• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2002. gada 18. aprīļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.2002., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61679-korupcijas-noversanas-un-apkarosanas-biroja-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojums Nr.176

Par importa pagaidu aizliegumu no Vācijas Federatīvās Republikas Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes

Vēl šajā numurā

30.04.2002., Nr. 65

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 18.04.2002.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Korupcijas jēdziens un likuma mērķis

(1) Korupcija šā likuma izpratnē ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.

(2) Šā likuma mērķis ir noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk — Birojs) tiesisko statusu un darbību, lai kompleksi risinātu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī lai kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.

 

2.pants. Biroja statuss

(1) Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.

(2) Birojam ir norēķinu konts Valsts kasē, savs zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu biroja nosaukumu.

 

 

II nodaļa

Biroja struktūra, amatpersonas un darbinieki

3.pants. Biroja struktūra un Biroja padome

(1) Biroja sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas. Biroja teritoriālajām nodaļām nav juridiskās personas statusa.

(2) Biroja priekšnieks, viņa vietnieks un Biroja centrālā aparāta nodaļu vadītāji ietilpst Biroja padomes sastāvā. Padomes uzdevumi ir šādi:

1) apstiprināt Biroja darbības plānu šajā likumā paredzēto funkciju izpildei;

2) apstiprināt Biroja centrālā aparāta struktūru un tā nolikumu;

3) pieņemt lēmumu par Biroja teritoriālo nodaļu izveidi, noteikt to darbības teritoriju un struktūru un apstiprināt to nolikumus;

4) izskatīt Biroja un attiecīgo ārvalstu dienestu sadarbības līgumu projektus;

5) izlemt jebkuru Biroja priekšnieka kompetencē esošu jautājumu, ja tā izskatīšanu Biroja padomē ir ierosinājis Biroja priekšnieks vai kāds no Biroja padomes locekļiem.

(3) Biroja padomes sēdes sasauc pēc Biroja priekšnieka vai Biroja padomes locekļa pieprasījuma. Padome lēmumus pieņem ar visu padomes locekļu balsu vairākumu.

 

4.pants. Biroja priekšnieks

(1) Biroja darbu vada Biroja priekšnieks. Biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.

(2) Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets var izsludināt atklātu konkursu. Par Biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko juridisko izglītību un uzkrājusi atbilstošu darba pieredzi;

4) nav sasniegusi likumā vecuma pensijas saņemšanai noteikto vecumu;

5) nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas) vai ir reabilitēta;

6) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

7) nav vai nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks.

(3) Biroja priekšnieks:

1) vada Biroja darbu;

2) ir atbildīgs par Birojam noteikto funkciju izpildi;

3) sasauc un vada Biroja padomes sēdes;

4) ir Biroja finansu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu;

5) atbilstoši finansējumam apstiprina Biroja centrālā aparāta un teritoriālo nodaļu darbinieku sarakstu (štatu sarakstu) un atbilstoši normatīvajiem aktiem nosaka viņu atalgojumu;

6) nosaka Biroja centrālā aparāta amatpersonu un darbinieku, kā arī teritoriālo nodaļu vadītāju pienākumus, tiesības un uzdevumus;

7) izskata fizisko un juridisko personu sūdzības par Biroja amatpersonu un darbinieku rīcību;

8) apbalvo Biroja amatpersonas un darbiniekus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

9) atbilstoši savai kompetencei slēdz sadarbības līgumus ar attiecīgiem ārvalstu dienestiem;

10) apstiprina Biroja darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus;

11) veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu;

12) nosaka Biroja saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, glabāšanas un iznīcināšanas kārtību;

13) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju, dod tiešus rīkojumus Biroja centrālā aparāta amatpersonām un darbiniekiem, kā arī teritoriālo nodaļu vadītājiem;

14) ne retāk kā reizi sešos mēnešos iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetam un Saeimai ziņojumu par Biroja darbību;

15) izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā Birojam nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu;

16) izlemj jautājumu par lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību.

(4) Biroja priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Biroja priekšnieka vietnieks.

 

5.pants. Biroja amatpersonas, to iecelšana amatā un atbrīvošana no amata

(1) Biroja amatpersonas, kas nodrošina Biroja funkciju izpildi un atbild par to, ir Biroja priekšnieks, viņa vietnieks, centrālā aparāta nodaļu un teritoriālo nodaļu vadītāji, izziņas izdarītāji un speciālisti.

(2) Biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Par Biroja amatpersonu nevar būt persona, kura neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(4) Biroja centrālā aparāta amatpersonas un teritoriālo nodaļu vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja priekšnieks.

(5) Biroja teritoriālo nodaļu amatpersonaspēcattiecīgās teritoriālās nodaļas vadītāja ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Biroja priekšnieks.

(6) Biroja amatpersonu no amata atbrīvo šādos gadījumos:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) persona ir ievēlēta vai iecelta citā amatā;

3) persona ir iesaistījusies politiskā organizācijā (partijā) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībā;

4) persona nespēj pildīt pienākumus veselības stāvokļa dēļ;

5) sakarā ar notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā;

6) par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas statusu;

7) par neatbilstību amatam.

(7) Lai izvērtētu šā panta sestās daļas 3., 4., 6. un 7.punktā minētos iemeslus Biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

(8) Ja pret Biroja amatpersonu kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai uzsākta kriminālvajāšana, Biroja priekšnieks atstādina to (Biroja priekšnieku — ģenerālprokurors) no amata pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(9) Ja šādi atstādināto Biroja amatpersonu tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā Biroja amatpersonai izmaksā atalgojumu par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita šajā likumā noteikta pamata.

 

6.pants. Biroja darbinieki, viņu pieņemšana darbā un atlaišana no darba

(1) Biroja darbinieku darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Par Biroja darbinieku nevar būt persona, kura neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(3) Biroja centrālā aparāta darbiniekus pieņem darbā un atlaiž no darba Biroja priekšnieks.

(4) Biroja teritoriālo nodaļu darbiniekus pēc attiecīgās teritoriālās nodaļas vadītāja ieteikuma pieņem darbā un atlaiž no darba Biroja priekšnieks.

 

 

III nodaļa

Biroja kompetence

7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā

(1) Birojs korupcijas novēršanā veic šādas funkcijas:

1) izstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, kuru apstiprina Ministru kabinets;

2) koordinē valsts programmā minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi;

3) kontrolē likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;

4) sagatavo un koordinē ārvalstu un starptautisko institūciju finansu palīdzības projektus;

5) atbilstoši savai kompetencei pārbauda sūdzības un iesniegumus, kā arī veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes;

6) apkopo un analizē informāciju par veiktajām pārbaudēm, valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu;

7) analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumus, iesniedz attiecīgajai ministrijai un Valsts civildienesta pārvaldei priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai;

8) izstrādā metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā;

9) apkopo un analizē citu valstu pieredzi korupcijas novēršanā un apkarošanā;

10) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai;

11) veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi;

12) izglīto sabiedrību tiesību un ētikas jomā;

13) informē sabiedrību par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanai un apkarošanai;

14) izstrādā un ievieš sabiedrisko attiecību stratēģiju.

(2) Pēc Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes pieprasījuma sniedz informāciju un priekšlikumus par korupcijas novēršanas jautājumiem.

 

8.pants. Biroja funkcijas korupcijas apkarošanā

(1) Birojs korupcijas apkarošanā pilda šādas funkcijas:

1) likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā;

2) veic izziņu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

(2) Ar likumu noteiktajiem citiem operatīvās darbības subjektiem ir pienākums pēc Biroja pieprasījuma nodrošināt Biroja funkciju izpildei nepieciešamo operatīvās darbības pasākumu veikšanu sevišķajā veidā.

 

9.pants. Biroja funkcijas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē

Birojs, kontrolējot politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi, veic šādas funkcijas:

1) kontrolē Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi;

2) likumā noteiktajos gadījumos sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus;

3) veic izziņu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, ja tie saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu un ja saskaņā ar likumu tie nav valsts drošības iestāžu kompetencē;

4) atbilstoši savai kompetencei pārbauda sūdzības un iesniegumus, kā arī veic Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes;

5) apkopo un analizē sagatavoto informāciju par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību iesniegtajām finansiālās darbības deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu;

6) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai;

7) veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi;

8) izglīto sabiedrību politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas jomā;

9) informē sabiedrību par atklātajiem politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem to novēršanai.

 

10.pants. Biroja amatpersonu tiesības

(1) Biroja amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības:

1) izdarīt izziņu Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā;

2) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgos nodarījumus korupcijas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas jomā;

3) sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir piekritīga Birojam;

4) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma;

5) ar ģenerālprokurora starpniecību pieprasīt un saņemt bez maksas no kredītiestādēm informāciju, kas nepieciešama krimināllietā;

6) brīvi iepazīties ar reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības;

7) iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Biroja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks;

8) ja personas rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, izteikt personai brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;

9) uzrādot dienesta apliecību, brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām un fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas nedzīvojamās telpas;

10) ja nepieciešams, korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkciju izpildei bez atlīdzības izmantot valsts iestādēm, valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un valsts organizācijām, bet izņēmuma gadījumos arī citām personām piederošos sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļus. Izdevumus par citām personām piederošo sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļu izmantošanu atlīdzina, ja īpašnieks to pieprasa;

11) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām vai privātpersonām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un starptautisko organizāciju pārstāvniecību transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādē, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;

12) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus pašaizsardzībai, lietot ieročus un speciālos līdzekļus atbilstoši likuma “Par policiju” prasībām;

13) izsaukt uz Biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu, bet, ja šī persona pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;

14) prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē Biroja amatpersonu un darbinieku pilnvaru izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus;

15) pildot korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkcijas, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;

16) izsludināt un izmaksāt atlīdzību par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas aizturēšanā.

 

11.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku pienākums

(1) Biroja amatpersonas un darbinieka pienākums ir apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata vai darba pienākumus, lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto Biroja funkciju pienācīgu izpildi.

(2) Šā likuma 7., 8. un 9.pantā minēto funkciju pildīšanai Birojs sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un ārvalstu institūcijām.

 

 

IV nodaļa

Biroja amatpersonu un darbinieku

tiesiskā aizsardzība, sociālās garantijas un atbildība

12.pants. Biroja amatpersonu tiesiskā aizsardzība un neatkarības garantijas

(1) Biroja amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligāti. Biroja amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās tai, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumu.

(2) Biroja amatpersona neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas atbilstoši amata pilnvarām nodarīts likumpārkāpējam, kurš aizturēšanas brīdī nepakļaujas vai pretojas.

(3) Bez ģenerālprokurora piekrišanas Biroja amatpersona valsts teritorijā nav saucama pie kriminālatbildības, to nedrīkst pakļaut aizturēšanai (arī administratīvajai aizturēšanai), kratīšanai, piespiedu atvešanai; kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas Biroja amatpersonas dzīvojamās vai dienesta telpas, personiskie vai dienesta transportlīdzekļi. Kriminālprocesuālie ierobežojumi uz šīm amatpersonām nav attiecināmi gadījumos, ja tās ir notvertas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko 24 stundu laikā informē ģenerālprokuroru un Biroja priekšnieku.

 

13.pants. Ierobežojumi Biroja amatpersonām

(1) Biroja amatpersonu ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus, kā arī citus ar tiem saistītos ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(2) Līdztekus šā panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem uz Biroja amatpersonu attiecas šādi papildu ierobežojumi:

1) aizliegts piedalīties politisko organizāciju (partiju) un to apvienību darbībā;

2) aizliegts organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos.

 

14.pants. Biroja amatpersonu atalgojums

Biroja amatpersonu atalgojumu nosaka Ministru kabinets.

 

15.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku sociālās garantijas

(1) Biroja amatpersona un darbinieks ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Zaudējumi, kas nodarīti Biroja amatpersonas vai darbinieka, vai viņa radinieku mantai sakarā ar Biroja amatpersonas vai darbinieka profesionālo darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta.

(3) Kārtību, kādā Biroja amatpersona un darbinieks iesniedz Biroja priekšniekam pieteikumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai, un kārtību, kādā pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

16.pants. Pabalsts Biroja amatpersonas un darbinieka ievainojuma, Biroja amatpersonas vai darbinieka, vai ģimenes locekļa nāves gadījumā

(1) Ja Biroja amatpersona vai darbinieks, pildot amata vai darba pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata vai darba pienākumus, viņš saņem vienreizēju pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ievērojot amata vai darba pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi, ko nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.

(2) Biroja amatpersonas vai darbinieka nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu mēnešalgas apmērā. Ja Biroja amatpersona vai darbinieks gājis bojā, pildot amata vai darba pienākumus, viņu apbedī par valsts līdzekļiem un viņa ģimene papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām saņem vienreizēju pabalstu desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā.

(3) Biroja amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

 

17.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

Biroja amatpersona un darbinieks bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir Biroja amatpersonas vai darbinieki, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

 

18.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata vai atlaišanu no darba

Biroja amatpersona un darbinieks saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja Birojs ar viņu izbeidz darba attiecības sakarā ar Biroja vai amata likvidāciju vai darbinieku skaita samazināšanu Birojā.

 

19.pants. Piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu

Biroja amatpersona un darbinieks saņem piemaksu pie mēnešalgas par prombūtnē esošas Biroja amatpersonas vai darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanu un vakanta Biroja amatpersonas vai darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata vai darba pienākumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

 

20.pants. Piemaksa par amata vai darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos un piemaksa par izdienu

Biroja amatpersona un darbinieks saņem piemaksu pie mēnešalgas par amata vai darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos un piemaksu par izdienu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

 

21.pants. Kvalifikācijas celšana un mācību izdevumu segšana

(1) Biroja priekšnieks nodrošina iespēju Biroja amatpersonām un darbiniekiem celt kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas triju gadu laikā, saglabājot viņiem mēnešalgu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2) Biroja amatpersonu un darbinieku kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Biroja amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata vai darba pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata vai darba pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, Birojs sedz pusi no mācību gada maksas.

(4) Biroja amatpersona vai darbinieks, kuru atbrīvo no amata vai atlaiž no darba Birojā pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nostrādājis Birojā mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā to mācību gada maksas daļu, kuru segusi iestāde.

 

22.pants. Ikgadējais atvaļinājums

(1) Biroja amatpersonai un darbiniekam katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums Biroja amatpersonai ir piecas kalendāra nedēļas, bet Biroja darbiniekam — četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir Biroja amatpersonai un darbiniekam, kurš Birojā nepārtraukti nostrādājis vismaz sešus mēnešus.

(3) Biroja amatpersona un darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(4) Biroja amatpersonām un darbiniekiem piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

 

23.pants. Mācību atvaļinājums

(1) Biroja amatpersonai un darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata vai darba pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata vai darba pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darbdienām, saglabājot mēnešalgu.

(2) Ja Biroja amatpersonai un darbiniekam tas nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, viņam var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darbdienām semestru pārbaudījumu kārtošanai.

 

24.pants. Atvaļinājums bez atalgojuma saglabāšanas

Ja Biroja amatpersonai un darbiniekam ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, viņam piešķir atvaļinājumu bez atalgojuma saglabāšanas.

 

25.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku atbildība par informācijas izpaušanu

(1) Biroja amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot amata vai darba pienākumus, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus. Minētais informācijas neizpaušanas pienākums saglabājas arī pēc darba attiecību izbeigšanas.

(2) Biroja amatpersonas un darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanu un par zaudējumiem, kas tā rezultātā nodarīti trešajām personām.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2002.gada 1.maijā.

2. Ar 2002.gada 1.maiju tiek veikti organizatoriskie pasākumi Biroja darbības uzsākšanai.

3. Ar 2002.gada 1.jūliju Birojs veic šādas funkcijas:

1) korupcijas novēršanā — šā likuma 7.pantā noteiktās funkcijas, izņemot tās, kas paredzētas panta pirmās daļas 3. un 6.punktā;

2) korupcijas apkarošanā — izziņu un operatīvo darbību atbilstoši savai kompetencei;

3) politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli.

4. Ar 2002.gada 1.augustu Birojs veic šajā likumā noteiktās funkcijas pilnā apjomā.

5. Institūcijas, kuru kompetencē ietilpa korupcijas novēršanas un apkarošanas funkcijas, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroles funkcijas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, turpina veikt minētās funkcijas līdz laikam, kad tās pārņem Birojs.

6. Ministru kabinets triju mēnešu laikā izdod šajā likumā minētos Ministru kabineta noteikumus.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 18.aprīlī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 30.aprīlī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.maiju.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!