1) Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc:

1) uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, atrodas pilnā valsts apgādībā;

2) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs.

(2) Šā likuma 6., 7., 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī tad, ja:

1) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privātā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas pilnā tās apgādībā vai nodots audzināšanā audžuģimenei;

2) bērna personisko interešu aizstāvībai pieņemts bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašs lēmums par pabalsta izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu faktiski nekopj un neaudzina.

(3) Šā likuma 6. un 7.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī gadījumos, ja izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, bet šā likuma 9. un 10.pantā minēto pabalstu — arī gadījumos, ja atcelta aizbildnība.

21.pants. Ieturējumi no valsts sociāliem pabalstiem

(1) Ieturējumus no valsts sociāliem pabalstiem izdara:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu tās valsts sociālā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas viņas vainas dēļ, ja viņa sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra, un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.

(2) Ieturējumus no bērna piedzimšanas pabalsta un apbedīšanas pabalsta neizdara.

22.pants. Valsts sociālo pabalstu aplikšana ar nodokļiem

Valsts sociālos pabalstus ar nodokļiem neapliek, ja nodokļu likumos nav noteikts citādi.

 

 

IV nodaļa

Nobeiguma noteikumi

23.pants. Kārtība, kādā pārsūdzami lēmumi par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu

(1) Sūdzību sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles direktora lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektoram.

(2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

Pārejas noteikumi

1.Likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

2.Šā likuma 15.panta otrā daļa stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm, kuras audzina pirmo bērnu, ir šāds:

1) par bērniem, kuri piedzimuši 1994.gada 1.janvārī un vēlāk, — seši lati mēnesī;

2) par bērniem, kuri piedzimuši no 1988.gada 1.janvāra līdz 1993.gada 31.decembrim:

a) četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2003.gada 31.decembrim;

b) seši lati mēnesī no 2004.gada 1.janvāra;

3) par bērniem, kuri piedzimuši līdz 1987.gada 31.decembrim:

a) četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2004.gada 31.decembrim;

b) seši lati mēnesī no 2005.gada 1.janvāra.

4. Līdz 2010.gada 1.janvārim invalīdiem no bērnības, kuriem vienlaicīgi ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar šo likumu un apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar likumu ‘’Par valsts pensijām’’, kuras apmērs uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 50 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ir tiesības vienlaicīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

5. Personām, kurām bērna kopšanas pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pabalstu piešķiršanas dienā.

6. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no likuma spēkā stāšanās dienas, ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

6.1. Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi Nr.384 ‘’Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību’’;

6.2. Ministru kabineta 1997.gada 16.septembra noteikumi Nr.325 ‘’Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru’’;

6.3. Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi Nr.193 ‘’Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru’’;

6.4. Ministru kabineta 2000. gada 7.marta noteikumi Nr. 87 ‘’Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim’’;

6.5. Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi Nr.381 ‘’Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību”;

6.6. Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumi Nr.40 ‘’Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās”.

Likums Saeimā pieņemts …

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašreiz valsts sociālie pabalsti ir iekļauti likumā ‘’Par sociālo palīdzību’’. Šāda situācija rada problēmas un pārpratumus likuma lietotājiem, jo valsts sociālie pabalsti no sociālās palīdzības atšķiras pēc būtības – valsts sociālajiem pabalstiem ir vispārējs, universāls raksturs, tos piešķir personām, kuras pieder noteiktām iedzīvotāju grupām, turpretim sociālo palīdzību piešķir tikai trūcīgām personām, pamatojoties uz šo personu rīcībā esošo iztikas līdzekļu izvērtējumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekts nosaka valsts sociālo pabalstu veidus, personu loku, kuriem ir tiesības uz minētajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, kā arī piešķiršanas un izmaksas kārtību.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Palielinot valsts pabalstu izdevumus, palielināsies ģimeņu un personu, kuras saņem valsts sociālos pabalstus, pirktspēja, kas pozitīvi ietekmēs ekonomiskos procesus valstī.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts paredz valsts atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, personām, kuras pārsniegušas vecumu, kas dod tiesības uz vecuma pensiju, apgādniekus zaudējušiem bērniem.

Nosakot visiem pirmajiem bērniem ģimenē vienādu ģimenes valsts pabalsta apmēru, kā to paredz likumprojekts, tiek novērsta ģimeņu diskriminācija šā pabalsta jomā atkarībā no bērnu dzimšanas gada.

Nosakot divus gadus ilgu bērna kopšanas pabalsta saņemšanas periodu un vienlaikus nosakot pašreiz apmēra ziņā lielāko pabalstu (Ls 30 mēn.) , tiek sniegts lielāks atbalsts ģimenēm ar visjaunākā vecuma bērniem, veicināta šo ģimeņu konkurētspēja darba tirgū, kā arī pabalsta izmaksas periods tiek tuvināts Darba likumā noteiktajam bērna kopšanas atvaļinājuma periodam. Nosakot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā ikvienam bērnam ne mazāku par 50% no kopējā pabalsta apmēra, tiek sniegts lielāks atbalsts apgādniekus zaudējušām ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem.

Likumprojektā minēto u.c. noteikto pasākumu realizēšanas rezultātā tiks nodrošināta ģimeņu, kā arī atsevišķu personu dzīves apstākļu uzlabošanās, bērnu pilnvērtīgākas attīstības iespējas, invalīdu aktīvāka integrēšana sabiedrībā, vienlaikus mazinot sociālo spriedzi sabiedrībā.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. Ls)

Rādītāji Kārtējais Nākamie trīs gadi Vidēji piecu
gads gadu laikā
2002 2003 2004 2005 pēc kārtējā
gada
1. Izmaiņas bu-
džeta ieņēmumos
2. Izmaiņas bu- Kopējais valsts pamatbudžeta izdevumu daļas
džeta izdevumos palielinājums sakarā ar izmaiņām likumdošanā:
+2741,9 +7149,6 +8002,6 +6308,0
sakarā ar kontingenta izmaiņām:
+1087,6 +1153,5 +1221,9 1259,4
3. Finansiālā
ietekme
4. Prognozējošie
kompensējošie
pasākumi papildu
izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts
finansiālā pamato-
juma aprēķins
5.1. Ģimenes valsts No 01.01.2003. par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši
pabalsts pēc 1994.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs — 6 lati mēnesī, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pirms 1994.gada 1.janvāra, — 4,25 lati mēnesī (par otro bērnu — 1,2, par trešo bērnu — 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).
No 01.01.2004. par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1988.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs — 6 lati mēnesī, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši līdz 1988.gada 1.janvārim, — 4,25 lati mēnesī (par otro bērnu — 1,2, par trešo bērnu — 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).
No 01.01.2005. par pirmajiem bērniem ģimenes valsts pabalsta apmērs — 6 lati mēnesī (par otro bērnu — 1,2, par trešo bērnu— 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem— 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).
Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģēts ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.
Aprēķinot bērna kārtas numuru ģimenē, izmantots pieņēmums, ka pirmie bērni ģimenē ir 50,6% , otrie bērni ir 33,6%, trešie bērni ir 10,7%, ceturtie un nākamie bērni ģimenē ir 5,1% no kopējā pabalstu saņēmēju skaita. Pabalsta saņēmēju skaits turpmākajos piecos gados samazinās.
Kopējie izdevumi 30 730,0 30 215,4 29 874,9 29 547,2 29 622,6
pēc likuma “Par
sociālo palīdzību”
Kopējie izdevumi 32 452,9 36 468,2 36 998,6 35 345,3
pēc jaunā likuma
no tiem:
Papildu izdevumi, +2237,6 +6593,3 +7451,3 +5722,8
kas nepieciešami
sakarā ar likuma
izmaiņām
Piemaksa par Piemaksas apmērs ir 35 lati mēnesī pie ģimenes valsts
bērnu invalīdu pabalsta, līdz bērns invalīds sasniedz 16 gadu vecumu. Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģēts ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.
Kopējie izdevumi
no tiem: 3 620,7   3 809,2 4 007,0 4 214,6 4 224,9
Papildu izdevumi, +188,5 +197,8 +207,6 +208,1
kas nepieciešami
sakarā ar kon-
tingenta izmaiņām
5.2. Bērna kopšanas Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērna kopšanu
pabalsts vecumā no 0 — 2 gadiem ir Ls 30 mēnesī. Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģēts ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.
Kopējie izdevumi 11 639,1 13 311,7 13633,8 14 055,1 14 065,1
pēc likuma “Par
sociālo palīdzību”
Kopējie izdevumi 14 165,4 14 582,3 15 035,3 15 093,7
pēc jaunā likuma
no tiem:
Papildu izdevumi, +479,1 +531,5 +527,2 +560,7
kas nepieciešami
sakarā ar likuma
izmaiņām
Papildu izdevumi, +374,6 +416,9 +453,1 +467,9
kas nepieciešami
sakarā ar kontingenta
izmaiņām
5.3. Pabalsts Pabalsts tiek izmaksāts aizbildnim par katru aizbildnībā
aizbildnim par esošu bērnu. Pabalsts tiek aprēķināts kā starpība starp
bērna uzturēšanu pabalsta summu — Ls 32 mēnesī un ģimenes valsts pabalsta, apgādnieka zaudējuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta summu.
Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantoti vidējie rādītāji par faktisko saņēmēju skaita pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā, kā arī — prognozējot turpmākās tendences. Vidējais pabalsta apmērs ir rēķināts Ls 27,50 apmērā.
Kopējie izdevumi 2 065,8 2 136,8 2 199,5 2 258,9 2 252,3
no tiem:
Papildu izdevumi, +71,0 +62,7 +59,4 +57,1
kas nepieciešami
sakarā ar kon-
tingenta izmaiņām
5.4. Atlīdzība par Atlīdzība aizbildnim par pienākumu pildīšanu ir Ls 38
aizbildņa pienākumu mēnesī neatkarīgi no aizbildnībā nodoto bērnu skaita.
pildīšanu Aizbildņu skaita aprēķinam izmantoti vidējie rādītāji par faktisko saņēmēju skaita pieaugumu pēdējo 2 gadu laikā, kā arī prognozējot turpmākās tendences pēc bāriņtiesu / pagasttiesu statistikas pārskatu analīzes.
Kopējie izdevumi 2 978,6 3 076,6 3 176,9 3 272,7 3 264,5
no tiem:
Papildu izdevumi, +98,0 +100,3 +95,8 +90,7
kas nepieciešami
sakarā ar kon-
tingenta izmaiņām
5.5. Atlīdzība par Atlīdzība audžuģimenei par pienākumu pildīšanu
audžuģimenes gadījumā, ja bērns tiek nodots audzināšanai
pienākumu pildīšanu audzuģimenē uz laiku, kas ilgāks par 1 mēnesi. Atlīdzības apmērs ir Ls 38 mēnesī.
Audžuģimeņu skaita aprēķinam izmantots pieņēmums, ka tās 2003.gadā varētu būt 5 ģimenes, 2004.gadā — 10 ģimenes, 2007.gadā — 15 ģimenes.
Kopējie izdevumi   2,3 2,3 4,6 4,6 5,0
Papildu izdevumi, +2,3 +0,9
kas nepieciešami
sakarā ar kon-
tingenta izmaiņām
5.6. Valsts sociālā Vecuma un invaliditātes gadījumā valsts sociālā
nodrošinājuma nodrošinājuma pabalsts ir 30 lati mēnesī, invalīdiem
pabalsts kopš bērnības 35 lati mēnesī, apgādnieka zaudējuma gadījumā 30 lati mēnesī, bet ne mazāk par 50% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam.
Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģēts ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.
Kopējie izdevumi 4 850,5 5 393,4 5 680,6 5 987,5 6 008,7
pēc likuma “Par
sociālo palīdzību”,
ņemot vērā
kontingenta
pieaugumu
Kopējie izdevumi 5 418,6 5 705,5 6 012,0 6 033,2
pēc jaunā likuma
no tiem:
Papildu izdevumi, +25,2 +24,8 +24,1 +24,5
kas nepieciešami
sakarā ar likuma
izmaiņām
Papildu izdevumi, +268,9 +287,2 +306,9 +308,4
kas nepieciešami
sakarā ar kon-
tingenta izmaiņām
5.7. Pabalsts Pabalsta apmērs ir noteikts Ls 28 apmērā, to izmaksā
transporta izdevumu divas reizes gadā.
kompensēšanai Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantoti vidējie
invalīdiem, kuriem rādītāji par faktisko saņēmēju skaita pieaugumu pēdējo
ir apgrūtināta pār- 3 gadu laikā, kā arī prognozējot turpmākās tendences.
vietošanās
Kopējie izdevumi 481,2 507,6 518,8 535,6 534,5
no tiem:
Papildu izdevumi, +26,4 +11,2 +16,8 +15,9
kas nepieciešami
sakarā ar kon-
tingenta izmaiņām
5.8. Bērna pie- Pabalsta apmērs ir Ls 98. Mātēm, kurām sakarā ar
dzimšanas pabalsts grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskā iestādē uzsākta līdz grūtniecības 12 nedēļai , — Ls 196.
Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģētas ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.
Kopējie izdevumi 4 410,9 4 473,9 4 549,0 4 633,8 4 685,4
no tiem:
Papildu izdevumi, +63,0 +75,1 +84,8 +112,0
kas nepieciešami
sakarā ar kon-
tingenta izmaiņām
5.9. Apbedīšanas Pabalsta apmērs ir divu piešķirto valsts sociālā
pabalsts nodrošinājuma pabalstu apmērā.
Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģētas ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.
Kopējie izdevumi 29,6 26,8 26,8 24,3 24,8
no tiem:
Papildu izdevumi, -2,8 -2,5 -1,6
kas nepieciešami
sakarā ar kon-
tingenta izmaiņām

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekta “Valsts sociālo pabalstu likums” pieņemšanas gadījumā 2003.gada laikā jāsagatavo un jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu valsts sociālo pabalstu apmēru, pabalstu pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus un kārtību, kādā piešķirami un izmaksājami valsts sociālie pabalsti:

1) Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību;

2) Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību;

3) Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību;

4) Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību;

5) Noteikumi par apbedīšanas pabalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību;

6) Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim;

7) Noteikumi par atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;

8) Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Tā kā likumprojekts ‘’Valsts sociālo pabalstu likums’’ ir sagatavots uz likuma ‘’Par sociālo palīdzību’’ bāzes, valsts sociālo pabalstu noteikšanas principus pamatos nemainot, tad tiešas ietekmes uz saistībām ar Eiropas Savienību minētajam likumprojektam nav. Netieša ietekme attiecībās ar Eiropas Savienību ir sociālās drošības shēmu koordinācijas jomā (Padomes (EEK) regula Nr.1408/71 ‘’Par sociālās nodrošināšanas shēmu attiecināšanu uz darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pārvietojas Kopienas teritorijā’’) , jo Latvija ir lūgusi Eiropas Savienību atbalstīt divu likumā ‘’Par sociālo palīdzību’’ noteikto pabalstu — valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, iekļaušanu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā regulas 1408/71 pielikumā II.a ar mērķi piešķirt un izmaksāt minētos pabalstus tikai Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošām personām. Minēto Latvijas piedāvājumu Eiropas Savienība ir akceptējusi.

Bet nav izslēgts, ka pēc likuma ‘’Valsts sociālo pabalstu likums’’ pieņemšanas Saeimā un sekojoša ziņojuma par izmaiņām likumdošanā sniegšanas Eiropas Savienībai, Eiropas Savienība neierosinās valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, atbilstību iekļaušanai regulas 1408/71 pielikumā II.a izskatīt atkārtoti. Ja Eiropas Savienība konkrēto valsts sociālo pabalstu atkārtotu iekļaušanu regulas 1408/71 pielikumā II.a. neakceptē, šie pabalsti kļūst eksportējami un Latvijai tiek uzliktas papildu finansiālas saistības.

Ņemot vērā minēto, būtiskas izmaiņas sagatavotā likumprojekta ‘’Valsts sociālo pabalstu likums’’ 12. un 13.pantā, kur konkrētie pabalsti noteikti, tā izskatīšanas gaitā nebūtu vēlamas.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās apdrošināšanas padome, Latvijas asociācija ‘’Rūpju bērns’’, Latvijas Neredzīgo savienība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Invalīdu biedrība, Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Sociālās aprūpes iestāžu vadītāju asociācija, Latvijas Sociālo darbinieku profesionālā asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) . Nevalstiskās organizācijas likumprojektu kopumā atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti ar VI sadaļas 1.punktā minēto nevalstisko organizāciju starpniecību, kā arī — sniedzot informāciju darba devēju pārstāvju, studentu, bezdarbnieku u.c. auditorijām. Sabiedrība likumprojektu kopumā atbalsta.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem Konsultācijas nav notikušas.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunu valsts institūciju radīšana nav nepieciešama.

Likuma izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, paplašinot tās funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Tiks veiktas publikācijas sabiedrības saziņas līdzekļos (presē, intervijas radio, televīzijā) .

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Likumprojekts paredz pirmstiesas sūdzību izskatīšanas kārtību, proti, ka jebkuram indivīdam ir tiesības Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles lēmumu pārsūdzēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, savukārt tās lēmumu tiesā.

Labklājības ministra vietā —

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!