ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrs - Eiropas Padomes Ministru komitejas sesijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2000., Nr. 171/172 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6168
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ārlietu ministrs:
— Eiropas Padomes Ministru komitejas sesijā
Runa 2000.gada 11.maijā Eiropas Padomes Ministru komitejas 107. sesijā, atbildot uz Krievijas Federācijas ārlietu ministra runu
Priekšsēdētāja kungs! Ģenerālsekretāra kungs! Dārgie kolēģi!
Atbildot uz mūsu godātā Krievijas kolēģa teikto, man jāsaka, ka starp viņa vērtējumu un patiesajiem apstākļiem ir diezgan liela plaisa. Latvijas pārstāvniecība kārtējo reizi būs gatava sniegt saviem kolēģiem informāciju par reālo situāciju, ja nepieciešams.
Plašākā perspektīvā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz neveiksmīgu tendenci, proti, aizvien biežākām un nopietnākām Krievijas un starptautiskās sabiedrības domstarpībām cilvēktiesību jomā. Paziņojumā, ko dzirdējām pirms mirkļa, mūsu Krievijas kolēģis par cilvēktiesību situāciju Latvijā atkārtoti pauda viedokli, kas neatbilst reālajai situācijai un starptautiskās sabiedrības novērtējumam.
Latvija ir konsekventi īstenojusi transparentu cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas politiku, vienlaicīgi uzturot ciešu dialogu ar starptautisko sabiedrību, it īpaši ar Eiropas Padomi un EDSO. Mēs nekad neesam noraidījuši šo organizāciju viedokli kā neatbilstošu pat tad, ja mūsu uzskats ir bijis citāds. Šāda kooperatīva pieeja ir bijusi Latvijas iekšējās integrācijas panākumu pamatkomponente, pat pēc piecdesmit gadus ilgušās okupācijas, ko īstenoja Krievijas priekštece Padomju Savienība, un ir palīdzējusi Latvijai iegūt kā Eiropas Savienības, tā NATO kandidātvalsts statusu.
Dialogs un sadarbība ir vienīgais veids, kā integrēties Eiropas demokrātiju saimē. Krievija var spēlēt svarīgu lomu Eiropā, arī cilvēktiesību jomā. Tomēr tas var notikt tikai tad, ja Krievija pati ieklausās un ņem vērā Eiropas viedokli.
Paldies!