Tas ir tikai loģiski — sakopt savu durvju priekšu

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio vakar, 29.aprīlī:

Intervija Latvijas Radio 29. aprīļa raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Rīgas mēram Gundaram Bojāram bārdas vairs nav, un, cik saprotu, kopumā atsauksmes par prāmja pirmo startu ir visai labvēlīgas.

Gundars Bojārs: — Jā, arī žurnālistu un daudzu pasažieru atsauksmes ir labas. Protams, kuģošana pa jūru atsevišķus cilvēkus ietekmē varbūt stiprāk vai mazāk. Šeit gan presē gadījušās dažas neskaidrības, varbūt arī sabiedrībai nav īsti skaidrs. Tātad prāmis vienmēr ir plānots dienai, un tā arī būs no 1.jūnija. Vienīgā atšķirība grafikā ir maija laikā, kad, ņemot vērā tūrisma aģentūru ieteikumus, arī daudzu pasažieru ieteikumus, arī to,kas vēlas apmeklēt hokeja čempionātu, ir ērtāk kuģot pa nakti, bez tam tas rada arī zināmu līdzekļu ekonomiju sezonā, maijā, kas tradicionāli ir tā saucamā tukšā sezona. Es esmu it sevišķi apmierināts ar apkalpojošo personālu, un to arī atzīmēja visi prāmja pasažieri.

— Un, kā allaž tādos gadījumos, tomēr, izdošanās nelabvēļi, sauksim šoreiz viņus tā, atrod ko pārmest, un galvenie pārmetumi, kā jau varēja paredzēt, ir nakšņošana sēdus un attālums no pilsētas, par kuru var strīdēties.

G.Bojārs: — Izbraucot tieši no ostas, tur stāv zīme — līdz Stokholmai 48 kilometri. Es nezinu, no kurienes radušies 70. Var jau, protams, doties uz Stokholmu, bet tas ceļā prasīs vēl papildu trīsarpus stundas jebkuram prāmim, ātrgaitas vai lēngaitas, uz vienu pusi, tātad septiņas stundas kopumā, es nedomāju, ka tas rada papildu ērtības. Un vēlreiz atkārtoju — grafiks ir dienas laikam, vienīgā atšķirība — maijā, grafiks tika mainīts uz nakti. Protams, tas rada dažiem zināmas neērtības, taču es domāju, ka ceļot ar autobusu kaut vai uz to pašu Vāciju vai uz Parīzi, Londonu nebūt nav ērtāk kā atrasties uz prāmja, es domāju, tieši otrādi — daudz papildu priekšrocību dod šāda prāmju satiksme.

— Un transporta problēmas, aizbraucot līdz galapunktam, arī nerodas.

G.Bojārs: — Tieši tā. Ir nodrošināts autobuss. Tur ir dzelzceļa stacija, no kurienes ir regulāra satiksme ar Stokholmu, nekādas problēmas nokļūt no Nineshamnes Stokholmā un otrādi nav. Tas no satiksmes brīvākā laikā aizņem pusstundu, tātad reāli tiek ietaupītas trīs stundas.

— Tostarp ir jautājumi, par kuriem mēs esam runājuši gandrīz vai ikkatrā mūsu raidījumā un ir jārunā vēl, jo mainās būtība. Proti — Ministru prezidents pieļauj Saulesdārza nodošanu Rīgas domes īpašumā (tas nu ir noticis), bet — ja Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārziņā ir šī teritorija, būs gatava lauzt nomas līgumu ar teritorijas nomnieku, kas ir SIA “Ķeizarmežs”. Bet, ja es nemaldos, Izglītības un zinātnes ministrija cer, ka Rīgas dome kompensēs teritorijas kadastrālo vērtību vai valstij piešķirs līdzvērtīgu zemes gabalu.

G.Bojārs: — Rīgas dome nemitīgi ir caurumu lāpītāja, mēs nemitīgi piešķiram gan Satiksmes ministrijai, gan arī citām valsts institūcijām līdzekļus investīcijām, zemes gabalus infrastruktūras objektu būvei. Vēl nesen piešķīrām “Via Baltica” ceļa gabala būvniecībai savu meža gabalu bez atlīdzības un arī turpmāk to darīsim, tādēļ man ir ārkārtīgi neizprotami valsts, ministriju mēģinājumi izspiest kādu naudu vai kādus labumus uz sabiedrībai nepieciešamo objektu rēķina, tātad domei arī jānodrošina sabiedrībai savas kompetences ietvaros dažādi projekti, it sevišķi infrastruktūras gadījumā, vai arī sabiedrībai nepieciešami jautājumi, un Rīgas dome ar savu finansējumu to arī dara. Valsts šajā momentā grib iedzīvoties. Mēs nevaram apmainīt dažu skolu ēkas jau gadiem ilgi, kur Izglītības un zinātnes ministrija vai Valsts nekustamo īpašumu aģentūra nezin kāpēc pretojas.

— Tātad — kas notiks ar Saulesdārzu tālāk?

G.Bojārs: — Tātad, ja tas tiek nodots Rīgas domei, es ceru, ka bez atlīdzības, šo jautājumu izskatīs mūsu attiecīgās komitejas, turklāt domāju, ka Saulesdārza jautājums ir jāskata kontekstā ar visu Mežaparka attīstību.

— Bet šobrīd jūs sakāt — ja tiks, tātad pagaidām jūsu rīcībā nekāda dokumenta par to nav.

G.Bojārs: — Nē.

— Beidzot deputāti rīt lems par apbūves moratoriju un atbalstu vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādes atsākšanai, nosacīti. Apbūves moratorijs, cik saprotu, jau tiek aizstāts ar terminu “būvniecības ierobežošana”. Kādēļ tas tā?

G.Bojārs: — Tas ir juridisks termins, “moratorijs” — šāds termins latviešu valodā neeksistē, tādēļ tiek pieņemta šī terminoloģija — “būvniecības ierobežojumi”. Jāsaka, tas nav pilnīgs būvniecības aizliegums, bet tas nosaka ļoti precīzus kritērijus, pēc kādiem jāvadās saskaņojot, būvējot, atjaunojot, restaurējot vai nojaucot kādus objektus. Ir teritorijas, kurās ir aizliegta pilnīgi jebkāda būvniecība, ir teritorijas, kurās varbūt ir atjaunojamas vēsturiskās ēkas. Dokuments ir ļoti detalizēts, ļoti pamatīgi izstrādāts. Man ir lepnums, ka Rīgas domes speciālisti varēja šo darbu veikt, un tas tiks piedāvāts rītdien deputātiem balsošanai.

— Es saprotu, ka ļoti liela loma ir jau noslēgtiem līgumiem un jau sāktiem būvprojektiem. No tiem, protams, neviens pārtraukts netiks.

G.Bojārs: — Protams, tās ir civiltiesiskas attiecības, tās arī nes zināmu finansiālu atbildību, un par šiem noslēgtajiem līgumiem es personīgi arī nejūtu atbildību, un diez vai mēs būsim spējīgi šīs līgumattiecības pārtraukt bez ļoti nopietnām finansiālām sekām Rīgas domei.

— Bet jaunu projektu būvniecība varētu tikt sākta tikai pēc diviem gadiem, kad tiks pieņemts jaunais detalplānojums.

G.Bojārs: — Jā, tieši tā.

— Tikai pēc diviem gadiem un ne agrāk. Vai jums pašam nešķiet, ka viss šis process ir tomēr pārāk vēlu?

G.Bojārs: — Es piekrītu, vajadzēja ļoti stingrus kritērijus izstrādāt varbūt jau 90. gadu vidū, bez tam nekādā ziņā nedrīkst nobremzēt arī attīstību. Latviešu valodā nav tāda termina — tāda izsvērta attīstība, kur, rūpējoties par šo vēsturisko mantojumu, par ko mums visiem ir lepnums, ir jānodrošina arī zināma ekonomiskā aktivitāte, ir jāparūpējas par sociāliem faktoriem, ir jāparūpējas par transporta infrastruktūru. Šis darbs ir ļoti iekavēts, un šī sasaukuma dome to paveica gada laikā. Es domāju, tas ir liels sasniegums.

— Cerēsim, ka tas arī vienreiz nonāks līdz savam atrisinājumam. Kas tālāk notiks ar “Rīgas mājokli”? Zināms, ka šodien Zaļetajeva kunga vadītā komiteja izskata šo jautājumu. Iepriekš jūs teicāt, ka jums nav skaidras šīs aģentūras dibināšanas nelikumību juridiskās nianses, bet kas ir skaidrs šobrīd?

G.Bojārs: — Jā, šobrīd tiek piedāvāta savādāka koncepcija, es negribētu, pirms komiteja šo jautājumu nav izskatījusi, to tik detalizēti komentēt, taču domes juristi ir strādājuši ar ministra juristiem, saskaņojuši šos viedokļus, tiek saskaņoti viedokļi ar Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, es domāju, ka mēs domē varēsim pieņemt izsvērtu un precīzu mehānismu.

— Bet tas būs varbūt tikai pēc svētkiem.

G.Bojārs: — Tas varētu būt tikai pēc svētkiem, jo rīt mēs šādu jautājumu domes sēdes darba kārtībā nevarēsim ietvert, un šoreiz gribētos nodrošināt, lai šis jautājums precīzi atbilst esošajai likumdošanai.

— Vai šobrīd ir kas skaidrs par Vērmanes dārza turpmāko apsaimniekošanu?

G.Bojārs: — Šeit mēs atkal saduramies ar tām līgumsaistībām, ne vienmēr izsvērtām, ne vienmēr precīzām, kas ir noslēgtas pirms kāda laika, un te saduras sabiedrības intereses, Rīgas domes intereses ar investoru interesēm. Visas šīs intereses vajadzēja sakārtot, jau slēdzot šo līgumu, diemžēl tas netika izdarīts, mums notiek ļoti intensīvas pārrunas ar Vērmanes dārza īpašniekiem, ar apsaimniekotājiem. Varbūt, pirms mēs neesam nonākuši pie kādas vienošanās, nebūtu korekti šo lietu komentēt, es vienīgi gribētu atkal uzsvērt to, ka mums ir jārisina pietiekami bieži lietas, kas saistītas ar līgumattiecībām.

— Jūs esat jau diezgan bieži atkārtojis, ka cilvēki īsti neizprot, kas ir paredzēts Vecāķos, proti, šobrīd notiek kampaņa pret ieceri veidot vienotu atbalsta centru narkomāniem un viņu tuviniekiem. Vecāķos ir arī sporta nometnes projekts. Kas tad īsti tur būs un galvenais, kad tiks lemts par to?

G.Bojārs: — Par to lems deputāti. Es vienīgi gribētu visus brīdināt, ja šī kampaņa turpināsies, es nosaukšu tās prominentās personas, kas dzīvo Vecāķos. Man liekas, narkomānija ir vislielākā problēma, kas mums Rīgā eksistē, vispār mūsu sabiedrības lielākā problēma, kas diemžēl attīstās. Katra šī narkomāna, it sevišķi bērna narkomāna, atgriešana normālā sabiedrībā ir milzīgs sasniegums, un tas ietaupa milzīgus līdzekļus, tas dod labumu visai sabiedrībai. Es gribētu novēlēt tiem cilvēkiem, kas veic kampaņu pret šī centra radīšanu, vai tas atrodas Vecāķos vai kādā citā vietā, tas nebūtu būtiski, protesti vienalga būtu, es gribētu viņiem visiem novēlēt, lai viņu ģimenes, neraugoties uz viņu materiālo stāvokli, šī problēma nekad neskartu.

— Jūs tomēr negribat saukt vārdā šos patiesos iniciatorus.

G.Bojārs: — Es vēlreiz gribu teikt: ja šī kampaņa turpināsies, es viņus nosaukšu.

— Spodrības mēnesis, teju, teju tam jau jābeidzas. Varbūt jums ir ko teikt gan tiem, kas kaut ko dara, gan tiem, kas paspējuši atkal piecūkot iztīrīto?

G.Bojārs: — Jā, man ir ko teikt. Šogad ir paveikts ļoti liels darbs, ir iztīrīts viss Rīgas centrs un abi Daugavas krasti, kas netika darīts ļoti ilgu laiku. Ļoti aktīvi iesaistījās arī namu pārvaldes, arī citas Rīgas domes struktūrvienības, izmantojot iespēju ar 50 procentu atlaidi nodot Getliņos tādus lielgabarīta gružus. Un, man ir neliels šoks, ka tās vietas, kas tika sakoptas spodrības mēneša laikā, daudz kur jau ir piecūkotas, un tas nu ir mūsu iedzīvotāju, ne visu, protams, bet atsevišķu iedzīvotāju darbs. Es gribētu visiem atgādināt, ka šī sakopšana notiek par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Rīgas dome par to maksā konkrētu naudu, un es gribētu visu sabiedrību aicināt ievērot kārtību un tīrību, ar ko mēs visi lepojamies arī citu Eiropas pilsētu priekšā.

— Un, varbūt darba svētkus sagaidot, katram vēlreiz lieku reizi jāieskatās savā durvju priekšā, varbūt tur ko var izdarīt.

G.Bojārs: — Tieši tā, tas ir pats par sevi saprotams, es domāju, tas ir tikai loģiski — sakopt savu apkārtni un sakopt savu durvju priekšu, nomazgāt logus un ar cieņu izturēties pret mūsu pilsētu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā