“Esam ieinteresēti, lai iespējami vairāk cilvēku piedalās valsts pārvaldē”

Ministru prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas Radio vakar

Intervija Latvijas Radio 16. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālisti Aidis Tomsons un Mudīte Paegle

— Šodien atkal jautājums par hokeju, kā vienmēr, aktuāls.

Andris Bērziņš: — Man teica... ekselents sporta veids Latvijā.

— Man liekas, jūs ar savu lemšanu arī esat slaveni šobrīd.

A.Bērziņš: — Protams!

— Vakardienas lēmums ir tāds Zālamana lēmums, ko nevar īsti saprast.

A.Bērziņš: — Vienkārši šis jautājums ir absolūti politizēts, un šobrīd tiek mēģināts taisīt politiku ar šo jautājumu. Lai pasargātu hokeja čempionāta organizāciju un norisi no politiskās ietekmēšanas, mēs pieņēmām pareizu lēmumu, pirmkārt, mēs lauzām jebkuras saistības ar “IMS Studio”, otrkārt, mēs pieņēmām lēmumu, ka turpmāk ar visiem saimnieciskajiem jautājumiem atbilstoši Starptautiskās Hokeja federācijas noteikumiem, statūtiem un tā tālāk ir jānodarbojas Latvijas Hokeja federācijai; rīcības komiteja veiks tikai vispārēju uzraudzību pār šiem procesiem. Tādējādi, domāju, mēs būsim nodalījuši politiķus no tā darba, kas nav viņiem piekritīgs, savukārt Hokeja federācija lai lemj par tām lietām, ar ko viņiem jānodarbojas.

— Man šķiet, ka šāds lēmums arī nebūt nav tik apolitisks. Finansu ministrs šorīt Latvijas Radio skaidroja, ka, vienalga, tur varēs “IMS Studio” pēc tam iesaistīt...

A.Bērziņš: — Man liekas, ka finansu ministram ir tāda vēlēšanās iespējami ilgāk šo tēmu paturēt dienaskārtībā, lai ilgi par to varētu runāt, lai varētu bārstīties ar dažnedažādiem nepamatotiem apvainojumiem, it kā pieļāvumiem, kas ir izteikti tādā ļoti jocīgā formā, jo, redziet, es biju lūdzis finansu ministru sniegt man paskaidrojumus, kas tie par izteikumiem, uz to viņš bija ļoti labi sagatavojies, atnāca ar radiostenogrammu un, rādot man stenogrammu, teica, ka viņš nemaz tā nav teicis, kā pēc tam ir interpretēts. Es viņam lūdzu, lai skaidro. Piemēram, viņš teica: tad, kad būs fakti par cilvēkiem valdībā... Es teicu: mēs esam četri cilvēki no valdības, kas darbojas rīcības komitejā, — divi Bērziņi, Greiškalns un Kalvītis, kuru tad viņš domā, un par kuru tad būs tie fakti? Viņš teica: nē, nē, es nemaz tā neesmu teicis; es — taisni otrādi — esmu teicis, ka nevajag nekādu rīcības komiteju, ja nebūs faktu, nevajag nekādu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ja nebūs faktu.

Tas kārtējo reizi apliecina, ka tur faktiski ir politiskas spēles vairāk nekā kaut kāda realitāte. Ja kādam ir fakti, es tik tiešām visus aicinu — arī radioklausītājus — iet uz prokuratūru, dot tos faktus. Es no savas puses šo soli esmu jau spēris, atdevis prokuratūrā visus man pieejamos dokumentus un lūdzis, lai prokuratūra izmeklē.

— Tas jautājums, es domāju, valdības locekļu starpā un, es domāju, no finansu ministra puses, ir izsmelts — tā nedrīkst teikt latviski, bet...?

A.Bērziņš: — Jautājums uz katru konkrētu brīdi ir izsmelts tādā vai citādā formātā. Šodien es tiešām esmu saņēmis no mūsu speciālajiem dienestiem informāciju, kura savukārt ir nākusi no viņu partnerdienestiem, un, tā virspusēji pārlūkojot, tiešām var redzēt, ka daži no piedāvātajiem investoriem ir cilvēki — es tā diplomātiski izteikšos — ar apšaubāmu reputāciju, un pilnīgi skaidrs, ka nekādās saistībās rīcības komiteja ar šādiem cilvēkiem stāties nevar, tieši tādēļ es domāju, ka mūsu vakardienas lēmums atcelt savu slēdzienu ir bijis pareizs, kaut gan iegansts bija tas, ka viņi laikā neatsūtīja nekādus mūsu pieprasītos dokumentus.

— Tātad būs tomēr cits investors — visticamāk?

A.Bērziņš: — Es domāju, diezgan droši, cits investors. Es domāju, Hokeja federācijai, tāpat kā rīcības komitejai, ir saistošas divas lietas — pirmkārt, vakardienas lēmums, par kuru nobalsoja arī paši Hokeja federācijas cilvēki, otrkārt, mūsu rīcības komitejas lēmums, ka nedrīkstam mēs stāties nekādās attiecībās ne ar vienu, kam ir apšaubāma, šaubīga reputācija, kas varētu kaitēt valstij.

— Šobrīd tad paliek divi — jauni investori no malas netiks pieaicināti?

A.Bērziņš: — Šobrīd ir palikuši it kā divi, jā. Es nemāku jums pateikt — iespējams, ka vēl kāds piesakās, bet tagad lai ar šo jautājumu nodarbojas Hokeja federācija. Hokeja federācijas valdē darbojas ekonomikas ministrs Kalvītis, tā ka faktiski valdībai ir sava noteikta saikne ar Hokeja federācijas valdi: mēs zināsim visu, kas tur notiek; mēs varēsim būt simtprocentīgi pārliecināti, ka viss tur ir kārtībā.

— Vai jūs pieļaujat šobrīd, ka līdz ar to jautājums varētu būt nepolitisks — vismaz no šī viedokļa; vienīgi varētu sacīt, ka viens no tiem diviem atlikušajiem investoriem, vairāk vai mazāk, arī saistīts — vismaz savā laikā mēģināts saistīt — ar politiku, un mēs zinām — tur ir Ojārs Kehris, Indriksons, tur ir cilvēki, kas ir Latvijas sabiedrībā labi zināmi.

A.Bērziņš: — Jūsu jautājums trāpa diezgan precīzi mērķī. Es, runādams ar Jāni Domburu, teicu: nu, ja mēs tagad būtu... Viņš jautāja: kādēļ jūs izvēlējāties lielāko investīcijas masu? Es teicu: bet kas būtu bijis, ja mēs būtu izvēlējušies to investoru, kurš piedāvā vismazāko naudas summu? Tad jūs būtu teikuši: ahā! Tur slēpjas kāda blēdība, jūs esat izvēlējušies to mazāko, kādēļ jūs atteicāties no tik lielām investīcijām Latvijas ekonomikā? Ar šo jautājumu tagad nodarbosies Hokeja federācija — kā viņi izlems, tā arī būs.

— Politikai tur nav vārda?

A.Bērziņš: — Politika ir pilnīgi malā no šiem saimnieciskajiem jautājumiem.

— Man ir vēl viens jautājums, kas ir tomēr politisks, un otrs, kas ir bijis pietiekami interesants, labklājības ministra demisija un jauna ministra kandidāta — Jaksona — izvirzīšana. Jūs tā arī neesat šobrīd izlēmuši, kāda ir jūsu attieksme pret Viktoru Jaksonu šobrīd?

A.Bērziņš: — Man ir sava attieksme. Es vakar vakarā tikos ar Viktoru Jaksonu, mēs pārrunājām viņa stratēģiju un tos uzdevumus, kas būtu risināmi. Es esmu šorīt no rīta ticies arī ar Medicīnas darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Rutu Vīksnu un ar Ārstu biedrības prezidentu Viesturu Boku. Mēs četratā kopā ar jauno ministra kandidātu pārrunājām lietas. Mani, protams, interesēja arī, cik lielā mērā viņi ir gatavi atbalstīt, ko viņi saka, kāds ir viņu vērtējums, kā viņi redz, teiksim, izeju no tāda nosacīta strupceļa, kādā pašlaik viss šis jautājums ar veselības aprūpes pakalpojumiem, iedzīvotāju neapmierinātību ar šiem pakalpojumiem ir nonācis; un jāsaka, ka gan arodbiedrības cilvēki, gan Ārstu biedrības prezidents uzskata, ka Viktors Jaksons varētu turpināt strādāt. Diemžēl šodien ļoti agri beidzās Saeimas plenārsēde, Viktors Jaksons vēl bija atsevišķās frakcijās pārrunāt šos jautājumus, mēs vienkārši fiziski nepaspējām viņa kandidatūru likt Saeimai balsošanai. Un varbūt, ka labi — es domāju, nākampirmdien mēs viņa kandidatūru izskatīsim koalīcijas padomē, un tad, es ceru, nākamceturtdien viņš tiks apstiprināts.

— Jums ir pozitīvs iespaids?

A.Bērziņš: — Man ir ļoti pozitīvs iespaids par viņu.

— Blakus man ir arī kolēģe Mudīte Paegle, kurai ir savi jautājumi, un gribētu, lai šo sarunu turpina viņa.

— Ministru kabineta Komiteja ir skatījusi Nevalstisko organizāciju likumprojekta paketi. Te nu klausītājiem gan jāpaskaidro, ka projektā paredzēts turpmāk sabiedriskās organizācijas dalīt sabiedriska labuma un biedru labuma organizācijās, un, kā esmu dzirdējusi, no likumprojekta tikusi svītrota norma, kas noteikusi, ka uz sabiedriskā labuma statusu var pretendēt arī tās biedru labuma organizācijas, kurās apvienojušās sociāli mazaizsargātās personas. Un Nevalstisko organizāciju centra informācijā ir skaidrots, ka, jaunā likumprojekta izpratnē, tie ir gan pensionāri, gan invalīdi, gan politiski represētās personas, tāpat arī bērni bāreņi, bezpajumtnieki, Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidētāji un tā tālāk. Vai tas nozīmē, ka šīs grupas it kā nevarēs pretendēt uz sabiedriskā labuma statusu, tātad arī uz nodokļu atlaidēm, kas pienākas ziedotājiem? Kāds ir skaidrojums?

A.Bērziņš: — Pilnīgi otrādi — visas šīs grupas, ja tās apvienosies attiecīgās organizācijās pēc sava nosaukuma, teiksim, Černobiļas seku likvidētāju organizācija, varēs pretendēt uz šādu statusu, attiecīgi saņemot šo statusu. Tas, pret ko Ministru kabineta Komitejā vairāki ministri iebilda, bija tas, ka šī definīcija — “sociāli mazaizsargāts” — pēc būtības ir definīcija, kura tiek dota uz kaut kādu noteiktu laiku cilvēkam, un tā nav definīcija, zem kuras var apvienot tās ļoti daudzās dažādās organizācijas, kuras jūs uzskaitījāt, tā ka nav pamata nekādām bažām — šīs organizācijas varēs pretendēt uz šādu statusu.

— Es esmu aptaujājusi diezgan daudzu nevalstisko organizāciju vadītājus, un lielākā daļa vispār nesaskata šo iespēju tā dalīt: sabiedriska labuma un biedra labuma organizācijas, tās domā, ka darbojas gan sabiedrības, gan biedru interesēs. Tātad jautājums: kas izšķirs, kurai grupai sabiedriskā organizācija pieder, kam ir tiesības un kam nav?

A.Bērziņš: — Tas ir jautājums par attiecīgās biedrības statūtiem un to, ko tā savos statūtos ieraksta kā mērķi; un, protams, arī par to, kā šīs organizācijas darbojas. Katrā gadījumā mēs esam ieinteresēti, lai sabiedriskās organizācijas kā kustība attīstītos, lai tās tiešām kļūtu par organizācijām, caur kurām iespējami lielāks cilvēku skaits piedalās valsts pārvaldē, valsts jeb cilvēku sabiedrības organizēšanā, palīdzēšanā tam vai citam cilvēkam.

— Es sapratu, ka Tieslietu ministrijas darba grupai būs vajadzīga koleģiāla komisija, kas tad piešķirtu organizāciju un sabiedriskā labuma statusu. Taču...

A.Bērziņš: — Jā, tas bija otrs jautājums, ko mēs Kabineta Komitejā mainījām, — tātad mēs pateicām, ka tā būs koleģiāla organizācija, kurā būs pārstāvētas faktiski visas tās likumprojekta sākotnējā redakcijā uzskaitītās amatpersonas, taču šī organizācija būs pie Finansu ministrijas. Kādēļ tā? Tādēļ, ka visi šie atvieglojumi ir saistīti ar nodokļiem, nodokļu likumdošanu un līdz ar to arī ar nodokļu ieņēmumu daļu, nodokļu ieņēmumu bāzi, kas ir valsts budžeta pamats. Tātad — no vienas puses — ir koleģiālai organizācijai jālemj, kam piešķirt šos atvieglojumus, bet — no otras puses — ir jāskatās, lai šie atvieglojumi tiktu piešķirti saprātīgi un ļoti konkrēti, saistot visus jautājumus arī ar budžeta ieņēmumu daļu, jo, ja mums nebūs budžeta ieņēmumu, tad arī sabiedriskajām organizācijām nebūs īsti kur palīdzēt.

— Ja tā būs arī koleģiāla struktūra, tad tās bažas droši vien varētu nebūt tik lielas, jo, tiklīdz ierēdnis izlemj, tad pastāv korupcijas iespēja, un tas jau nu nav pieņemams.

A.Bērziņš: — Šodien tiešām ir tāda kārtība, ka to izlemj Finansu ministrijas valsts sekretārs, bet manā rīcībā nav informācijas, ka tur kādreiz būtu izlemts jautājums ne pēc būtības.

— Tad atliek vēlēt, ka jūs izskatīsit drīz arī Ministru kabinetā šo likumprojekta paketi, tad lai nu likumprojekts būtu noteicis skaidri — kas, kā... Likumprojekts vēlāk kļūs par likumu — lai būtu skaidri arī likumā rakstīts, kas ir kas, lai nevarētu interpretēt, un tad būs mazāk arī neapmierināto, jo, ja likums visu skaidri pasaka, tad viss ir kārtībā.

— Paldies, Mudīt! Vēl jautājumi par spirtu — uzņēmuma “Bestsprit” strādnieki vairākkārt protestējuši pret situāciju, kādā viņi ir nonākuši, un uzņēmums ir diezgan duālā situācijā pašreiz. Vai viņi ir aicinājuši valdību kaut kādā veidā iejaukties un nākt talkā, un vai jūs redzat kādu nākotni?

A.Bērziņš: — Tādā gadījumā ir jāraksta ļoti konkrēts priekšlikums, ko viņi īsti gribētu darīt, — tas ir finansu ministra atbildības jautājums. Valsts ieņēmumu dienests un Finansu ministrija ir tie, kas seko līdzi, kā tiek nomaksāti nodokļi, un, ja es pareizi atceros, tur bija nodokļu nenomaksa vai nepareiza nodokļu nomaksa, izvairīšanās no nodokļiem — ja tā nav, tad, protams, jautājums ir jāpārskata. Taču, ja tas ir tā — tad vienkārši jārisina šī uzņēmuma īpašniekiem šie jautājumi.

— Vai jūs pieļaujat tādu varbūtību, ka šis uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs, jo tas uzņēmums dod, vismaz tajā rajonā, daudz darba vietu?

A.Bērziņš: — Nu, es esmu maksimāli ieinteresēts, lai iespējami daudz darba vietu būtu Latvijā, taču likumi ir jāievēro, nodokļi jāmaksā.

— Tas ir skaidrs. Vai varētu būt tāda situācija, ka pat šo pašu nodokļu nenomaksāšanas dēļ šis uzņēmums tiek slēgts un vairs neatsāk darbu?

A.Bērziņš: — Finansu ministrijas pozīcijai un Valsts ieņēmumu dienesta pozīcijai būtu jābūt tādai, ka nodokļi ir jāpiedzen saprātīgi, un, kā saka, nav jēgas nokaut vistiņu, kura dēj olas, lai arī pagaidām ne zelta. Tātad šādi jāskatās Finansu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, un es zinu, ka daudzos gadījumos tā arī notiek. Kas ir šajā konkrētajā gadījumā noticis, un kā šie jautājumi risinās — es jums nevaru konkrētāk pateikt.

— Es esmu savulaik jautājis par “Rēzeknes gaļu”, par maksātnespēju, un man zvanīja šodien klausītāja Lidija Vekša, kas ir otrās grupas arodslimniece, viņa saka: pagājušajā gadā jau jautāju ekonomikas ministram, kāds būs risinājums. Atbilde ir, ka risinās; šogad arī atbilde, ka risinās. Viņa saka: kad tad vienreiz būs atbilde pēc būtības, un vai šiem cilvēkiem, kas ir palikuši bez iztikas šobrīd, ir cerības kādreiz...?

A.Bērziņš: — Jā, dokuments beidzot ir sagatavots un no Ekonomikas ministrijas dzīlēm pārcēlies uz Ministru kabinetu, iekļauts nākamās otrdienas sēdes darba kārtībā, un tas ir jautājums par to visu nesamaksāto nodokļu nomaksu, kas līdz šim ir sakrājušies dažādās vietās.

— Tas nozīmē, ka nākamajā nedēļā kāda kustība varētu būt?

A.Bērziņš: — Jā.

— Es gribētu lūgt jūs mazliet komentēt situāciju, kāda ir šobrīd Reikjavīkā, runājot par NATO, kur viens no neapšaubāmi svarīgākajiem ārpolitiskajiem jautājumiem ir Latvijas iespējamā uzņemšana NATO. Ziņas no turienes ir šobrīd pietiekami pozitīvas.

A.Bērziņš: — Jā, Rekjavīkā notikušas vairākas ļoti būtiskas lietas — pirmkārt, NATO ir lēmusi, kādā veidā tiks regulētas NATO attiecības ar mūsu lielāko kaimiņu Krieviju, un tas ir ļoti labi, ka NATO runā par šīm lietām un savstarpēji saskaņo pozīcijas — tas nozīmē, ka vispārējais drošības līmenis pasaulē un arī mūsu līmenī faktiski pieaug ar katru dienu. Otra lieta — izvērtējot Latvijas un kopumā visas Baltijas valstu gatavību līdzdalībai NATO, mēs tiešām esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes par paveikto darbu, visas trīs Baltijas valstis, un mēs esam saņēmuši arī tādus neoficiālus pozitīvus signālus par to, ka nākamajā NATO paplašināšanās kārtā — šogad 21.novembrī Prāgā — šāds uzaicinājums varētu tikt mums dots.

— Ar to varētu apsveikt arī jūs, vismaz tā gribētos cerēt!

Pēc ieraksta “LV” diktofonā