Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai Latvijas mūžam ir mūžības elpa. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.05.2002., Nr. 66 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61756

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai savu valsti nosargātu krustceļos

Vēl šajā numurā

03.05.2002., Nr. 66

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai Latvijas mūžam ir mūžības elpa
ZA06.JPG (14576 bytes)
Valstiskā, zinātniskā un latviskā apziņā: Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Jānis Stradiņš...
ZA09.JPG (15089 bytes)
...jaunais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Romāns Apsītis...
ZA03.JPG (15367 bytes)
...jaunais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Egils Levits...
ZA07.JPG (17647 bytes)
...jaunais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Valdis Villerušs.
ZA01.JPG (19280 bytes)
Svinību reizē (no kreisās): Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis, goda doktors Leonīds Siliņš ar kundzi, akadēmiķis Mārtiņš Beķers un citi
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 2. maijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pilnsapulce bija veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas (4. maija) deklarācijai un Latvijas demokrātiskās kustības vadītāja (Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētāja) profesora Konstantīna Čakstes (1901—1945) 100. dzimšanas dienas atcerei.

Ievadvārdus teica LZA prezidents Jānis Stradiņš (publicējam atsevišķi, blakus). LZA goda doktoru diplomi tika pasniegti juristiem Romānam Apsītim un Egilam Levitam un māksliniekam Valdim Villerušam, bet LZA un Rīgas Latviešu biedrības Kārļa Mīlenbaha balva — valodniecei Dr. philol. Dzintrai Hiršai par devumu latviešu valodas kā valsts valodas statusa iedzīvināšanā un nostiprināšanā.

Referātu “4. maija deklarācijas tapšanas vēsturiskie aspekti” nolasīja Dr. iur. h. c. Romāns Apsītis (publicējam atsevišķi, blakus). 4. maija deklarācijas starptautiski tiesisko nozīmi iztirzāja Dr. iur. h. c. Egils Levits (referātu autors kārto publicēšanai “Latvijas Vēstnesī”). Pētījumus par Neatkarības deklarāciju un tās tapšanu aplūkoja akadēmiķis Tālavs Jundzis (referāta publicēšana sekos).

Pilnsapulces turpinājumā notika E. Andersona, L. Siliņa u.c. grāmatas “Latvija un Rietumi. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1943 — 1945” atvēršana. Runāja LZA prezidents Jānis Stradiņš, Dr. hist. Ļubova Zīle. Par Konstantīnu Čaksti referātu nolasīja Dr. hist. h. c. Leonīds Siliņš (referāta publicēšana sekos).

Sanāksmes otrajā daļā zinātniekus un viesus mūzikas pasaulē un svētku gaisotnē ievadīja Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris diriģenta kapteiņa Pētera Rudzīša vadībā. Pilnsapulces izskaņā izjustu svētku tostu par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts nākotni uzsauca LZA prezidents Jānis Stradiņš. “LV” informācija

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!