ATSAUCĒ IETVERT:
Dienā, kad ar sāpēm atceramies gadsimta traģēdiju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.2002., Nr. 69 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61950
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Dienā, kad ar sāpēm atceramies gadsimta traģēdiju
Vakar Latvija un pasaule
atzīmēja Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas
dienu
Vakar, 8.maijā, pēc ziedu nolikšanas pie Mātes Latvijas tēla Brāļu kapos: Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta priekšnieks pulkvežleitnants Raimonds Vrubļevskis, Zemessardzes komandiera pienākumu izpildītājs ZS pulkvedis Jānis Žagata, Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks admirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors pulkvežleitnants Normunds Aizpurs
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
Vakar, 8.maijā, pēc ziedu nolikšanas pie Mātes Latvijas tēla Brāļu kapos: Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta priekšnieks pulkvežleitnants Raimonds Vrubļevskis, Zemessardzes komandiera pienākumu izpildītājs ZS pulkvedis Jānis Žagata, Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks admirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors pulkvežleitnants Normunds Aizpurs
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”
8. maijs ir svarīga diena Latvijai, Eiropai un visai pasaulei — Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, kad ar sāpēm atceramies pagājušā gadsimta lielāko traģēdiju.
Šajā dienā 1945. gadā beidzās briesmīgākais karš pasaules vēsturē, kurš paņēma miljoniem cilvēku dzīvību un miljonus atstāja posta un iznīcības priekšā. Šī ir diena, kad cilvēki atceras un sēro par ciešanām, ko Latvijai un citām pasaules tautām nācās piedzīvot Otrā pasaules kara laikā.
8. maijā pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem sabiedroto — ASV, Lielbritānijas, Francijas un Padomju Savienības — karaspēks veiksmīgi sagrāva Hitlera fašistisko karaspēku un atbrīvoja Eiropu no nacistiskajiem draudiem, kas gandrīz desmit gadus pakāpeniski pārņēma visu Eiropu.
Tāpat kā citas Eiropas tautas, arī latvieši deva savu ieguldījumu cīņā pret fašismu. Otrajā pasaules karā Latvija zaudēja ievērojamu daļu savu pilsoņu. Latvijas iedzīvotāji tika mobilizēti divu lielvaru — nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības — armijās. Latvijas vīri nonāca aci pret aci kara laukā. Kaujās krita vairāk nekā simt tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, desmitiem tūkstošu bija spiesti pamest tēvzemi un doties trimdā. Kara gaitā uz iznīcības sliekšņa nonāca viena no senākajām Latvijas etniskajām minoritātēm — ebreju kopiena.
Šodien ir 9. maijs — Eiropas diena. Simboliski, ka šīs dienas seko viena otrai. 8. maijs — diena, kad tika sagrauta nacistiskā armija un pavērās ceļš uz jaunu demokrātisku Eiropu, bet 9. maijā tiek svinēta jaunās
Eiropas dzimšana. Šī ir diena, kas Eiropas tautām simbolizē vēlmi dzīvot demokrātiskā, drošā un, galvenais, vienotā Eiropā. Arī latvieši ļoti labi zina, ko nozīmē sadalīta Eiropa, un tādēļ jau vairākus gadus šajā dienā ir kopā ar pārējām Eiropas tautām.
Vakar, 8.maijā, godinot Otrā pasaules kara upurus un atceroties nacisma sagrāvi, svinīgā ceremonijā Brāļu kapos pie Mātes Latvijas pieminekļa vainagus un ziedus nolika Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadība. Savukārt Latvijas Nacionālo karavīru biedrība rīkoja piemiņas pasākumu Lestenes Brāļu
 |
 |
|
Foto:
Arnis Blumbergs, “LV” |
|
kapos. Svinīgi sarīkojumi noritēja arī vairākās citās pilsētās un piemiņas vietās.
Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors