Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 14. maija noteikumi Nr. 185 "Noteikumi par veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamajiem darba apstākļiem un veterinārās ekspertīzes veikšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.05.2002., Nr. 74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/62177

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.186

Valsts valodas komisijas nolikums

Vēl šajā numurā

17.05.2002., Nr. 74

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 185

Pieņemts: 14.05.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.185

Rīgā 2002.gada 14.maijā (prot. Nr.20, 15.§)

Noteikumi par veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamajiem darba apstākļiem un veterinārās ekspertīzes veikšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar

Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 5.punktu

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek veikta dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu veterinārā ekspertīze (turpmāk — ekspertīze);

1.2. ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.

2. Noteikumi neattiecas uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktiem, ko izmanto pašpatēriņam.

3. Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē noteikumu prasību izpildi.

4. Dzīvnieku kautproduktu ekspertīzi pēc dzīvnieku pirmskaušanas apskates veic kautuvēs, bet medījumu kautproduktu ekspertīzi veic kautuvēs vai uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros pārstrādā savvaļas dzīvnieku gaļu (turpmāk — pārstrādes uzņēmums).

5. Svaigu un saldētu zvejas produktu ekspertīzi veic zivju pieņemšanas vietās (ostās), uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros veic zivju apstrādi, izsoles vietās, vairumtirgos un tirgos, kuros nodrošināta pastāvīga veterinārā uzraudzība.

6. Piena (kurš nav bijis termiski apstrādāts temperatūrā virs 40 °C vai citādi apstrādāts, iegūstot līdzvērtīgu efektu) un nepasterizēta piena produktu, mājas apstākļos ražotu olu, medus un biškopības produktu (kurus ražotājs vai pārdevējs piedāvā vai pārdod patērētājam) ekspertīzi veic tirgos, kuros nodrošināta pastāvīga veterinārā uzraudzība un ekspertīzes veikšanai nepieciešamie apstākļi.

7. Pārbaudi par apstrādei un piena produktu ražošanai paredzētā piena atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nodarbojas ar piena savākšanu, transportēšanu, apstrādi un piena produktu ražošanu.

8. Olu un olu produktu ekspertīzi veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas ražo olas vai kas ražo, apstrādā vai sagatavo pārstrādei olu produktus.

 

 

II. Kārtība, kādā tiek veikta veterinārā ekspertīze

9. Dzīvnieku kautproduktu ekspertīzi veic nekavējoties pēc dzīvnieku nokaušanas (ja nepieciešams, — arī pēc atspalvošanas, plaucēšanas un ādas novilkšanas), kā arī pēc eviscerācijas (iekšējo orgānu atdalīšanas no liemeņa).

10. Medījumu kautproduktu ekspertīzi veic 18 stundu laikā pēc to nogādāšanas kautuvē vai savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādes uzņēmumā.

11. Traukus, kuros savāc kaušanas procesā iegūtās asinis, marķē ar uzrakstu “Asinis”. Traukus, kuros uzglabā cilvēka uzturā neizmantojamus kautproduktus, marķē ar uzrakstu “Cilvēka uzturam nederīgs”.

12. Ekspertīzei paredzētos produktus uzglabā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām.

13. Veicot medījumu kautproduktu ekspertīzi, pilnvarotais veterinārārsts izmanto mednieka sniegtās liecības par dzīvnieka uzvedību pirms tā nomedīšanas un pārliecinās, vai dzīvnieka nāvi izraisījusi medību brūce.

14. Visi blakusprodukti, kuri ir atdalīti no liemeņa, ekspertīzes laikā atrodas blakus liemenim.

15. Kautproduktus pēc dzīvnieka nokaušanas marķē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām marķēšanas prasībām.

16. Govju, aitu, kazu, cūku, zirgu un fermā audzētu savvaļas zīdītāju kautproduktus marķē katram nokautajam dzīvniekam atsevišķi, bet putnu, trušu, fermā audzētu savvaļas putnu kautproduktus — nokauto dzīvnieku grupai.

17. Ņemot vērā attiecīgā produkta veidu, ekspertīzē izmanto šādas metodes:

17.1. organoleptisko (vizuālo, garšas, smaržas, piemaisījumu) izmeklēšanu;

17.2. palpāciju, iekšējo orgānu, limfmezglu un muskuļu pārgriešanu;

17.3. izmeklējumus trihinelozes noteikšanai;

17.4. izmeklējumus atliekvielu klātbūtnes noteikšanai;

17.5. pesticīdu klātbūtnes noteikšanu;

17.6. parazitoloģiskos izmeklējumus;

17.7. ovoskopiju;

17.8. mikrobioloģiskos izmeklējumus;

17.9. fizikāli ķīmiskos (piemēram, somatisko šūnu skaita, skābuma, mitruma, diastāzes skaitļa, invertcukura un viltojuma) izmeklējumus.

18. Ja ekspertīzes laikā ir radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu vai produktu neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām, pilnvarotais veterinārārsts ir tiesīgs papildus veikt jebkurus nepieciešamos izmeklējumus.

19. Pilnvarotais veterinārārsts ekspertīzē nosaka, vai produkts ir izmantojams cilvēka uzturā, un attiecīgi norāda:

19.1. izmantojams cilvēka uzturā;

19.2. izmantojams cilvēka uzturā ar nosacījumiem;

19.3. nav izmantojams cilvēka uzturā.

20. Pēc ekspertīzes veikšanas pilnvarotais veterinārārsts izsniedz veterināro atzinumu. Atzinumā norāda:

20.1. ekspertīzes kārtas numuru;

20.2. dzīvnieku (izņemot medījamos dzīvniekus) sugu, vecumu, individuālo vai grupas kaušanas kārtas numuru un kaušanas vai produkta ieguves datumu un laiku;

20.3. medījamo dzīvnieku sugu un nomedīšanas laiku;

20.4. ekspertīzes veikšanas datumu;

20.5. ekspertīzes rezultātus;

20.6. šo noteikumu 19.punktā minēto norādi par produkta turpmāko izmantošanu.

21. Veterinārā atzinuma pirmo eksemplāru pilnvarotais veterinārārsts izsniedz produktu īpašniekam, otro eksemplāru glabā tirgū vai uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kurā veikta ekspertīze.

22. Veterinārā atzinuma otro eksemplāru tirgū vai uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kurā veikta veterinārā ekspertīze, glabā vienu gadu, bet pēc tam — ne mazāk kā gadu Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.

23. Produktus pēc ekspertīzes:

23.1. marķē normatīvajos aktos par marķēšanu noteiktajā kārtībā;

23.2. uzglabā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām produktu uzglabāšanas higiēnas prasībām.

 

 

III. Ekspertīzes veikšanai nepieciešamie darba apstākļi

24. Kautuvēs iekārto:

24.1. telpu vai vietu ekspertīzes veikšanai;

24.2. aizslēdzamu telpu, kurā ir veterinārās uzraudzības un kontroles darbam un pilnvarotā veterinārārsta darbam nepieciešamais aprīkojums;

24.3. aizslēdzamu telpu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, ja laboratoriskos izmeklējumus veic kautuvē vai uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kurā pārstrādā gaļu;

24.4. aizslēdzamu telpu cilvēka uzturā neizmantojamu kautproduktu glabāšanai. To aprīko ar nerūsējoša un ūdensnecaurlaidīga materiāla tvertnēm, kuras ir blīvi noslēdzamas un nesaskaras ar telpas grīdu un sienām. Tvertnes marķē ar uzrakstu “Cilvēka uzturam nederīgs”;

24.5. aizslēdzamu telpu vai skapi tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu glabāšanai;

24.6. personāla ģērbtuvi un sanitāro mezglu.

25. Kautuvēs un savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādes uzņēmumos, kuros veic medījumu ekspertīzi, papildus šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām iekārto telpu medījumu pieņemšanai, ķidāšanai, dīrāšanai un atspalvošanai.

26. Akvakultūras un zvejas produktu, olu, olu produktu, piena un nepasterizēta piena produktu, kā arī medus un biškopības produktu ekspertīzes veikšanai iekārto:

26.1. atbilstošu telpu vai vietu, kurā ir veterinārās uzraudzības un kontroles darbam un pilnvarotā veterinārārsta darbam nepieciešamais aprīkojums;

26.2. ja nepieciešams, telpu laboratorisko izmeklējumu veikšanai;

26.3. telpu vai vietu cilvēka uzturā neizmantojamu produktu glabāšanai. To aprīko ar nerūsējoša un ūdensnecaurlaidīga materiāla tvertnēm, kuras ir blīvi noslēdzamas un nesaskaras ar telpas grīdu un sienām. Tvertnes marķē ar uzrakstu “Cilvēka uzturam nederīgs”.

27. Laboratorisko izmeklējumu telpas atbilst šādām prasībām:

27.1. grīdas ir gludas, izturīgas pret pūšanu un mehāniskiem bojājumiem;

27.2. sienas ir izturīgas pret pūšanu un mehāniskiem bojājumiem un drošas pret kukaiņu un grauzēju iekļūšanu telpā, klātas ar gludu, ūdensnecaurlaidīgu materiālu gaišā krāsā, kas ir izturīgs pret tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu iedarbību;

27.3. logi un to rāmji ir ar gludu virsmu un aprīkoti ar aptumšošanas ierīci;

27.4. durvis ir gaišā krāsā, ar gludu, ūdensizturīgu, nerūsējošu virsmu, izturīgas pret pūšanu un mehāniskiem bojājumiem;

27.5. griesti vai jumta iekšējā virsma ir gaišā krāsā, ar gludu virsmu, tīrāma un dezinficējama.

28. Laboratorisko izmeklējumu telpas aprīko ar:

28.1. ekspertīzes un laboratorisko izmeklējumu veikšanai nepieciešamo aprīkojumu, iekārtām, ledusskapjiem izmeklējamo paraugu glabāšanai un nerūsējoša un ūdensnecaurlaidīga materiāla tvertnēm cilvēka uzturā neizmantojamu produktu glabāšanai. Tvertnes marķē ar uzrakstu “Cilvēka uzturam nederīgs”;

28.2. ventilācijas iekārtu, kas novērš ūdens kondensāta un kaitīgo gāzu uzkrāšanos un ir aprīkota ar filtriem vai sietiem, lai nepieļautu putekļu, kukaiņu, grauzēju un putnu iekļūšanu telpās un nodrošinātu telpā temperatūru, kas nav augstāka par 25 °C;

28.3. 220 luksu dabiskā vai mākslīgā apgaismojuma iekārtu, bet vietās, kur veic veterināro ekspertīzi, — ar 540 luksu apgaismojuma iekārtu, kas nerada krāsu uztveres maiņu;

28.4. roku mazgāšanas un dezinficēšanas ierīcēm;

28.5. darba instrumentu mazgāšanas un dezinficēšanas ierīcēm, kurās ūdens temperatūra nav zemāka par 82 °C.

29. Karstā un aukstā ūdens padeves ierīces roku un darba instrumentu mazgāšanai un dezinfekcijai iekārto ekspertīzes un laboratorisko izmeklējumu vietu tiešā tuvumā. Attiecīgās ierīces ir:

29.1. apgādātas ar tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem;

29.2. apgādātas ar vienreizējās lietošanas dvieļiem, salvetēm vai roku un darba instrumentu žāvēšanas iekārtām;

29.3. apgādātas ar noslēgtām atkritumu tvertnēm, kuras atveramas un aizveramas ar kāju palīdzību.

30. Ekspertīzes veikšanai izmanto ūdeni, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām.

31. Ekspertīzes veikšanai izmanto nerūsējošus, viegli mazgājamus un dezinficējamus instrumentus. Attiecīgos instrumentus:

31.1. izmanto vienīgi ekspertīzes veikšanai;

31.2. uztur tehniskā kārtībā;

31.3. tīra, mazgā un dezinficē darba dienas beigās un atsākot darbu pēc pārtraukuma.

32. Telpas, kurās veic ekspertīzi, un telpas, kuras paredzētas cilvēka uzturā neizmantojamu produktu glabāšanai, tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar telpu īpašnieka izstrādātu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas programmu, kā arī atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtību.

33. Veterinārās ekspertīzes telpās un laboratorisko izmeklējumu telpās aizliegts uzturēties nepiederošām personām un mājas (istabas) dzīvniekiem.

34. Darbinieki, kuriem ir saskare ar produktiem, un pilnvarotais veterinārārsts darba laikā ievēro šādas prasības:

34.1. valkā darbam piemērotu gaišu apģērbu, apavus un galvassegu, ja nepieciešams, — arī bārdas masku un cimdus;

34.2. nenēsā rotaslietas;

34.3. roku nagi nav lakoti;

34.4. pirms darba uzsākšanas un, ja nepieciešams, darba laikā mazgā un dezinficē rokas;

34.5. darba vietā neēd, nedzer un nesmēķē.

 

 

IV. Noslēguma jautājums

35. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministra vietā — tieslietu ministre I.Labucka

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!