Par iespējamo Mārupes novadu

Mārupes pagasta padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs:

Zemes pieprasījuma pieaugumu skaitliski varētu izteikt, salīdzinot būvatļauju pieprasījumu skaitu - tas pieaudzis no 300 uz 500 gadā. Tomēr jābrīdina, ka Mārupes zemes apgūšana ir smaga un dārga, jo daudz naudas ir jāizlieto, lai uzbūvētu pievedceļus, ievilktu ūdensvadu, kanalizāciju un visu pārējo.

Nē, reālais budžets nepieaug, bet pieaug Mārupes iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Kvalitatīvā izteiksmē budžets pat samazinās, jo dārdzība pieaug ātrāk nekā pagasta ieņēmumi.

Mēs strādājam pie Mārupes attīstības projekta 2002.-2007. gadam, kas noteiks arī teritorijas zonējumu. Uzņēmējus piesaista Ulmaņa gatve, teritorija ap lidostu “Rīga” un Tīraines apkārtne. Tomēr katrs uzņēmējs savu latu apgroza vairākas reizes un rūpīgi pārdomā, vai viņam atmaksāsies pārcelt savu ražotni projām no Rīgas. Mums nav tādu zemes pircēju, kuri pērk pirkšanas dēļ un legalizē savus finanšu resursus. Uzņēmēji Mārupē veido reālus uzņēmumus, nevis uzņēmumu adreses.

Tie, kas strādāja Rīgā, nāk uz Mārupi ar saviem darbiniekiem. Labus speciālistus un vispār labus darbiniekus ir grūti atrast gan Rīgā, gan Mārupē. Labi speciālisti ir jāgatavo, bet tas prasa daudz naudas. Ir doma organizēt uzņēmēju tikšanās ar vidusskolēniem, lai viņi zinātu, kādas darba vietas pagastā jau ir un kādas tiek veidotas.

Mārupiešiem ir darīti zināmi teritoriālās reformas varianti, kuri padarīja mārupiešus ne tikai informētākus, bet arī saliedētākus - viņi apliecina, ka grib būt Mārupē, nevis administratīvā saistībā ar citiem pagastiem vai Rīgas pilsētu. Par esošo Rīgas domi nav bijušas pārrunas, ka pilsēta gribētu paplašināties Mārupes virzienā. Mārupei ir visi priekšnoteikumi, pēc kuriem reformu varētu aprobežot ar pagasta pārsaukšanu par novadu; pietiekams iedzīvotāju skaits ir, teritorijas lielums - ir, vidusskola un ārstniecības iestādes - ir.

“RĪGAS BALSS”