• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Izveidota Latvijas jaunā valdība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2000., Nr. 171/172 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6200

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Jauns starts Latvijā"

Vēl šajā numurā

12.05.2000., Nr. 171/172

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Izveidota Latvijas jaunā valdība"

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.05.08.

Centieni ātrāk pabeigt privatizāciju. Iestāšanās ES.

Latvijā ir izveidota jauna valdība, devītā deviņos gados. Četru partiju koalīcija vēl amatā esošā Rīgas mēra Andra Bērziņa vadībā paziņoja, ka grib turpināt iepriekšējās valdības kursu. Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par jaunā Ministru kabineta svarīgāko uzdevumu nosauca Latvijas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Bērziņš teica, ka viņš centīsies Latvijas iedzīvotāju vidū vairāk nostiprināt Eiropas politiku un valsts vēlmi tikt uzņemtai NATO. Viņa valdība atkal atjaunošot uzticēšanos politiķiem un valstij. Bērziņš, kas pieder pie "Latvijas Ceļa" atsaucās uz priekšgājēja Andra Šķēles, (kas aprīļa vidū atkāpās strīdā par svarīgāko valsts uzņēmumu privatizāciju dēļ) nemierīgo valdīšanas laiku. Bērziņš spēja realizēt prasību, lai jaunajā Ministru kabinetā nebūtu ne Šķēles, ne arī kāda cita bijušā premjerministra.

Koalīcijas vienošanās starp nacionāli konservatīvo partiju "Tēvzemei un Brīvībai", liberāli konservatīvo "Latvijas Ceļu", un Šķēles Tautas partiju, kā arī mazāko Jauno partiju paredz drīzākā laikā realizēt pēdējos lielos privatizācijas projektus. Pie tiem ir jāpieskaita valsts telekomunikāciju sabiedrība "Lattelekom", elektroenerģijas koncerns "Latvenergo" un Latvijas valsts kuģniecība (Lasco), kā arī naftas koncerns "Ventspils nafta". Īpaši Latvijas politiķi strīdas par vēl atlikušo Ventspils naftas akciju pārdošanu, jo šeit tiek skartas krievu kapitāla un Latvijas konkurējošo ekonomisko grupējumu intereses. Ventspils ostā ar Ventspils naftas starpniecību tiek realizēta apmēram ceturtā daļa no Krievijas naftas eksporta darījumiem. Ir iesniegts pieteikums sarīkot referendumu pret elektroenerģijas koncerna "Latvenergo" privatizāciju. Pieprasījumu sarīkot referendumu atbalsta arī Jaunā partija.

Strīda par privatizāciju dēļ sarunās par resoru sadalījumu galvenokārt tiek runāts par ekonomikas un transporta ministra posteņiem. Pēdējais Latvijā ir atbildīgs par naftas indusdriju. Transporta ministra amatā arī turpmāk būs Anatolijs Gorbunovs no "Latvijas Ceļa". Šīs pašas partijas Indulis Bērziņš arī turpmāk būs ārlietu ministrs. Pārējos svarīgākos Ministru kabineta posteņus saņems Tautas partija: par ekonomikas ministru kļūs Aigars Kalvītis, kas turpinās Šķēles Privatizācijas aģentūrai draudzīgo kursu. Šī iestāde direktora Jāņa Nagļa vadībā tiek uzskatīta par atklāta un uz konkurenci orientēta procesa atbalstītāju, taču tai bija jāatliek svarīgu projektu īstenošana, jo politiķi līdz šim vienmēr ir iebilduši pret tās lēmumiem.

Arī finansu ministrs līdz ar Gundaru Bērziņu, kas līdz šim bija frakcijas priekšsēdētājs parlamentā, būs no Tautas partijas. Ministru kabinetu parlamentā apstiprināja ar 69 balsīm no 100.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!