Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim šīsdienas sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Iebildumu nav.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izņemt no darba kārtības likumprojektus “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” un iekļaut minētos likumprojektus darba kārtībā pēc Ārlietu komisijas virzītā likumprojekta “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņa un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu” izskatīšanas pirmajā lasījumā. Nav iebildumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījums Valsts civildienesta likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Iebildumu nav.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai lūdzu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Imants Burvis — vēlas runāt “pret”... vai “par”. “Par”. Lūdzu!

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Cienītās dāmas un godātie kungi deputāti! Pilnīgi atbalstot grozījumu Valsts civildienesta likumā nepieciešamību un pilnībā atbalstot šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijā, bet, ņemot vērā masu medijos izskanējušo informāciju par Dzintras Hiršas aiziešanu no amata un Latvijas politiķu pirmsvēlēšanu gandrīz vai patiesās rūpes par stingra kursa ieturēšanu latviešu valodas ieviešanai Latvijā, ierosinu šī likuma ietvaros akceptēt arī Dzintras Hiršas aiziešanu no amata un vienlaicīgi šajā amatā valdošās koalīcijas vārdā ieteikt Borisu Cileviču, kurš jūsu noteiktā budžeta ietvaros rūpēsies par latviešu valodu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. “Pret” runāt neviens nevēlas. Iebildumu par likumprojekta nodošanu komisijām nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Golubova, Tolmačova, Plinera, Mitrofanova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, cienījamais Prezidij! Es aicinātu cienījamos kolēģus arī no vairākuma frakcijām atbalstīt un nepieļaut tādu teoriju tā, kā to ir iesniegusi opozīcija, it sevišķi frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, tad nenosūtīt šo priekšlikumu uz komisijām tālākai izstrādei. Tas ir vecais un labais jautājums par sertifikātiem. Un vienmēr mums rodas viens mazs jautājums, ko darīt tālāk. Kaut kad oktobra mēnesī kārtējo reizi sertifikātu darbība... privatizācijas sertifikātu darbība tiks apturēta. Diemžēl mūsu cerības, to loloja arī Tautsaimniecības komisija, ka mēs ar “Latvijas kuģniecības” privatizāciju varēsim atprečot lielāko daļu sertifikātu daudzuma, nav piepildījušās. Ir kaut kur aptuveni atprečota viena piektā daļa. Līdz ar to sabiedrībai uz rokām vēl ir aptuveni 13 miljoni sertifikātu. Protams, mēs varam iziet ar teoriju, ka šinī brīdī mēs šo jautājumu nesākam diskutēt, bet mēģināsim to darīt kaut kad septembrī vai augustā — īsi pirms vēlēšanām, un tas varētu būt, protams, patīkams trumpis vienā vai otrā rokā, bet es domāju, ka mums labāk sākt atklātu diskusiju komisijā, lai tas mierīgi iet apritē, lai nebūtu kaut kādi nevajadzīgi sasprindzinājumi septembrī vai oktobrī, jo trīs mēnešus pirms sertifikātu darbības beigšanas ar tiem arī darbība tiek pārtraukta.

Līdz ar to es aicinātu mūsu priekšlikumu nosūtīt uz Tautsaimniecības komisiju un atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 8, atturas — 40. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1998. gada 17. jūlija Romas starptautiskās krimināltiesas statūtiem” nodot Ārlietu komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Gribēju izteikt vēl divus papildu apsvērumus, kāpēc būtu jāatbalsta šis likumprojekts.

Baltijas asamblejas ietvaros un arī Eiropā faktiski Latvija ir viens no starptautiskās krimināltiesas idejas iniciatoriem un virzītājiem. Un, atklāti runājot, tas, ka mēs četru gadu laikā nebijām spējīgi savlaicīgi pieņemt šo likumu, ir mūsu neizdarības rezultāts. Tāda kavēšanās nenāk par labu Latvijas prestižam. Bet no tā izriet arī nākamais aspekts. Apzinoties to, ka padomju represīvais VDK aparāts viss kopumā bija genocīda ierocis, kuru tagad varēs izskatīt arī starptautiskajā tiesā, pret Latvijas tautu, mēs līdz šim nemācējām pacelt šo problēmu starptautiskā līmenī un tas ļoti labi bija saredzams kaut vai Fartuha tiesā, ka daudziem bija tīri cilvēciski žēl vecu, slimu cilvēku, bet nespēja izprast VDK sistēmas revanša iespēju briesmas.

Šobrīd Latvijā, sevišķi Rīgā, jau skaidri ir saredzams kompartijas VDK revanša mēģinājums. Notiek pseidozinātniskas manipulācijas ar kvazizinātniskiem Satversmes projektiem. Domāju, ka pat hipotētiska iespēja nonākt starptautiskās krimināltiesas izskatīšanas procesā par piedalīšanos VDK genocīda sistēmas veidošanā jau ierobežos VDK pakalpiņu dedzīgumu Latvijas demokrātiskas parlamentāras sistēmas graušanā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, Prezidij, labrīt, cienījamie kolēģi! 7. Saeimas laikā bezgala tiek grozīts Latvijas Administratīvais kodekss. Vienmēr mūsu ierēdņi izsakās, ka Latvijā likumi ir pilnīgi, labi un pareizi, bet tie netiek ievēroti un izpildīti. Rodas arī jautājums — kāpēc ministrijās nevarot, negribot vai neprotot, izpildot to vai citu likumu pie varbūtības, un it īpaši, ja ir pie varas, mēģina pieskaņot šo likumu kāda resursa bezdarbības slēpšanai? Šajā gadījumā ir Aizsardzības ministrija. Tātad kāpēc neizskata jautājumu, kāpēc tad kareivji negrib dienēt armijā un kas tad notiek armijā. Toties ierēdnim, kuram ir statuss kaut kur vidusskolas direktora līmenī vai drusciņ augstāks, vēlas piešķirt tiesības, kuras ir dotas vienīgi tiesnesim: viņš var tiesāt un noteikt to vai citu sodu un kā to uzlikt, un kāpēc tas ir jāuzliek. Un, ja tagad mēs paskatāmies mūsu armijā, nepilni 6 tūkstoši cilvēku — ļoti liels štats štābos, arī pašā Aizsardzības ministrijā virsnieku un ierēdņu. 10 gadu garumā kas tad ir noticis armijā? Vai ir ievesta elementāra kārtība, un vai armijā viss tas notiek tā, kā armijā ir jānotiek? Un vai tas notiek tā, kā tas notika 20.—30.gadu armijā? Diemžēl tas tā nenotiek! Un arī necik dienas atpakaļ jūs redzējāt tiesas prāvu, kur 15 cilvēki jaunu puisīti paņēma, nosita. Vai uz to tiesas prāvu bija ieradušies tie virsnieki, kas komandē šo daļu, un vai bija pārstāvji no ministrijas vai pats ministrs? Diemžēl nebija. Un tas viss sods bija tāds smieklīgs. Tātad cilvēka vērtība armijā ir novērtēta kā kaut kāds nieks. Nosit mierīgi cilvēku, nu, iedod tur nosacīti pāris gadu, un ar to viss nobeidzas! Jūs atceraties, 7.Saeimas laikā cik ir aizgājis zaldātu bojā? Diemžēl Latvijā nav notikušas karadarbības, nav notikuši kaut kādi īpaši atgadījumi, kas saistīti ar tehniku, bet cilvēki tika iznīcināti. Un kāpēc? Tāpēc, ka nav kārtības! Tās nebija, un, ja tā turpmāk arī turpināsies, tās arī nebūs! Un kādu var kārtību prasīt armijā, ja pāris dienas iepriekš parādīja vienu televīzijas šovu, kur mūsu mierīgie kareivji dzēra kafejnīcā alkoholiskos dzērienus? Un to rāda televīzijā! Varbūt jau tādu parādību arī vajag parādīt. Nu, bet es jums teikšu, jau arī mūsu komandējošais sastāvs pārāk neatšķiras. Ja jau var mierīgi uzlējumu no alkoholiskiem dzērieniem, kur iemērc iekšā skaistu dāmu zeķi, izlietot un to demonstrēt televīzijas kameras priekšā, ko tad var gaidīt, ko darīs kareivji?

Cienījamie kolēģi! Dot katram resoram tiesības sodīt, uzlikt sodus un veikt visu pārējo darbību, kas ir nodota tikai tiesu varai, prokuratūrai, mēs nevaram. Mēs nevaram devalvēt galvenos likumus un iet uz kaut kādiem pieprasījumiem tiem resoriem, kuri negrib strādāt. Un, lai kaut kādā veidā noslēptu savu bezdarbību, tad viņi pieprasa izmaiņas likumdošanā. To nevar pieļaut! Un armijā, es jums pateikšu, arī kuģa noslīkšana pie Zviedrijas krastiem, arī tur nekas nebija izmeklēts, tā nobeidzās tā lieta. Protams, var atcerēties arī citus humoristiskus jautājumus, kas notika starp Latvijas un Igaunijas virsniekiem, kur Eiropā tur ņirdza un smējās. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, šīs izmaiņas nevar pieļaut! Tāpēc ir prokuratūra, tāpēc ir tiesa, un tādu izmaiņu Administratīvo pārkāpumu kodeksā mēs izmainīt nevaram. Tāpēc es aicinu neatbalstīt Ministru kabineta ierosināto priekšlikumu, kurš neatbilst patiesībai un vēl vairāk izkropļo mūsu likumdošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sokolovska, Mitrofanova, Bekasova, Rastopirkina un Golubova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" vēlas runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Deviņdesmito gadu sākumā valdošā elite pieņēma likumus par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Tādējādi visā valstī bija denacionalizētas ap 10 000 dzīvojamo māju. Tas ir apmēram 75 000 dzīvokļu, kuros dzīvo vairāk nekā 200 000 cilvēku. Ar šo likumu pieņemšanu Augstākās padomes deputāti ir atņēmuši katrai no šīm 75 000 ģimenēm iespēju privatizēt savu dzīvokli. Tas nozīmē, ka katrai no viņām bija atņemti ap 10—15 tūkstoši dolāru. Īrniekus toreiz mierināja: "No, ko jūs uztraucaties, jūs dzīvosiet šajos dzīvokļos neierobežoti ilgi. Un turklāt īres maksa tajos namos būs tāda pati kā pašvaldības mājās."

Bet pagājušā gada jūnijā jūs, valdošās koalīcijas partijas "Latvijas ceļš", Tautas partija, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, nobalsojāt par grozījumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Šie grozījumi paredz, ka īres maksa denacionalizētajos namos strauji pieaugs un no 2005.gada tā būs pavisam atbrīvota. Tas nozīmē, ka namīpašnieks jebkuru īrnieku ar vecu īres līgumu varēs izlikt no dzīvokļa, neierobežoti paaugstinot īres maksu. Sakiet, lūdzu, cienījamie kolēģi, kur jūs liksiet šos uz ielas izliktos cilvēkus? Tie ir jūsu vēlētāji. Ko jūs atbildēsiet, kad viņi atnāks pie jums uz pieņemšanu?

Es nesen iepazinos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto mājokļu attīstības programmu. Tā man atgādināja garšīgu un veselīgu ēdienu grāmatu. Viss tur uzrakstīts pareizi, bet pēc būtības tas ir piemineklis valdošās koalīcijas nerealizētajiem projektiem. Jūsu valdīšanas laikā nekas netika izdarīts, lai kaut kādā veidā atrisinātu šo problēmu. Bet, no otras puses, jūs pieņemat tādus grozījumus, kas ļoti būtiski pazeminās šo īrnieku dzīves līmeni, un rezultātā daudzi no viņiem var palikt bez jumta virs galvas.

Cienījamie kolēģi! Nekad nav par vēlu labot savas kļūdas. Jums arī tagad ir visas iespējas nobalsot par mūsu frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu. Es ļoti ceru, ka nākamā valdība sāks realizēt palīdzības programmu denacionalizēto namu īrniekiem. Bet tam būs vajadzīgs laiks. Tāpēc mēs piedāvājam neatbrīvot īres maksu līdz 2010.gadam. Un pagarināt izlikšanas moratoriju kapitālremonta gadījumā no 7 līdz 12 gadiem.

Cienījamie kolēģi! Pirms jūs balsosiet, lūdzu nopietni padomāt par to, ko jūs atbildēsiet saviem denacionalizētajos namos dzīvojošajiem vēlētājiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 4, atturas — 47. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociāldemokrātu savienības un Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu iesniegumu ar lūgumu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības 28.darba kārtības jautājumu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ostām"".

"Par" vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ostām"" iesniedzis vienotā paketē ar likumprojektu "Jūras kodekss", lai precizētu kārtību, kādā tiek veikts kuģa arests un kuģa aizturēšana. Nav pamatota šā likumprojekta izskatīšana pirms Jūras kodeksa pieņemšanas, jo Jūras kodekss paredz daudz vairāk un precīzākus nosacījumus, lai varētu kuģi arestēt, nekā līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr. 168 "Latvijas jūrniecības noteikumu Jūras kodekss". Un tāpēc man būtu priekšlikums šodien no darba kārtības šo jautājumu izņemt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile runās pret.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ļoti rūpīgi gatavojusi šo likumprojektu, un jebkuram deputātam bija tiesības iesniegt savus priekšlikumus. Manuprāt, nav lietderīgi izslēgt šo likumprojektu no dienas kārtības, it sevišķi tāpēc, ka šeit ir iekļautas arī normas par atlīdzību īpašniekiem, kuriem ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet kuriem absolūti nekāda atlīdzība netiek dota par neatgūto zemi un kuriem tiek vienīgi prasīts zemes nodoklis lielos apmēros no Ostas pārvaldes. Un šos jautājumus mēs esam komisijā sakārtojuši, un šodien vajadzētu pieņemt galīgo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu grupas ierosinājumu — izslēgt no darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ostām"". Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 20, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Deputāti Arnis Kalniņš, Valdis Lauskis, Viola Lāzo, Gunārs Freimanis, Oskars Grīgs, Jānis Čevers, Leons Bojārs, Imants Stirāns, Aija Barča un Helēna Soldatjonoka ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu — lēmuma projektu "Par akciju sabiedrības "Rīgas siltums" akcijām".

Deputāts Imants Burvis vēlas izteikt iebildumu par šī lēmumprojekta izskatīšanu šīs dienas sēdes laikā. Jūsu rīcībā viena minūte.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Izskatās, ka Bojāra partija savā vēlmē piekļūt pie "Rīgas siltuma" privatizācijas nolēmusi kļūt smieklīga. Pirmajā piegājienā atdodiet visu, otrajā piegājienā — dodiet pusi, trešajā — vismaz ceturto daļu. Acīmredzot nākamajā reizē ar izstieptu roku viņi šeit stāvēs un lūgsies — iedodiet vismaz kaut ko. Pagājušajā svētdienā Bojāra kungs paškritiski televīzijā atzinās, ka sācis domāt vispār tikai no 60 gadu vecuma, pie tam uzreiz nosliecoties uz marasmu. Tā būtībā jau būtu Bojāra kunga problēma, bet tas, ka ar savas partijas palīdzību viņš maniakāli raujas pie iespējām privatizēt "Rīgas siltumu", līdz ar to iedarbinot iespējamo "Latvenergo" privatizāciju, tas vairāk nav viņa ģimenes jautājums. Jo tas ļoti dārgi izmaksās, var izmaksāt rīdziniekiem un arī visai tautai. Ceru, ka tauta redz šo neatbilstību starp Bojāra partijas programmu un tās rīcību. Es jūs lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Tālāk mums jālemj par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Par vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Es ierosinu šo lēmuma projektu virzīt Tautsaimniecības komisijai pēc tam, ja viss labvēlīgi ies, un sekojošu apsvērumu pēc. Lai nebūtu dezinformācijas no tikko dzirdētā un teiktā. Kā jūs zināt, jau 1999.gadā Rīgas dome lūdza 2% akciju, lai no tām, kas ir Privatizācijas aģentūras valdījumā, nodotu Rīgas domei. Tātad būtu 49% vietā 51%. Tātad būtu kontrolpakete. Šobrīd arī Rīgas dome vērsās pie Ministru kabineta par šo 2% akciju nodošanu, lai varētu vēl stabilāk veidot "Rīgas siltuma" tālāko politiku. Diemžēl no ekonomikas ministra bija atbilde Rīgas domei — ja jums šos 2% vajag, tad pērciet no privātā akciju turētāja, šajā gadījumā Baltijas Tranzītbankas, kurai pieder 2% akciju no "Rīgas siltuma". Tāpēc visai dīvaina ir šī attieksme, pirmkārt.

Otrkārt, divus mēnešus atpakaļ bija ļoti labi saviļņojumi par statūtu maiņu "Rīgas siltumā" un citām aktivitātēm, un bija pilnīgi pamatotas šaubas, ka dažs centās tieši iet uz šī "Rīgas siltuma" privatizāciju, nevis otrādi. Jo šeit šie raksti, kas tika saņemti Rīgas domē no ekonomikas ministra, mēs zinām, ka arī ekonomikas ministrs kādreiz ļoti centās "Latvenergo" privatizēt. Tikai tautas izteiktais viedoklis neļāva šo procedūru darīt. Tāpēc ar saimnieciskiem jautājumiem Saeimā tiešām nav jānodarbojas. Bet šinī gadījumā mēs rosinātu Ministru kabinetu, lai "Rīgas siltumu", kas apgādā 600 tūkstošus patērētāju Rīgā ar stabiliem četru gadu nemainīgiem tarifiem, un nemainīgiem tarifiem pēc prognozes vēl līdz 2004.gadam, es domāju, ka šo modeli vajag attīstīt, vēl vairāk iedrošināt to "Rīgas siltuma" kontrolpaketi, lai iedzīvotājiem, Rīgas iedzīvotājiem, būtu stabils šis pakalpojums, stabils un par pietiekami zemu cenu, kā tas ir šobrīd. Tāpēc mūsu priekšlikums ir nākt palīgā Saeimai, Tautsaimniecības komisijai šo saimniecisko jautājumu, kas ir būtisks, protams, atrisināt, un būs mūsu lietas sakārtotas vēl labāk, nekā tas ir šobrīd. Tāds ir mūsu viedoklis šajā jautājumā.

Bet kas izsaka šaubas, ka ar to ķersies klāt pie "Rīgas siltuma" privatizācijas, tad es domāju, ka tur ir kaut kādas halucinācijas vienkārši.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 38, atturas — 19. Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 23, atturas — 36. Lēmuma projekts netiks izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Smaidas Gļazeres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, cienījamie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministres priekšlikumus par trīs tiesnešu amata kandidātiem.

Un pirmais lēmuma projekts ir sagatavots, kurā ir priekšlikums apstiprināt Smaidu Gļazeri par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Komisijai bija iespēja uzklausīt minēto apgabaltiesas tiesneša amata kandidāti, un komisija ar pārliecinošu balsu vairākumu, aizklāti balsojot, ar 7 pret 1 atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Smaidas Gļazeres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Ingunas Pinnes apstiprināšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tiesnese Inguna Pinne strādā tiesneša amatā jau kopš 1992. gada. Tajā laikā tiesnesi ievēlēja amatā uz desmit gadiem, līdz ar to pilnvaru termiņš viņai beidzas šā gada 5. maijā.

Tieslietu ministrija ir atbalstījusi ieteikumu un iesaka apstiprināt Ingunu Pinni par Valkas rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ingunas Pinnes apstiprināšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 2, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Ineses Siliņevičas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija izskatīja arī šo tieslietu ministres priekšlikumu — tātad šī kandidatūra stājas pirmo reizi tiesneša amatā. Līdz ar to lēmuma projekts ir nevis par apstiprināšanu, bet gan par iecelšanu. Un nākamās tiesneses darba pieredze liecina par diezgan plašu zināšanu loku par tiesas darbu. To jūs varat apskatīties pievienotajos dokumentos, gan Kvalifikācijas kolēģijas, gan arī minētajos raksturojumos ir pozitīvas atsauksmes. Līdz ar to tieslietu ministre iesaka atbalstīt šo lēmuma projektu par Ineses Siliņevičas apstiprināšanu... es atvainojos, iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ineses Siliņevičas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi"! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Helēnas Soldatjonokas, Jāņa Čevera, Valda Lauska, Violas Lāzo, Jāņa Ādamsona, Leona Bojāra, Aijas Barčas un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi".

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Helēnas Soldatjonokas, Jāņa Čevera, Valda Lauska, Violas Lāzo, Jāņa Ādamsona, Leona Bojāra, Aijas Barčas un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi", atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Labrīt, cienītie kolēģi! Tā ir sagadījies, ka es Saeimā esmu vienīgais veterinārmedicīnas speciālists, un tādēļ varbūt lai jūs neizbrīna jautājums par to, ka es pievēršu tik lielu vērību pārtikas apritei un šim likumam. Jāsaka, ka šoreiz runa nav par pozīciju vai opozīciju. Šoreiz runa ir par cilvēku veselību, par veselībai nekaitīgu pārtiku. Un šādā sakarībā es ļoti labi izprotu tos lielos uzdevumus, kas uzlikti Pārtikas un veterinārajam dienestam, un ar tikpat lielu neizpratni ir tas, kādēļ valdība un Zemkopības ministrija nedod iespēju šim dienestam strādāt un pildīt viņam uzliktos pienākumus. Un jautājums ir par to, ka Ministru kabineta noteikumu, kas paredz, kādā kārtībā atzīt un reģistrēt pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, vecā kārtība beidza darboties 31.martā, un šajā laikā vajadzēja būt jaunajiem kabineta noteikumiem, bet tie joprojām nav izstrādāti. Un ne tikai nav izstrādāti, bet nav arī iesniegts priekšlikums, lai pagarinātu veco noteikumu darbības laiku. Un tādā sakarībā pašreiz Pārtikas un veterinārais dienests šīs savas funkcijas nevar veikt, jo nav tiesiska pamata šo funkciju veikšanai. Nupat parādās arī ziņas par to, ka republikā ienāk modificēta pārtika, kura Amerikā ir tāda atzīta, bet pie mums, kaut likums paredz, ka tā ir jāapzīmē veikalos, šis darbs netiek darīts. Un Pārtikas un veterinārais dienests aizbildinās ar to, ka, lūk, neesot Ministru kabineta noteikumu, kas noteiktu, kādā kārtībā šī pārtika ir jākontrolē un jāatzīmē. Tai pašā laikā es gribētu teikt, ka arī Zemkopības ministrija nav strādājusi pietiekami centīgi, ja jau pagājušā gadā pieņemtais likums par pārtikas uzraudzības apriti paredzēja, ka ar 31.martu ir jābūt jauniem Ministru kabineta noteikumiem, tad tikai 28.martā Zemkopības ministrija iesniedza šo noteikumu projektu Ministru kabinetam, un, protams, noraidot to, tiek nojaukts viss darba ritms.

Es domāju, ka, noraidot šo priekšlikumu, mēs izdarīsim sliktu mūsu republikas iedzīvotājiem tajā ziņā, ka nebūs drošības par pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atbilstību. Un tādēļ lūdzu jūs šoreiz nomest pie malas to skatu, kas ir pozīcija vai opozīcija, un atbalstīt pieprasījuma tālākvirzību, jo uzskatu, ka tas tikai nāks par labu mūsu iedzīvotājiem.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, ka iedzīvotājus un ārējo pozīciju deputātus nepārsteidza pozīcijas deputātu darbība, kura ir vērsta pret iedzīvotāju labklājību un Latvijas Republikas iedzīvotāju veselību. Jūs redzējāt dienu iepriekš, ka pieci ierēdņi Požarnova vadībā mierīgi dalīja 820 miljonus latu Labklājības ministrijas budžetu. Un kur tad tā dalīšana ir novedusi mūsu medicīnas aprūpi? Diemžēl strupceļā un nezināšanā, kas tad tālāk būs. Jūs, protams, nezināt, kā dzīvo tie 600 000 pensionāru, jūs neredzat, kā velk dzīvību140 000 invalīdi , jūs negribat redzēt un dzirdēt, kādā veidā Latvijā ieved nezināmas izcelsmes produktus. Tas ir oficiālā dokumentā, un par 2000. gadu viņi norāda: nezināmas izcelsmes piens un piena produkti ievesti 87 000 tonnas, cūkgaļa — 15 000 tonnas, olas — 38 miljoni, putnu gaļa — 1180 tonnas, liellopu gaļa — 600 tonnas.

Kas attiecas uz liellopu gaļu, it sevišķi 1999.gadā, tad Latvijā tā nezināmās izcelsmes tika ievests 14 000 tonnas.

Cienījamie kolēģi! Kas visu šo masu ir kontrolējis? Kā tā ir ienākusi Latvijā? Kas ir uzraudzījis tās kvalitāti, noteicis, un kāda daļa mūsu slavenajai Zemkopības ministrijai, lai tādas nejēdzības nenotiktu? Diemžēl arī uz šodienu nekas nav noticis, kā tas ir noticis, tā arī turpinās. Un kādai kontrolei tiek pakļauti visi tie produkti, kas iedzīvotāju apgādē ar produktiem Latvijā un piepildot Latvijas tirgu 400 miljonu apmērā, tika ievesti, un kā tie tiek pārbaudīti? Jautājumus jūs neatradīsiet, jo diemžēl tā ir tāda lieta, ka ne pārāk kādu tas interesē. Kā iet, tā iet. Un tie ir rezultāti. Tos arī varam paskatīties. Tātad 2002. gadā dizentērija: Tilžas internātskolā 90 saslimuši, Liepājas, Dzērbenes pamatskolā — 10, Saldū un Saldus rajonā — 140. Nenoskaidrota zarnu infekcija Staļģenes pamatskolā — 94. Nenoskaidrota zarnu infekcija Salaspils vidusskolā — 105. Salmenoloze Jelgavā — 16 gadījumu. Un, protams, to ir vēl vairāk, jo medicīniskā uzskaitē nav visi tie, kas ir slimojuši, šie cilvēki nevarēja griezties pie ārsta, jo nebija, ar ko maksāt.

Un, cienījamais Geiges kungs, jūs, protams, priekš Bērziņa kunga izdarījāt labu pakalpojumu un valdībai, jo viņiem nevajadzēs gatavot dokumentus un atskaitīties, kas tad notiek ar mūsu pārtikas apriti, kā tad notiek, tiek izpildīti tie likumi, kurus jūs atbalstāt, vienmēr pieņemot, un kā tas ir ar Latvijas Republikas iedzīvotāju veselību. Jūs esat, Geiges kungs, lībietis. Un lībieši vienmēr bija tādi godīgi un taisnīgi cilvēki. Un kā jūs varējāt parakstīt šo dokumentu? Tas tik tiešām ir nožēlojami!

Bet vēlreiz par to, kas Latvijā devalvē pašu galveno. Tā ir iedzīvotāju veselība. Un tāpēc es nevaru saprast pozīcijas deputātus, ka jūs varat mierīgi skatīties uz visu to, kas notiek, mierīgi nobalsot par un mierīgi neizskatīt tās nejēdzības, kuras notiek diemžēl Latvijā. Un it sevišķi tas, kas attiecas uz Zemkopības ministriju un Labklājības ministriju, jo šīs divas ministrijas tagad kopā ir atbildīgas par iedzīvotāju veselību. Tās it kā kopā kontrolēs, kā tas notiks, kādi produkti tiks ievesti Latvijā, kā tos kontrolēs un kādi produkti tiks likti galdā arī mums, katram no deputātiem. Jo, aizejot uz jebkuru ēdnīcu, restorānu vai kafejnīcu, jūs nezināt, no kādiem produktiem ir izgatavota tā pārtika, ko jūs lietojat. Tāpēc nevajag spēlēties ar to, kas ir pretīgi ne tikai cilvēkiem, bet arī mums.

Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Visā Eiropā diemžēl tā tas nenotiek. Jūs pamēģiniet ievest kādu tonnu nezināmas izcelsmes gaļas Vācijā. Tālāk par robežu jūs netiksiet, un jūs vēl saņemsiet labu sodu. Jūs pamēģiniet ievest tādu gaļu Savienotajās Valstīs. Jūs vispār kāju nepārspersiet pāri robežai, ja tāds atgadījums būs. Toties Latvija ir pārvērsta par kaut kādu miskasti, kur var atvest visu, ko vien kas vēlas. Nu, protams, mūsu robežkontrole neko nedarīja, nedara un arī nedarīs. Jo pār to nekādas kontroles nav. Un it sevišķi tas attiecas uz sanitāro un veterinārā dienesta darbību. Kā tādā veidā varēja ievest visu to putnu gaļu tūkstošiem tonnu, ka neviens nezināja un neviens neredzēja? Un kā tad notiek visa tā izmeklēšana, viss pārējais? Viss pārējais tiek mierīgi noslēpts, un tad mēs sakām, ka mēs dzīvojam valstī, kur viss... likumi visi ir vienādi. Tas diemžēl ir tikai Ministru kabinetā uzrakstītais uz sienas sauklis, un tālāk par to mēs neesam tikuši.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs neatbalstīt mūsu Pieprasījumu komisijas lēmumu, ja tas ir pret cilvēku veselību, tātad neviens negrib rūpēties par iedzīvotāju veselību. Tas ir pirmais.

Otrais. Valstij ir jāsaved kārtība pārtikas aprūpe. Ja mēs to nedarīsim, kas tad to darīs? Un jūs taču ziniet Bērziņa kunga atzinumu no Finansu ministrijas, ka ēnu ekonomika nav palikusi mazāka par 40%, un kas tad to visu novērsīs? Tikai mēs — Saeimas deputāti. Tāpēc es aicinu Geiges kunga parakstīto dokumentu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi". Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 38, atturas — 12. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrajam lasījumam valdības iesniegto likumprojektu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", atbildīgā komisija pilnībā ir saglabājusi valdības likumprojektā ietverto koncepciju, pamatnormas, pamatnoteikumus, bargos un visaptverošos ierobežojumus, un mūsu uzdevums bija tikai atbilstoši valdības iesniegtajam projektam labot tās kļūdas, iekšējās pretrunas, neskaidrības, un to komisija arī ir centusies izdarīt.

1.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums — arī atbildīgās komisijas. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 4. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts nākamajā — 6. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 7. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nav izteikts gan konkrētā tātad tekstā, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Pēc būtības atbalstīts.

11. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts... Tas ir, nav atbalstīts, atvainojiet.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 12. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 14. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — šoreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 15. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 18. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 19. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 20. un 21. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 22., 23. un 24. — atbildīgās komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums par tātad 3.pantu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 27. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — nav akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 29. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 31., 32., 33. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 34. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 36. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 37. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 38. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 40. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 41. un 42. — atbildīgās komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 43. — Jāņa Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 44. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 45. priekšlikumu atbildīgā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 46. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 47. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 48. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 49. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 50. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 51. — Juridiskā biroja redakcionālais priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tāpat 52. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Savukārt 53. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums — nav atbalstīts, jo mēs uzskatām, ka ārsta profesijas tātad savienošana ar valsts amatpersonas amatu būtu jānosaka tādā pat veidā kā šobrīd spēkā esošajā likumā. Tādēļ nav atbalstīts šis "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — nav, atturas — 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Līdzīgs ir arī nākamais 54. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums. Un tāpat kā šobrīd spēka esošajā likumā atbildīgā komisija vienbalsīgi uzskatīja, ka Valsts policijas priekšniekam, Drošības policijas priekšniekam, mūsu valsts robežsargu vadītājam, pašvaldību policijas priekšniekiem nu nebūtu jāatļauj savu policista darbu savienot ar ārsta darbu, kas ir noteikts šobrīd spēkā esošajā likumā. Mēs uzskatījām, ka tas nav loģiski, un jāsaglabā ir šobrīd spēkā esošajā likumā esošie ierobežojumi un koncepcija.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka valdības iesniegtajā projektā nevienai valsts amatpersonai nebija atļauts savienot... tas ir, augstākajai valsts amatpersonai nebija atļauts savienot savu valsts amatu ar ārsta amatu. Komisija ir gājusi vidusceļu un saglabājusi šobrīd spēkā esošajā likumā, mūsuprāt, loģisko konstrukciju.

Tādēļ komisija ar balsu vairākumu neatbalstīja 54. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 55. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 56. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 57. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 58. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums — ir atbalstīts. Tas arī attiecas uz ārsta profesijas atļāvumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 59. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts daļēji un iekļauts 60 . — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 61. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Savukārt 62. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, kas arī attiecas uz iespēju savienot valsts amatpersonām savu valsts amatpersonas darbu ar ārsta tātad profesiju — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 62. priekšlikumu.

Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti! Mūsu uzskats gan ir, ka 4.panta 2. daļā minētajām amatpersonām, es izlasīšu to: par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvus aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā ar finansu līdzekļiem. Es domāju, ka vajadzētu tomēr šīm amatpersonām atļaut arī ieņemt ārsta profesiju, jo, es domāju, gan pašvaldībās, gan arī administratīvajās komisijās ir daudz cilvēku, kas varētu arī savienot savu darbu ar ārsta profesiju.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tātad deputātam Ventam Balodim lielā mērā ir taisnība. Un šādu iespēju atbildīgā komisija un arī valdības projekts tātad dod šā panta 6.daļā minētajām valsts amatpersonām, tai skaitā valsts civildienesta ierēdņiem, un šādas tiesības tiek dotas ar šīs normas trešo punktu, kurš nosaka, ka valsts civildienesta ierēdņiem un pārējām šajā daļā uzskaitītām amatpersonām ir atļauts savu valsts amatu savienot ar citu amatu (darbu), tātad ar uzņēmumu līgumu vai pilnvarojuma līgumu izpildi, ja savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta priekšnieka atļauja. Tātad ne tik vien ārsta darbu, bet arī citus darbus varēs strādāt šajā normā uzskaitītās valsts amatpersonas, ja saņems priekšnieka atļauju un nebūs reāls interešu konflikts. Tādēļ mēs uzskatījām, ka nav iekļaujams jūsu priekšlikums otrajā daļā, jo tas faktiski dublē trešo tātad punktu, kurš ir daudz plašāks un daudz demokrātiskāks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — nav, atturas — 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais — 63.priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu?

J.Lagzdiņš. Es atvainojos, nē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 64. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 65. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 66. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 67. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek...

J.Lagzdiņš. 68. ...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Atklājam debates par... (No zāles deputāts A.Tiesnesis: "Par 69.priekšlikumu!") Ā! Labi, tālāk! Tātad 68.priekšlikums tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 69. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates!

Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šīs pants ir nedaudz jāpārdomā. Tas nebūtu atbalstāms divu apstākļu dēļ. Pirmais, respektīvi, uz šobrīdi, jo nav noteikts galīgais termiņš, respektīvi, par... īpaši par zemnieku saimniecību pārreģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Tur ir termiņš divi gadi. Tālāk nav atrunāta pilnīgi šī izvēles forma. Tas ir viens.

Otrs moments — par šo apjomu 30 tūkstoši, kas, manuprāt, veicinās tikai tādu darbību, lai mēs sāktu... spiestu cilvēkus uz falšiem darījumiem, teiksim, veidot kaut kādas mazākas saimniecības uz ģimenes locekļiem, radiniekiem vai draugiem, respektīvi, jo, teiksim, 30 tūkstoši ārsta praksē arī nav liela nauda, un, teiksim, priekš normālas zemnieka sētas tā arī nav liela nauda. Tā kā šie divi momenti būtu jāpārrunā, respektīvi, gan šis apjoms, gan, teiksim, par šiem ierobežojumiem. Jo līdz šim, es domāju, tā bija normālāka prakse, ka, ņemot vērā šo visu lauku attīstību, būtu normāli, pareizāk atļaut šiem cilvēkiem legāli turēt šīs zemnieku saimniecības, veidot šīs darbavietas laukos un maksāt nodokļus, nekā caur likumu atkal stimulēt kaut kādus apiešanas paņēmienus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Lagzdiņš. Jā, godātie kolēģi, es vēlētos atbildīgās komisijas vārdā piebilst, un vairākas lietas.

Pirmkārt, ja šo normu mēs izslēdzam no likuma, tad, godājamais kolēģi Aivar Tiesnesi, tām valsts amatpersonām, kuras ieņem amatus, minētajās zemnieku saimniecībās, kuras atbilst šās normas prasībām, nebūs atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar amatu attiecīgajā zemnieku saimniecībā. Tātad, ja šo normu mēs svītrojam, tātad mēs pastiprinām ierobežojumus. Analoga norma ir spēkā esošajā likumā, un līdzīgu normu ierosināja arī valdība, kuru mēs akceptējām pirmajā lasījumā, atbildīgā komisija šo normu precizēja, ņemot vērā jaunā Komerclikuma terminoloģiju, un, lai šī norma attiektos uz visām, visām zemnieku un zvejnieku saimniecībām un arī uz tām, kuras nav pārreģistrētas šajā pārejas periodā, saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem atbildīgā komisija pēc Uzņēmumu reģistra amatpersonu priekšlikuma iekļāva likumprojektā 205.priekšlikumu, kas paredz, ka šā likuma noteikumi attiecas kā uz pārreģistrētām tātad sabiedrībām, tā arī uz tām, kuras vēl nav šo funkciju veikušas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 70. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 71. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tātad valdības iesniegtajā projektā 8.pantā ir trešā daļa, kas nosaka, ka valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās, kuras reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajās beznodokļu vai zemu nodokļu ārvalstīs un teritorijās. Atbildīgā komisija konceptuāli atbalstīja to domu, ko valdība bija iekļāvusi šajā normā, bet, ilgi debatējot un uzklausot autoru viedokli, mēs konstatējām: ja pieņemtu šo redakciju tādā veidā, kā to iecerējusi valdība, tad iznāktu tas, ka valsts amatpersonas nedrīkst gūt ienākumus no firmām, kuras darbojas speciālās ekonomiskajās zonās vai darbojas valstīs ar zemākiem nodokļiem, piemēram, Igaunijā, kur, kā zināms, ir zemāki nodokļi nekā Latvijā, darbojas Igaunijā un reģistrētas ir Igaunijā. Tā ideja valdībai bija tāda, ka valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no tā saucamiem ofšoriem. Un tādēļ arī atbildīgā komisija precizēja šo normu. Proti, mēs ierosinām izteikt 8.panta trešo daļu tādā redakcijā, kas tātad precīzi un nepārprotami izsaka valdības projektā ietverto koncepciju.

Kādēļ es par šo priekšlikumu runāju, godātie kolēģi? Tātad ar šo priekšlikumu es gribētu ilustrēt to kvalitāti, kāda ir valdības projektam, kuru mēs atbalstījām pirmajā lasījumā. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas 72.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 73. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 74. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 75. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 76. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 77. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 78. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 79. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 80. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 81. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 82. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Lagzdiņš. 83. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 84., 85., 86. un 87 — atbildīgās komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 88. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Savukārt 89. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 90. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 91. — Juridiskā biroja priekšlikums par 10.panta trešo daļu — ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 92. — Juridiskā biroja priekšlikums par 10.panta ceturto daļu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 93. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 94. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — nav akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 95. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 96. — Juridiskā biroja priekšlikums par 11.panta 4.punktu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 97. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 98. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Savukārt 99. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — nav akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. Priekšlikums ar nr. 100, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 101. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 102. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 103. un 104. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 105. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Savukārt 106. — Juridiskā biroja priekšlikums par 12.panta piekto daļu — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 107. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — ir atbalstīts un iekļauts terminos.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 108. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru mēs ierosinām 12.pantu izteikt precizētā redakcijā, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 109. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 110. — Jāņa Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 111. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 112. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 113. — Juridiskā biroja priekšlikums par 13.panta otrās daļas pirmo teikumu — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 114. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par 13.panta trešo daļu — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 115. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 116. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Ar 117.priekšlikumu atbildīgā komisija ierosina papildināt līdzšinējo 13.pantu ar jaunu piekto daļu. Es aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 118. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Savukārt 119. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir akceptēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 120. — Juridiskā biroja priekšlikums par 14.pantu — ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 121. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 122. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 123. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 124. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 125. un 126. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 127. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Nākamais — 128. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji un iekļauts 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, ņemot vērā spēkā esošā likumā noteiktos reklamēšanas ierobežojumus, ierosina papildināt valdības likumprojektu ar jaunu pantu, proti, 17.pantu, kurš nosaka reklamēšanas ierobežojumus, kas ir analogi spēkā esošā likuma attiecīgajai normai, tādējādi es aicinātu atbalstīt 129.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 130. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 131. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 132. un 133. — atbildīgās komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti. Aicinātu to darīt arī deputātus!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

J.Lagzdiņš. 134. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 135. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Diemžēl 136. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts. Aicinātu darīt to arī deputātiem!

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 137. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 138. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 139. — atbildīgās komisijas priekšlikums — akceptēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 140. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 141. un 142. — Juridiskā biroja priekšlikumi par 18.pantu — atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 143. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — nav akceptēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 144. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 145. — atbildīgās komisijas redakcionālais priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tāpat 146. — Juridiskā biroja redakcionālais priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 147., 148. — atbildīgās komisijas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 147.? Par 148. priekšlikumu. Lūdzu, Jānis Bunkšs!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man vispirms jāatvainojas, ka šodien es esmu tāds nedaudz aizsmacis. Bet varbūt tas arī labi. Un tas man attur iet gari un plaši runāt par tiem punktiem, par kuriem man ir kaut kādas šaubas. Bet šis nu ir tas punkts, kur es tās šaubas tomēr arī plenārsēdē gribētu izteikt.

Pirmā lieta, par ko es diemžēl komisijā, kad mēs strādājām pie šī likumprojekta steidzamas sagatavošanas, kur es atbildi īsti nedabūju, ir jautājums par to, kas īsti ir šis par punktu un ko tas nozīmē. Vai tā ir attiecīgo amatpersonu labprātīga padošanās valsts un varas iestādēm un atzīšanās par atrašanos korumpētā stāvoklī? Jo šeit faktiski pēc tā teksta iznāk tā, ka tad, kad tas pasūtījums jau ir saņemts, un ja nu es kaut kādā veidā konstatēju, ka vai nu pašam kaut kā tur ir aizmirsušās kaut kādas akcijas, kuras man pēkšņi ir bijušas kā akcionāram, vai, nedod Dievs, ja kāds mans radinieks no manis ir slēpis šīs te savas darbības, komercdarbības, vai kā nu tās te varētu nosaukt, tad tā jau ir tā pirmā problēma, teiksim, kas rodas tajā gadījumā, ja es esmu amatpersona.

Otra ... tātad tā pirmā lieta bija par to... tātad, vai tas ir pirms vai pēc notikuša fakta. Jo loģiski būtu, ja tas būtu pirms notikušā fakta, un tad tur vēl varētu kaut ko glābt. Bet kas notiek, ja pēc, nu... es nezinu. Ja likums atbildi uz to nedod.

Nākamā lieta. Komisijā diezgan dažādi tika traktēts vārdiņš, kas ir šajā tekstā "attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas". Daži no klātesošajiem ekspertiem domāja, ka šīs attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes ir faktiski jebkuras iestādes valsts teritorijā, daži gan mēģināja skaidrot, ka tās ir tikai tās iestādes, kurās strādā darbinieks. Es labprāt gribētu varbūt Lagzdiņa kunga interpretāciju par šo vārdiņu "attiecīgās", lai vēlāk likuma piemērošanas gaitā mums būtu vismaz stenogramma, uz ko atsaukties, ko īsti tad likumdevējs šeit ir domājis.

Nākamā lieta ir tomēr saistīta ar valsts amatpersonas, teiksim, faktiskajiem ienākumiem, jo nu, godīgi sakot, ar tiem saviem radiniekiem, kuriem es kaut kādā veidā, ņemot vērā to, ka esmu kļuvis par amatpersonu, sāku traucēt viņu saimnieciskajā un komercdarbībā, tik tiešām, kā Lagzdiņa kungs teica arī komisijā, diezin vai mani pat sveicinās. Un kā lai es no šāda cilvēka dabūju rokā informāciju par to, kādas daļas, kādas akcijas viņš ir nopircis un kuras būs tās institūcijas, kas, teiksim, man šādu te informāciju nodrošinās?

Nu, par sevi es esmu drošs, bet nu ko lai es daru ar tiem radiniekiem, kurus es kaut kādā veidā esmu sakaitinājis ar šo te savu amatpersonas statusu?

Tie ir tie jautājumi, kas, man šķiet, šajā te punktā līdz galam likumā diemžēl nav izsvērti. Bet, man liekas, arī diemžēl mēs te neko daudz nevaram darīt, jo arī pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija diez ko veiksmīga nav.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Valdības iesniegtais un Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" tika gatavots Tieslietu ministrijā vairāk nekā divus gadus. Tas vien jau varētu liecināt par šī likumprojekta kvalitāti. Mēs šo likumprojektu izvērtējām vairāk nekā desmit komisijas sēdēs, kas bija ļoti ilgas, un komisijas sēdēs kā eksperti piedalījās daudzi no valdības darba grupas, kas tieši strādāja pie šī likumprojekta izstrādāšanas — tātad eksperti. Mēs uzdevām ļoti daudz jautājumu par šī likuma piemērošanu, vai šī likuma piemērošana spēkā stāšanās neradīs problēmas, mēs uzaicinājām uz komisijas sēdi arī tieslietu ministri, kura arī aicināja mūs steidzamības kārtā atbalstīt tādu likumu, kas būtu maksimāli tuvs valdības iesniegtajam.

Arī par attiecīgo normu un tās piemērošanu komisijas sēdē komisijas locekļi uzdeva likumprojekta tiešajiem autoriem — Tieslietu ministrijas ekspertiem — ļoti daudzus jautājumus, un viņi apliecināja, ka šī norma ir nepieciešama, ka šī norma ir rūpīgi izvērtēta Tieslietu ministrijā, ka to ir izvērtējuši visdažādākie eksperti, valsts institūciju pārstāvji, politiski to ir akceptējusi tieslietu ministre, lēmumu pieņēmusi valdība. Manis vadītās komisijas pienākums bija saskaņot šo normu ar nule pieņemto Komerclikumu, to arī komisija ir darījusi, negrozot šī ierobežojuma koncepciju. Tāds ir komisijas lēmums, un tāds ir valdības un Tieslietu ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 148. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 5. Priekšlikums atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 149. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 150. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 151. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 152. — Juridiskā biroja priekšlikums— tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 153. — kolēģa deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 154. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 155. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 156. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 157. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 158. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 159. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 160. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 161. — Juridiskā biroja redakcionālais priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 162. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 22.pantu — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 164., 165. un 166. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

J.Lagzdiņš. 167. — atbildīgās komisijas priekšlikums — akceptēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. 168. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par 23.panta piektās daļas 2. un 3.teikumu — ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 169. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 170.— atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 171. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls, — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 172. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 173. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Savukārt 174. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 175. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 176., 177., 178., 179. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 180. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 181. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 182. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 183. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 184., 185. — Juridiskā biroja priekšlikumi — atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Savukārt 186. — deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — nav akceptēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 187. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

J.Lagzdiņš. 187. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. 186. un 187. priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs! 188.— deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Savukārt atbildīgās komisijas priekšlikums ar numuru 189 ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 190. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 191., 192., 193., 194., 195., 196. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 197. — Juridiskā biroja priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 198. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 199. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Priekšlikums ar numuru 200, ko iesniedzis Juridiskais birojs, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Savukārt 201. — Juridiskās... atbildīgās komisijas, es atvainojos, priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Savukārt 202. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izslēgt 28.panta piekto daļu, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Nākamie priekšlikumi attiecas uz pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija, sagatavojot pārejas noteikumus, ņēma vērā tās normas un to pārejas kārtību, kādu mēs, kolēģi, noteicām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja spēkā stāšanās un pārejas noteikumos... spēkā stāšanās kārtībā un pārejas kārtībā.

Tātad 203. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru mēs ierosinām izteikt pārejas noteikumu 2.punktu piedāvātā redakcijā, ir atbalstīts. Aicinātu atbalstīt arī deputātiem!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Paldies! 204. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 205. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts. Kolēģi, tas ir svarīgs priekšlikums, un šā priekšlikuma pieņemšana nozīmē to, ka, ņemot vērā, ka likumā, minētajā likumā, ir iekļauta jaunā Komerclikuma terminoloģija, ka, spēkā stājoties šim likumam, šā likuma noteiktie ierobežojumi un prasības attieksies arī uz tām uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, kuri nav pārreģistrējušies un sakārtojuši savu uzņēmējdarbību attiecīgi jaunā likuma noteikumiem.

Es aicinu atbalstīt 205. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates — Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, pirmīt es tiku maldināts, man teica, ka 205. priekšlikumā ir atrunāta šī kārtība, ka individuālie uzņēmēji, uzņēmējsabiedrības netiks ieslēgti kopējā ķēdē. Šeit ir atklāts teksts pateikts. Respektīvi, 205.priekšlikumā ir pateikts, ka visi šā likuma izpratnē, attiecīgi tiek saprasts — arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, tad mēs esam reāli ieviesuši divas dzelžainas normas. No jauna ir parādījušies 30 tūkstoši, kas iepriekš nebija, tāds ierobežojums.

Un otrs. Teiksim, mēs esam palikuši pilnīgi visi šinī brīdī bez šī pārejas brīža, bez šiem diviem gadiem, ko paredz Komerclikums, viss vienā spēlē. Lasot šo tekstu, man radās tāds iespaids, ka par deputātu jeb par amatpersonu uz priekšu varēs būt tikai, teiksim, reāli varbūt sētnieks, varbūt bezdarbnieks, bez ģimenes locekļiem, kas agrāk nekur nav strādājis, nav neko darījis savā mūžā, teiksim, un arī neko nesolās darīt. Tad reāli, ja mēs tādu vēlamies, tad to var atbalstīt. Manuprāt, tas teksts liecina, ka mēs šodien esam uzkāpuši tādā kokā, kur mēs paši netiksim no tā lejā šinī brīdī. Kaut kas ir pārforsēts vai nu rudens gaidās, vai kas, bet šis likums neatbilst reāli tam, kas ar to ir domāts.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Gluži otrādi. Ja pēc likuma redakcijas manī arī radās neizpratne par lietoto terminoloģiju, tad šie pārejas noteikumi tieši noliek visu savās vietās. Ja nobalso pret šiem pārejas noteikumiem, tad, godātais Tiesneša kungs, sanāks tā, ka tie, kas ir pārreģistrējušies, tiem ir ierobežojumi, bet tie, kas stiepj garumā Komerclikumu un nepārreģistrējas, uz tiem šie ierobežojumi neattiecas. Tā kā, ja šo pārejas noteikumu punktu nenobalso, tad principā tiek sagrauta visa šā likuma struktūra.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Man nav ko piebilst pēc tā, ko teica kolēģis Dzintars Rasnačs, tieši šo motīvu dēļ arī atbildīgā komisija iekļāva šo pārejas noteikumu jauno punktu. Šā punkta redakcijas reālais autors tātad ir Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Endziņa kungs, kurš kā eksperts un darba grupas dalībnieks, valdības darba grupas dalībnieks un viens no šā likuma autoriem, piedalījās komisijas sēdē un tieši ļoti lielu palīdzību sniedza komisijai, lai saskaņotu valdības projektu ar Komerclikumu, un šīs normas autors un reālais izstrādātājs ir tātad Endziņš — galvenā notāra tātad vietnieks.

Es aicinu atbalstīt 205. — atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 205.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 206. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī nākamais — 207. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 208. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 209. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 210. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 211. — atbildīgās komisijas priekšlikums ar ierosinājumu papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Un pēdējais 212. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts, mazliet pagarināts par 10 dienām likuma spēkā stāšanās termiņš ir tādēļ, ka ir nepieciešams tātad sagatavot šo likumprojektu publicēšanai un nodošanai Valsts prezidentei, kas nebūtu iespējams, ja mēs noteiktu 1.maiju — spēkā stāšanās dienu. Es aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Aicinātu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot! Balsosim par likumprojekta "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts. Paldies!

Sāksim izskatīt likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Šodien skatām grozījumus Krimināllikumā, kur bija apvienoti vairāki likumprojekti. Un iepriekšējā reizē, kā jūs atceraties, bija diezgan nopietnas domstarpības, un likumprojekts tika atgriezts atpakaļ komisijai. Mēs esam saņēmuši ļoti daudz priekšlikumu. Atsevišķi priekšlikumi ir kopumā līdzīgi, un ir arī jauni priekšlikumi, par kuriem, protams, mums būtu arī jādebatē.

Tātad par priekšlikumiem.

1.priekšlikums pie 40.panta ir Saeimas deputāta Dzintara Kuduma priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Es gribētu paskaidrot šeit būtību. Šeit būtība ir šāda, ka mums valstī līdz šim brīdim nav probācijas dienesta. Tas ir faktiski zināmā veidā kauna traips uz, teiksim, mūsu valsts mundiera, jo probācijas dienests visās attīstītās valstīs pilda ļoti nozīmīgas funkcijas, zināmā mērā, nu, veidojot šo alternatīvo sodu politiku. Mūsu valstī ir piespiedu darbs, kas šobrīd tiek praktizēts. Principā tiek veidots uz entuziasma pamata Liepājā, Saldū, Cēsīs. Pie šā projekta strādā gan tiesneši, prokurori, pašvaldību institūcijas, jo tās saprot, ka ir jāveido kaut kāda savādāka attieksme pret šo te sodu politiku. Man ir bijušas daudzas sarunas ar šiem pārstāvjiem, un, godīgi sakot, šiem entuziastiem, ja tā var teikt. Un viņi saka vienu lietu, ka noteikti būtu jāmaina šī 40.panta 3.punkts, kas skan šādi: "Ja persona, kas notiesāta uz piespiedu darbu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa neizciesto sodu aizstāj ar arestu, 8 darba stundas rēķinot kā vienu aresta dienu." Tas nozīmē, ka, ja tiesa piespriež 80 stundas, tad faktiski, ja viņš nepilda šos uzdevumus, tad viņš 10 dienas tiek arestēts un atrodas ieslodzījumā. Šeit ir viena nianse. Manuprāt, šī lieta ir jāizmaina. Piemēram, Anglijā ir sistēma, ka cilvēkam var piespriest pat reālu cietumsodu trīs gadus, pieņemsim, un to var aizstāt ar, piemēram, 240 stundām piespiedu darba, kurā ietilpst, pieņemsim, tur varētu būt apmācības, tur varētu būt konkrēti noteikti laiki. Pirmdienās, piemēram, četras stundas, ceturtdienās, teiksim, divas stundas pēc darba. Sestdienas, svētdienas, un tas laika posms tiek izstiepts diezgan garā periodā, tas ir ļoti neērts šim cilvēkam, bet tas tāpēc arī ir sods. Šinī gadījumā tas ir vienkārši smieklīgi, ka šīs astoņas stundas tiek traktētas kā viena diena. Ir jābūt daudz stingrākam, un pretim šai normai — divas dienas. Tas nozīmē, ja astoņas stundas ir tiesa piespriedusi tev strādāt šos piespiedu darbus, tad, ja tu to nepildīsi, tev būs, teiksim, apcietinājumā jāpavada 40 dienas, nevis 10 dienas.

Tāds ir arī viedoklis, praktiķu viedoklis, un es šo viedokli esmu paudis savā priekšlikumā.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt deputāta Dzintara Kuduma priekšlikumu viena iemesla dēļ. Sodu politikas reforma notiek jau vairākus gadus, un šīs sodu politikas reformas rezultātā ir izdevies ieviest jaunu progresīvu soda veidu mūsu sistēmā, tātad tas ir piespiedu darbs. Taču diemžēl ir diezgan daudz tādu cilvēku, kas labprāt turpina savu noziedzīgo darbību, un šādās situācijās viņi labprāt pavada kādu konkrētu laiku cietuma kamerā labāk, nekā strādā šajos piespiedu darbos.

Līdz ar to viņi nevis dod labumu sabiedrībai, bet, tieši otrādi, viņi tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu, un cerības uz to, ka viņi labosies, ir gandrīz vai pielīdzināmas nullei.

Es aicinātu tiešām atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Kuduma priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 28. Priekšlikums ir atbalstīts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Dz.Kudums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Lūdzu jūs ieplānot uz nākamo starpbrīdi pulksten 12.35 Sarkanajā zālē, mēs satiekamies, lai pastrādātu.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram.... vēl viens paziņojums, es atvainojos.

... Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Rišards Labanovskis, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Jānis Esta, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns, Jānis Gailis, Juris Dobelis.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā".

2.priekšlikums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Šis laikam bija tas būtiskais pants, kura dēļ faktiski kopumā šie Krimināllikuma grozījumi tika noraidīti.

Es nedaudz gribētu par šī panta priekšlikumiem. Pavisam pie šī panta ir iesniegti septiņi priekšlikumi.

Viens bloks ir Juridiskās komisijas un Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumi, kuri ir analogi. Faktiski kas saka, ka ir jāatstāj iepriekšējā redakcija, kāda kādreiz bija likumā, līdz ar to neizmainot pēc būtības šo likumu.

Tālāk ir arī priekšlikumi, kādi bija jau iepriekš, tie ir Saeimas deputātu Kuduma, Ādamsona ... un arī Ādamsona priekšlikumi, kuri bija analogi kā iepriekšējā reizē, kuri tika faktiski pieņemti iepriekšējā reizē, bet, par cik likumprojekts tika noraidīts, līdz ar to tie neguva atbalstu. Šeit, komisijā, tie ir daļēji atbalstīti. Arī daļēji atbalstīts ir Segliņa kunga priekšlikums, iestrādāts Rasnača kunga priekšlikumā.

Bet tagad par priekšlikumiem. 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums — un 3. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums — ir komisijā noraidīti.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šī diskusija un strīds ap šo priekšlikumu Krimināllikuma grozījumu sakarā vairākkārt ir apspriests gan Juridiskajā komisijā, gan arī Saeimas plenārsēdēs. Ko tad mums saka mūsu pamatlikums — Satversme? Satversme mums garantē tiesības uz taisnīgu tiesu.

Ko nozīmē — taisnīga tiesa, nevis mūsu kaut kur personu, kura varbūt ir īslaicīgi saistīta ar šo problēmu? Ko nozīmē taisnīga tiesa Eiropā? Ko nozīmē taisnīga tiesa Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sakarā, un ko nozīmē taisnīga tiesa sakarā ar spriedumiem, ko taisījusi šī Eiropas Cilvēktiesību tiesa?

Eiropas Cilvēktiesību konvencija, Latvijas Satversme ne velti runā, ka tiesa spriež ne tikai saistībā ar parlamenta pieņemtiem likumiem, bet tiesa spriež taisnīgi, jo tiesai, tiesnešiem, cilvēcei ir taisnīguma izpratne. Un mēs zinām daudzus tiesnešus, kuri, spriežot pēc likuma, bet netaisnīgi, ir nonākuši ne tikai kaunā, bet arī uz apsūdzēto sola. Tātad mūsu uzdevums ir maksimāli pieņemt ne tikai labus likumus, ne tikai pamatotus likumus, ne tikai likumus, kuri darbosies reālā situācijā — gan politiskā, gan ekonomiskā, gan juridiskā situācijā, gan šajā reformas laikā, bet arī tādus likumus, par kuriem sabiedrība, tiesneši, juristi, skatot konkrēto lietu, izlemjot konkrētās personas likteni, varētu teikt: "Jā, mans spriedums bija ne tikai atbilstošs likumam, bet arī taisnīgs, jo tas ņēma vērā ne tikai šo pantu konkrētajā Krimināllikuma vispārējā daļā, bet tas ņēma vērā arī tos momentus, kas bija saistīti ar vispārējās daļas prasībām — spriedumu taisīt pareizā kārtībā, sodu noteikt individuāli attiecībā pret konkrēto personu, attiecībā pret konkrētās personas lomu, it sevišķi tādos noziegumos, kas izdarīti grupā vai vairāku personu klātbūtnē, kur katras noziegumu izdarījušās personas loma un statuss var tikt diferencēts, un līdz ar to arī sods var tikt noteikts taisnīgs — atkarībā no situācijas, lomas, aktivitātes un nodarītā kaitējuma."

Tai pašā laikā mēs redzam, ka likumdevējs, apšaubīdams tiesu varas neatkarības principus, visu laiku cenšas sašaurināt tiesu varas spēju un sapratni lemt ne tikai saskaņā ar likumu, bet lemt taisnīgi. Es šeit nerunāšu un nestāstīšu filozofisko jēdzienu, kas ir "taisnīgi", es domāju, šeit mums ir pietiekami daudz izglītotu filozofu, kas šo jautājumu par taisnīgumu mums var paskaidrot un detalizēti izklāstīt. Bet mēs nevaram un nedrīkstam nonākt stāvoklī, ka kaut kādas valsts izpildvaras īslaicīgas nespējas dēļ vai dažādu žurnālistu uzkurinātas, tendenciozi raksturotas informācijas dēļ mēs faktiski ar šādu labojumu izrakstām neuzticības orderi visai tiesu sistēmai, kura sastāv ne tikai no tiesas, bet arī no prokuratūras, kur sava loma ir prokuroriem un prokuroru protestiem, ja ir ne tikai pieņemts nelikumīgs spriedums, bet arī tas ir netaisnīgs. Tas ir jautājums, par ko es gribu jūs informēt un atturēt jūs no nepārdomātiem, netaisnīgiem un neloģiskiem lēmumiem un to ietilpināšanas Krimināllikumā.

Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu! Ne tikai atbalstīt, bet arī neko negrozīt šajā pantā un pat vēl pastrīdēties, vai to trešo daļu arī tur nav jāņem ārā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man patīkami dzirdēt, ka Muciņa kungs beidzot ir atzinis, ka šīs debates par grozījumiem 49. Krimināllikuma pantā notiek ne pirmo reizi arī no Saeimas tribīnes. Gribu atgādināt, ka šīs debates parlamentā notiek pēdējo četru gadu laikā.

Muciņa kungs! Jums ir absolūta taisnība. Katram iedzīvotājam ir tiesības uz taisnīgu tiesu, bet arī sabiedrībai ir tiesības būt norobežotai no noziedzniekiem. Arī sabiedrībai ir tiesības uz to, lai jebkurš cilvēks, kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, saņem taisnīgu tiesu.

Runājot par uzticību tiesu varai vai par tās pilnvaru sašaurināšanu. Es atvainojos! To neparedz arī šie te Krimināllikuma attiecīgie grozījumi.

Kuduma kungs mazliet kļūdījās iepriekšējā sēdē, runājot par šo te pantu, tieši tika atbalstīts gan tagadējā redakcijā piedāvātais Dzintara Kuduma priekšlikums, gan mans priekšlikums, gan arī iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Izdebatējot komisijā visus par un pret, mēs nonācām pie secinājuma. Jā, mēs esam gatavi spert vēl vienu soli pretim tiesu varai un atbalstīt Dzintara Rasnača piedāvāto redakciju, kas ir pietiekami toleranta un dod iespēju arī tiesai izvērtēt katra indivīda attiecīgo pārkāpumu un pieņemt atbildīgo lēmumu par soda piešķiršanu.

Ko tad paredz Dzintara Rasnača iesniegtais priekšlikums? "Šā panta pirmā un otrā daļa nav piemērojama, ja tiesa atzinusi personu par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, izņemot nepilngadīgos, sievietes un personas, kuras agrāk nav bijušas notiesātas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu." Tas ir ļoti loģiski!

Runājot par uzticību vai neuzticību tiesu varai. Cienījamie kolēģi, tad pagājušajā nedēļā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pats publicēja datus par to, cik daudz un bieži ir saukti pie kriminālatbildības kaut vai narkodīleri. No 35 krimināllietām tikai 30... tikai divi notiesājoši spriedumi ar reālu brīvības atņemšanu.

Par kontrabandas lietām. No 92 krimināllietām tikai divi notiesājoši spriedumi.

Jā, Muciņa kungs, mēs varam diskutēt arī... un jādiskutē par policijas, par prokuratūras darbības efektivitāti, bet mēs nevaram pieļaut tādu sistēmu, ka mūsu valstī tiek ievazāts nesodāmības princips.

Runājot par uzticību tiesu varai, tad no šīs tribīnes es arī gribētu uzdot tādu retorisku jautājumu: kad beidzot tiks izskatīta apgabaltiesā "Latvenergo" trīs miljonu lieta, kurai jau četrus gadus kā ir uzrādīta apsūdzība, bet līdz normālam tiesas procesam šī lieta nekādi nenonāk?

Es aicinu noraidīt 2. un 3. — gan Juridiskās komisijas, gan Saeimas deputāta Muciņa — priekšlikumus un atbalstīt Saeimas deputāta Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamie klātesošie! Varbūt es neesmu jurists, bet tiesa spriež savus spriedumus, balstoties uz likumiem. Un likumus izdodam mēs. Un mūsu likumos parādās attiecīgā valsts politika, kura, tā vai citādi tādā veidā parādās pastarpināti arī tad tiesu spriedumos, kas balstās uz mūsu pieņemtajiem likumiem. Es gribētu minēt, ka kriminālprocesā ir skaidri un gaiši pateikts, ka apakšējā tātad termiņa piespriešana, kas ir zemāka par apakšējo noteikto termiņu attiecīgā Krimināllikuma pantā, ir izņēmuma gadījums. Mūsu komisijā — Nacionālās drošības komisijā — mēs uzklausījām Guļāna kungu, un pagājušajā gadā 80% ar narkotikām saistītie noziegumi izrādījās izņēmuma gadījumi. Ja kāds var man ieskaidrot, ka 80% ir izņēmuma gadījumi, tad acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar vai nu kopējo tiesu politiku, vai ar likumdevēju skaidru gribu šinī jautājumā. Un es domāju, ka es zinu, ka nesen ir bijusi arī Augstākās tiesas sanāksme, kurā ir spriests par šiem tiesu politikas jautājumiem, bet tajā pašā laikā es uzskatu, ja Muciņa kungs grib būt konsekvents un padarīt tiesu par pilnīgi neatkarīgu, kas ņem vērā pilnīgi visus apstākļus, tādā gadījumā konsekventais solis būtu ņemt ārā vispār apakšējo robežu sankcijai un ņemt ārā arī augšējo robežu sankcijai. Kāpēc tad mēs uzliekam augšējo robežu sankcijai un ierobežojam tiesas brīvību? Tādā gadījumā mums jāiet uz tik radikāliem un oriģināliem priekšlikumiem.

Šinī gadījumā es uzskatu, ka mūsu valsts politikā šobrīd kā prioritāra ir uzskatāma cīņa pret narkotikām. Un, ja gadījumā ir šī statistika un ja gadījumā tiesa netiek galā ar šo statistiku un šie 80% tiek definēti kā izņēmuma gadījumi, es uzskatu, ka man kā likumdevējam ir jādod tiesas rokās stingrs instruments, lai mēs varētu izbēgt no šādām divdomībām, lai mēs varētu izbēgt no tā, ka, skatoties televīzijā visus tos pašus spriedumus, visus tos pašus pēdējos Jūrmalas gadījumus, kad tika atlaisti attiecīgi apcietinātie cilvēki un viņiem netika piemēroti drošības līdzekļi, lai šinī gadījumā jaunatnei, vismaz jaunatnei, nerastos iespaids, ka nodarbošanās ar narkotikām ir kaut kas otršķirīgs, mūs nemaz neinteresējošs un nemaz neaizskarošs. Tāpēc es šinī gadījumā noteikti aicinātu atbalstīt Rasnača kunga priekšlikumu. Es neuzskatu, ka mēs ierobežojam tiesu varu ar to, jo, atkārtoju vēlreiz, ja mēs ierobežotu tiesu varu, tad mums jāņem vispār augšējā sankcija un apakšējā sankcija nost. Ja mēs beigu beigās esam paredzējuši šo apakšējo sankciju un esam runājuši tikai par izņēmumu, tad mums ir pilnīgas tiesības politiski pateikt un tiesa vadās pēc likuma. Likuma, ko pieņemam mēs, politiķi, ka šādi izņēmuma gadījumi nevar būt smagu noziegumu un sevišķi smagu noziegumu gadījumā. Lūdzu atbalstīt Rasnača kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, protams, nav jau brīnums, ka Latvijā noziedzība aug un tā nekādā veidā netiek apkarota. Bet kā tad to apkaros, ja noziedznieki mierīgi izdara visdažādākās nejēdzības un viņi netiek sodīti? Un, ja viņi tiek sodīti, tad viņu sods ir minimāli mazs, un tāpēc pilnīgi ir jāatbalsta Rasnača kunga piedāvājums. Jo tikai paskatieties — narkomānus, kā tad viņus soda. Soda mazāk, nekā ir pieprasīts likumā. Kā tad soda to, ka dzērumā dāma slepkavoja cilvēkus ar automobili Jelgavā un bija aizturēta vairākas reizes, nu tad kaut kā viņu tur drusciņ nosodīja. Zviedru slepkava, kas sabrauca divas mūsu policistes, un bērni palika bez apgādniekiem. Kā tad tas tika sodīts? Un ko dara mūsu Ārlietu ministrija, kura te raud, ka spirtu, redziet, Saeimas deputāti ierobežo ievest no ārzemēm. Nezin kāpēc tad to noziedznieku nevar atvest kaut ar Interpola palīdzību?

Narkomāns, kurš bezkaunīgā kārtā nobrauca cilvēkus, pēc tam aizbēga no policijas, otrā dienā ieradās kā svētais ar advokāta palīdzību, un tagad viņš jau arī nav vainīgs. Es jums pateikšu, ka ne par velti ārzemnieki izmanto mūsu advokātu palīdzību, lai risinātu tādus vai citus jautājumus Latvijā, kur Latvija nolikta diezgan neizdevīgā stāvoklī. Arī tagad tā afēra, kura notiek ar sporta halli, arī nav bez mūsu juristu piedalīšanās, jo kā varēja parakstīt Bērziņa kungs tādu dokumentu, ka Latvijas nodokļu maksātāji 400 miljonus noliks uz altāra, un kas saņems visu to...

Un tagad paskatieties to tiesas procesu, kas bija par tiem vīriem, kuri nosita jaunu savu jaunkareivi! Kādu tad tiesas spriedumu piesprieda mūsu tiesa! Nu jūs taču visi redzējāt! Nu tas taču ir kauns mūsu tiesai, mūsu prokuratūrai. Es nemaz nerunāju par Aizsardzības ministriju, kuriem no kauna bija... nevarēja ierasties tiesas zālē vadība, jo kā tad skatīties acīs vecākiem, kuri ir pazaudējuši savu vienīgo dēlu. Un to jūs nosauciet par to, ka mēs izstrādājam labus likumus, cienītie kolēģi!? Es saprotu advokātus. Jā, viņi strādā uz to un iestrādā likumos tās viltības, kuras viņiem palīdz pelnīt naudu, bet tas nenozīmē, ka mums ir jāiet arī pa šo pavedienu, lai mēs atbalstām advokātus, lai visi tie noziedznieki saņemtu ļoti mīkstus sodus un varētu mierīgi dzīvot un tiranizēt mūsu tautu.

Diemžēl, kolēģi, 2. un 3.priekšlikumu atbalstīt nevar. Ja kādi to atbalsta, nu tad... ir saprotama viņu nostāja... Ir jāatbalsta 4.priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Noklausoties iepriekšējās trīs runas, es, godīgi sakot, nedomāju šinī jautājumā runāt, jo runāja speciālists. Es sapratu, ka jums ir taisnība, runātāji! Saeimā nav vajadzīgi juristi kā tādi, viņi kaitē. Veterinārārsts vienmēr noteiks, kā labāk ir veikt ar likumu "apsēkloto" miežu ievešanu, izvešanu, autobraucējs precīzāk noteiks, kā strādāt tiesnesim, jo būtībā tas, ko pašlaik sludināja iepriekšējie trīs runātāji, tajā skaitā arī Panteļējeva kungs, kas man vispār radīja izbrīnu, tas bija tas pats, ko 1917. gadā pateica: es ar savu ļumpenproletariāta sirdsapziņu zinu labāk, kā tiesāt to.... (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Neaiztiec proletariātu!") Un tā vai savādāk... Šodien jūs šeit balsojāt par trim tiesnešiem, ieliekot viņus amatā. Un ar to pašu brīdi, kad jūs šeit sākāt šo strīdu, jūs viņiem negribat dot tiesības ievērot likumu, bet viņiem gribat iedot kā ierēdņiem instrukciju, kā, cik... Kā bankā — 100 dolārus paņēma — 101 procents jāmaksā, 200 dolārus — 250 dolārus. Un tā tālāk. Likumu pārvērst par instrukciju? Tādā gadījumā patiešām, Panteļējeva kungs, esiet konsekventi, aizliedziet tiesnešiem domāt. Uzrakstiet viņiem instrukciju, un viņi to pildīs. Viņi to pildīs! Tas, ko jūs pašlaik te runājāt, tās visas ir filoloģiskas ekzercises, nav ne mazākās sajēgas par neatkarīgas tiesu sistēmas veidošanu. Jūs ļoti vēlaties, lai tiesu sistēma ir neatkarīga no visiem, izņemot no jūsu instrukcijām. Muļķības!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es gribētu runāt par visiem priekšlikumiem kopumā, kas skar 49. panta 4. daļu. Vispirms par Juridisko komisiju.

Šeit ir rakstīts melns uz balta. Juridiskā komisija — noraidīt. Tātad vēlos jūs informēt, ka minētajā Juridiskās komisijas sēdē piedalījās pieci Juridiskās komisijas locekļi, kas ir minimālais skaits kvorumam, bet pieļaujamais skaits — trīs no pieciem — balsoja par noraidīšanu, divi neatbalstīja noraidīšanu. Tas tā informācijai, jo Juridiskās komisijas locekļu kopskaits ir desmit deputāti...

Tālāk par to, ka te tiek kritizēta tiesu vara kopumā. Es aicinātu tomēr atturēties no šādas kritikas, jo mēs taču nepiekritīsim, ja viens deputāts ir kaut ko sagrēkojies, tad visi deputāti būtu par to jākritizē, vai ja daži deputāti būtu... dažiem deputātiem būtu "paslīdējusi kāja", un tagad mēs lamāsim visus deputātus. Tā ka es aicinātu atturēties arī no šādiem izpausmes veidiem. Mēs nopietni analizēsim tiesu un prokuratūras iestāžu darbu Juridiskās komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas kopīgajā sēdē, kas paredzēta tuvāko nedēļu laikā, un analizēsim tieši statistiku, kas skar noziegumus, kas saistīti ar narkotiku lietošanu, izplatīšanu un ar narkodīleru darbību saistītajiem noziegumiem. Līdzšinējās statistikas izpēte liecina par to, ka zemākajos līmeņos tiesas piespriež salīdzinoši visai bargus sodus, taču, nonākot augstākajā līmenī, tātad pēdējā instancē, šie piespriestie sodi tiek būtiski mainīti. Mēs vēlētos šo statistiku analizēt dziļāk, tāpēc šajā pasākumā piedalīsies ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, arī Valsts prezidentes Apžēlošanas dienesta vadītāja. Tātad plašs loks, plašs to personu loks, kas kontrolē vai kā citādi rīkojas minētajās situācijās.

Es aicinātu, protams, atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu tikai viena iemesla dēļ — šis priekšlikums ir daudz, daudz liberālāks par otrajā, respektīvi, iepriekšējā lasījumā, pieņemto priekšlikumu, un tas paredz iespēju tiesai brīvāk spriest par personām, kuras pirmo reizi sēž uz tiesājamo sola. Un, ja mēs salīdzinām statistiku, cik personu ir tādas, kuras pirmo reizi tiek tiesātas, un cik ir atkārtoti, tad mēs redzam, ka šie skaitļi ir ļoti, ļoti atšķirīgi. Un, manuprāt, likumdevēja pienākums ir reaģēt nevis uz konkrētām situācijām, bet uz konkrētām likumsakarībām. Un diemžēl statistika nenoliedzami apliecina to, ka tā ir likumsakarība, kas prasa mums samazināt tiesu varas iespējas. Bet šo samazināšanu es nu, kolēģi Muciņa kungs, nekādā gadījumā neuzskatu par ierobežošanu. Aicinu balsot par 4.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man ļoti patīk šis retu reizi, bet principiālais strīds, un man ļoti gribas respektēt un ar cieņu izturēties pret abām pusēm.

Mums ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju nereti sanāk draudzīga, bet principiāla polemika, jo mums jau parasti pēc definīcijas mūsu komisijai gribas un patīk aizstāvēt to amortizējošo, to cilvēcisko, to, piedodiet, maigāko variantu. Un es esmu pateicīgs arī Muciņa kungam, jo principā pēc definīcijas varētu šo lietu arī skatīt ar viņa, ar jurista un starptautiska jurista, acīm. Bet acīmredzot šobrīd reālā situācija ir tāda, ka liela daļa no tiem, kas figurē šajās lietās, diemžēl nesaprot cilvēcības valodu. Un, ja man nāk uz... piedodiet par salīdzinājumu, ja man nāk uz ielas sektants un uzspiež ar varu savu literatūru, tad kur ir manas pilsoņa, luterāņa vai pareizticīgā tiesības, par kurām nerunā starptautiskā praksē? Vairāk runā par jebkuru, piedodiet, nu, abstraktu cilvēktiesību izpratni. Šobrīd es domāju, ka nebūs nekādā veidā pārkāpts cilvēktiesību princips, šis lojalitātes, miermīlīguma princips, ja mēs nobalsosim par Rasnača kunga priekšlikumu. Es pieļauju, ka pēc kāda laika, kad mūsu tiesu autoritāte būs kā Amerikā, kad mūsu arī, piedodiet, sabiedrības apziņas līmenis būs citāds nekā šodien, es domāju, ka pielabot varēs vienmēr. Mēs jau bieži vien labojam. Šobrīd es domāju, ka būtu loģiski nobalsot par Rasnača kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš, otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Es ceru, ka mūsu lēmumi un balsojumi būs ne tikai saprātīgi, ne tikai balstīti tekošajā politiskajā momentā, bet tāpat kā mūsu runas būs balstītas arī spēkā esošajos likumos. Jo viena no demokrātijas pazīmēm ir ne tik daudz, kā veidot jaunus likumus to cilvēku rokās, kas to var un kuri uz to tiesīgi, bet arī pirmām kārtām pašiem ievērot tos likumus, kas ir spēkā, pirms mēs šeit nonācām, vai viņi nonāk tajos amatos, kas pieļauj šos likumus grozīt. Tāpēc es vēlreiz apelēju pie Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļas "Cilvēka pamattiesības" 92.panta: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Tātad vispirmām kārtām es saucu un apelēju pie taisnīgas tiesas.

Otrām kārtām, uz tiem izlēcieniem, ko šeit atļāvās Bojāra kungs, es vēlreiz nolasīšu Advokatūras likuma 7.pantu: "Advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu." Būtu jau labi, teiksim, ka jūs, Bojāra kungs, sāktu ar to, ka izlasītu tos likumus, kas ir pieņemti, pirms jūs šeit nonācāt, lai vismaz pamatvilcienos tos zinātu. Tāpēc diskusijā, kuru laiks man neļauj izvērst tagad, es vismaz pasvītroju šo te tiesisko aktu nepieciešamību izrādīt. Bet mēs diskutēsim par nākamo jautājumu, tad es atbildēšu cienījamajiem pārējiem kungiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Būtībā šobrīd jūs darāt izšķiršanos. Vai jūs gribat valsti veidot vienā solī, tas vienkārši neiznāks, tas iznāca tikai cienījamajam Ļeņinam, Staļinam, varbūt Bojāram iznāks, vai negribat veidot tiesisku, bet ar neatkarīgu tiesu sistēmu, un tur pamazām ir jāaug. Un šo soli jūs varat spert, nevis taisot instrukciju likuma vietā, bet balsojot par tiesnešiem, zinot, kas ir kas. Tas ir darbs, jāpazīst cilvēki, tur jums ir slinkums. Un tad jūs iebalsojat nezinot, un tad būtībā var būt cits priekšlikums, kā man nupat viens kolēģis pateica. Balsosim, tiesnešu vietā ieliekot tiesas ierēdņus pēc partijiskās piederības. Vienā rajonā būs "Latvijas ceļa" ierēdnis, otrā rajonā būs Bojāra partijas pārstāvis, bet tas būs iespējams tikai pēc Bojāra konstitūcijas ieviešanas. Ātrāk jums neiznāks. Bet, ja jūs nopietni runājat par tiesas sistēmas neatkarību, instrukciju likuma vietā nedrīkst taisīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, ka tiesiskas valsts principi ir jāatbalsta un tiesu varai ir jābūt neatkarīgai. Bet diemžēl jāatzīst, ka mēs tomēr dzīvojam reālā pasaulē, ka mums nav noslēpums tas, ka ne vienmēr tiesu lēmumi ir adekvāti, un ir neskaitāmi piemēri praksē, ka, piemērojot pārāk mīkstus sodus, noziegumi tiek izdarīti atkārtoti, un šos noziegumus izdara atkārtoti personas, pret kurām šie mīkstie sodi ir piemēroti, un diemžēl Latvijā tā ir visai plaša parādība. Par to raksta arī prese, par to ziņo citi sabiedrības saziņas līdzekļi. Un tas mums nav noslēpums. Un, manuprāt, tas ir ļoti satraucoši. Jo diemžēl līdzšinējā tiesu prakse apliecina, ka mūsu tiesneši bieži vien, es atkārtoju — bieži vien, ir ļoti iecietīgi un pretimnākoši pret noziegumu izdarītājiem, un tajā pat laikā ļoti nežēlīgi, es atkārtoju — ļoti nežēlīgi, pret upuriem. Un konkrēti narkotiku lietās šie upuri parasti ir nepilngadīgi bērni. Un ļoti bieži ir gadījumi diemžēl, un mēs visi esam to lasījuši, ka nosacīti notiesāts narkotiku izplatītājs tiek aizturēts jau pēc nedēļas un divām nedēļām, izdarot atkārtotu noziegumu. Un cieš bērni, cieš mūsu jaunā paaudze, cienījamie kolēģi! Tāpēc, ja jau nu Saeima atbalstīs 2. un 3.priekšlikumu un otrajā lasījumā pieņemtā stingrākā norma tiks izslēgta, tad tādā gadījumā es noteikti aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu, kas varbūt ir nedaudz maigāks, bet pietiekami stingrs, lai tomēr tiesās šie lēmumi būtu vairāk vērsti uz to, ka aizsargātu vairāk upurus, nevis noziedzniekus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs — otro reizi.

A.Panteļējevs (LC). Jā! Par cik te bija Satversmes citāts, es gribētu arī nocitēt Satversmes 83.pantu: "Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti." Es atvainojos! Tas, ko mēs te rakstām, Burvja kungs, ja jūs neesat pamanījis, nav instrukcijas, bet likumi. Paskaitiet, cik šodien jums darba kārtībā ir likumu, kurus mēs pieņēmām? Un tiesas neatkarība nevar būt neatkarība no likumiem.

Tālāk. Ja jūs būtu ļoti konsekvents, Burvja kungs, tādā gadījumā es neredzu priekšlikumu starpā jūsu iesniegto labojumu par to, ka vispār ir jāatceļ sankcijas Krimināllikumā, jo tādā gadījumā tiešām tiesu neatkarība būtu neierobežota. Gan apakšējā sankcija ir jāatceļ, gan augšējā sankcija ir jāatceļ. Mēs nerakstām šeit instrukcijas, Burvja kungs! Ja jūs neesat pamanījis. Mēs rakstām šeit likumus, un šim likumam ir jāatbilst pašreizējai reālajai situācijai, un pašreizējā reālā situācija ir tāda, ka es domāju, ka mēs kā likumdevēji ar pilnām tiesībām, ņemot vērā šos smagos noziegumos, ņemot vērā šo varbūt sevišķi narkotiku izplatīšanas politisko nozīmību Latvijā, mēs šinī gadījumā papildus tam, kas Kriminālprocesā ir ierakstīts... Vai jūs Kriminālprocesu sauksiet par instrukciju, Burvja kungs, es nezinu! Bet Kriminālprocesā ierakstīts, ka tikai izņēmuma gadījumā, izņēmuma gadījumā, tiek pielietota sankcija, kas ir mazāka par noteikto sankciju. Ja jūs man pierādīsiet, ka 80% ir izņēmuma gadījumi noziegumā, kas, kā Ābiķa kungs teica, skar mūs visus, skar mūsu sabiedrību, skar mūsu bērnus. Nu, es nezinu... Katrā ziņā es nevaru un nevaru jums piekrist. Un atkārtoju vēlreiz: Satversme skaidri un gaiši pasaka, jā, tiesa ir neatkarīga, bet tiesa nav neatkarīga no likuma!

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Panteļējevs. ... Un likumu veidojam mēs. Nebaidāmies veidot šo likumu šeit. Es jūtu tādas tā kā bailes...

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Panteļējevs. ... Tā kā bažas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Muciņa kungs! Ja jau tik labi tie likumi tika pieņemti līdz 7.Saeimai, kāpēc tad nepārtraukti mēs tos mainām? Nepārtraukti! Tad mēs tos pielabojam vienai ministrijai, lai būtu atbilstoši, tad otrai, tad trešai. Bet kur tad ir tā svētā patiesība?

Un nākamais. Tiesnesim vienmēr, izmantojot likumu, ir jābūt pilnīgā pārliecībā, ka viņš notiesā vainīgo taisnīgi. Bet viņam nav jālaipo! Diemžēl ļoti daudzos likumos ir iestrādāts tā, ka tiesnesim ir jālaipo. Un droši vien ka strādā arī telefona līnija. Tāpēc, Muciņa kungs, jūs taču ļoti labi zināt, ka mūsu tiesai ir ļoti zems reitings. Ir ļoti zems reitings Saeimai. Kāpēc? Tāpēc, ka mums tiek piespēlēti likumi. Jā, likumi piespēlēti, kurus jūs, pozīcija, nobalsojiet, un tā rezultātā ir tas zemūdens akmens, uz kura mēs paklūpam. Un, protams, Latvijas iedzīvotāji ir ļoti labi izglītoti, viņi saprot, kas ir taisnīgi un kas nav taisnīgi. Diemžēl mēs strādājam uz netaisnīgumu. Un vēl. Bet kāpēc tad pienākas mums tiesnešus izdzīt no darba tepat Saeimā ar balsojumu? Kas tad tas ir par brīnumu? Ja jau viņi ir tiesneši un tādi svēti un izpilda tos likumus, kurus līdz 7. Saeimai ir pieņēmuši ļoti labus, tad kāpēc mēs viņus dzinām laukā no darba? Kas tad notiek?

Un pēdējais. Es aicinu jūs Saeimā pieņemt pārdomātus likumus un diemžēl neklausīties to, ko piespēlē... varbūt arī noziedzīgās aprindas vai korumpētās aprindas, kur....

Sēdes vadītājs.. Laiks.

L.Bojārs.... kur tā vai citādi viņi izmanto Saeimu savām vajadzībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Ar Krimināllikuma palīdzību mēs veidojam sodu politiku valstī. Nav cita likuma, kas veidotu... nu, ir administratīvais, bet ir mazliet drusciņ savādāk. Līdz ar to mums ir tiesības mainīt šinī likumā normas.

Par taisnīgumu. Tiešām, Muciņa kungam ir pilnīga taisnība. Satversmē ir ierakstīts: katram pilsonim ir tiesības uz taisnīgu tiesu.

Bet kas var pateikt taisnīgumu? Piemēram, par vienu no normām — narkotisko un psihotropo vielu, teiksim, lietošana vai kā tamlīdzīgi. Tur ir noteikts sods pieci gadi. Bet kāpēc pieci? Bet kāpēc ne četri? Kas atbilst Satversmei no šiem skaitļiem — vai divi vai viens — bet varbūt vispār nemaz, bet varbūt mūža ieslodzījums un nošaušana? Tam nav nekāda sakara ar Satversmi — šim soda kritērijam. Manuprāt, mums ir jāvadās pēc šī taisnīguma principa, un lūdzu arī balsot par priekšlikumiem.

Otrais — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 25, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Līdz ar to nav balsojams 3. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 4. ir 7.Saeimas deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es, protams, sapratu biedrus Bojāru un Panteļējevu, ka likums instrukcijas veidā ir jāizstrādā Saeimai savas reitinga pacelšanas dēļ. Nevis priekš tam, lai valstī veidotu brīvu, neatkarīgu un taisnīgu tiesu sistēmu. Un tādā gadījumā saskaņā ar ļumpenproletārisko sirdsapziņu, kā teica Kuduma kungs, varēsim ieviest arī mūžīgo nošaušanu jebkura soda vietā.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Līdz ar to ir iespēja atbildēt uz godājamo kolēģu un cienījamo oponentu iebildumiem.

Ādamsona kungs, protams, sabiedrībai ir tiesības. Bet, ja attiecīgas valsts institūcijas neko nespēj pierādīt, tad šeit nevajag izdarīt tādus secinājumus, kas šajā likumā nav rakstīti. Šeit neviens vārds nav rakstīts, ka šis likums ir domāts narkotikām. Bet kas — citiem noziegumiem tas nav domāts? Protams, tas ir domāts.

Tātad, lai sakārtotu kaut kādu vienu jomu, kur jūs uzskatāt, ka ir problēmas, tad jūs sakāt, ka tagad, teiksim, tikai narkotiku dēļ mēs pārvēršam tiesu par kaut kādu šauru koridoru, kurā mēs to iedzenam un neļaujam tai iet ne pa labi, ne pa kreisi. Jūs jau neesat labāks kā 1947. gada Staļina laika dekrēta pieņēmēji par valsts īpašuma izlaupīšanu, kur bija tikai viens sods — 10 gadi. Vai jūs pacēlāt to vārpiņu no lauka? Vai jūs paņēmāt ar krūzīti to pienu no spaiņa kolhoza fermā un izdzērāt? Jūs nezināt, cik tādi cilvēki sēdēja pēc šī 1947. gada dekrēta? Jūs to esat aizmirsuši. Nu tad es jums atgādinu. (No zāles deputāts Ādamsons: "Es vēl nebiju dzimis!") Jūs vēl nebijāt, protams, tad vēl dzimis. Ļoti žēl.

Tātad es nevarētu piekrist, nevarētu piekrist par tādu absolūtismu, kā šeit sludināja mans draugs un kolēģis Panteļējeva kungs. Vienīgi likumam pakļauti, ja vienīgi likumam pakļauti. Bet kriminālprocesa un kodeksa likumam ir vispārējās daļas, kur runā par principiem, un tikai tad mēs lasām... Jūs vispār tās vispārējās daļas kaut kur Aizsardzības un iekšlietu komisijā esat reizēm palasījuši? Jūs neesat tās lasījuši, jūs uzreiz uzšķirat sevišķo daļu un sakāt: "Tur ir problēmas." Nu es nevaru piekrist, ka šeit ir runa par jaunu politiku. Tad kāda šī jaunā politika ir? Vai mēs nespējam pildīt vecos likumus un tāpēc mums vajag jaunu likumu, vai tiešām mēs ar šo jauno likumu iedibinām jaunu politiku? Ir skaidri redzams, ka vecais likums netiek pildīts kārtīgi. Jūs sakāt — 80% narkotiku noziegumu nesaņem pienācīgu sodu. Tai pašā laikā jūs kā argumentu minat, jūs runājat pavisam par citām lietām. Jūs nosaucat pēkšņi kaut kādus arestus. Kāds šim pantam sakars ar arestiem? Nekāds! Jūs runājat par nosacītu notiesāšanu. Kāds šim pantam sakars ar nosacītu notiesāšanu? Nekāds nav sakars ar nosacītu notiesāšanu! Šis ir zemāk par zemāku! Cits pants nosaka nosacīto sodu. Nu atveriet to likumu un palasiet, nemāciet mani šeit! Sankciju atcelšana... Nu, protams, ja jūs gribat pārvērst visu to par farsu, tad jūs, protams, runājot par apakšējo sankciju, kā, piemēram, Vācijas Federatīvās Republikas krimināllikumā nav neviena apakšējā sankcija, ir tikai augšējā. Bet, protams, pārvēršot pat šo te savu argumentu par farsu, jūs runājat — atcelsim tad arī augšējo! Nu, tas ir tiešām farss! Slikti, es pat nebaidītos lietot, ja šeit nebūtu jāievēro pieklājība, vēl smagāku vārdu, slikti pierādījumi, slikti spriedumi. Tiesas glābj izmeklēšanas un izziņas iestādes no apšaubāmas situācijas, ka varbūt pat jāattaisno šie cilvēki. Iet uz šiem apšaubāmiem, nelikumīgiem kompromisiem, dodot šos nosacītos sodus tāpēc, ka ir vāji pierādījumi, pierādījumu bieži nav, ir tikai pieņēmumi, it sevišķi šajās lietās, kur jāstrādā ļoti rūpīgi un ļoti filigrāni. Bez Silavas lietas neviens nav ar pāri par 100—200 gramu vispār aizturēts ar smagākām narkotikām. Par kādiem dīleriem jūs šeit sapņojat? Tie nav dīleri, tie ir nelaimīgi cilvēki, kas jāārstē, kuri, lai dabūtu savu devu, notirgo vēl vienu devu. Un tas ir nekas! Un nekas vairāk, lai tādu 7 gadu sodu viņam piespriestu. Šis korespondents Dūzis, kurš gribēja parādīt Lietuvas situāciju, faktiski pierādīja, ka Lietuvā par tādu pašu pārkāpumu, kur mums ir 7 gadi, viņiem ir administratīvais sods. Un šeit nevajag raudāt par nabaga skolēniem, Ābiķa kungs! Padomājiet, kurš un cik pēc šī balsojuma atradīs tos 5 miljonus, kas ir vajadzīgi trijiem jauniem cietumiem! Un nevar pieņemt likumu, ja nav finansējuma. Un tad jau nu labāk lai paliek vecais spēkā, jo šeit cienījamais Rasnača kungs, mans draugs un kolēģis, ir pierakstījis klāt vēl "smagu noziegumu". Un smagi noziegumi ir divas trešdaļas kodeksā. Ja būtu "sevišķi smags" un tālākais precizējums, kā šeit ir rakstīts, nu, es vēl paklusētu. Bet tagad es nevaru klusēt: mūs gaida Satversmes tiesa.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Man, pirmkārt, gribētos izmantot šo tribīni politiskam aicinājumam. Es zinu, Burvja kungs, ka jums ir liela problēma ar Bojāra kungu un ka jūs visu laiku tagad izmantosiet gan šķiriskās, gan vēsturiskās apceres un visus sauksiet par biedriem, par sarkaniem, par vēl kaut ko. (No zāles deputāts I.Burvis: "Man nav problēmu ar Bojāra kungu!")Bet, es domāju, varbūt atstājiet savu partiju attiecības kaut kur ārpus Saeimas! Runāsim šoreiz pēc būtības!

Man gribas teikt, ka Linards Muciņš pats sev izmeta nelielu cilpu, runādams, pateikdams par to, ka, nu, tas nabaga narkomāns, nu, viņam vajag, nu, un tad viņš pārdod kaut ko, lai dabūtu vēl.

Piedod man, jā, viņš varbūt pārdod skolniekam, viņš varbūt pārdod kaut kam citam, un šie cilvēki ir vainīgi par to, ka šis nabaga narkomāns ir... Attiecīgi es jums vienkārši varu pateikt Zviedrijas praksi, kura ir tāda, ka neatkarīgi no dozas ir noteikts laiks. Un, ja cilvēks ir glabājis, ja ir pierādījumi, ka cilvēks glabājis šo dozu vairāk nekā divas nedēļas, kaut arī viņš nav to smēķējis, kaut arī tas varbūt nav pierādīts, ka viņš to ir pārdevis, viņš momentāli pēc divām nedēļām tiek ieskaitīts narkotiku pārdevēju kategorijā. Tā kā šinī gadījumā mēs esam iepazinušies ar vispārējo daļu, Muciņa kungs. Un tieši tajā vispārējā daļā ir runa par īpašiem gadījumiem, par ko es te un visu laiku atkārtoju. Un, ja kaut kādā noteiktā sfērā mums šie īpašie gadījumi neparādās, tad acīmredzot mums, likumdevējiem, ir kaut kas jādomā. Un šinī gadījumā kā vienīgo risinājumu es redzu Rasnača kunga priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamais Muciņa kungs! Es tik tiešām 1947.gadā nebiju dzimis un vārpas nevarēju lasīt no laukiem.

Pārejot pie lietas būtības. Jums ir pilnīga taisnība. Runājot par 49.pantu, tas saucas "Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods". Tur ir paredzēts, kādos gadījumos var noteikt vieglāku sodu. Ar ko ir neapmierināti gan policisti, gan prokurori? Ar to, ka tiesa bieži vien, izmantojot 49.pantu, Muciņa kungs, pēc tam pārejot uz 55.pantu, kurš nosaka par ... nosacītus sodus var noteikt, izmantojot šo te pantu, arī par attiecīgiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Tieši tādā veidā tiek saņemti arī šie te nosacītie sodi. Es nerunāju tikai par narkodīleriem, tā ir tikai... vai narkotikām kā vienīgo problēmu. Mums ir vesela virkne citu problēmu. To, kas saistīts ar pierādījumu vākšanu, jā, kopā ievedīsim kārtību, būs kopēja sēde — Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Juridiskās komisijas. Uzklausīsim speciālistus, profesionāļus, uzzināsim, ko vajag palīdzēt, un es ceru, kad būs grozījumi budžetā, tad arī atradīsies finanses, lai policijai beidzot arī tiktu piešķirts papildu finansējums.

Godātais Burvja kungs! Man neizbrīna jūsu aģitācija par vai pret vienu vai otru normu. Es tikai gribu atgādināt, ka iepriekšējā plenārsēdē, kad izskatīja šo te pašu Krimināllikuma 89.prim pantu, kurš saucas "Noziedzīga organizācija", gan jūs, gan visa jūsu frakcija balsojāt pret tāda termina ieviešanu, kaut gan tas ir balstīts uz starptautisko konvenciju.

Es aicinu gari nedebatēt par faktiski jau izšķirtām lietām. Faktiski izšķirtām tajā ziņā, ka mēs četrus gadus esam debatējuši par visām šīm te problēmām. Pakāpeniski mēs esam nonākuši lielākā vai mazākā mērā pie kopējām atziņām. Un es aicinu nenovilcināt šī likuma apspriešanu un atbalstīt Dzintara Rasnača piedāvāto priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es atkārtoju vēlreiz, ka šis priekšlikums ir kompromisa variants. Kolēģi Burvi un kolēģi Muciņa kungs! Šis priekšlikums ir kompromisa variants. Tagad jūs, nākot kvēli runāt no šīs tribīnes, netieši aizstāvat recidīvistus un atkārtoti tiesājamos. Tikai uz recidīvistiem un atkārtoti tiesājamajiem attiecas šī norma. Kāpēc no tā taisīt kaut kādu traģēdiju? Es... man tiešām tas nav saprotams.

Burvja kungs, pajautājiet ielas bērniem, noglaudiet galviņu un pajautājiet: "Bērniņ, kas būsi, kad izaugsi liels?" Liela daļa no viņiem pateiks — narkodīleris. Tāpēc, ka būšu bagāts.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas iedzīvotāji ko gaida no Saeimas deputātiem? Gaida savu tiesisku aizsardzību. Kā juridisku, tā fizisku. Diemžēl Latvijas Republikas iedzīvotājiem nevienā no Latvijas nostūriem nav aizstāvju, un nav, kas viņus aizstāv. Vēl kādu īsu brīdi bija zemessargi, kuri kaut kā tur uz vietas regulēja tos jautājumus. Tagad tos arī atbīdīja no tās lietas. Un vairāk viņus neviens neaizstāv. Jūs redzat, ka uz tiesas sēdi neatnāk, vai pēc... sāk rādīt citādas liecības. Ko tas rāda? Tas rāda, ka uz cilvēku tiek veikta negatīva iedarbība.

4.priekšlikums, protams, ir jāatbalsta. Un tagad man interesē arī Muciņa kunga vērtējums, kā tad mēs novērtēsim tos 15 vīrus, kuri apzināti nosita savu biedru? Apzināti! Viņi viņu iznīcināja fiziski. Kā mēs to novērtēsim, un kā novērtēsim komandieru darbību, kuri to jau agrāk zināja, jo tas jau nebija pirmais un pēdējais notikums. Tas ir viens jautājums.

Atceramies kādu pusgadu iepriekš notikumu Ventspilī, kad grupa jauniešu iznīcināja savu biedru, arī nositot, bet vēl nejēdzīgāk — viņu pusdzīvu ieraka zemē! Kā to mēs varam novērtēt?

Tagad jau sākas Latvijā runāšana, ka ir jālegalizē vieglās narkotikas. Vieglas narkotikas jālegalizē! Ko nozīmē viegla vai smaga?

Nākamais. Uz transportiera jau stāv eitanāzijas jautājums. Sāk jau par to arī musināt! Un tad, kur tad mēs ejam tālāk? Vai tad mēs varēsim sakārtot, Latvijā ievest kaut kādu kārtību vai nevarēsim? Vai te mēs strīdēsimies par to, kas ir labs vai kas ir slikts? Ja mums ir slikti likumi, ja tie nedarbojas, tātad tos vajag pastiprināt, un attiecīgi tie ir jāizstrādā, bet nav jāiestrādā tur viltības, ar kuru palīdzību noziedznieki mierīgi pēc gada vai diviem gadiem staigā un ņirgājas par tiesas darbību.

Jūs atceraties, kā Mottes kungs rādīja kulaku. Nu kā mēs ielikām tai prokuratūrai! Nu un tālāk kas bija? Paņirgājās kādas divas reizes televīzijā. Un es jums pateikšu, tāpēc arī cilvēki netic. Netic, ka mēs varam viņus aizstāvēt. Kur viņiem rast aizstāvību?

Jūs atceraties to traģēdiju, kas notika tepat Iecavā, kad aizgāja bojā ģimene. Kāpēc? Tāpēc, ka no paša sākuma nebija taisnīgas aizstāvības cilvēkam, par kuru sāka ņirgāties. Tad viņš izrēķinājās fiziski. Un tas jau Latvijā nav vienīgais gadījums. Un arī turpmāk tā būs! Tāpēc, cienījamie kolēģi, pie likumu izskatīšanas ir jāpienāk ar visu nopietnību, un nav jāievēro tās tendences, kuras mums piespēlē, diemžēl negatīvas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nevaru piekrist godājamā Dzintara Rasnača tēzei, ka šis ir sabalansēts priekšlikums. Kompromisa variants. Ja šeit nebūtu vārds "smaga" nācis klāt pēc otrā lasījuma, tad es vēl kaut kā varētu piekrist šādai tēzei. Ja ne piekrist, tad vismaz paklusēt. Bet es šoreiz nevaru nedz piekrist, nedz arī klusēt. Tāpēc ka es jau neesmu nekādas cilpas izlicis, ne arī kaut ko citu. Ja man ir jāpadomā, cik katrs noziedznieks maksā katru dienu cietumā, tad šobrīd mēs varam konstatēt, un jūs to zināt, ka mēs esam pirmajā trijniekā pasaulē uz iedzīvotāju skaitu, pēc personu skaita, cik atrodas šobrīd cietumos — gan notiesāti, gan nenotiesāti.

Un otrām kārtām. Šī briesmīgā raudāšana par tiem cietušajiem. Nu, drusciņ vajag samērot. Kad es eju pa ielu un man iedur krūtīs nazi kā cietušam vai pārsit galvu, vai nolaupa somiņu. Un tad es saprotu šo cietušo. Bet šis cietušais, tā saucamais cietušais, kurš ar trīcošu rociņu pērk no šīs otras personas kaut ko, nu ... padomāsim, cik viņš ir dziļš cietušais un kur ir mūsu pašu vaina, un kāpēc viņš ir nonācis šī cietušā statusā. Likums viņu arī neatzīst par cietušo. Nav likumā šāda cietušā. Cieš, protams, visa sabiedrība. Tai tēzei es varu piekrist.

Tāpēc es vēlreiz apelēju pie tā. Nu kaut vai elementārā, nu cik tas maksā budžetā — cietuma celtniecībā, un cik tas maksās — 3 lati dienā par katru cietumnieku, ko mēs turēsim cietumā, teiksim, divas vai trīs reizes ilgāk, nekā tas būtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Muciņš. Un, ceturtām kārtām, nu, viņi ir jāārstē, nevis cietumos tik daudzi jātur!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Panteļējeva kungs, man nav problēmas ar Bojāra kungu, varbūt jums ar Ādamsona kungu ir problēmas, tā ir cita lieta.

Bet ja runājam pēc lietas būtības. Rasnača kungs un biedri Ādamsona kungs! Es ļoti labi varu saprast psihopātu, kuram vakar nozaga mašīnu un tāpēc viņš šodien šauj uz ielām autozagļus. Bet es nevaru saprast likumdevējus, kuri atzīst, ka psihopāts ir rīkojies juridiski pareizi. Un šobrīd jūs kā likumdevēji, nespējot nodrošināt policijas un citu drošības dienestu darbu, tajā skaitā arī finansiāli nodrošināt viņu profesionālo izaugsmi, mēģināt pataisīt tiesnešus par policistu piepalīgiem, ka, ja neiznāk, nu, tad vismaz ar instrukciju mēs tik un tā viņu iesēdināsim. Muciņa kungs jums jau precīzi pateica: 1947. gads darbībā, cienījamā demokrātiskā centrālisma piekritēju bariņ!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Muciņa kungam, ka ļoti dārgi izmaksā apcietinājumā esošās personas un viņu Latvijā ir diezgan daudz. Bet pie šī visa vaina ir arī Ministru kabinetam. Mēs nevaram noņemt no viņa to vainu. Ko Ministru kabinets 7. Saeimas laikā ir veicis, lai samazinātu bezdarbu? Neko! Vēl otrādi... Darbavietas ir atdotas ārzemniekiem.

Otrs — nabadzība. Kas tiek veikts, lai nabadzība tiktu apkarota Latvijā. Tāds ir tas dokuments, ko Labklājības ministrija ar lielām mokām bija radījusi kādu triju gadu garumā, līdz šim laikam guļ Ministru kabinetā nolikts tālākā atvilktnē. Gan jau nākamā valdība varbūt kaut ko darīs. Nu un ko tad jūs domājiet? Ja cilvēkam nav darba. Ne jau visi viņi... protams, ka viņš nodarbojas ar visādām nelietībām. Viņš ir spiests to darīt! Un, ja viņam ir nabadzība, tad viņam ir vienalga, kur viņam atrasties — vai sēdēt izsalkušam mājās vai sēdēt kaut kādā veidā puspabarotam cietumā. Un tagad, kas ir domājis par to, kas notiks ar cilvēku, kurš iznāk no apcietinājuma? Vai viņam būs darbavieta Latvijā? Diemžēl par to neviens nav domājis — ne Tieslietu ministrija, ne valdība, pirmām kārtām, ne Labklājības ministrija, un arī mēs Saeimā neesam risinājuši šo jautājumu.

Tā ka, redziet, te tā sakne ir daudzreiz dziļāka, par kuru mēs kautrējamies diemžēl runāt. Bet tomēr tas 4. priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Es lūdzu balsot par 4. — Dzintara Rasnača priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Rasnača priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 5. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to nav balsojams 5., 6., 7...

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 8. — Saeimas deputātu Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikumu — komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka ir atbalstīts ... atbalstīti grozījumi 49. pantā, es neuzturēšu balsojumus un atsaucu 8., 9., 10. priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Stirāna kungs pievienojas Ādamsona kungam.

Tālāk, 11., lūdzu.... 11.priekšlikums.

Dz.Kudums. 10. ir Saeimas...

Sēdes vadītājs. 11.priekšlikums.

Dz.Kudums. 11. — es ļoti atvainojos... 11. un 12. ir analogi priekšlikumi, tas ir, Juridiskās komisijas un Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumi. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es jau, protams, gribēju dzirdēt no atbildīgās komisijas, kāpēc tā ir noraidījusi mūsu priekšlikumus. Līdz ar to, par cik tāda informācija netika sniegta, es varu tikai prezumēt vai operēt ar veselīgas loģikas palīdzību. Un arī, balstoties uz veselīgu loģiku, mēs sagatavojām un iesniedzām šos priekšlikumus. Ja mēs varam atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras ir palīdzējušas atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kurš ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas izdarīto noziegumu, tad, pēc mūsu izpratnes, šeit trūkst loģikas. Kāpēc tad tas nevarētu tikt darīts arī ar vieglākiem noziegumiem? Tas ir viens.

Un, otrām kārtām un galvenokārt, kāpēc tas nevarētu tikt darīts arī ar tāda paša smaguma noziegumiem? Kāpēc noteikti ir jābūt par smagāku noziegumu? Ja viņi abi ir kopā izdarījuši kādu smagu noziegumu, tad kāpēc tam noziegumam, par kuru ziņo, noteikti ir jābūt smagākam par to, ko izdarījis tas, kurš ziņo? Es šeit neredzu nekādu loģiku! Loģika ir vienkārša, ka mēs... Pirmām kārtām, likums saka, ka var atbrīvot, var arī neatbrīvot, tātad tas ir jāizsver, acīmredzot ir kaut kāda prakse izveidojusies, kopš šis labojums ir ienācis mūsu likumā, tātad reāli prokuratūras sadarbība, griešanās pie tiesas, sadarbība ar izziņas un izmeklēšanas iestādēm parāda, kuri ir tie gadījumi un kādi, cik tie ir smagi un tā tālāk.

Un, otrām kārtām, pēc mūsu pārliecības tātad šeit nav loģikas par to, ka... nu, kaut vai viņš ir tieši tāds pats. Mēs vēl varētu diskutēt, teiksim, nu, jā, ja viņš ir izdarījis, teiksim, kaut ko savādāk. Bet, ja tas ir tieši tāds pats noziegums, kāpēc viņam noteikti, lai atbrīvotu, jāziņo par otra smagāku noziegumu, ja viņš ir tāds pats? Līdz ar to mums likās, ka likums normāli varētu skanēt tādā veidā: "No kriminālatbildības var atbrīvot tādu personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu noziegumu, un šis nosacījums nav piemērojams personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par sevišķi smagiem noziegumiem." Vienkārši un loģiski!

Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Muciņa kungs, es gribētu jūs informēt un arī klātesošos, kā notika šī apspriede tieši par šiem te Juridiskās komisijas un Saeimas deputāta Muciņa priekšlikumiem. Jāatzīmē, ka neviens no speciālistiem, uzaicinātiem speciālistiem — ne Augstākās tiesas pārstāvji, ne advokātu pārstāvji, ne prokuratūras pārstāvji, ne policijas pārstāvji, Muciņa kungs, neatbalstīja šos priekšlikumus, uzskatot, ka otrajā lasījumā un iepriekšējā plenārsēdē, kad mēs izskatījām šo likumprojektu trešajā lasījumā, pieņemtā redakcija atbilst nepieciešamai situācijai un nekas šeit nebūtu jālabo. Tāpēc es aicinu noraidīt 11., 12., 13. un 14.priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Man jāatvainojas Muciņa kungam, par cik es sākumā nepaskaidroju šīs komisijas viedokli, kāpēc tika noraidīti jūsu priekšlikumi. Tad es gribētu mazdrusciņ, teiksim, atgādināt par iepriekšējo redakciju, ko mēs esam pieņēmuši. "No kriminālatbildības var atbrīvot personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Šis nosacījums nav piemērojams personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par sevišķi smagiem noziegumiem." Šī panta būtība ir faktiski vērsta uz to... jeb varētu teikt, ir ņemta no pieredzes, kāda ir citās valstīs, ka, teiksim, kaut vai par tām pašām narkotiskām vielām, ja šis narkotiku, teiksim, lietotājs atklāj narkodīleri, vai nu šis narkodīleris kādu augstāku personu, teiksim, kas jau ir lielāks izplatītājs un tā tālāk... tādā veidā mēs varēsim cīnīties ar šo parādību. Bet šeit ir tiešām ļoti uzmanīgi jāpieiet pie tā, ka, ja mēs izņemsim šās normas, ko jūs iesakāt, tad tādā gadījumā varētu arī, nu, nekompetents tiesnesis, kļūdoties kaut kādā formā, teiksim, narkodīleris uzrādīt narkomānu, un līdz ar to viņš tiktu atbrīvots zināmā veidā no kriminālatbildības. Tā kā šeit tomēr ir tāda norma iestrādāta, kā mēs šobrīd redzam šīs situācijas risinājumu. Es piekrītu tam, ka varētu diskutēt nākotnē par šo līdzvērtības principu. Tas jā, bet šobrīd mēs pieturamies pie šāda viedokļa. Lūdzu balsot par 11. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 10, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Nav balsojams 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Dz.Kudums. 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir analogs ar 14. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 10, atturas — 58. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Kudums. 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums — un 16. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums — nav guvis atbalstu. Arī nākamie argumenti faktiski tie paši, ko iepriekš minēju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 7, atturas — 64. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. 17., 18.priekšlikums — komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 5, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. 19. — Saeimas deputāta Rasnača kunga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet, atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Man, protams, nav pārsteigums, ka šo priekšlikumu nav atbalstījusi minētā komisija, jo, protams, tie vārdi, kas ir konkrētajā pantā, varētu būt daudz un dažādi interpretējami, vai pareizāk būtu jāraksta vārds "regulāri" vai "sistemātiski", vai kā citādi. Taču gribu jums teikt, ka šis ir mēģinājums precizēt to redakciju, kāda bija līdz šim. Jautājumā par publiskiem aicinājumiem neievērot Latvijas likumus. Un jāatzīst, ka gan Drošības policija, gan Satversmes aizsardzības birojs sniedza pozitīvu atzinumu par šo priekšlikumu. Es, protams, saprotu, ka lielākajai daļai vai pat absolūtajam vairākumam deputātu ir izveidojies savs viedoklis par šo situāciju, bet, ja publiski aicina nemaksāt nodokļus vai publiski aicina veikt kādas citas pretlikumīgas akcijas, tad bieži vien šīs personas paliek nesodītas. Mēs šo priekšlikumu jau vairāk nekā pusgadu mēģinām virzīt tā iemesla dēļ, ka pēc pārrunām frakcijā ar Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjiem mums nācās konstatēt, ka ir viena no divām problēmām. Vai nu minētās institūcijas nepietiekami efektīvi darbojas pašreizējās likumu sistēmas ietvaros un viņām ir jāuzlabo sava profesionalitāte, vai arī otrs variants, ko apgalvo šīs institūcijas, ka ir nepilnīga likumdošana un ka ir nepieciešama šāda vai līdzīga norma. Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vairākkārt uzstāj uz šādas normas nepieciešamību, taču vienmēr diemžēl palika mazākumā Saeimas balsojumā.

Es aicinu nopietni padomāt par šo problēmu kā tādu un arī savās frakcijās uzaicināt Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus un analizēt šo problēmu padziļināti, jo tas, kas notiek pašlaik, arī nav pieņemami.

Es, protams, neesmu par visiem 100% pārliecināts, ka šī norma būs absolūts un galīgs atrisinājums. Taču es aicinu piedalīties šīs problēmas risinājumā, un, protams, es uzstāju uz balsojumu par šo normu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — deputāta Rasnača priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 18, atturas — 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Es atvainojos! 20. — Saeimas deputāta Kuduma priekšlikums — un 21. — Saeimas deputātu Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikums — iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20., 21. un 22.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 110.pants. "Par patvaļīgu zveju". 23.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, teiksim, 24., 25. un 26.priekšlikumā, kas ir analogi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Arī 27. priekšlikums faktiski ir daļēji atbalstīts un iestrādāts šajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 28. — Saeimas deputāta Ādamsona kunga — un 29. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstu... Es atvainojos! Noraidīts ir Saeimas deputāta Muciņa kunga 30.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 31. un 32. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 33. — Saeimas deputāta Burvja kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es jums gribētu atgādināt dažas minūtes atpakaļ karstās debates pie 2., 3. un 4.priekšlikuma. Mana priekšlikuma būtībā ir ielikta viena lieta. "Noziegums pret bērnu ir smagāks nekā noziegums pret dzīvnieku", ko neatbalsta komisija. Ja par suņa mocīšanu jūs varat nopelnīt piecus gadus, par bērna mocīšanu jums ir paredzēti trīs gadi. Kur, cienījamie kungi—biedri, ir jūsu konsekvence? Un tieši tāpēc man būtu lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, ja jau jūs tik konsekventi esat!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi un cienījamais Burvja kungs! Pirms iesniegt priekšlikumus, vajadzētu izskatīt un paskatīties tad Krimināllikumu pilnā kontekstā. Visu to sadaļu, kura skar noziegumus, kuri ir attiecināmi, izdarīti pret nepilngadīgajiem, un tad jums arī izzudīs jebkādas šaubas par to, kā ir lēmusi komisija — pareizi vai nepareizi. Jūsu priekšlikums iziet no konteksta, arī no Krimināllikuma būtības un jēgas. Jūs tagad gribat noziegumu, kurš pēc būtības ir vieglāks, padarīt par smagāku, nekā nākamajās sadaļās, kur tik tiešām ir daudz bīstamāki noziegumi, kuri ir attiecināmi uz nepilngadīgajiem.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Redziet, cik ātri cilvēki apgūst zināšanas. Pašlaik Ādamsons kungs runāja patiešām nevis kā politiķis, bet kā jurists Linards Muciņš, kad viņš mēģināja satrakojušos politiķus vest pie prāta, ka jāizlasa arī kopējais konteksts un jāizlasa vispārējā daļa. Un tādā gadījumā, izlasot šo pantu, Ādamsona kungs, pasakiet, es arī mīlu dzīvniekus, un suns man ir tikpat dārgs un bieži vien pat dārgāks nekā viens otrs nelietīgs cilvēks, bet nu tomēr nepilngadīgs bērns ja tiks mocīts, jūs saņemsiet trīs gadus, bet, ja suni mocīsiet, tad piecus gadus. Nu, tad konteksts ir tāds, ka jūs suņus mīlat vairāk par bērniem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Manuprāt, visu precīzi pateica Ādamsona kungs. Ir tālākajos pantos paredzēti arī pēc pakāpes šie te sodi, un mūsuprāt, šī sodu politika ir pareiza. Un jūs pilnīgi nepareizi sakāt, ka šobrīd Krimināllikumā ir paredzēts sods par suņa mocīšanu lielāks nekā par bērna mocīšanu. Tas ir absolūti greizs priekšstats.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 3, atturas — 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja Saeimas deputāta Rasnača kunga 34. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstījusi Saeimas deputāta Dzintara Kuduma priekšlikumu 35.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 36. — Saeimas deputāta Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija noraidīja 37. — Saeimas deputāta Salkazanova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 37. priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka attiecībā par šo priekšlikumu mazliet gribētos atgriezties pie priekšvēstures, kāpēc tas radās.

Pirmkārt, tas radās valdības iesniegtajā variantā, iepriekšējā sēdē izskatot likumu trešajā lasījumā, tas tika noraidīts, un tagad tas ir parādījies atkal. Bet priekšvēsture ir ļoti vienkārša. Izskatot parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, uzklausot parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Ekonomisko policiju un vēl dažas tiesībsargājošās institūcijas, bieži vien tiesībsargājošās institūcijas izteicās sekojoši: vērtību glabāšana, pārvietošana, pārsūtīšana vai realizācija Latvijas Republikā, ja šīs preces ir bez izcelsmes dokumentiem, tādos gadījumos 191. pants nosaka, ka ir jāpierāda to pārvietošana pāri muitas robežai. Un bieži vien tiesībsargājošajām institūcijām šī pārvietošanas pierādīšanas procedūra bija principā neiespējama, jo, atrodot kontrabandas kravu šķūnītī, reāli nav iespējams pierādīt, vai šī krava ir šķērsojusi robežu.

Tajā pašā laikā ļoti interesanta diskusija bija Aizsardzības un iekšlietu komisijā par šo priekšlikumu, un lielākā daļa no klātesošajiem ekspertiem, un tiešām augstas klases ekspertiem, izteicās sekojoši, ka nebija pamata, juridiska pamata, konkrētajā gadījumā piedalījās Ekonomiskās policijas priekšnieka vietnieks Bekaša kungs, nebija juridiska pamata prokuratūrai noraidīt krimināllietas ierosināšanu. Jo kravas robežas šķērsošanas procedūra ir jāpierāda nevis Ekonomikas policijai šinī gadījumā, bet kravas īpašniekam. Tādējādi krimināllietas noraidīšana no prokuratūras puses ir nepamatota.

Es negribētu teikt, ka šis konkrētais gadījums ar Ekonomikas policiju būtu vienīgais. Līdzīgi gadījumi mums bija arī Finansu policijā, uzklausot viņu informāciju par veiktajiem pasākumiem, un jāsaka, ka, uzklausot kopumā ekspertus Aizsardzības un iekšlietu komisijā, man nekas cits neatliek, kā noņemt šo priekšlikumu no balsošanas.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons... Tātad, ņemot vērā Saeimas lēmumu par 36.priekšlikumu, 37.priekšlikums nav balsojams. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Tiešām, kolēģi, es ļoti atvainojos! 38. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts 39. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 38.priekšlikumu! Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pēc tam, kad mēs veiksmīgi tiesnešus esam iedzinuši vienā koridorā, tagad mūsu uzdevums ir šo koridoru no abām pusēm un vēl no augšas un no apakšas saspiest vēl šaurāku, lai tiesneši tur vispār nevarētu pakustēties. Un attiecīgi nākamajā priekšlikumu skaitā no 38 līdz 74 vairāk nekā divas trešdaļas šādu priekšlikumu tiek konsekventi īstenoti. Šie priekšlikumi tiek konsekventi īstenoti tur, kur ir sodu iespēja noteikta bez zemākās robežas, ieviešot dažus vai pat vairākumu ļoti apšaubāmus zemākās robežas kritērijus, it sevišķi viens gads, divi gadi vai trīs gadi tur, kur augšējais sods ir 5 gadi, 6 gadi, 7 gadi. Šis varbūt nav labākais piemērs, un es, protams, priecājos par to, ka jūs sakāt, ka mans priekšlikums ir daļēji atbalstīts, bet pēc būtības tas pilnīgi nav atbalstīts, jo mana priekšlikuma ideja bija tāda, ka ir jāsaglabā šī iespēja noteikt brīvības atņemšanu par šo noziegumu līdz 10 gadiem. Jo vispār mums vēl neviena lieta nav par šo gadījumu iztiesāta šinī valstī. Es gribētu redzēt kaut vienu lietu! Un noziedzīgas... noziedzīgā veidā iegūto līdzekļu legalizēšanas novēršanas institūcija, kas atrodas mums zem prokuratūras, viennozīmīgi saka, ka valsts policija absolūti ignorē visus šos konstatētos gadījumus, predikatīvos gadījumus, kā viņi to sauc savā speciālajā terminoloģijā, un nosūta izziņas iestādēm, un Iekšlietu ministrijas izziņas iestādes absolūti nevienā no šiem gadījumiem — no vairāk nekā vairākiem tūkstošiem gadījumu pa šiem gadiem, kopš strādā šī iestāde, nav atradusi un līdz tiesai nav novadījusi nevienu lietu. Tad man rodas jautājums: kas šeit notiek? Kas — mums ir kādas problēmas ar tiesu praksi, ka mums pēkšņi, ja sods ir bijis līdz 10 gadiem, tad jāievieš no 5 līdz 10? Par maz mēs viņus sodām? Mums jau nevienas lietas nav! Man liekas, jūs strādājat kaut kādā virtuālā situācijā, ka jūs vispār neziniet, kas šinī valstī notiek, bet tikai "griežat augšā" šos te sodus!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātie kolēģi! Es gribētu atzīmēt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija nestrādā virtuālā realitātē pretēji tam, kā uzskata Muciņa kungs. Ko piedāvā komisija? Komisija piedāvā, lai paliek spēkā iepriekšējā, otrajā lasījumā un iepriekšējā plenārsēdē apspriestā un pieņemtā trešā lasījuma redakcija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. "Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 10 gadiem." Ļoti precīzi. Pie tam šo te apakšējās soda sankcijas pacelšanu uz augšu, Muciņa kungs, atbalstīja arī jūsu kolēģi — advokātu pārstāvētie mūsu komisijā, prokuratūra, policija un Augstākās tiesas pārstāvji.

Runājot par to, kur jums ir absolūta taisnība, kāpēc nav nevienas krimināllietas līdz šim un nav nonākusi līdz tiesai pēc šī te panta, 195.panta — "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana". Cienījamie kolēģi, ja 1995.gadā, Muciņa kungs, būtu pieņemts likums par tā saucamajām "nulles" deklarācijām, kuru, cerēsim, ka šodien mēs beidzot pieņemsim tādā vai citādā veidā, tad mēs varētu arī runāt par šī te panta pielietošanu, tad tas arī varētu efektīvi darboties. Kamēr netiek pieņemti šie pamatlikumi, visa tā cīņa ar korupciju — tā ir Donkihota cīņa ar vējdzirnavām! Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Zinot jūsu aizmāršību, atgādinu, ka pēc piecām minūtēm Sarkanajā zālē Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Lūdzu uzreiz jūs ierasties darba telpās, jo mēs apspriedīsim Muciņa kunga priekšlikumu, autoram tūlīt jāiet uz savas komisijas sēdi. Lūdzu nekavēties un būt darba telpās! Paldies!

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Arnis Razminovičs, Vaira Paegle, Jānis Gailis un Juris Dobelis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 38. — deputāta Muciņa priekšlikumu! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vēl 1998.gadā un 1999.gadā, kad mēs tikai atnācām uz 7.Saeimu, diemžēl man radās aizdomas par nepilnībām, kuras tīšuprāt tiek iestrādātas tajā vai citā likumā. Un 1998. un 1999.gadā, jāatzīstas, ka es arī iekritu, nobalsojot it kā par tādām labām normām, labiem ierosinājumiem, bet tie bija ar tālu iestrādātām viltībām.

Kas attiecas uz to, kāpēc tas tā notiek. Tas notiek tāpēc, ka strādā labi juristi, kā mūsmāju, tā arī importa korifeji. Un diemžēl tie svētie solījumi, ka mēs mīlam šo valsti, es domāju, ka to domā par Latviju, vai mēs mīlam šo tautu, nu, protams, ka domā par latviešu tautu, ne vienmēr izpildās tā, kā tas ir vajadzīgs. Un tāpēc nav arī brīnums, ka līdz 7.Saeimai tika iestrādāts, ka noilgums pārkāpumiem ir tikai trīs gadi. Tātad, ja riktīgi apstrādāja valsti vai tautu, tad pēc trim gadiem tu jau esi svēts.

Nu, Saeimā tāds atgadījums laikam jums bija. Atceraties no 6.Saeimas. Un par priekšlikumu. Redziet, ne jau par velti tiesnesis piespriedīs attiecībā uz 195.pantu pieci gadi. Tātad tas ir nopelnīts. Bet, redziet, tiek iestrādāts no nulles līdz 10 gadiem. Tātad, ja tur tas pārkāpums ir tāds nopietns, pēc esošā vajadzētu pieci gadi vismaz vai vairāk, bet pēc tā, kas ir ierosināts, tad varēs iedot vienu vai divus gadus. Un tad, ja vēl riktīgi novelk to visu tiesas procesu, tad tur vēl iznāk interesantāk. Nu un tad tas cilvēks, kā saka, paliek svētāks par svētāku. Tāpēc, cienījamie kolēģi, diemžēl kārtējo tādu viltību neiestrādāsim. Nevajag to darīt!

Es ļoti labi saprotu, ka ir pasūtījumi, ir kādas izdabāšanas, lai tur būtu kaut kam kas samīkstināts, kaut kas izdalīts labāks. Bet pastāstīšu no vienas vēstures, par kuru man nācās sarakstīties ar ģenerālprokuroru, ka vienam īpašniekam mierīgi nozaga mežu, un to izdarīja mežzinis, dodams autotransportu un visu. Un tad Daugavpils vai Krāslavas prokuratūrā neatradās neviens izmeklētājs, kurš varētu mežā saskaitīt celmus. Redziet, ar to matemātiku ir ļoti smagi. Un tā lieta vilkās vismaz kādi divi gadi. Nu, protams, ka tur vainīgais neatradās, un tie baļķi bija aizgājuši kosmosā vai vēl kāda nelaime, un tā tas cilvēks nesaņēma ne naudu par to nozagto mežu, nesaņēma arī materiālus. Un tas, kas vadīja to zagšanu, tas nebija notiesāts. Tāpēc, cienījamie kolēģi, būsim godīgi un neļausim iestrādāt šīs divdomības. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Protams, par šo likumprojektu jārunā speciālistiem. Es neesmu speciālists, bet es, dzirdot to, kas notiek šeit, kas tika izteikts debatēs, vienkārši nevaru klusēt. Vienkārši nevaru klusēt un iesaistos arī šajās debatēs. Jo man jākonstatē pēc dzirdētā, no speciālistiem dzirdētā, es uzskatu, ka Muciņa kungs ir speciālists šajās lietās, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, arī citi, ka tiesiskajā virzienā mūsu valsts ir vairāk nekas cits kā bēdu ieleja. Es atkārtoju — bēdu ieleja. Šāda patvaļa, šāds haoss, ja gribat, es varu atrast vēl desmitiem salīdzinājumu, visatļautība un tā tālāk, un tā joprojām, kas notiek tiesību sargājošajās institūcijās, policijā, prokuratūrā, tiesās, ir vienkārši... nu tik kritiskā situācijā mēs esam, ka tālāk vairs nevar iet. Mēs, protams, tagad debatējam par konkrētu pantu. Par to, vai piemērot no nulles līdz 10 gadiem vai no 5 līdz 10. Protams, ka no 5 līdz 10, nevis no nulles. Jo tiesnesim jārīkojas pēc likuma. Likumam ir jāierobežo tiesnesis savā ziņā. Un tikai tad viņš niansēs var brīvi rīkoties. Nevis kas viņam ienāk prātā. Jo šobrīd rīcība ir vienkārši fantastiska. Lielie zagļi tiek celti godā, un mazie tiek sodīti. Tas jau... Šī atziņa ir ļoti veca, bet diemžēl dzīvo un aizvien dzīvīgāka kļūst. Tas ir vienkārši nepieļaujami, ka šādi var interpretēt likumus. Muciņa kungs teica, ka pēc šī likuma panta nav notiesāts neviens. Tūkstošiem lietas ir ierosinātas, un nekas nav noticis. Neviens nesēž. Ne uz mēnesi, ne uz 10 gadiem. Ir jāsāk runāt. Ir jāsāk kliegt. Ir jāsāk darīt. Jāsakārto šīs lietas. Kolēģi, jūs man piedodiet, ka es runāju šādā interpretācijā, šo pantu apspriežot. Bet ir pienācis pēdējais brīdis. Mēs nonāksim nevis peļķē, mēs jau tur esam iekšā. Es jau teicu par haosu, visatļautību, patvaļu, un tā tālāk, un tā joprojām. Mēs vispār nonāksim kaut kādā tiesiskajā ārprātā. Jo tas, kas notiek, tā nedrīkst turpināties. Policisti, kas viņiem ienāk prātā, to viņi dara. Pērk villas, saņemot 150 latus mēnesī, zemes gabalus, un tā tālāk, un tā joprojām. Un neviens netiek sodīts, neviens netiek tiesāts. Kas tas ir? Tas ir vienkārši ārprāts, ko mēs esam pieļāvuši. Mēs. Arī šīs Saeimas deputāti. Protams, arī sākot jau no Augstākās padomes, 5., 6. Saeimas un tā tālāk, ka neprasām kārtību likumu ievērošanā. Ja jau Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs ceļ trauksmi par to, kas notiek tiesās, protams, viņš ir tieši atbildīgs, bet viņš jau nevar, un ir taisnība, iejaukties tiesnešu darbā. Ja senatori ceļ trauksmi, šoreiz konkrēti šajās, jūs zināt, narkotiku lietās... tad ir patiešām mums kaut kas jādara.

Un tādēļ runa par to, ka pieņemt vai nepieņemt šo redakciju no pieciem līdz desmit gadiem, protams, ka jāpieņem. Un jāpanāk, lai tiesātu nevis no nulles līdz desmit, un, kā parasti, pielietojot ...

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Tabūns. ... pielietojot nulle komats nulle pieci. Es tūlīt beidzu... Bet sākot no pieciem gadiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Es pateicos visiem, kas uzstājās. Tiešām, taisnība, ka šis pants nav pielietots, nav bijis šīs tiesu prakses. Mēs to šobrīd grozām, faktiski jau paredzot to, ka šādas lietas tuvākajā laikā varētu būt. Mēs izveidojām KNAB, mēs pieņemsim par nulles deklarācijām, tātad faktiski būs šīs lietas, un mums ir jāgatavo arī likums, lai tiktu atbilstoši piemēroti sodi šiem cilvēkiem vai personu grupām, kas veiks šādus nodarījumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tā kā faktiski šeit ir arī Tabūna kungam liela taisnība, ka ļoti nopietni jāpārdomā mūsu policijai, prokuratūrai par savu darbu, par metodiku, par visām šīm lietām, lai šie spriedumi parādītos un lai šīs lietas nonāktu tiesā.

Tātad 38. priekšlikums daļēji ir atbalstīts 39. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 2, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai ir iebildumi pret 39. priekšlikumu? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 40. — Saeimas deputāta Kuduma — un 41. — Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums — ir komisijā atbalstīts, jo runa ir faktiski par mūsu valodas lietām. Fakts ir tāds tiešām, ka Eiropas Savienības likumdošanā un konvencijā ir runa par piesolījumu un piedāvājumu, bet, pārrunājot ar lingvistiem, pārrunājot ar valodniekiem, nav atšķirības pēc būtības šajos divos vārdos un jēdzienos. Varbūt, teiksim, vienīgi kādā tādā sadzīviskā līmenī var piesolīt pa galvu vai... nu, teiksim, piedāvāt pa galvu... Nu, vienīgi tur varētu būt atšķirība, bet juridiskajās niansēs šeit nevarētu būt runa. Tāpēc lūdzam atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu, atbalstīti šie priekšlikumi.

Dz.Kudums. 42. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 43. un 44. — deputāta Kuduma un deputātu Ādamsona un Stirāna priekšlikums komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 45. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam arī atbalstu 46., 47., 48. priekšlikumam, ko iesniegusi Juridiskā komisija, Muciņa kungs un Kuduma kungs, kas pēc būtības ir vienādi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Tātad lūgums... komisija atbalstīja arī 49. — Saeimas deputāta Kuduma — un 50. — Saeimas deputātu Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja arī 51. — Saeimas deputāta Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikumu un Saeimas Juridiskā biroja 52. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Saeimas komisija arī atbalstīja Saeimas deputāta Kuduma 53. un Saeimas deputātu Ādamsona un Stirāna kunga 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts 55. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man krimināltiesības mācīja profesore Blūma, un man likās, ka viņa man kaut ko iemācīja. Protams, profesori, doktori, juristi šodien mums nav autoritātes, un mēs kā tādi vējrādītāji skrienam pakaļ visam tam, teiksim, kas šodien liekas mums preses pasniegts aktuāls, rīt tas būs kaut kas cits un parīt vēl trešais. Tādas slimības sabiedrība ir izslimojusi, un pret tādām slimībām, nu, ne visai labs, bet atbilstošs situācijai ilgus gadus ir pastāvējis un pastāv pants par kriminālatbildību par huligānismu. Un attiecīgi, sekojot labākajām krimināltiesību tradīcijām, mēs attiecīgi darbošanos pret sabiedrības interesēm, kura izpaužas rupjā sabiedriskā miera traucēšanā vai necieņā pret sabiedrību, vai bezkaunībā, un izpaužas klajā sabiedrības prasību, normu, vispārpieņemto uzvedības normu, ignorēšanā un citu cilvēku miera traucēšanā, iestāžu, skolu kārtības traucēšanā, to mēs visu saucām līdz šim un saucam, un pasaulē to sauc par huligānismu. Bet šeit nāk kaut kāds jauns notikums, šinī brīdī liekas aktuāls, šo jauniešu it sevišķi zvani uz skolām par šīm bumbām, un tad mēs izdomājam, ka mums vajag kaut ko jaunu, ka mums vairs tas neder, ka ir noķerti un notiesāti par huligānismu pēc šī panta, ka mēs vienu no šiem huligānisma veidiem nezkāda iemesla dēļ izdalīsim ārā, pasniegsim atsevišķi un pieliksim vēl vienu vai divus gadiņus klāt šajā kriminālatbildībā (es brīnos, kā šeit nav noteikts, ka no 1 līdz 5, nevis vienkārši līdz 5 gadiem kriminālatbildība ir noteikta). Un, protams, šādā veidā mēs radām tikai haosu, neskaidrību, jo pēc 2—3 gadiem mums būs kaut kas cits, kāds notikums, ko mēs uzskatīsim, ka tas ir jāizdala atsevišķi, un tā tālāk.

Sabiedrība, cienījamie deputāti, kuri šeit nav mūžīgi, un jurisprudence ir zināmā mērā izstrādājusi stabilas metodes un izstrādājusi šo pantu — "Huligānisms", un diezgan stabilu tiesu praksi ir izveidojusi šinī jautājumā. Tādēļ arī man vairāk vai mazāk liekas, nu, apsmaidāms šis piedāvājums.

Bet tai pašā laikā par šādu paziņojumu, par šādu ziņojumu, kurš, protams, izraisa dažādus satraukumus sabiedrībā, bet vairāk vai mazāk tomēr materiālus izdevumus, traucējot šīs iestādes darbu un atraujot šīs institūcijas uz to brīdi, lai kontrolētu, vai patiešām šāda te attiecīga sprāgstoša viela ir ievietota vai nav, un 99,99% gadījumu tā tiešām arī nav ievietota, šādā situācijā mēs piedāvājam tātad noteikt sodu līdz 5 gadiem, noteikt sodu līdz 5 gadiem, protams, tiem jauniešiem, tiem skolniekiem, tiem puišeļiem, kuri ir zvanījuši. Es šeit neredzu nekādu veselu saprātu, nekādu izpratni. Un es atkal nedzirdu nekādu tiesu prakses analīzi, ka mums pateiktu: "Ziniet, tie nosacītie sodi, visi, kas tiek doti šiem zēniem un šiem jauniešiem, un nekad tie nepārsniedz tās sankcijas, kas šobrīd mums ir, un es neredzu, ka sabiedriskā bīstamība būtu tāda, ka, teiksim, mums būtu jāpalielina. Nu, ja jau jāpalielina, tad nekādā gadījumā vairāk par vienu gadu." Un līdz ar to mans priekšlikums šeit ieviest 3 gadu brīvības atņemšanu ir pilnīgi korekts un saprotams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc būtības es ļoti daudz kur varētu piekrist Muciņa kunga teiktajam. Es arī uzskatu, ka 231. pants "Huligānisms" pilnībā aptver visas tās problēmas, kuras mēs mēģinām tagad atrisināt, papildinot Krimināllikumu ar 231.1. pantu.

Varētu arī diskutēt par soda sankcijām, bet Muciņa kungs! Lieta tāda, ka tieši šo te pantu ieviesa Krimināllikumā autori, tas ir, Ministru kabinets. Ministru kabinets iesniedza šos priekšlikumus, un pēc būtības gan Dzintara Kuduma iesniegtais priekšlikums, gan deputātu Ādamsona un Stirāna priekšlikumi ir autentiski tam, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Tāpēc jums vajadzētu izdiskutēt, pirms uzsākt diskusijas šeit ar Ministru prezidentu Bērziņa kungu, un tad viss būtu saskaņots. Un šajā kontekstā es uzskatu, ka, lai tomēr tiktu izturēts tas Krimināllikuma projekta gars, kuru līdz šim izdevās noturēt, ir jānoraida arī Muciņa kunga piedāvātais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl huligānisms Latvijā nav izskausts, un tas paliek tādā līmenī, kāds tas ir izveidojies desmit gadu laikā. Un, lai tagad glaudītu pa galviņām tiem vīriem 17 vai vairāk gadu vecumā, vai varbūt drusciņ mazāk, kuri izrauj pensionāram no rokām pēdējo somiņu, maz, ka atņem to somiņu ar diviem, trijiem latiem, tad vēl viņus nežēlīgi piekauj. Tas pat notiek arī ar vīriešiem. Un it sevišķi, ja cilvēks ir viens, vairāk tuvumā nav. Iekš viena miera viņu, kā saka, piesit. Tā ka tur nevar nebūt.

Bet vēl Muciņa kungs pateica tā, ka Latvijā netiek celti godā profesori, zinātnieki, doktori, nav novērtētas viņu spējas. Diemžēl tā ir. Bet desmit gadu laikā un iepriekšējos likumos, kuru pieņemšanā arī Muciņa kungs piedalījās, kas tad devalvēja šo speciālistu iesaistīšanu mūsu tautsaimniecībā, mūsu valdības darbā? Kāpēc tas tā nenotika? Tas nenotika tāpēc, ka vajadzēja veikt dažādas krāpšanas. Un mūsu zinātnieki tika rupji atbīdīti no valsts dzīves, un augstākās kvalifikācijas speciālisti bija diemžēl nomainīti ar citas kvalifikācijas speciālistiem, un tāpēc mums parādījās visdažādākie līgumi, kuru rezultātā valdība un valsts cieš ļoti lielus materiālos zaudējumus. Vai tas ir "Tilts Communications" lieta, vai tā "Window" lieta un vēl desmitiem.

Un tagad jau ir parādījusies jauna lieta par to slaveno hokeja halles celtniecību. Tad pasakiet, lūdzu, ja tiks izlietota Latvijas nodokļu maksātāju nauda 400 miljonu dolāru apmērā, kāpēc, ja būs kādi strīdi, tie tiks izšķirti Šveicē un pēc Šveices likumdošanas? Tad kur ir mūsu slavenie juristi? Kāpēc netika, sastādot tādu līgumu, kuru ir parakstījis diemžēl mūsu premjers Bērziņa kungs, kāpēc tur nebija pieaicināti speciālisti no Universitātes, no Zinātņu akadēmijas, no citiem institūtiem, kuriem ir ļoti augsta kvalifikācija? Redziet, te valdība diemžēl ignorē un devalvē mūsu valsts speciālistus. Un tāpēc mēs nonākam tādā jocīgā stāvoklī. Un es aicinu 55. priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Tiešām šis priekšlikums ir nācis no Ministru kabineta. Mūsu komisija rūpīgi izdiskutēja, jo šie gadījumi par apzināti nepatiesu ziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas ievietošanu pie ēkām vai pašās ēkās, vai objektos šobrīd jau ir ļoti aktuāli. Tā nav tikai puišeļu niekošanās! Tiesneši nav mazie bērni, viņi izšķirs, kādu sodu piemērot puikam, divpadsmitgadīgam, trīspadsmitgadīgam,

četrpadsmitgadīgam vai astoņpadsmitgadīgam, kurš tiešām nav apzinājies šīs te lietas, ko viņš dara, zvanot. Bet ir arī citas lietas. Ja atceraties šo momentu, kad Amerikas Savienotajās Valstīs bija lidmašīnā paņemts ciet viens pilsonis, kurš teica: "Ziniet, man šeit azotē ir sprāgstoša viela!" ... Zināmā veidā arī draudēja pasažieriem, un runa bija par 25 gadiem cietumsoda. Tā ka šeit ir pragmatisks, manuprāt, risinājums. Protams, var būt ar laiku diskusija par šo soda apmēru 5 vai 3 gadu, bet šis risinājums ir jāpieņem. Komisija šobrīd nav atbalstījusi Muciņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 4, atturas — 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. 56. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts arī 57. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts ir Saeimas deputāta Muciņa kunga 58.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija ir atbalstījusi Saeimas deputātu Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikumu, kā arī 60. — iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts tika 61. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts tika arī 62. — Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstu 63. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts tika 64. un 65. — Saeimas deputātu Kuduma kunga, Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 66. — Saeimas deputāta Kuduma kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija atbalsta arī 67., 68. un 69. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk komisija lūdz atbalstu 70. — Kuduma kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 71. un 72.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 73. un 74.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstu arī 75.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija lūdz pieņemt šos grozījumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 5. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lūgumu — noņemt no izskatīšanas trešajā lasījumā likumprojektu "Valsts kontroles likums". Iebildumu nav.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pēc darba kārtības 17.punkta iekļaut lēmuma projektus "Par I.Kļaviņas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata", "Par G.Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata", "Par I.Dzenes atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata". Vai ir iebildumi? Ja iebildumu nav, izskatām lēmuma projektu "Par I.Kļaviņas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien Juridiskā komisija sanāca un izskatīja trīs diezgan bēdīgus lēmuma projektus. Bet bēdīgus no mūsu viedokļa, kur uz paša vēlēšanos mēs atbrīvojam no amata trīs tiesnešus.

Un pirmā no viņām bija tiesnese Kļaviņa, kura tika atbrīvota no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata. Par cik viņa nebija ieradusies, mēs nevarējām uzmanīgi izpētīt viņas motīvus, bet visādā ziņā tas bija saistīts ar nevēlēšanos turpināt tiesneša darbu.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu. Es aicinu atbalstīt lēmuma projekta par Kļaviņas atbrīvošanu un Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — atbrīvot Initu Kļaviņu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Sandras Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tieslietu ministre iesniedza Juridiskajā komisijā un mēs tālāk vienbalsīgi atbalstījām lēmuma projektu "Par Sandras Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata".

Šis iesniegums no tieslietu ministres bija balstīts uz tiesneses Sandras Loginas personīgo iesniegumu, kur viņa lūdz atbrīvot no darba sakarā ar to, ka viņa ir izturējusi eksāmenus un konkursu uz zvērināta notāra amatu. Un viņa ieņems Aizkrauklē zvērināta notāra amatu. Un līdz ar to viņa lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Sandras Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata". Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Ināras Dzenes atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī tiesnese Ināra Dzene bija iesniegusi tieslietu ministrei iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no amata uz pašas vēlēšanos, jo tāpat kā iepriekšējā viņas kolēģe, kura bija uzaicināta un ieradās Juridiskajā komisijā, arī viņa tiešām apstiprināja, ka viņa ir iesniegusi lūgumu atbrīvot viņu no amata uz pašas vēlēšanos sakarā ar to, ka viņa tiks iecelta par zvērinātu notāri Jelgavā, uz kuras amatu viņa ir izturējusi konkursu un nolikusi eksāmenu.

Bet es kopumā un Juridiskā komisija kopumā it sevišķi debatējot Ināras Dzenes gadījumu, apgabaltiesas tiesnesi, kura strādā 15 gadus par tiesnesi, ieņem apgabaltiesā ļoti augstu amatu, viņa ir Civillietu departamenta vadītāja, tiesas priekšsēdētāja vietniece, apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece, un viņa uz pašas vēlēšanos atstāj tiesneses amatu. Un viens no motīviem, protams, Juridisko komisiju interesēja šie motīvi, un viens no motīviem bija, protams, tas, ka tiesnešiem nav vairāku svarīgu aspektu. Viens no tiem, protams, kā vienmēr, ir atalgojuma jautājums, otrām kārtām, arī protams, nepietiekama iespēja redzēt attīstībā savu amatu, tātad kandidēt uz Augstāko tiesu, jo šeit arī mums vajadzētu pārdomāt par likumdošanas uzlabošanu un precizēšanu, un arī tām atbildīgajām amatpersonām Augstākajā tiesā un Tieslietu ministrijā, kas formē šos tiesnešu kadrus, padomāt, kādā veidā mēs varētu veicināt konkurenci un arī informāciju uz brīviem Augstākās tiesas amatiem, jo nu šī tiesnese, atstājot šo amatu apgabaltiesā un dodoties darbā par notāri, pasvītroja, ka viņa neredz perspektīvu, ka viņa varētu kļūt par Augstākās tiesas locekli vairāk vai mazāk nu... šo iestāžu vadītāju subjektīvā viedokļa dēļ.

Tajā pašā laikā mēs esam paaugstinājuši uz Augstāko tiesu tiesnešus ar mazāku stāžu un ar mazāku varbūt pieredzi. Tātad šeit mums, Juridiskajā komisijā vismaz, šodien mēs nospriedām, ka mums šis jautājums ir vēl likumdošanas kārtībā jāattīsta. Bet, otrām kārtām, mēs aicinām arī atbildīgās institūcijas tomēr šo vakanto vietu formēšanā lietot vairāk precīzākus sacensības principus, izsludināt konkursus, arī kārtīgi eksāmenus veidot, jo, kā šeit viņi paskaidroja, ka notāra eksāmens bija ļoti stingrs un plašs, un vispusīgs, un viņi tiešām rūpīgi tam gatavojās, bet tiesnešu šajā te konkurencē ne vienmēr mums tas ir redzams.

Mēs atbalstījām vienbalsīgi šo lūgumu, jo, protams, nevarējām to neatbalstīt. Bet tai pašā laikā šodien mēs atbrīvojam trīs tiesnešus, kas rāda šīs tendences. Un es šo te atbrīvošanu arī saistu ar mūsu iepriekšējiem lēmumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ināras Dzenes atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata". Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4392.

1.priekšlikums ir saņemts no zemkopības ministra Ata Slaktera. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un atbalstījusi to ir savā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 3.priekšlikums ir saņemts no zemkopības ministra Ata Slaktera, un komisija to ir atbalstījusi pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Savukārt 4.priekšlikums, kas saņemts no zemkopības ministra, komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 5.priekšlikums ir pašas komisijas radīts, un tas ir par pārejas noteikumiem, un komisija, protams, to ir pati atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Razminovičs. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Alkohola aprites likumā". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 4993. ... 4393., es atvainojos, "Grozījumi Alkohola aprites likumā", kurus atbildīgā komisija ir sagatavojusi trešajam, galīgajam, lasījumam.

Minētajā likumā... likumprojektā 1.priekšlikumu ir iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs par likuma 1.panta 1.daļas 2.punktu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Diemžēl komisija nav atbalstījusi deputāta un mana drauga Bojāra priekšlikumu pie 1.panta otrā punkta.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, cienījamie kolēģi, cienījamais Leiškalna kungs! Tik tiešām, te arī tīšuprāt ir izlaista viena ļoti nopietna lieta — kvalitātes pārbaude. Vai tad izgatavotais spirts un visi tie produkti, kas iet ar spirta piedalīšanos apgrozībā, nav jākontrolē uz kvalitāti? Ko tad mēs lietojam? Es jau nemaz nerunāju, ka presē vismaz parādījās, ka 24% spirta ir ievests kontrabandas veidā Latvijā. Tātad visai produkcijai, kas tiek piegādāta patērētājiem, ir jābūt obligāti kontrolētai. Bet diemžēl te 1.pantā — jūs varat lasīt, cik gribat, — par kontroli nav neviena vārda. Es brīnos, Leiškalna kungs, ka jūs ignorējat tādu ļoti nopietnu lietu! Neskatoties uz to, ka spirtu var lietot kā attīrīšanas līdzekli un to dara mediķi, bet tas ir jākontrolē pēc kvalitātes. Tāpēc, gribot vai negribot, jums vajadzētu pieņemt šo. Ja nepieņemsiet, vienalga, vajadzēs likumu mainīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Leon Bojāra kungs! Komisija izskatīja jūsu priekšlikumu pēc aicinājuma, tā kā iesniedzējs nebija komisijas sēdē, es aicināju kādu no deputātiem uzturēt jūsu priekšlikumu. Deputāti neuzturēja, motivējot ar to, ka tieši visas jūsu nosauktās darbības ir šā likuma subjekts. Likumā ir precīzi aprakstītas visas tās lietas, kuras jūs gribat iekļaut 1.pantā terminu skaidrojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

K.Leiškalns. Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Balsosim par 2. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 24, atturas — 40. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums tāpat ir no deputāta Leona Bojāra — papildināt ar vārdu "kvalitatīvām". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo tas izriet no šī un daudzu citu likumu būtības, Bojāra kungs!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Leiškalna kungs! Protams, es zinu, ka jūs vēlaties aizstāvēt spirta produktu ražotājus, un lai viņi izmanto jebkuru produktu un jebkuras kvalitātes, un tad tur jau var izgatavot, nekas jau tā kā nav spēcīgs, bet visa lieta ir tā, ka labas kvalitātes pārtikas produktu produkcija, jo arī spirta produkti attiecas pie pārtikas, ir jāizgatavo no kvalitatīviem produktiem, bet ne no atkritumiem, kurus diemžēl ieved. Ir sabojāti graudi vai graudu produkti, un savā laikā vēl Padomju Savienībā bija, ka atzina, un tie izgāja cauri spirta rūpnīcai. Protams, nevienu neinteresēja, galvenais bija ekonomika, neinteresēja, kāda būs cilvēku veselība. Un tāpēc tā kvalitāte ir jāieraksta iekšā un obligāti! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst, Leiškalna kungs?

K.Leiškalns. Mūsu draudzības vārdā man, Bojāra kungs, pirmais ir jāpiebilst. Lēmumu pieņem nevis Leiškalns, bet komisija. Es neapšaubāmi atbalstu visus legālos ražotājus Latvijā. Un Latvijā ir vesela virkne normatīvo aktu, kas nosaka ... kas runā par kvalitatīvām prasībām. Jūsu priekšlikums ir tas, ko sauc par taktoloģiju un komisija to neatbalstīja tieši aiz šī iemesla.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 19, atturas — 44. Noraidīts priekšlikums.

K.Leiškalns. Paldies! 4. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo viņa minētie svītrojamie vārdi nav normatīvais akts, un komisija šo nevarēja atbalstīt, aizstājot ar normatīvo aktu prasībām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 5. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Papildinājums pie 1.panta 7.1. punkta ar attiecīgu redakciju: "Brīvā apgrozība..." un tā tālāk. Komisija, Bojāra kungs, jūs nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 6.priekšlikums — deputāts Bojārs. 1.panta 8.punkta "jēlspirta" skaidrojums, ko arī komisija nav atbalstījusi, uzskatot, ka esošais ir labāks.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jums droši vien ir vienu otro reizi tāds smaids, bet jūs nopietni pārlasiet to 8.pantu. Tur ir ierakstīts: "Jēlspirts — nerektificēts etilspirts, kas iegūts, pārstrādājot ogļhidrātus saturošus raudzētus produktus", tas ir graudi un viss, kas attiecas, bet tālāk ir "koksnes vai citu augu valsts materiālu hidrolīzes produkts vai kataliski hidrolizējot etilēnu". Kas tad tie ir par jēlspirtiem, kurus mēs piedāvājam apgrozībai Latvijā? Diemžēl neviens no tiem Latvijā netiek ražots, tie tiek ražoti tikai Krievijā. Piecas rūpnīcas, kas nodarbojas ar hidrolīzes spirtu, kuru iegūst, pārstrādājot koksni, naftas pārstrādes ķīmiskās rūpnīcas, kur iegūst etilēnu un attiecīgi iegūstot etilspirtu. Tātad koksni sasmalcinot, apstrādājot attiecīgi ar ūdeni un tad tālāk lietojot kā katalizatoru minerālskābes, galarezultātā, pārstrādājot celulozi vai gemocelulozi, mēs saņemam etilspirtu. Jā, Padomju Savienības laikā vēl Ņikita Hruščovs, jūs to zināt, lai risinātu problēmu ar spirtu, tad viņš ierosināja izmantot to pārtikai. Bet diemžēl šis spirts pārtikai nav derīgs, un tie, kas to, kā saka, pārmērīgi vai noteiktā daudzumā lietoja, tad viņi diezgan arī smagi slimoja. Jo tā saucamais "sučok", kas bija, tas izsauca vēzi vai smagas aknu slimības. Tā ka tur nav nekas. Kas attiecas uz etilēnu, tā ir gāze, jā, kuru katalizējot attiecīgi ar skābēm, un vienmēr izmanto kā katalizatoru sērskābi, saņem etilspirtu. Diemžēl, cienījamie kolēģi, tas spirts ir izmantojams tikai tehniskām vajadzībām. Un man rada izbrīnu, ka Tautsaimniecības komisija ir iestrādājusi mūsu likumā, ka Latvijas iedzīvotājiem turpmāk vai nu spirta produktu legālai ražošanai, vai tām krutkām varēs izmantot šos divus spirtus. Tie ir jāizslēdz no likuma, lai mēs varētu saglabāt veselību mūsu iedzīvotājiem un lai nebūtu tādu atgadījumu, kā bija Igaunijā nesen, kad cilvēki bija saindējušies ar nezināmas izcelsmes spirta produktu. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā jāteic, Bojāra kungs, ka neviens pat neuzturēja jūsu priekšlikumu kā balsojamu. Jebšu viss tas, par ko jūs šeit runājat, vai tas jēlspirts, par kuru jūs šeit tik krāšņi un izsmeļoši runājat, no tā Latvijas Republikā ir aizliegts ražot alkoholiskos dzērienus. Tas ir sintētiskais spirts — jā, bet tas ir jēlspirts. Un mēs to nevaram nodalīt vienādi un otrādi, un nav vajadzības nodalīt, Bojāra kungs. Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 38, atturas — 28. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies! 7. — finansu ministra priekšlikums — par 1.panta divpadsmito daļu ir jau noraidīts, un aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir no deputāta Bojāra, un šeit, manuprāt, vairs nav balsojums pēc tam, kad mēs noraidījām deputāta Bojāra priekšlikumu ar numuru 6.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu kolēģiem.

K.Leiškalns. Paldies! 9.priekšlikumā deputāts Bojārs piedāvā 2.pantā aizstāt vārdus "valsts iespējām" ar "valsts tiesībām", un komisija šo priekšlikumu neizpratnes dēļ neatbalstīja, un iesniedzējs nebija atnācis.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (Starpsauciens: "Viņš dos tikai paskaidrojumus!")

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nav jau nekāds brīnums, ka valsts vara Latvijā ir daļēji zaudējusi savas funkcijas un tās nepilda vai nevēlas pildīt. Un jūs to zināt ļoti daudzos piemēros, kuri ikdienā ir sastopami. Un tas ir redzams arī Saeimas darbībā, ka mums atnes likumprojektus no Ministru kabineta, pēc tam pie tiem piestrādā Saeimas deputāti, kur ir labojumi pat līdz kādiem 200 vai 300. Tātad tā nav kvalitatīva darbība, ko veic valdība. Bet valsts iespējas. Ko nozīmē iespējas? Tas ir tāds bezcerīgs izteikums. Ir jābūt valsts tiesībām, un ar tiesībām ir valstij jāstrādā, bet ne ar iespējām. Un jūs to paskatieties no tās loģiskās ķēdes un tās domāšanas. Ko tad ar tām iespējām? Vai tad valstij nav nekādu iespēju, lai regulētu savu likumdošanu un ieviestu kārtību? Ir tādas iespējas. Bet tā jau nav iespēja. Tām ir jābūt tiesībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man ļoti patika tas, kā Kārlis Leiškalns pateica. Neizpratnes dēļ neatbalstīja Bojāra priekšlikumu. Un tas ir pareizi. Ko jūs varat saprast? Nu nav jau komisijā speciālistu alkoholā. Tas viss jāmeklē tanī frakcijā, ko pārstāv Leons Bojārs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai arī ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Bojāra kungs, tiesību akts ir šis likums, un šis likums ar tiesībām nosaka valsts iespējas. Un komisija ir pilnīgi pareizi darījusi, neatbalstīdama jūsu priekšlikumu. Aicinu sekot komisijai!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu... Par 9. — Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 25, atturas — 39. Noraidīts priekšlikums.

K.Leiškalns. 10. priekšlikums par 3. panta pirmās daļas pēdējā teikuma izslēgšanu, ko iesniedzis Bojārs, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies!

11. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Apinis, ir par alkohola un citu preču ražošanā izmantojamām izejvielām Latvijā, komisija šo Apiņa priekšlikumu, kas atsaucās uz virkni Latvijai svarīgiem līgumiem, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Skatījāmies šo likumprojektu otrajā lasījumā, un, kā mēs visi labi atceramies, šajā vietā atradās mūsu godājamā Arņa Razminoviča kunga priekšlikums. Arņa Razminoviča kunga priekšlikumu visi atzina par gana labu esam, izņemot teica, ziniet, mīļie, kas par lietu — tur nav atsauces uz Eiropas Savienības līgumiem, uz Pasaules tirdzniecības organizāciju, uz Baltijai saistošiem līgumiem! Mēs nevaram atbalstīt šādu nepilnīgu priekšlikumu, visādi citādi, ja būtu šie priekšlikumi, tad mēs viņu atbalstītu.

Jāizdara tas, ko pagājušoreiz mēs esam apņēmušies pret Latvijas zemniekiem. Mēs, protams, esam apņēmušiem Latvijas zemniekiem, lai viņiem būtu iespējas savus graudus nodot Latvijas ražotājiem un par šiem graudiem mēs ražotu kaut vai spirtu. Patiesībā jautājums ir par to, ka mums ir jāatbalsta Latvijas zemnieki tā, kā to dara jebkura normāla Eiropas valsts, protams, vienmēr atceroties, ka starptautiskais līgums stāv pāri likumam. Un mēs uz šo likuma punktu... mums ir iespējas noteikt, ka vismaz atsevišķos gadījumos mēs Latvijas zemniekiem dodam priekšrocības, mēs vismaz atsevišķos gadījumos neaizmirstam, kas ir mūsu vēlētājs, un esmu ļoti pateicīgs Arnim Razminoviča kungam, kurš bija šī likumprojekta panta autors un iniciators, un man atlika tikai piestrādāt, un šādā redakcijā tas, es domāju, nevienam netraucēs.

Es ceru, ka cienījamie kolēģi šodien nobalsos par likumprojekta 11. priekšlikumu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Es faktiski gribēju minēt tikai vienu aspektu šī tirgus sakarā. Es domāju, ka liberālisms, un katrā ziņā mēs šinī gadījumā pārstāvam tādu liberālu kustību, nevar radīt privilēģiju nevienai no valstīm, un šinī gadījumā, ja mēs neatbalstām Pētera Apiņa priekšlikumus, mēs faktiski radām privilēģijas tai valstij, kura nevēlas slēgt nekādus līgumus, kura nevēlas ieslēgties Pasaules tirdzniecības organizācijā, kura negrib saistīt savādāk savas tirdzniecības attiecības ar Latviju. Es negribu nosaukt šo valsti, bet katrā gadījumā, manuprāt, ka būtu taisnīgi, ja ņemam vērā, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību, un Eiropas Savienībā visas tirdzniecības attiecības tomēr tiek regulētas ar līgumiem, ka mēs šinī gadījumā, ievērojot arī vietējo zemnieku intereses, jo beigu beigās šīs līgumattiecības Eiropas Savienībā mēs veidojam, ievērojot mūsu zemnieku intereses, un, domājot par šīm zemnieku interesēm, mums nevajadzētu šinī gadījumā radīt nevienu priviliģētu valsti, kur bez kādām savienībām, bez kādiem ierobežojumiem, bez kādām tirdzniecības organizācijām izmanto faktiski, un dempinga cenas šeit katrā gadījumā arī skādē mūsu zemniekiem.

Tā ka es domāju, ka šis priekšlikums ir noteikti pieņemams, un es domāju, ka, paredzot iespējamo argumentu pret to, ka tas nav liberāls, es gribu, ka, tieši otrādi, tas ir liberāls, jo tas nerada privilēģijas nevienai no valstīm.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Komisijas vārdā es varu piebilst, ka Ārlietu ministrija, esot mūsu komisijas sēdē, protestēja pret šo normu, un komisijas vairākums, jo šeit tomēr ir rakstīts — "neatbalstīt", uzskatīja, ka šis priekšlikums ir diskriminējošs ražotājiem un spiež ražotāju izvēlēties spirtu par noteiktām cenām, nevis par iespējami lētākām cenām, ja tas atbilst kvalitātei. Un Tautsaimniecības komisija neatbalstīja, bet lēmums ir jūsu rokās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 13, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 12.priekšlikums tāpat ir no Pētera Apiņa, un to komisija izskatīja ļoti rūpīgi, jo šim priekšlikumam ir ārkārtīgi labs loģiskais pamatojums, un tas nosaka, ka alus aprites kārtību... vai kabineta noteikumus piemēro tikai uz alu, uz vieglo alu, kura stiprums nepārsniedz 5,5% vai kurš tiek fasēts stikla pudelēs. Līdz ar to komisija gan neatbalstīja Apiņa priekšlikumu, jo pavisam nesen ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas šo apriti regulē, bet, protams, lēmums ir parlamenta, ne komisijas rokās.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Mēs šoreiz runājam par alkoholu, un mēs tiešām gribētu norobežot no šī likuma alu, kurš ir patiesībā salīdzinoši viegls alkoholiskais dzēriens, un, protams, cilvēkiem, kuriem būs nepieciešams izdarīt kaut kādu izvēli, es visus aicinātu izvēlēties vieglus alkoholiskus dzērienus, jo tā ir zināma izvēle, un parasti pāreja no jebkura alkoholisma ir caur viegliem alkoholiskiem dzērieniem, kā to ir pierādījusi Eiropa. Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem Latvijā pie ļoti augstā alkohola patēriņa joprojām mēs dzeram ļoti daudz, tātad ieteica mums, ka alu vajadzētu zināmā mērā protekcionēt, vajadzētu dot iespējas alu neaplikt ar akcīzes nodokli tādā pašā apmērā, kā to mēs darām ar stipro alkoholu. Un tā nu Latvijas likumdošanā ir šis punkts, kas nosaka, ka alus aprites un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets, nevis šis likums. Un es ļoti atbalstu šādu shēmu, izņemot tos gadījumus, ka par alu tiek nosaukts stiprs gāzēts spirtots dzēriens, kurš ir vienkārši koncentrāta šķaidījums spirtā un ūdenī. Savādākā veidā petpudelēs iepildīt šo dzērienu, kā tikai to šķaidot un speciāli gāzējot, nav iespējams. Latvijā joprojām var nopirkt dzērienu, kurš ir vairāk nekā 10 grādu stiprs un tiek saukts par alu. Es nekādi nevaru saprast, kādēļ Latvijas budžetā mums par šo dzērienu nevajadzētu iekasēt akcīzes nodokli. Un šis likumprojekta pants saka, ka tas, kas ir stiprāks par 5,5 promilēm, proti, to, ko var sasniegt ar dabīgu raudzēšanu, tas alus joprojām netiks aplikts ar tādu akcīzi, uz to joprojām neattieksies šī likuma ļoti smagās normas, uz to joprojām neattieksies reklāmas normas un viss pārējais. Bet par to dzērienu, kas ir stiprāks par 5,5 promilēm, mēs to nedrīkstam nosaukt par bezalkoholisku dzērienu vai par dzērienu, kurš neiespaido cilvēka smadzenes, aknas, nieres un tā tālāk.

Es ļoti aicinu kolēģus padomāt par šo jautājumu, un es ļoti vēlētos, lai jūs precīzi izlasītu, kas tur ir teikts. Tātad, ja mums ir alus, kas ir tiešām dabīgi raudzēts, tad tam ir citi akcīzes piemērošanas noteikumi, to mēs arī turpmāk drīkstēsim pārdot naktīs, to arī turpmāk drīkstēs pārdot sporta sacensībās un daudzās citās vietās, kur to var pārdot. Stipro alkoholu vienreiz par visām reizēm mums būs jāierobežo, un kopā ar to es aicinu ierobežot to dzērienu, kuru tagad daudzi mēģina nosaukt par alu.

Godātie kolēģi, kuri pašlaik runā, īpaši Tiesneša kungs, es ļoti labi saprotu, ka jums arī šāds jautājums varētu būt aktuāls, bet nedzird pašlaik tomēr... Es cienījamos kolēģus aicinu atbalstīt savu priekšlikumu, es aicinu kolēģus domāt par to, ka pretējā gadījumā naktīs mūsu bērni, jaunatne, kas Rīgā lietos alkoholu... Un, ja mēs iedosim šādu iespēju dzert patiesībā stipru alkoholu, stipru, gāzētu, spirtotu šķīdumu... Es ceru, ka jūs mani atbalstīsiet.

Sēdes vadītājs. Helēna Soldatjonoka. Helēna Soldatjonoka, Leiškalna kungs!

H.Soldatjonoka (LSDSP). Man gan kā sievietei diezgan grūti spriest par alus stiprumu vai nestiprumu, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs atbalstām Apiņa kunga priekšlikumu, tad pēc manas saprašanas veidojas pretruna, jo kas likuma 1.pantā ir nosaukts par alu: "Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens ar absolūtā spirta daudzumu virs 0,5 tilpuma procentiem." Bet šeit mēs... Apiņa kungs piedāvā alu par alkoholisku dzērienu uzskatīt tikai no 5,5 tilpuma procentiem. (No zāles deputāts P.Apinis: "Līdz 5,5 procentiem.") Līdz pieciem, jā. Un, protams, ka jautājums par bērnu un jaunatnes attiecībām ar alu ir ļoti svarīgs, un es aicinu visus deputātus arī pievērsties šim jautājumam, jo Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir rakstīts: "Bērniem līdz 18 gadiem nedrīkst pārdot alkoholiskus dzērienus." Vai varat jūs man atbildēt konkrēti, cienījamie deputāti, vai Alkohola aprites likumā ir strikti pateikts, alus ir vai nav alkoholisks dzēriens? Nav svarīgi procenti. Pēc manām domām, alu jauniešiem līdz 18 gadiem un bērniem pārdot nedrīkst!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Man personīgi gribētos atbalstīt šo priekšlikumu, jo ko mēs redzam kopīgā tirdzniecības tīklā, kas šobrīd notiek? Notiek ļoti interesantas lietas. No sākuma tiešām alus bija bundžiņās, alus bija normālās stikla pudelēs, kvalitatīvs. Pēc tam parādījās mistiskie iepakojumi, litrīgie, divlitrīgie, un pie tam vēl šis alus kardināli atšķīrās no tā, kas atrodas pudelē. To jūs varat katrs pamēģināt — ar to pašu nosaukumu plastmasas pudeles alu un stikla pudeles alu. Kardināli atšķiras! Tātad zināmā veidā, es nezinu, vai taras dēļ vai kāda cita iemesla dēļ, šī kvalitāte ir mainījusies.

Tālāk nākamais aspekts. Alus stiprums palielinās aizvien straujāk un straujāk. Kādreiz alus stiprums, teiksim, bija 7%, tad jau sasniedza 9%, un es esmu, teiksim, dzirdējis no cilvēkiem, ka nu jau varētu būt ap 12% alus stiprums. Tātad tagad notiek šī te ļoti interesantā lieta, šo spirtoto dzērienu, teiksim, formēšana zem nosaukuma "alus" un zem nosaukuma "alus" izdomā dažādus — "sātans" un kādi tik tur vēl nav nosaukumi ... Bet tas nav būtiskais. Šī likumprojekta faktiski būtiskākā un precīzākā lieta ir šīs robežšķirtnes novilkšana — 5,5 tilpuma procenti. Tas ir ārkārtīgi būtisks moments un, manuprāt, no tāda viedokļa ir noteikti atbalstāms. Protams, varētu būt diskusija par iepakojumu, par formu un tā tālāk, bet es principā personīgi atbalstu šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ja mēs atbalstām Apiņa kunga priekšlikumu, tad mēs nenonāksim pretrunā ar 51.pantu, kas aizliedz alkoholisko dzērienu pārdošanu no 22.00 līdz 8.00 no rīta. Jo, redziet, kāda ir starpība. Mums tomēr tā gradācija, Soldatjonokas kundze, ir jānosaka. Jūs jautājāt: "Vai alus ir alkoholisks dzēriens vai nav?" Nu, iedomājieties to, ko tagad Apiņa kungs teica, ka "Aldaris" ražo desmitgrādīgu alu no kaut kādiem koncentrātiem, kāda tam ir starpība starp labu gruzīnu sauso vīnu, kas arī ir 8 — 10 grādu stiprumā?

Mēs nedrīkstēsim pirkt kvalitatīvu preci, bet kaut kādu surogātu mēs varēsim pirkt naktī. Tādēļ es aicinātu atbalstīt tomēr Apiņa kunga priekšlikumu! Jo vairāk tādēļ, ka mēs jau šiem ražotājiem neaizliedzam ražot, bet viņiem būs jāmaksā akcīzes nodoklis, kas papildinās mūsu tā jau trūcīgo budžetu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Apiņa kungs! Man ir jārunā komisijas, ne savā vai jūsu vārdā. Un tāpēc man ir jāpasaka. Komisija, kā jau es teicu, ārkārtīgi rūpīgi apsvēra šo priekšlikumu, kurā ir milzums pozitīvu motivāciju, Apiņa kungs. Vienīgā loģika, kāpēc komisija neatbalsta šo priekšlikumu, ir analīze. Šī dzērāja vai šī alus lietotāja analīze. Un tas ir tieši tas cilvēks, kas padomju laikā dzēra "bombas", šobrīd viņš pērk šos diezgan stipros dzērienus. Un, atņemot šim cilvēkam iespēju lietot šo alu, viņš netiek pavirzīts legālā tirgus virzienā, bet tik tiešām un pa taisno — nelegālā. Tā ir vienīgā motivācija. Varbūt šī motivācija ir maldīga, jo to neapliecina nekādas faktu izpētes. Līdz ar to priekšlikums, kā visi, ir plenārsēdes, ne komisijas rokās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. — deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 2, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Nākamais pie 3.panta ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par otrajā lasījumā pieņemto redakciju, kuru komisija savukārt ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies!

14.priekšlikums ir papildinājums pie 6.panta, ko iesniedz aktīvais deputāts Leons Bojārs. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles "Nav vairāk? Tikai viens aktīvais deputāts?")

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nav jau brīnums, ka Latvijā visdažādākā veidā tiek uzurpēta vara. Valsts ieņēmumu dienests nezin kāpēc dotajā 6.pantā tiek nolikts augstākā rangā nekā vietējās pašvaldības. Līdz pat šim laikam uz vietas jebkur, vai tas ir pagasts, vai pilsēta, veic pārbaudi un par visu, kas tur notiek, par kārtību atbild pašvaldības. Diemžēl te ir ierakstīts tā, ka spirta visdažādākos veikalus, vai tur kas vēl notiks, noliktavas vai kas, to var atvērt tikai Valsts ieņēmumu dienests, neko neziņojot ne pašvaldībai, ne saskaņojot ar to, un, protams, ka tālākā tā darbība neattiektos uz pašvaldību. Bet, ja notiek kaut kādas nekārtības vai vēl kaut kas, par to visu atbild pašvaldību vadītāji, atbild pašvaldību dome, un Valsts ieņēmumu dienests, protams, stāv malā. Tādēļ vēl viens jautājums. Ne jau katrā apdzīvotā vietā ir Valsts ieņēmumu dienests. Tāpēc arī tika ierosināts, ka reizē ar to, ka spirta viss patēriņš un viss, kas notiek ar veikalu vai citu punktu atvēršanu, ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. Bet mūsu Tautsaimniecības komisija, protams, neciena pašvaldības, tāpēc viņi dara otrādi. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, Bojāra kungs, bet komisija uzskata, ka pašvaldību uzdevumi un pašvaldību pienākumi ir noteikti likumos pilnīgi precīzi, tāpat arī ražotāju un Akcizēto preču pārvaldes nosacījumi. Un papildinājumi šeit nav vajadzīgi, jo tikai rada sajukumu un nekārtības, nevis otrādi, kā apgalvojat jūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 8, atturas — 49. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī finansu ministra Gundara bērziņa 15.priekšlikumu pie 6.panta redakcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta 16. — finansu ministra Bērziņa priekšlikumu par izslēgumu 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

17.priekšlikums — Bojāra kungs. Papildinājums pie ceturtās daļas šajā pantā nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Leons Bojārs. Atvainojiet, 17.priekšlikums nav balsojams. Lūdzu tālāk!

K.Leiškalns. Paldies!

18. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra Makarova priekšlikums par 6.1. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Papildinājums pie 8. panta no deputāta Apiņa nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Pamatojums ir diezgan vienkāršs. Kā jūs redzat, likumā par alkohola apriti nevienu priekšlikumu līdz šim nav iesniegusi ... vismaz trijos lasījumos Labklājības ministrija, kurai būtu jāatbild par alkohola lietošanu vai vismaz alkohola lietošanas sekām valstī.

Tāpat es neesmu šinī te likumā redzējis nevienu priekšlikumu no augsti godājamā Segliņa kunga un viņa vadītās Iekšlietu ministrijas, kurai arī ir regulāri jāsastopas ar alkohola sekām.

Es tiešām domāju, ka Latvijas valstij beidzot ir pienācis laiks domāt par alkohola ierobežošanu ne tikai no Saeimas tribīnes, bet es domāju, ka ir jāveido beidzot reāla programma, kura ierobežotu alkohola lietošanu šajā valstī.

Mēs nevaram bezgalīgi ilgi atrasties pēdējās vietās Eiropā pēc visiem rādītājiem, kas ir saistīti ar slimībām, kuru tiešais izraisītājs ir alkohols.

Es jūs aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu ar domu, ka mēs beidzot sāksim reāli strādāt pie alkohola apkarošanas. Darīsim to valstiski Ministru kabinetā ar speciālu komisiju.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Komisija, Apiņa kungs, jūsu priekšlikumu nav atbalstījusi arī tikai tāpēc, ka mēs nezinām, vai šādas komisijas izveidei ir vajadzīgs finansējums. Ja ir vajadzīgs finansējums, tad jums bija jāatrunā ar pārejas noteikumiem, ka lēmums stājas spēkā... vai šī panta nodaļa stājas spēkā tikai ar nākamo budžeta gadu, jo citādi Satversme mums aizliedz pieņemt šādus lēmumus, ja nav uzrādīti avoti, no kurienes minētās darbības tiks finansētas. Tā ka es aicinu pieturēties pie komisijas izteiktā viedokļa!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 17, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 20. priekšlikums — par pašvaldību lomu kontrolē, ko iesniedza deputāts Bojārs, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu... atklāsim debates. Leons Bojārs. (Starpsaciens no zāles: "Pietiek! Velns parāvis!")

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs palaidāt garām 16. izmaiņu, ko veica finansu ministrs un tas attiecas arī patiesībā daļēji uz 9. pantu, jo 4. apakšpunkts, kuru izslēdza finansu ministrs, norāda, ka alkohola ražošanas uzņēmumi reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā alkohola ražošanas izejvielu, arī graudu, iepirkuma līgumus un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu par līgumu izpildi.

Cienījamie kolēģi! Kad izslēdzat šo no likuma, tad tiks legalizēti tie nezināmās izcelsmes graudi, kuri Latvijā katru gadu ienāk no 30 līdz 40 tūkstošiem tonnu. Un tagad pasakiet, Leiškalna kungs, uz ko ir strādājusi jūsu komisija.

Kas attiecas atkal par nozīmi vietējām pašvaldībām. Tik tiešām valsts ieņēmumu dienests vienmēr grib būt noteicējs jebkurā pašvaldībā, kam un kā tur ir jābūt. Diemžēl pašvaldība ir pašvaldība, un Valsts ieņēmumu dienests tikai izpilda savas funkcijas, tāpēc pašvaldībai ir jāpiedalās un jākontrolē, kas notiek ar šiem Valsts ieņēmumu dienesta organizētām nu... ne "točkām", kā tās sauc, bet uzņēmumiem, kas nodarbojas ar alkohola vai nu ražošanu, vai izplatīšanu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Atšķirībā no jums, Bojāra kungs, komisija vadījās no likuma. Likums par pašvaldībām aizliedz uzlikt pašvaldībām jaunas funkcijas, neparedzot to finansēšanu. Tā ka mēs nevaram pieņemt, jo jūs neesat... jūs gan esat mēģinājis pašvaldību aplikt ar jauniem pienākumiem, neparedzot pašvaldībām finansējumu šo pienākumu veikšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 22, atturas — 40. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 21. ir lingvistiskas dabas priekšlikums, ko iesniedz deputāts Bojārs, bet tas neatbilst likumam "Par patērētāju tiesību aizsardzību". Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums — deputāts Bojārs papildina 12.panta pirmo daļu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 23. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums — izslēgt 12.panta otro daļu. Piedāvā Bojārs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 25. — deputāts Apinis par 14.panta redakciju. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 14.panta redakciju mēģina labot arī deputāts Bojārs. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Bojāra papildinājums pie 17.panta 6.punkta nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jautājums ir par alkoholisko dzērienu uzglabāšanu. Tātad, ja kāda firma uzglabā alkoholiskos dzērienus, vai tad viņiem ir vajadzīga atļauja vai nav vajadzīga no Valsts ieņēmumu dienesta? Protams, ir vajadzīga! Bet diemžēl jūsu komisija norāda, ka nav vajadzīga. Tātad jebkurš var jebkuru kravu ievest, mierīgi nolikt savā šķūnī, kā tas arī notiek pie Latvijas robežas, ja, un mierīgi uzglabāt, un par to viņam nav nekādas atbildības. Tā ka redziet, Leiškalna kungs, kā jūs strādājat par labu diemžēl "ēnu" ekonomikai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Bojāra kungs, es jums tomēr ieteiktu arī no šīs tribīnes nemētāties ar apgalvojumiem! Jūs varat izteikt viedokļus par mani un par komisiju, bet jums nav tiesību uz šādiem striktiem apgalvojumiem, ka Tautsaimniecības komisija, kur neviens deputāts neatbalstīja jūsu priekšlikumu, strādā par labu "ēnu" ekonomikai. Uzglabāšana nav uzņēmējdarbība. Jūs nevienā vietā neesat pateicis, kas tā uzglabāšana vispār ir, un vai man ir jāizņem licence, ja man mājās stāv tā milzīgā pudele ar viskiju, tā 4,5 litri! Jūs vienkārši iedodat priekšlikumus, domājat, ka šie priekšlikumi neizsauc sekas visā pārējā likumā un citos likumos! Ir baigi, es atvainojos par šo familiārismu, ir ārkārtīgi vienkārši tā uzkāpt tribīnē un parunāt, un nekad, nekad nedomāt par sekām! Pie kam vēl apvainot veselu parlamenta komisiju "ēnu" ekonomikas lobēšanā! Nē, es jums to neiesaku!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 29, atturas — 42. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 28. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalsta. Es nesatraucos galīgi...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 29. — Pēteris Apinis papildina 19.panta pirmo daļu ar jaunu punktu, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Vispārpieņemta norma Eiropā — nekur lielveikalā pilnīgi brīvi alkohols nav pieejams. Tātad tā ir atsevišķi norobežota kase, atsevišķi norobežota daļa. Par to nav nekādu šaubu, ka lielveikalā cilvēks var aiziet un iegādāties alkoholiskus dzērienus. Piemērs nav tālu jāmeklē, pat lietuviešiem viņu veikals "Maxima" atrodas Purvciemā, tiešām, ir norobežota alkohola tirdzniecības vieta, un līdz ar to nav nekādu problēmu. Es negribu teikt, ka tas kādu īpaši kaitina, ka tur ir tas alkohols, bet es gribu teikt, ka ir sen pierādīti dati, ka cilvēkam tomēr ir kārdinoši, ja viņam nepārtraukti, gan turp, gan atpakaļejot pēc dienišķās maizes, un tieši tā ir visi mūsu lielveikali iekārtoti — maize pašā tālākā stūrī, piena produkti pašā tālākā stūrī, pa vidu tieši jāiet cauri alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietām, tas parasti netiek pieļauts. Es aicinu pieturēties pie visā Eiropā, īpaši Ziemeļeiropā, pilnīgi un strikti noteiktām normām. Lielveikalos atsevišķas tirdzniecības vietas.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Attiecībā par šo likumprojektu var runāt pēc formas un var runāt pēc gara. Vispirms es gribētu pateikt, ka es atbalstu deputāta Apiņa kunga priekšlikumus kopumā, bet virzot pēc gara. Un to es saredzu gan savā priekšlikumā par alus lietošanu, savā priekšlikumā par alkohola tirdzniecības aizliegšanu blakus skolām un izglītības iestādēm. Likums ir domāts Apiņa kunga priekšstatā, un mans priekšstats sakrīt ar jums šoreiz, lai alkohola patēriņu samazinātu, un tas ir normāli. Un, ja mēs runājam par vīniem, lai priekšroka tiktu dota dabiskiem vīniem, nevis stiprinātiem. Ja runājam par alu, tad par normāla stipruma pakāpi, nevis ar visu iedomājamo. Un tas ir gars, par kuru mēs varētu runāt.

Un tad, kad mēs arī skatījāmies par laiku, kad ar alkoholu nav jātirgojas, diennaktī vai tur no 22.00 līdz 8.00 vai no 24.00 līdz 10.00. Un, kad mēs tikāmies ar Alkohola tirdzniecības asociāciju, viņu priekšlikums faktiski arī šoreiz sakrita tieši par šo jēdzienu ar Apiņa kunga priekšlikumu. Viņi teica arī, ka nākamais, kas varētu būt, kādā veidā mēs ierobežotu sabiedrības saskarsmi ar alu kā tādu, tad tām vietām, kur alkohols tiek tirgots, tām ir jābūt ierobežotām. Pagaidām tas viss palaists pašplūsmā, kaut kur var sadalīt, paskatīties kur atsevišķi mazi veikali un līdz ar to nelielas sekcijas, un var būt tikai alkohols. Bet, ja mums palaists viss ar lielajiem vairumtirdzniecības gan uzņēmumiem, gan lielveikaliem, kuros šodien viss kopā, tad arī Tirdzniecības asociācijas priekšlikums bija, ka arī attiecībā uz lielveikaliem tie cilvēki ir gatavi, ka ir jādomā par atsevišķu sekciju izveidi. Ja par to domā lieltirgotāji, kāpēc lai mēs šoreiz ļoti precīzi neieklausītos Apiņa kungs piedāvājumā? Labs piedāvājums, kurš sakrīt šoreiz arī ar tirgotāju viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Deputāts Apinis, kā vienmēr, ir iesniedzis priekšlikumu, par kuru ir vērts diskutēt. Deputāta Apiņa priekšlikums, protams, pasaka uzņēmējiem, ka nosacījumi tiek mainīti pēkšņi un netiek ievēroti, kā Muciņa kungs teica, labticības principi biznesā. Jūs uzreiz esat gatavs nomainīt šos noteikumus. Jūs neesat nevienu zilbi uzrakstījis pārejas noteikumiem, ar kuru mirkli šis nosacījums stājas spēkā, kas notiek, kamēr veikalos notiek pārbūves vai visu alkoholu no turienes ar zināmiem izdevumiem jāizved ārā un tamlīdzīgi. Ir vienkārši ļoti skaists, populistisks priekšlikums, kurš nav tālāk normatīvi nosegts, Apiņa kungs. Ja iesniedz šādu priekšlikumu, jādomā par tā sekām ne tikai likumā, bet arī dzīvē. Par tiem cilvēkiem, kas ir saņēmuši licences mazumtirdzniecībai uz tiem veikaliem, kurus viņi Latvijā uzcēluši veselu virkni. Un pēc tam atnāk viens kungs un pasaka: "Nē, tagad katrs, kas ir lielāks, tātad nevis vispār jānorobežo alkohols, bet specifiskai tirdzniecības kategorijai, kura man arī ne pārāk patīk. Bet šai specifiskai tirdzniecības kategorijai mēs izdomājam atsevišķus noteikumus un liekam tos piemērot pēkšņi, tajā dienā, kad likums stājas spēkā. Es teikšu: tas ir nekorekti un negodīgi. Un tā uzskatīja arī komisijas vairākums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. — deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 17, atturas — 48. Noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies! 30. — deputāta Bojāra priekšlikums par papildinājumu pie 19.panta — nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 31. ir Leiškalna priekšlikums izslēgt 19.1. pantu. Komisija šo Leiškalna priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir pārveidojusi šo 19.1.pantu, izsakot mainītā redakcijā. Aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts šis priekšlikums.

K.Leiškalns. Paldies! 33. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums — ir no komisijas guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Deputāts Bojārs par 20.panta pirmo daļu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Papildinājums pie 20.panta pirmās daļas no Bojāra par puskilometru nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Pēteris Apinis papildina likuma 20.panta pirmo daļu ar attiecīgu apakšpunktu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Priekšlikums šoreiz veltīts tam, lai alkoholisko dzērienu licenci mēs neizsniegtu tādiem uzņēmumiem, kuri gatavojas šo alkoholu tirgot valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu telpās, ministriju un teritoriālās pašvaldības institūciju telpās. Es tiešām domāju, ka mums, pirmkārt, ir jautājums par to turpmāk neizsniegt licenci.

Otrs, es domāju, ka tas ir mūsu mērķis, lai Latvijas ierēdņi, dažādās savās izpausmes formās strādādami un pieņemdami cilvēkus, pa vidu neskrietu uz savu iestādi iegādāties tur alkoholiskos dzērienus. Nav jau tā, ka Latvijā alkohols nav pieejams. Nav jau tā, ka alkoholu nevar iegādāties citur, bet es tiešām neredzu, kāpēc mums arī turpmāk būtu jāatbalsta prakse, ka katrā iestādē, katrā ministrijā, katrā pārvaldē, katrā aģentūrā ir veikals vai kafejnīca, kurā var brīvi iegādāties alkoholiskos dzērienus. Nu neredzu, kāpēc ierēdņiem, tāpat arī tas būtu attiecināms uz mums pašiem, kāpēc ierēdņiem vienmēr būtu jābūt pieejamam alkoholam un kāpēc viņiem būtu jābūt iedzērušiem. Es aicinu jūs balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Pagaidām Pēteris Apinis netiek atbalstīts un viņa piedāvājums par izpratni par likumu arī netiek pieņemts. Faktiski mums Apiņa kungs ir tāds kā baltais zvirbulis, bet es gribētu pateikt, ka es piesakos šo balto zvirbuļu barā un uzskatu, ka tas, ka šodien tiek noraidīts, turpmāk tiks atbalstīts.

Bet pie reizes es gribētu pateikt pie tās argumentācijas, kas izskanēja drusku iepriekš un no godājamā komisijas vadītāja puses. Redziet, ja komisijai ir vēlme attiecīgo impulsu saklausīt, un šoreiz no Pētera Apiņa puses impulss bija izteikts ļoti konkrēti, tad komisijai kā nekam citam ir tiesības šo impulsu arī realizēt. Un tas ir jautājums par pārejas noteikumiem, un tur visu var paredzēt, ar kādu laiku, kāda institūcija, kādi cilvēki var attiecīgo impulsu arī laist tālāk pasaulē. Tā ka tas viss ir sakārtojams, ja ir vēlēšanās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Razminoviča kungs izmantos četras minūtes? Lūdzu!

A.Razminovičs (TP). Augsti godātais Apiņa kungs! Par jūsu priekšlikumu. Es vēlētos vienkārši jūs pašu aicināt nerakstīt priekšlikumus, kurus jūs pats varbūt neesat gatavs izpildīt, un aicinu jūs ar savu priekšzīmi nepirkt ne valsts, ne pašvaldību institūcijās, tajā skaitā, protams, arī Saeimā, alkoholiskos dzērienus.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, otro reizi.

P.Apinis (LC). Paldies, Razminoviča kungs! Katrā ziņā es vēlētos teikt tā, ka šeit nav jautājums par pārejas noteikumiem. Šeit mēs sakām "turpmāk". Ja nu Kārlis Leiškalns atvērs jaunu ministriju un būs par ministru šajā ministrijā, vai mēs atvērsim jaunu pārvaldi vai jaunu aģentūru, tad šajās iestādēs mēs vairs licences uz priekšu neizsniegsim. Darīsim šo labo darbu, ierobežosim alkoholu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā, Apiņa kungs! Komisija uztvēra jūsu šo lingvistisko joku, kas attiecas uz nākotni. Bet komisija tūdaļ saprata, ka likuma priekšā Latvijā visi cilvēki un arī visas iestādes ir vienlīdzīgas. Tā ka ar šādiem jokiem komisiju piemānīt neizdosies. Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. — deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 22, atturas — 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Žēl, ka nav mans draugs... Komisija, izskatot deputāta Apiņa iensiegto 37.priekšlikumu, tiešām ir saskatījusi racionālu graudu... tiešām ir atbalstījuši šo priekšlikumu un tiešām, izstrādājot nākotnes noteikumus, jau attiecinājusi uz šo pantu pārejas noteikumus.

Tanī mirklī, kad Tautsaimniecības komisijas deputātu vairākums priekšlikumā saskata racionālu graudu, tas tiek izstrādāts, novests līdz pilnībai, piedāvāts jums atbalstīšanai pilnā apjomā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 38. ir deputāta Apiņa priekšlikums, kas savukārt nav komisijas atbalstu ieguvis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 39. — Apiņa priekšlikums par 20. pantu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 40.priekšlikums — deputāts Bojārs. Pēc vārdiem "reliģisko svētku" papildināt ar vārdu "vēlēšanu". Priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums — 22. panta papildinājums, ko iesaka Leons Bojārs, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns prasa papildināt 24. pantu, un atbildīgā komisija deputātu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 43. priekšlikums, kas ir izskatīts, manuprāt, jau 11. — deputāta Apiņa priekšlikumā, bet man tas ir jāziņo. Komisija to ir atbalstījusi, un tas ir deputātu Grīga, Salkazanova, Kalniņa, Lauska, Freimaņa... es atvainojos, tabulā ir priekšlikums... 43. — atvainojiet, komisijas atbalstītu priekšlikumu neviens nevar noņemt. Šis priekšlikums ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā... lūdzu zvanu! Balsojam par 43. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — nav, atturas — 43. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies! 44. priekšlikums pie 28. panta ir deputāta Bojāra, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 45. ir atbalstīts finansu ministra priekšlikums par 30. pantu. Aicinu atbalstīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 46. priekšlikums — 30. panta 3. daļa deputāta Bojāra redakcijā nav guvusi atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, cienījamie kolēģi! Nu, 43. priekšlikums balsojumā par to, ka Latvijā var izmantot tikai spirta ražošanā Latvijas saražotās izejvielas... mūsu zemnieki būs jums ļoti pateicīgi...

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām 46. priekšlikumu.

L.Bojārs. Jā... Bet 46. priekšlikumā, jūs paskatieties, kāda lieta. Tātad kaut kādai eksperimentālai ražošanai, es domāju, alkoholisko dzērienu, mierīgi paņem 2000 litru spirta — vai tas ir 4000 litru degvīna ap 30 000 latu apmērā, un Valsts ieņēmumu dienestam nedod nekādu atskaiti. Kur paliek šis spirts? Kur paliek saražotā produkcija? Kā, kas un ko? Nekādu ziņu neviens nedod, un tad mierīgi... protams, ka tas tiek realizēts. Un cienījamā komisija ar manu draugu Leiškalnu priekšgalā arī uz to skatās, kā saka, nu tas ir labi... Bet, ja cilvēks ieved pāri par divi vai trīs pudelēm vairāk vīna, tad no viņa prasa, lai viņš samaksā attiecīgu muitu. Tad, cienījamie kolēģi! Kas tad ir vairāk svarīgs — vai savest kārtībā savu ražošanu, kur par katru litru ir jāatskaitās, vai veidot kaut ko citu?

Un vēl viena tāda parādība. Ja jums vajag iegādāties no rūpnīcas kādām vajadzībām spirtu, tad tur jūs atradīsiet vismaz desmit dokumentus un ar piecpadsmit parakstiem vajag... Un tur, kamēr jūs to visu saņemsiet, tikmēr pat apniks staigāt. Toties te, redziet, 2000 litru spirta tiks izlietoti. Protams, ka tie tiks realizēti. 30 000 aiziet ēnu ekonomikai, un nekādas ziņas ne par ko.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 2, atturas — 51. Nav guvis atbalstu priekšlikums.

K.Leiškalns. 47. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums — no komisijas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot, par 31.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 48. priekšlikums — deputāta Bojāra 32.panta pirmās daļas redakcija — nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 49. priekšlikums — atkal nav atbalstīts deputāts Bojārs ar papildinājumu pie 36.panta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Deputātu grupas — Grīga, Salkazanova, Kalniņa, Lauska, Freimaņa, Bojāra, Čevera, Lejas un Bērziņa — priekšlikums nav komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Gana jocīgi, bet no Ārlietu ministrijas atnācis vesels daudzums, liels daudzums visdažādāko vēstuļu, un ar tādu raudošu saturu, ka nu ir viss jādara, ja Latvija izmantos alkoholisko dzērienu ražošanai tikai Latvijas izejvielas, tad kas nu būs, un kas būs ar Eiropas Savienību, kas būs ar citām valstīm, kas nu būs ar pasaules tirdzniecības līgumu un visu pārējo? Interesanti ir tas, ka mūsu Ārlietu ministriju vairāk interesē, kā tad jutīsies tie zemnieki, kuri varēs realizēt savu produkciju Latvijā, bet ne par to, kā tad dzīvos Latvijas zemnieki! Un tas jau nekas jauns nav, jo no 1996.gada, kad tika parakstīti PTO līgumi un visi pārējie, kur nebija apdomāts, kā tad mēs aizsargāsim mūsu iekšējo tirgu, kā jutīsies mūsu zemnieki, kā tiks izveidotas jaunas darbavietas laukos — par to jau neviens neinteresējās. Pats galvenais bija aizbraukt uz Briseli un zibenīgā ātrumā nolikt savu parakstu uz tā vai cita dokumenta. Un arī te mēs redzam, protams, ka te vajag atbalstīt. Bet kur tad mūsu zemnieks liks savu saražoto produkciju? Jūs atceraties to drausmīgo gadījumu, ka Peimaņa kungs, kurš gribēja izveidot bioetanola rūpniecību Kurzemē, un gadā viņam bija aprēķināts izlietot Latvijā saražotos graudus 100 tūkstoš tonnu apmērā, tika iznīcināts fiziski. Un kas notiek ar visiem tiem galvojumiem un ar palīdzību no valsts, lai šis rūpnieciskais process tiktu realizēts un būtu izveidota rūpnīca? Diemžēl viss palika Finansu ministrijā, Bērziņa kungs par to ir aizmirsis un arī Ministru kabinets vairāk par to neinteresējas. Tātad ko darīs Kurzemes zemnieki, Zemgales zemnieki — nevienu neinteresē. Neinteresē arī tas, ka pagājušā gadā šiem zemniekiem, kuri jau bija sagatavojuši ražu šai rūpnīcai pārstrādei, viņi to nevarēja realizēt.

Vēl viens jautājums ir arī tas, ka spirta ražošana Latvijā ir kritusies. Kāpēc? Patēriņš ir tā kā audzis. Tad no kurienes ienāk šīs izejvielas, kādā veidā tās tiek realizētas Latvijā? Kas to visu kontrolē, un kas to visu pārrauga? Nu, Valsts ieņēmumu dienests, tā kā būtu svēti viņam visu to darīt. Diemžēl tās darbības nav. Un kā, Leiškalna kungs, jūs negribētu aizstāvēt Valsts ieņēmumu dienestu, diemžēl tas nesadarbojas ar vietējām pašvaldībām, un jūs arī negribat, lai viņi sadarbojas, jo, redziet, liekas acis, kas redzēs, tad jau būs nepatīkami. Un tāpēc arī notiek tāda parādība, ka mēs nevēlamies atbalstīt mūsu zemniekus. Tāpēc, cienījamie kolēģi, 50.priekšlikums, kur jautājums ir par izejvielu, tikai Latvijā saražoto, izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā, Bojāra kungs, varu es piebilst tikai to, ka viena lieta ir no parlamenta tribīnes runāt, skaisti runāt, labāk, sliktāk, un otra lieta ir komisijas vārdā un vēlāk arī parlamenta vārdā pieņemt atbildīgus lēmumus, kas ir saskaņoti ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Komisija, pieņemot lēmumus, reti vadās no emocijām, bet vienmēr vadās no likuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 15, atturas — 45. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies! 51. ir deputāta Bojāra priekšlikums, kas ierosina "fermentatīvi raudzētas" papildināt ar vārdu "Latvijas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Iebildes nav. Paldies! 52. ir Makarova priekšlikums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Tas ir atbalstīts. Paldies!

Deputāts Bojārs nav atbalstīts šajā pašā pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Bojārs 54.priekšlikumā arī nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat ir 55.priekšlikumā, kur deputāta Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 56. — tā ir 46.panta pirmā daļa — komisija nav atbalstījusi Bojāru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 57. — Komisija nav atbalstījusi deputātu Leonu Bojāru.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs sastapāmies, izskatot likumdošanu, kur tik tiešām tika iestrādātas viltības. Un arī te ir iestrādāts "vai pieņemt ar citiem nosacījumiem". Ko nozīmē "citi nosacījumi", kur šajā likumā aprakstīts, kas ir citi nosacījumi? Alkoholiskie dzērieni — tie nav sērkociņi, tās nav konfektes, tas ir spirts. Kāpēc ieraksta tādu un vairākos pantos, kur ir iestrādāts iekšā "vai pieņemt ar citiem nosacījumiem"? Diemžēl šī frāze "ar citiem nosacījumiem" — var iestrādāt visu, ko vien vēlaties, un tādā pašā veidā veicināt "ēnu" ekonomikas attīstību un noslēpt tos darījumus, kuri tiek slēpti līdz šim laikam un desmit gadu garumā. Tā ka, cienījamie kolēģi, tas "pieņemt ar citiem nosacījumiem" ir jāizslēdz no šiem pantiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns. Komisijā minētais priekšlikums netika uzturēts un netika diskutēts. Līdz ar to es nevaru neko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 10, atturas — 55. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 60. — deputāta Bojāra priekšlikums attiecas uz panta trešo daļu, ir pilnīgi identisks un netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 61. — deputāta Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 62. priekšlikums ir par panta ievaddaļu — komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 63. — līdzīgs, identisks Bojāra priekšlikums par 49. pantu — nav no komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 49.panta 2.punktā identisks Bojāra kunga priekšlikums — nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ārkārtīgi būtiskais 65. priekšlikums, kur deputāti Mitrofanovs, Cilevičs un Bekasovs lūdz izslēgt laika ierobežojumus alkohola tirdzniecībai visā Latvijas teritorijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atgādinu, ka strādājam ar dokumentu nr. 4393a.

Atklājam debates par 65.priekšlikumu. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Godātie kolēģi! Vai mēs gribam, lai 7.Saeima ieietu vēsturē kā laiks, kad tika pieņemti nevajadzīgie, nepopulārie un neloģiskie ierobežojumi? Ja mēs to tiešām gribam, tā vēlamies, tad, protams, nav vērts atbalstīt mūsu frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" 65. priekšlikumu. Ar šo priekšlikumu mēs ierosinām atcelt pirmajā lasījumā pieņemto ... otrajā lasījumā pieņemto aizliegumu alkohola tirdzniecībai naktīs. Šādam aizliegumam pat nav ... Šādu aizliegumu pat nav iespējams nosaukt par populistisku. Ļoti reti mēs sastopam cilvēkus, kuri ir lielā sajūsmā par to, ka no nakts veikaliem pazudis legālais alkohols. Visbiežāk reakcija uz jaunu aizliegumu ir diametrāli pretēja. Vēlētāji mums vaicā: "Deputātu kungi, ko jūs darāt? Vai jūs gribat panākt, lai palielinātos nelegālā spirta pārdošana?" Tiešām, ko mēs gribam panākt ar legālā alkohola tirgus samazināšanu? Lai cilvēki, kā tas bija pirms 15 gadiem, naktī meklētu to taksistu, lai iegādātos pudeli, vai mēs gribam, lai cilvēki vēl vairāk apmeklē izšķīdinātā kontrabandas spirta tirgoņus naktī? Esmu pilnīgi pārliecināts, ka ar alkohola nakts tirdzniecības aizliegumu mēs atbalstīsim spirta kontrabandistus, kandžas dzinējus un nelegālo tirdzniecības punktu turētājus. Un ir pilnīgi naivi cerēt uz to, ka aizliegums iegādāties alkoholu veikalā var piespiest kādu atteikties no ieceres iedzert. Tā vai tā šis cilvēks atradīs vietu, kur viņam nelegāli pārdos šņabi. Un, protams, ka šis alkohols būs sliktākas kvalitātes nekā veikalā, pat bīstams cilvēka veselībai. Un acīmredzami, ka valsts no tā darījuma nesaņems nekādu nodokļa atskaitījumu. Budžets var tikai zaudēt, jo zem sitiena tiks likti mazie veikaliņi, kuru viens no galvenajiem ienākuma avotiem ir alkohola tirdzniecība naktī. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu — atcelt nevajadzīgo un pat bīstamo aizliegumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Pēteris Tabūns vēlas debatēt?

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis nav PCTVL deputātu priekšlikums vien. To jūs, deputātu vairākums, 1999.gadā 21.janvārī apstiprinājāt ar vairākumu un pieņēmāt, ka tā tam jābūt. Es saprotu, ka dažam liekas, ka situācija ir mainījusies un ka tagad var savādāk rīkoties. Es tam nepiekrītu. Nekas nav mainījies. Kandžas tecinātāji, nelegālā alkohola tirgotāji vēl vairāk izvērsuši savu biznesu, vēl vairāk pārpludina šo tirgu ar draņķi. Un es gribētu tāpēc tikai drusciņ paironizēt, cienījamie kolēģi, man cits nekas neatliek. Man cits nekas neatliek, jo beidzot — Bravo! Bravo! Bravo! Kandžas tecinātāji un visādi sīvā draņķa brūvētāji ir uzvarējuši, viņu lūgšanas ir uzklausītas, un faktiski viņu tiesības tirgoties naktī ir aizstāvētas ar likumu. Un ne velti tūlīt es citēšu vienu kandžas tecinātāja vēstuli Saeimas deputātiem, vairākuma deputātiem, kuri atbalstīja šo priekšlikumu otrajā lasījumā. Tā ir vēstule, aizlūgums, paldies par jūsu balsojumu. Un tā skan šādi. Tikai nelieli izvilkumi no šīs vēstules. Es citēju, nepārprotiet, citēju, tie nav mani vārdi. "Esmu tik pateicīgs, ka jūs esat kļuvuši gudrāki un beidzot apstiprinājuši tos grozījumus Alkohola aprites likumā. Man kā īstam sava biznesa veicējam jau sen traucēja tās visas alkohola tirdzniecības vietas jeb veikali. Tāpēc esmu laimīgs, ka jūs izslēdzāt ārā no spēles tos veikalus. Tagad man vienīgie konkurenti būs naktsklubi un bāri. Bet es uz jums paļaujos un ceru, ka drīz arī naktsklubos un bāros jūs aizliegsiet tirgot alkoholu. Es ticu jums! Varbūt jūs būtu ar mieru ar mani noslēgt monopola līgumu, piemēram, uz kādiem 50 gadiem. Tad mans bizness vispār zeltu un mana atlīdzība arī būtu daudz dāsnāka. Ai, nu ko es aizsapņojos," raksta kandžas tecinātājs, "tagad mēs visi brīvi varēsim šķaidīt metilspirtu, metanolu (ar ūdeni) un pārdot." Lūk, draugi mīļie, to jūs esat izdarījuši! Es saprastu, ka šādu lēmumu pieņemtu tad, ja notiktu nesaudzīga cīņa pret alkohola, nelegāla alkohola, kandžas tecinātāju tirdzniecības vietām, šīm ārkārtīgi izvērstām. Bet nenotiek... absolūti, nenotiek, šī cīņa ir līdzīga nullei.

Un es brīnos par šīm metamorfozēm, par šīm pārmaiņām jūsu attiecībās pret šādām lietām. Ja jūs aizstāvētu zemniekus, ja jūs aizstāvētu pensionārus, mediķus un tā tālāk tik briesmīgi cītīgi, kā jūs aizstāvat kandžas tecinātājus, tad es būtu priecīgs. Bet tagad bravo, bravissimo, kandžas tecinātāji ir pacelti īpašos augstumos un faktiski tiek aizsargāts viņu bizness, kā viņi saka, tiek veicināts ar likumu. Apsveicu jūs!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Patiešām, cienījamie kolēģi! Demokrātija ir sasniegusi visaugstāko savu robežu. Patiešām patīkami, ka valdošais vairākums saņem kandžas tecinātāju vēstules, un tad var analizēt, kurš, iespējams, būs vēlēšanu sponsors. Kaut arī daudz nopietnāk jārunā ir par to, ka 2000. gadā un 2001. gadā vismaz gan pēc muitas un Valsts ieņēmumu dienesta datiem ir uz pusi samazinājusies spirta ražošana, legālā spirta ražošana. Tajā pašā laikā šis straujais kritums nav piesegts nekādā formā ar jaunu ievestu spirta daudzumu. Tātad mēs varam secināt, arī ko analizējām izmeklēšanas komisijā, un Pēteris un arī Kuduma kungs neļaus sameloties, ir tas, ka Latvijā milzīgs "melnā" spirta daudzums tiek ievests... Tātad, pieņemot šādu lēmumu, mēs veicināsim patiešām, kā Pēteris pareizi nolasīja, ne jau tur kandžas tecināšanu, bet gan šī "melnā" spirta tirgošanu. Un tas notiks ļoti vienkārši. Tanīs nakts stundās tas tiks šķaidīts un pārdots iedzīvotājiem.

Ja mēs vēl iedziļināmies par šo normu, ko mēs tik veiksmīgi esam pieņēmuši, ka tagad vismaz mazpilsētās arī benzīntankos netirgos vairāk... jo mazpilsētā nav ne to klubu, ne to restorānu, vai tie nestrādā, tātad tas viss pāries uz melno tirgu. Vai mēs gribējām panākt tādu efektu? Vai mēs gribam to izdarīt? Vai caur to samazināsies avāriju skaits dzēruma stāvoklī? Vai samazināsies nelaimes gadījumi? Es neticu. Mēs vienkārši tēlojam.

Bet tādēļ es aicinātu patiešām šinī brīdī atbalstīt mūsu frakcijas loģisko priekšlikumu. Būtu jālabo un būtu jārisina šis jautājums.

Ne ar šādu aizliegumu un ne šādā formā šodien mēs atrisināsim šo problēmu, bet patiešām mēs veicināsim nelegālā alkohola apriti, mēs veidosim papildus ēnu tirgu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamie klātesošie! Es esmu nedaudz pārsteigts, ka vienīgais arguments, kas īstenībā izskanēja, ir tas, ka attiecīgās tirdzniecības vietā būs nelegālā tirdzniecība. Nebija tātad iebildumu pēc būtības par to, ka naktī notiek tirdzniecība, un šinī gadījumā es gribētu izteikt divas piezīmes.

Pirmā piezīme ir tā: mēs nevaram būvēt likumu, izejot no tā, ka mūsu municipālā policija un policija būs vāja, nespējīga cīnīties ar nakts alkohola tirdzniecību. Mēs jau te prezumējam, ka nav iespējama šī cīņa. Un līdz ar to faktiski ļoti labu vēstuli Tabūna kungs nolasīja.

Līdz ar to mēs faktiski ar šī likuma... ar attiecīgā ierobežojuma noņemšanu parādām savu bezspēcību šo te kandžas tecinātāju, nelegālo ražotāju vidū. Tas ir policijai? Tas ir labs signāls policijai, ka īstenībā... labi, ka mums tā ļauj vieglā kārtā necīnīties pret to.

Otrs. Es gribētu teikt... man jāsaka pēc savas pieredzes, kas attiecas uz studiju gadiem...

Tomēr mūsu galvenā mērķauditorija šinī gadījumā ir jaunatne. Tie, kas ir sākuši dzert un smagi dzer, tie noteikti atradīs varbūt naktī arī tos attiecīgos punktus un sameklēs tos. Bet jaunatnes sapulcēšanās vietās, jaunatnes ballēs, studentu ballītēs tam ir tomēr psiholoģiska nozīme, ka, lai saņemtu naktī alkoholu, ir jāsaistās ar nelegālām kriminālām struktūrām. Un varbūt tas atturēs vienu vai otru jaunieti, vienu vai otru studentu no alkohola lietošanas naktī, no papildus alkohola lietošanas naktī. Un, man liekas, tā jau ir tā mūsu galvenā mērķauditorija, par ko mums ir jādomā. Un tāpēc lūdzu padomāsim par to, vai tiešām mūsu valsts ir tik nespējīga, lai nodrošinātu likumību, un padomāsim par mūsu jaunatni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju, te runāja iepriekš mani kolēģi, tādu momentu, ka par šīm nakts "točkām", visiem pārējiem punktiem, es domāju, ka šeit ir pavisam cits jautājums. Manuprāt, neviens ideju neapstrīd, ka valstij šī problēma ir aktuāla, un jebkurš pasākums, kas var to ierobežot, ir apsveicams un darāms, jo, respektīvi, uz šobrīdi šis moments par šīm nakts tirdzniecībām, es pilnīgi piekrītu, kā minēja Panteļējeva kungs, ir citas sfēras jautājums, un tie, kas ir gājuši uz šīm "točkām", tie arī ies kā iepriekš. Šis likums nav priekš viņiem domāts, viņiem būvēts. Šo likumu mēs būvējam priekš mūsu jauniešiem, priekš jaunās paaudzes. Ja mēs varam vakarā tiešām atraut kādu no šīs nelaimes un saglabāt kādu dzīvību, tad es noteikti par šādu likumu balsošu. Ja kāds, teiksim, tiešām atzīst savu bezspēku cīņā ar šīm "točkām", tad jāskatās, jāmeklē cita vieta un cits laiks, ne šī tribīne.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Man liekas, ka šī konstrukcija ir galīgi aplama un nepareiza. Es jums varu minēt piemēru. Vācijas Federatīvā Republikā reiz bija tāds likums, arī muļķīgs likums, ka visiem veikaliem jābūt slēgtiem pusseptiņos, varbūt kāds zina. Bija... (No zāles deputāts Balodis: "Arī šobrīd ir tāds!") Arī šobrīd vēl darbojas, jā... Tad šeit, manuprāt, tā pieeja ir pilnīgi ačgārna. Es nesaprotu, kāpēc Tautsaimniecības komisija tomēr atbalsta to koncepciju, ka valsts būs tā, kas regulēs visu un visur. Man šķiet, ka katrā pašvaldībā daudz labāk ir redzama situācija uz vietas. Katra pašvaldība var izvērtēt gan zaudējumus, gan ieguvumus. Bet tagad mēs pēc vienas mērauklas liekam nosacījumus pilnīgi visām turpat vai 600 Latvijas pašvaldībām. Līdz ar to mēs panākam situāciju, ka pagastos cilvēks, kuram nebūs savs kandžas aparāts, nebūs cienījams cilvēks, cilvēks, pie kura nevarēs nopirkt ciemiņiem papildus galdā liekamo, nav cienījams cilvēks. Tā ir pašvaldību kompetence, Apiņa kungs! Es varbūt atgādināšu to, ko pagājušā, otrā, lasījumā runāja Kiršteina kungs par Norvēģiju, par lieliskiem norvēģu sportistiem, par lielisko genofondu un ka ierobežojumi alkohola tirdzniecībā ir veicinājuši to. Tad, kolēģi, Norvēģijā ir arī tāds nosacījums, ka katrs norvēģis var mājās arī pats brūvēt ne tikai vīnu vai alu, bet arī kaut ko stiprāku. Tikai ar vienu nosacījumu, ka viņš nedrīkst to tirgot vai realizēt citādi. Viņš to var lietot pats savā mājā. Tātad šis tā saucamais vielas nezūdamības likums, kā teica Tabūna kungs, "dzēra, dzer un dzers", šis likums ir neapstrīdams. Tikai šis likums mainās un progresē, es ceru, pozitīvā virzienā — mazāk cilvēki dzer spirtotos dzērienus, vairāk tomēr dzer tādus, kas tik daudz netraumē smadzenes, bet mēs nevaram regulēt šīs likumsakarības, kas ir dabā iekārtotas, ar šādiem līdzekļiem. Un ir vēl viens jautājums, kuru es nekādi nevaru, neesmu ne no viena saņēmis atbildi, kā tas atsauksies uz valsts budžetu. Vai ir, piemēram, pētīta Valmieras pieredze, kā tas ir atsaucies nodokļu ieņēmumos uz valsts budžetu, jo es domāju te arī noteikti strādā nezūdamības likums, ka vienkārši cilvēki, kas dzīvo konkrētajā administratīvajā teritorijā, šos līdzekļus iztērē citur vai citā laikā. Kā atturēt no kārdinājuma tos, kas vēlas iegādāties alkoholu vakarā? Es domāju, ka līdzekļu varētu būt samērā maz, bet pašvaldībās tas ir labāk redzams. Bet kā atturēt tos, kas no rīta iet uz veikalu, lai dabūtu kārtējo devu un lai uzlāpītos, es domāju, par to vajadzētu vēl nopietnāk domāt šiem priekšlikumu autoriem. Šī problēma ir jāskata kopsakarībās.

Es aicinu tomēr pārdomāt vēlreiz! Pašvaldībām ir labāk redzams, Apiņa kungs! Un ne jau mēs pirms vēlēšanām būsim tie, kas atpestīs no ļaunuma.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums. Dzintars Kudums!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Šoreiz mans viedoklis atšķirsies no manu atsevišķu partijas biedru viedokļa. Es tomēr uzskatu, ka laiks ir jāierobežo. Nakts laikā nav ko alkoholu tirgot!

Viena lieta. Šeit runa bija par ļergu. Ziniet, šobrīd arī likumos nav atļauts izgatavot ļergu. Neļauj neviens likums, neviens likuma pants nekur nav pateicis, ka mājas apstākļos var izgatavot ļergu. Vai, teiksim, tāda tipa dzērienus, teiksim, ļerga, ļurļaks, sauciet, kā jūs gribat. Nav tāda panta! Tā ka principā šeit jau ir darbs policijai. Šeit ir darbs policijai! Atrod ļergu mājās vai līdzīga rakstura dzērienu, draud kriminālatbildība. Vai mēs pielietojam šos pantus? Nepielietojam šos pantus. Iemesls? Grūti pateikt.

Šeit ir ļoti nopietni jādomā arī pašām pašvaldībām. Pašvaldībās atrodas policijas nodaļas, teiksim, policija, piemēram, policijas pārvaldes, rajona, pilsētas policijas pārvaldes. Jautājums tāds: kā tad pašvaldību vadītāji, ko tad prasa no viņiem? Kādu rezultātu? Iedzīvotāji, bieži esmu lasījis avīzēs, ir šausmīgi sašutuši par šīm "točkām". Un nevar likvidēt. Kas pie tā ir pie vainas? Ja jūt, ka ir vainīgie paši, teiksim, tiesībsargājošo instanču darbinieki vai viņu vadītāji? Nu tad mainiet nost! Lieciet jaunus, kas spēj ar šo problēmu karot! Tā ka es uzskatu, ka ir jābūt šim laika ierobežojumam, un nekas no tā slikts nebūs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs — otro reizi.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Es gribētu... Cienījamie kungi! Dāmas un kungi! Es gribētu iebilst pret Panteļējeva kunga teikto. Jā, protams, ka šodien apspriežamais jautājums nav saistīts tikai ar nelegālo tirdzniecības pieaugumu. Ir runa par liberālajiem principiem. Sen ir zināms, ka vieglāk atļaut un kontrolēt nekā aizliegt un pēc tam sodīt, žņaugt un tā tālāk. Un pat, ja šis šodien apspriežamais aizliegums ir lietderīgs, par to mēs nevarētu balsot vai atbalstīt šo aizliegumu tādu iemeslu dēļ, ka mēs neesam paredzējuši nekādus papildu līdzekļus Valsts policijai, Municipālajai policijai, lai nodrošinātu aizlieguma īstenošanu un nelegālās tirdzniecības izskaušanu.

Un otra piebilde par jaunatni. Tas ir liels jautājums, vai jaunatne dzers mazāk, ja nebūs legālas iespējas iegādāties šņabi nakts veikalā? Es baidos, ka tieši studenti, kuri ir ļoti uzņēmīgi, spēs atrast dzeramo vai aizvietot to vēl ar kādu vēl bīstamāku alternatīvu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Godīgi sakot, es nemaz negaidīju, ka mums izvērtīsies šeit tik asa diskusija, ka tik daudzu cilvēku intereses šeit noslīdēs pretī. Sociāldemokrāti balsoja otrajā lasījumā pret tiesībām mazumtirdzniecībā tirgoties naktī, balsos arī pašreiz, protams.

Mani cits jautājums uztrauc. Mēs joprojām mēģinām diskutēt, ka piedāvājums nekādi neiespaido pieprasījumu, un līdz ar to lai katrs izvēlas, ko grib. Un es domāju, ka tomēr arī tā pati pasaules prakse pierāda, ka jebkurš piedāvājums arī pieprasījumu palielina, un tāpēc šis arguments tomēr neiztur kritiku.

Vēl ir jautājums par to, ka lai neregulē to valsts, bet lai regulē pašvaldības. Es domāju, ka alkohola lietošana... liela daudzuma alkohola lietošana valstī — tā ir nacionāla problēma. Un nacionālā līmenī valsts tiesības un pienākums ir sev regulējošās funkcijas pielietot.

Un vēl ko es gribētu pateikt. Protams, kā var labāk izkontrolēt atļauto, ja nevar izkontrolēt aizliegto? Es domāju, ka lai valsts policija, jebkura cita institūcija, kas nodarbojas ar tiesību sargājošajām funkcijām, tiek galā ar šo. Un, ja katrs nodarbosies ar savu darbu, es domāju, mums problēmu būs mazāk. Un, protams, man bija nepatīkami, ka attiecīgā argumentācija, aizstāvot nelegālā alkohola tirgotājus, balstās uz paskvilām, to nolasīšanu šeit, pēc saskarsmes ar kurām kopumā ir vēlme tikai nomazgāt rokas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamais Lauska kungs! Rokas varbūt vajag mazgāt arī ne tikai pēc saskaršanām ar paskvilām. Bet tagad es gribēju vēl atzīmēt, ka es arī varu saprast, kādēļ "Latvijas ceļš" tā ir satraucies. Savā laikā viens no "Latvijas ceļa" deputātu kandidātiem, viens muitas teritorijas turētājs, mācēja kā brīnummākslinieks ievest vairākus sastāvus cisternas ar spirtu un pēc tam izvest ārā skaidru ūdeni. Es domāju, Pēteri, tu vari ilgi skatīties. Tas bija viens no "Ceļa" sponsoriem — Lancmaņa kungs. Un arī "Ceļa" kandidāts, vismaz, bija tāds, ja? Un tādēļ jau "Ceļam", protams, visas šīs spirta afēras ir tuvu un mīļas pie sirds. Un mēs varam parunāt vēl par citu jautājumu. Arī gan Lauska kungam, gan arī pārējiem kolēģiem. Vienīgais man izbrīnu rada Kuduma kungs, kurš šausminās Izmeklēšanas komisijā par tiem dīvainajiem datiem, ka ir puse spirta samazinājums Latvijā, un tad stāsta tagad, nu tagad cīnīsimies pret to. Nav cīnījušies un necīnīsies! Tāpat kā neviena pašvaldība nav varējusi tikt galā Centrāltirgū ne ar "spirķiku" un "vodočku", bet tagad būs daudz vairāk un vēl nakts laikā, varbūt Kuduma kungam staigās aiz muguras un piedāvās to pašu produktu, tikai jau daudz legālāk.

Tāpat mēs arī mēģinām iznīcināt un iznīcinām veikalus vienkārši. Nu mēs to arī izdarīsim. Tie, kas naktī legāli tirgoja, kas nesa valsts budžetā to naudu, un ko varēja patiešām izkontrolēt, tad mēs visu to pārlaižam uz nelegālo. Tā ir realitāte! Un arī tāds uztraukums, ka Panteļējeva kungs uztraucas par studentiem. Tad varbūt vajadzētu aiziet, man liekas, lielākā daļa studentu šodien tur varbūt mazāk dzer, bet vairāk lieto narkotikas. Tā ka, es domāju, mēs dabūsim vēl pretējo. Daudz vienkāršāk būs nopirkt par pieciem latiem laikam tur, cik es zinu, "ekstazī" vai kādu tableti nekā nopirkt to "skrūves" glāzi, kas bija senos laikos. Tā ir realitāte! Un, man liekas, tas ir daudz smagāk, arī nākamā problēma. Un tādēļ var jau, protams, vienmēr teikt, ka aizliegsim, un tad lai policija ķer un panāk kaut ko. Es neticu, ka mūsu valstī kaut kāds rezultāts no tā būs. Bet tas, ka mēs caur šo normu legalizējam "melno" nakts tirdzniecību, vismaz reģionos tas ir simtprocentīgi, ja to mēs gribam, tad labi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Paldies par ļoti saturīgu diskusiju. Man bija liels prieks klausīties mūsu Modra Lujāna stāstu par to, ka kādreiz "Latvijas ceļā" esot bijis kāds cilvēks, kas kaut ko ir vedis. Tiesa, "Latvijas ceļā" nav tādu, kas kontrabandistiem izsniedz galvojumus, lai viņi tiktu vaļā no tiesas.

Es vēlētos pateikties Rasnača kungam par ļoti saturīgu sarunu, īpaši viņa pūles un rūpes par budžetu. Iedomājieties, cik šausmīgi smagu triecienu Latvijas budžetam sniedz viss tas, kas netiek nodzerts. Latvijas budžets Rasnača kunga izpratnē sastāv no tā alkohola, kuru izdzer, un tā ir galvenā budžeta sastāvdaļa.

Tas, ka mūsu valstī cilvēki joprojām ļoti daudz dzer, nestrādā, ir bezdarbs, un tās ir visas saistītas lietas... tas, ka mums ir ar alkoholu saistītās slimības, kurās mēs tērējam veselības aprūpes naudu, tas mūs, protams, šeit neinteresē. Jo divreiz pēc kārtas citāts no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK": dzēra, dzer un dzers... Un tā ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK attieksme pret savu tautu, pret savu latviešu tautu tāda ir jūsu attieksme!

Cienījamie kolēģi. Es atgādināšu mūsu tuvākos brāļus igauņus. Igauņiem ir visliberālākā politika. Naktī vislētākais alkohols, un igauņiem pagājušogad nomira 85 cilvēki, kas gāja uz "točkām" un izdzēra metilspirtu. Un tas ir absolūti nesaistīts ar to... Viņiem bija pieejams naktīs alkohols. Pērnavā jūs iebrauksiet, katrā benzīna tankā var atrast alkoholu, un šo alkoholu var iegādāties brīvi, diennakts veikali, brīva iespējamība iegādāties alkoholu, un tik un tā milzīgs iedzīvotāju skaits, kas gāja uz "točkām".

Kolēģi! Mēs katrs, protams, aizstāvam savu vēlētāju. Un, ja jūsu vēlētājs ir tas cilvēks, kas iet uz "točkām", un jūs par viņu ceļaties un krītat, tad es celšos un kritīšu par tiem, kas nākotnē vēl ir spējīgi nedzert. Par tiem cilvēkiem, kuriem jādzīvo mūsu vietā, kuriem būs kādreiz jāieņem... Latvijas likumdošanā jāstrādā mūsu vietā un kuriem būs jābūt ar skaidrām smadzenēm. Un mūsu uzdevums šinī gadījumā ir domāt par mūsu jaunatni. Un alkohola patēriņš ir tieši proporcionāls pieejamībai. Un naktī tikai zināma daļa no mums, es pieļauju, ka ir tādi, kas naktī ies uz "točkām", kaut arī patiesībā es domāju, ka šinī zālē tāda neviena nav. Es ticu tam, ka šajā zālē nav neviena cilvēka, kurš naktī skries uz "točkām", kurš naktī ies mēģināt dabūt metilspirtu. Es tiešām ticu tam, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri 8—10% ir alkoholiķi, kuri tiešām lieto to alkoholu, kas varētu būt nekvalitatīvs, kas tiešām mēģina iegādāties pa labi un pa kreisi, kas tiešām izdzer visvairāk... Piedodiet, kolēģi, necīnīsimies par tiem, domāsim vienreiz par nākotni!

Es ļoti lūdzu jūs nepieļaut to, ko mums šoreiz kā skaidru alkohola tirgotāju lobismu piedāvā trīs kolēģi no PCTVL, es ļoti lūdzu šoreiz pret šo piedāvājumu izturēties noraidoši.

Es ceru, ka šī Saeima liks pirmo stūrakmeni tam, lai Latvijas tauta dzertu mazāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Apiņa kunga teiktajam. Man tikai nav tik daudz emociju. Tas, ka budžets varbūt neieņems to, ko Rasnača kungs teica, tas varbūt ir taisnība... neieņems vienu daļu. Un, ja mēs pārdodam tik brīvi to alkoholu, tad varbūt tā ieņemtā budžeta nauda aizies visa uz šo alkoholiķu ārstēšanu.

Bet, Apiņa kungs, ja mēs pašreiz aizliedzam, es tā tīri praktiski gribētu ar jums parunāt. Es dzīvoju Stabu ielā 104. Man pretī tieši pretējā mājā ir tāda vienstāva koka māja, un tur tieši ir tas alkohola nelegālais pārdošanas punkts. Un, kā es atnāku no darba mājās, es dažreiz virtuvē skatos, ka nepārtraukti nāk klienti un pērk. Un nenāk tikai bomži, iet tīri normāli cilvēki. Kamēr šie punkti pastāvēs, tikmēr nekāda jēga nebūs mums aizliegt naktī tirgot. Tik un tā ies uz šiem punktiem. Un visa tā nauda, kas paredzēta... kas ienāktu budžetā, aizies pie šiem "melnajiem" tirgoņiem. Un kamēr šie punkti ir, nu nav jēgas aizliegt tagad. Nu, man liekas, to jūs paši ļoti labi saprotat. Divas mājas tālāk... lai Normunds man piedod... aizliegt tagad. Nu, man liekas, to jūs paši ļoti labi saprotat. Divas mājas tālāk... lai Normunds man piedod, čigāni, dzīvo čigānu ģimene, tur atkal ir nākamā "točka" tā saucamā, ja, tur atkal narkotikas pārdod. Divas mājas tālāk uz centra pusi ir Latvijas Republikas Galvenā ceļu policijas pārvalde, un visu laiku tur ir policijas posteņi, ja, un viņi visu laiku novēro šo dzīvo tirdzniecību kā tur, tā tur, ja. Pēc narkotikām piebrauc ar limuzīniem, izkāpj ārā, nopērk, aizbrauc projām. Tātad es domāju: es sākumā arī atbalstīju šo ierobežojumu, jo es domāju, inteliģents cilvēks, ja viņam nebūs ko iedzert, viņš nu neskries pa nakti uz to punktu. Bet es stipri šaubos, ja tas nepārtraukti būs, ka neko mēs nepanāksim. Tādēļ es šoreiz laikam atbalstīšu Mitrofanova kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi un radioklausītāji! Tēvzemiešu pozīcija nebūt nav tāda, kā to minēja Pēteris Apinis savā runā. Mēs vēlētos redzēt Latvijā valsts alkohola politiku tieši tādu pašu, kā tas ir vairumā Eiropas valstu un arī Skandināvijā, jo tā iedzīvotāju daļa, kas iet meklēt, dzērienus pirkt naktī, ir nokļuvusi zināmā atkarībā no alkohola un tie ir jāārstē. Tie cilvēki, kas pirks paštaisīto vai paši taisīs mājās, es uzskatu, neiet un neiepērkas veikalos, to mēs redzam Latvijā. Viņš izdzer savu dzērienu, uzkož pienenes lapu un ir apmierināts. Un es domāju, ka tā ir paaudze un šķira, kura Latvijā ir jāaizmirst. Es uzskatu, ka ir normāli, ka mēs ieviešam šos ierobežojumus laikā, kad var tirgot alkoholu, un es domāju, ka pienāks laiks, kad mēs tirgosim alkoholu daudz īsāku brīdi, nevis līdz 10 vakarā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, otro reizi.

A.Panteļējevs (LC). Tikai divi punkti. Pirmkārt, es domāju, ka par tām čigānu "točkām" nebija tā nopietni domāts šinī gadījumā, jo "točkas" ir visādas tautības un visādas nacionalitātes. Bet viens punkts, par ko man Vidiņa kungs uzvedināja uz domām, ir tieši tāds, ka, ja mēs atsakāmies no cīņas ar šīm "točkām", un šinī gadījumā mēs faktiski atsakāmies no šīs cīņas ar šīm "točkām", tādā gadījumā mēs arī faktiski turpat kultivējam, jo turpat blakus ir arī narkotiku tirgošana. Jūs ļoti pareizi un precīzi trāpījāt, ka faktiski viens pussolis ir no alkohola nakts pārdošanas un tālāk arī no narkotiku meklēšanas kaut kur naktī. Tāpēc es domāju, ka ir pēdējais laiks mums tiešām tos ierobežojumus ievest. Un arī es gribētu minēt Norvēģijas pieredzi, ka, ja salīdzina gadsimta sākumu un gadsimta 30.gadus, kad Norvēģijā, nu, tās ir varbūt skandināviskās asiņu kaut kādā veidā īpatnības, bija ļoti smagas alkohola problēmas, tad šobrīd tomēr ar tiem ierobežojumiem, kas ir panākti, Norvēģija, manuprāt, ir tikusi ārā no šīm ļoti smagām un visu sabiedrību nomācošām alkohola problēmām. Tieši no Norvēģijas pieredzes mums vajadzētu mācīties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Jūs visi strādājat likumdošanas komisijās. Viena no parlamenta funkcijām ir arī izpildvaras darbības kontroles funkcija. Ir Nacionālās drošības komisija, ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tās ir tās divas komisijas, kurām it kā ir deleģētas lielākās tiesības kontrolēt izpildvaras un pat daļēji arī tiesu varas funkciju. Tad man ir tāds jautājums: vai jūs no saviem augstumiem šajās komisijās spēsiet ieskatīties tajās turpat vai 600 Latvijas pašvaldībās, izvērtēt situāciju un veikt kontroli? Vai tomēr nav pareizāk, ka municipālās iestādes, kuras kontrolē situāciju uz vietas, to darīs daudz, daudz efektīvāk? Padomājiet, lūdzu, kur ir tuvāk redzams un kur ir labāka šī kontrole.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis (LC). Otro reizi mani uz skatuves uzvilināja mans draugs kolēģis Juris Vidiņš. Es pie tam ticu tam, ka Juris Vidiņš domā tāpat kā es. Viņš arī uzskata, ka Latvijā alkoholismu ir jāsamazina un galvenokārt jāsamazina jaunatnei. Tikai viņš joprojām skatās caur savu logu tikai un vienīgi uz "točku". Un tas mani mazliet satrauc, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tas cilvēks, kas joprojām pretim Jura Vidiņa mājai iet uz "točku", par ko Juris Vidiņš neziņo, protams, policijai, tad šis cilvēks arī joprojām tur ies. Mūsu uzdevums... Cienījamie kolēģi, šodien ar izšķirošu balsojumu, ar to mēs varam ievilkt nākotnē zināmu pozitīvu svītru.

Es gribētu teikt, ka pirms dažiem gadiem, kad mēs no šīs pašas tribīnes pirmoreiz runājām par alkohola patēriņa struktūras maiņu, par to, ka mums jāmaina stiprais alkohols uz vieglo alkoholu — no šņabja uz alu un dabīgiem vīniem, atcerieties, mēs to runājām pirms trim, pieciem gadiem, un tad tas likās ļoti dīvaini. Kā tā var runāt? Un skatieties, tiešām alkohola patēriņa struktūra Latvijā ir mainījusies. Latvija ir pozitīvi tendēta valsts. Soli pa solim mēs būsim ziemeļvalsts un dzersim tieši daudz, daudz mazāk. Nedzersim tā, kā mūsu lielie kaimiņi mūs ilgus gadus ir iemācījuši, bet kā skandināvi. Savukārt mēģināsim to tā, kā skandināvi, pietiekami intelektuāli, pietiekami maz un pie tam, skatoties uz kādiem sportiskiem rezultātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Vēl es gribu pateikt, ka otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir laba un tā ir atbalstāma.

Kas attiecas uz Rasnača kunga piedāvājumu, es arī to atbalstu, ka, pieņemot otrajā lasījumā piedāvātos pamatprincipus, komisijā ir jāizvērtē situācija. Tikai ne tanī komisijā, kur skatītos pašvaldību vietu un lomu, bet varbūt komisijā — likumdošanas komisijā, kurā varētu izvērtēt, kāpēc iekšlietu dienesti netiek galā ar to, ka joprojām darbojas "točkas". Un tādā gadījumā varbūt deputātam Vidiņam nenolaistos rokas, redzot, ka pa labi un pa kreisi, soļa attālumā no viņa tirgo pa labi un kreisi. Un nepateiktu: "Jā, tā ir norma, un tur neko nevar darīt!" Un tādā veidā neveicinātu tiesisko nihilismu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Neapšaubāmi, Latvijā ir kādi 2,5 miljoni iedzīvotāju un katram ir savs viedoklis par alkoholu. Un vienā, otrā, trešā vai piektā veidā šis viedoklis nonāk par alkohola apriti, drīzāk nonāk komisijas rīcībā. Un komisijai, strādājot ar ārkārtīgi daudziem viedokļiem, ir jāpieņem kāds konkrēts lēmums, kāds kompromisa lēmums visdrīzāk. Debates mani vairāk vai mazāk pārliecina. Mēs šo jautājumu pārrunājām kā 6. Saeimā, tā otrajā lasījumā un tamlīdzīgi, kas liecina, ka šeit problēmas cīņai ar alkoholu ir mazākas par problēmām tikt ievēlētam pat varbūt uz zaļā pūķa, kāvēja Svētā Džordža fona.

Komisija ir pieņēmusi lēmumu — neatbalstīt. Komisijas vairākums šajā gadījumā debatēs bija — neatbalstīt Mitrofanova, Cileviča un Bekasova priekšlikumu. Pie tam, pieņēmusi lēmumu, zinot, ka Latvijā ir licences nevis tirgošanai kafejnīcās, bāros, restorānos, bet vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai. Komisija ir uzklausījusi! Pie komisijas griežas arī cilvēki, kuriem nav likumdošanas iniciatīvas tiesības. Ir uzklausījusi beznodokļu veikalu vadītājus ostās un lidostās, kuru darbs ir ārpus Latvijas jurisdikcijas un saskaņots ar likumdošanu. Mēs esam atrunājuši par šo lietu. Bet ierobežojumu no 22.00 līdz 8.00 esam paturējuši, lai gan komisijā griezās arī lielveikalu vadītāji, kas teica, ka viņiem ir vajadzīgs priekšlikums no 24.00 līdz 8.00, jo tas ir saskaņots ar lielo veikalu darba laiku, un viņiem būtu ārkārtīgi problemātiski.

Komisijas vairākums neatbalstīja šo trīs deputātu priekšlikumu. Un es jūs aicinu pieņemt lēmumu komisijas vārdā — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 25, atturas — 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Es jūs aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, kas izriet no otrā lasījuma redakcijas un no apstākļiem, par kuriem es jums stāstīju pie iepriekšējā priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies!

68. ir komisijas atbalstīts deputāta Leiškalna priekšlikums, kas, manuprāt, ir atbalstāms pēc tam, kad valdība ir pieņēmusi Alus aprites noteikumus. Un mēs neatbalstījām 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 68. priekšlikums tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 69. — deputāta Bojāra priekšlikums — par izteiktu alkohola reibuma stāvokli ir pilns subjektīvisma. Un aiz šī iemesla, ne aiz kādiem citiem, komisija šo neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 4, atturas — 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Komisija neatbalstīja arī 70. — deputāta Bojāra priekšlikumu, kas ir grūti tulkojams par dažāda veida reklāmu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl reklāma alkoholiskajiem dzērieniem ir ļoti plaša, visaptverošākā, un es jau nemaz nerunāju par tiem plauktiem, kuros ir izvietots desmitiem līdz varbūt simts nosaukumiem visdažādāko un viskrāšņāko alkoholisko dzērienu. Reklāmas mēs redzam televīzijā, to skatās bērni, to skatās jau drusciņ skolnieki. Mēs to dzirdam televīzijā, mēs to redzam mūsu periodiskos izdevumos, vai tās ir avīzes, vai žurnāli. Savā laikā "Lauku Avīzē" bija ļoti skaists tāds — trīs vai četri cilvēki, un uzraksts bija "Dzer uz nebēdu!" Gandrīz veselu lappusi aizņēma. Un tagad, ja mēs paskatāmies arī priekšlikumos, teiksim, 58.pantā tur ir ierakstīts, ka nevar alkoholisko dzērienu reklamēt kā ārstniecisko līdzekli. Bet kas nodarbojas ar "Bitnera" balzamu, kuru visu laiku radio, televīzijā un visdažādākā veidā izplata un reklamē. Neviens jau to neievēro!

Tagad, ja mēs paskatāmies, kāda ir ietekme un kā tad ir ar tiem 10% televīzijas raidlaikos. Kas tos 10% ir analizējis, kas tos ir skaitījis? Nekas to nav darījis. Un nedara.

Un tagad par transporta vadīšanu alkohola reibumā. Jā, cienījamie kolēģi! Ļoti daudzās filmās tas ir redzēts, bet 39.priekšlikumā, kurš bija iestrādāts, ka aizliegts tirgot alkoholiskos dzērienus benzīna uzpildes tankos, jūs atbalstiet, ka var tur tirgot. Nu un kur tad mēs tālāk pienāksim? Mēs pienāksim pie tā, ka tik tiešām alkoholiskie dzērieni ir kaut kas svēts, kas ir jāatbalsta par kuru katru cenu. Un par kuru katru cenu var izmantot jebkurus saziņas līdzekļus, jebkuru televīzijas kanālu, jebkuru radio pārraidi. Tāpēc man priekšlikums ir, par cik alkoholisko dzērienu reklāmā tā jau viņiem pašiem ir ar savāktiem skaistiem zīmējumiem, uzrakstiem un visu pārējo, vispār no likuma izņemt. Alkoholisko līdzekļu reklāma tiek liegta. Un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Komisija nevēlas piebilst neko šoreiz.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 7, atturas — 49. Noraidīts priekšlikums.

K.Leiškalns. Manuprāt, Leonam Bojāram šobrīd jāatsauc savs 71., 72.priekšlikums, jo citādi reklāmas reglamentācija Latvijā pazudīs vispār.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs neiebilst. Tālāk!

K.Leiškalns. Paldies! 73. priekšlikums par ienākošā jēlspirta transportu no Bojāra nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Deputāts Bojārs. (Starpsauciens no zāles: "Nu pietiek! Nogursti beidzot!")

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 73. priekšlikums. Ienākošajam jēlspirta vai spirta tranzītam jāatbilst pēc daudzuma un kvalitātes izejošajam no Latvijas Republikas muitas teritorijas. Kas tad te ir slikts, un kāpēc tad to neatbalsta? Bet neatbalsta tikai tāpēc, ka muitas teritorijā diemžēl notiek tie visi brīnumi, kuri ir notikuši desmit gadu laikā. Un tad mums nezin kāpēc aiziet cisternas... spirta vietā tās ir pildītas ar ūdeni, un tad mucas arī saņem citās valstīs pildītas ar ūdeni, un tā spirta kā nebija, tā nav.

Un kāpēc tad jūsu komisija nobaidījās pieņemt šo lēmumu un atbalstīt šo priekšlikumu, Leiškalna kungs? Tikai tāpēc, ka jūs negribat cīnīties ar ēnu ekonomiku, un visas tās nejēdzības, kuras ir notikušas, jums ir iekš viena miera... nav nemaz... neuztrauc jūs, un jūs arī turpmāk vēlaties visu to atbalstīt.

Nu to jau var saprast, jo akcīzes nodoklis pagājušajā gadā nebija iekasēts par 24 miljoniem latu. Un tur ir arī spirta akcīzes nodoklis.

Cienījamais Leiškalna kungs! Un kā tad mēs atbalstīsim mūsu pensionārus? Kā tad apmaksās bezmaksas zāles, un kādi tad vēl pabalsti būs, ja kase paliek ar katru gadu tukšāka? Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēgtas. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātais Bojāra kungs! Tomēr es aicinu jūs uzrunāt komisiju, jo, paldies Dievam, nevienam cilvēkam vienatnē nav dots pieņemt lēmumu, arī atbalstīt jūs. Komisija vienkārši nevarēja saprast to veidu, kādā spirts ienāk vai iziet no Latvijas. Un es aicinu turpmāk Tautsaimniecības komisijā iesniegt arī valodnieciski precīzus terminus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 12, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. 74. priekšlikums par 62. pantu no Bojāra kunga nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75. priekšlikums — finansu ministrs Bērziņš 65. pantā ir komisijas atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 76. — deputāta Bojāra priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 77. priekšlikums — finansu ministrs Bērziņš par vairākiem pantiem. Aizstājums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 78. priekšlikums — Bojāra kungs par 69. pantu nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 79. priekšlikums — pie 72. panta deputāts Bojārs nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 80. priekšlikums — finansu ministrs Bērziņš nav atbalstīts pie 73. panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 81. priekšlikums — finansu ministrs pie 74. panta nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Bojārs nav atbalstīts par papildinājumu pie 75. panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 83. priekšlikums — deputāts Bojārs, 76. panta redakcija nav guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 84. priekšlikums — papildinājums pie 81. panta no deputāta Bojāra nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 85. priekšlikums — finansu ministrs Bērziņš par 87. panta redakciju nav no komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī par 87. panta 4. daļu Bērziņa kungs nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par aizvietojumu 89. pantā, ko iesaka Bojārs, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 87. ....

K.Leiškalns. Jā, 87. priekšlikums — par 89. pantu.

88. priekšlikums — papildinājums 93. pantā no deputāta Bojāra — nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Neiebilst deputāti.

K.Leiškalns. 89. priekšlikums — finansu ministrs Bērziņš. 96. pants — komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ir atbalstīts pie 96. panta 7. punkta, priekšlikums nr. 90.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Priekšlikums 91. — finansu ministrs par 96. pantu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 99. pantu 92. priekšlikumā nav atbalstīts deputāts Bojārs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Finansu ministrs Bērziņš ir atbalstīts pie pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tautsaimniecības komisija aicina jūs atbalstīt pārejas noteikumu tās izstrādātajā redakcijā!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. (Kaut kāds troksnis.)

K.Leiškalns. ... Tā bija Dieva zīme. Likuma izskatīšana pēc priekšlikumiem ir pabeigta. Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Alkohola aprites likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 15, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu — pārcelt likumprojekta "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc 19.darba kārtības punkta. Vai ir iebildes? Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī". Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mums ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī", ko iesnieguši deputāti Grīnblats, Dobelis, Stalts, Lāce un Gailis. Šis likumprojekts paredz precizēt, grozīt un uzlabot Saeimas Kārtības ruļļa 14.pantu, papildinot to ar jaunu 4.daļu attiecīgā redakcijā, nosakot, ka Saeimas Prezidijam noteiktajā kārtībā jāatskaitās deputātiem par kompensācijas izlietojumu dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Faktiski pēc būtības jau tāda kārtība šobrīd pastāv. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, atzina par nepieciešamu to izskatīt steidzamības kārtībā un atbalstīja to. Aicinu atbalstīt likumprojektu un aicinu atbalstīt steidzamības kārtību! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

L.Muciņš. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 2.maijam un izskatīt otrajā un galīgajā lasījumā 7.maija plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis daudzgadējais finansu līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju nosaka tehnisko, juridisko un administratīvo bāzi, saskaņā ar kuru Latvijā tiek realizēta lauksaimniecības un lauku attīstības programma SAPARD. Saskaņa ar daudzgadējā finansu līguma nosacījumiem katru gadu tiek slēgti ikgadējie finansu līgumi, kuri nosaka Eiropas Kopienas SAPARD programmas attiecīgā gada finansu palīdzības limitu, un to veic, izdarot grozījumus šajā te līgumā. Atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, ir atbalstījusi šos grozījumus un aicina izskatīt tos kā steidzamus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība atzīta.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja kolēģi neiebilst, izskatīt tūdaļ arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Pašlaik jūras kravu marku jautājumus Latvijā regulē Jūras kodekss. Šis Jūras kodekss bāzējas uz 1966.gada konvenciju. 1988.gadā ir izdarītas šajā konvencijā izmaiņas attiecībā par kravas zīmes formu un par kuģu parametriem, un šīs te Jūras kodeksa izmaiņas iespējamas tad, ja mēs pievienojamies šim te 1988.gada protokolam. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kuru atbildīgā Ārlietu komisija arī atbalstījusi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 3.maijs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ir pieņēmusi rezolūciju, kurā aicina ANO dalībvalstis, protams, arī Latviju tātad, aicina pievienoties konvencijām, kas saistītas ar cīņu pret terorismu. Šīs konvencijas parakstīšana, kurai mēs pievienojamies ar šo likumprojektu, Latvijai uzliek pienākumus veikt nepieciešamos pasākumus, darbības, kuras saistītas ar terorisma finansēšanas apkarošanu un noziegumu precizēšanu, kuri tiek atzīti par teroristiskiem.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, ko ir aicinājusi arī atbildīgā Ārlietu komisija!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 3.maijs.

Sēdes vadītājs. 3.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". Reģistrācijas nr. 1170. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 10.aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Neskatoties uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pozitīvo atzinumu un uz Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu, komisija tomēr lēma neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā vairāku apsvērumu dēļ. Pirms izskatīt un pieņemt šos grozījumus Krimināllikumā, tādā gadījumā mums būtu jāpieņem arī tā konvencija, kas skar nāvessoda atcelšanu kara gadījumos. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Es arī atvainojos, Ādamsona kungs! Mēs noņēmām šos trīs likumprojektus, kas saistās ar nāvessodu, nost. Šis ir cits likumprojekts.

Es gribētu no sevis šobrīd teikt. Es lūgtu tomēr atbalstīt šos grozījumus Krimināllikumā, jo, piemēram, par nelikumīgu līdzekļu izmantošanu un uzkrāšanu šeit ir tas izšķirošais moments, ka mēs pasakām, ka kriminalizējam faktiski to... nu, teiksim, mantisko daļu, kura netiek deklarēta, vai arī naudas izteiksmes daļu, kura netiek deklarēta. Manuprāt, tas ir liels solis uz priekšu, lai mēs apkarotu korupciju kā tādu valstī.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 11. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 3.maijs.

Sēdes vadītājs. 3.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem". Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — ... nav ziņ ...

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi "Likumā par ostām"". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura nr. ir 4363. Otrajam lasījumam sagatavotie grozījumi Likumā par ostām. Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kuru iesniegusi Anna Seile, un tā ir mūžīgā, mūsu mūžīgā diskusija par to, kādā ... Ko lūdzu? Jā, 1.priekšlikums no Annas Seiles.Tātad mūžīgā diskusija par to, kādā veidā kompensēt tiem īpašniekiem zemi, kuru īpašumtiesības netiek atjaunotas ostās. Seiles kundze ir iesniegusi ārkārtīgi labu priekšlikumu, bet priekšlikuma nobeigums nav realizējams pēc būtības, jo ostas pārvaldei nav tiesību dzēst sertifikātus. Šīs tiesības piekrīt tikai valstij. Un tāpēc atbildīgā komisija, daļēji atbalstot Seiles kundzi, balstoties uz loģiku, veselo saprātu un šiem ārkārtīgi labajiem ieteikumiem, ir pieņēmusi savu redakciju, pret kuru valdība neiebilst, neviena no ministrijām, komisija nosūtīja ekspertiem vēstules, un es aicinu jūs atbalstīt šo atbildīgās komisijas redakciju ar numuru 2.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es tiešām pateicos komisijai par atbalstu un ceru, ka tāds būs arī Saeimas plenārsēdē. Es gribu paskaidrot tikai to, ka pašlaik, ja izpildītos tas variants, kādu es esmu likusi priekšā, kā aprēķina kompensāciju un izmaksā to sertifikātos pēc pašreizējās zemes kadastrālās vērtības, tad 10 tūkstoši kvadrātmetri, kas ir 1 hektārs, varētu apmēram vidēji samaksu saņemt par šiem 10 tūkstošiem kvadrātmetriem 30 tūkstoši latu, kas ir apmēram 1000 sertifikātu. Un, ja pārdošanas cena sertifikātam pašlaik ir 9 000 latu, tad acīmredzot... ir 9 lati, tad kopējais ieguvums no viena hektāra zemes vidējā kadastrālajā vērtībā varētu būt 9 000 latu par hektāru. Protams, ka tas nepārsedz visu šo zemes vērtību, un es tikai gribu teikt to, ka tomēr tas ir solis uz priekšu. Var gadīties, ka radīsies iebildumi, kāpēc tiem, kuriem zeme ir ostās, tiek kompensēts pēc zemes pašreizējās vērtības un nevis pēc 1940.gada vērtības. Bet 1940.gada vērtība ostās ir tikai 1 santīms par kvadrātmetru, un tāpēc tā ir smieklīgi maza cena, un pat apbūves gabalu kompensācijā nevar par šo nelielo naudas summu nopirkt.

Bet, ja runājam par brīvostas pārvaldi, tad nauda gan tai ir, lai pirktu prāmjus, un arī brīvosta izdara dažādus pārkāpumus, nemaksājot nomas maksu par īpašumā piešķirto zemi tiem cilvēkiem, kuriem šīs īpašuma tiesības ir paspēts atjaunot. Tāpēc varbūt vēl līdz trešajam lasījumam kādu precizējumu šeit vajadzēs ieviest. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Es atšķirībā no Seiles kundzes šos cilvēkus nepazīstu, viņi nav ieradušies pie manis, lai lietu sakārtotu, un man nav žēl, ka kāds saņem vairāk naudas, vai 30 tūkstoši, vai 100 tūkstoši par hektāru. Bet ņemam vērā to, ka šis likums jau darbojas turpat 10 gadus, pašreizējais likums dod iespēju šiem cilvēkiem vai nu saņemt līdzvērtīgu zemi pretī citā vietā, vai saņemt sertifikātus un tos pārvērst naudā, ja viņi to vēlas. Un problēma šeit ir citā vietā. Problēma ir tā, ka palikuši daži cilvēki, kuri visus šos 10 gadus ir uzskatījuši, ka likums uz viņu neattiecas un iespējams likumu pārtaisīt pēc viņa vajadzības, un man pat nebūtu iebildums, ja šiem cilvēkiem izmaksātu. Bet tad ir jautājums — ko darīt ar tiem, kas, būdami likumam paklausīgi pilsoņi, ir savu zemi samainījuši vai nu pret zemi par vērtību, kāda bija 1940.gadā, vai saņēmuši sertifikātus un šos niecīgos santīmus, kā Seiles kundze teica. Priekšlikumā nav piedāvāts arī šiem pārējiem cilvēkiem kompensēt, jo arī viņiem ostā bija zeme. Ja būtu šāds priekšlikums, man nebūtu iebildumu. Bet, par cik šis priekšlikums skar tikai dažus cilvēkus, tas rada kārtējo reizi situāciju, ka pilsoņi, kuri ir bijuši likumam paklausīgi, tiek nostādīti ekonomiski neizdevīgā situācijā un faktiski pataisīti par muļķiem. Un tādā veidā mēs veicinām mūsu tiesisko nihilismu. Piedāvāju šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēgtas. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es gribētu piebilst, ka neviens no šiem cilvēkiem, un tie ir diezgan daudzi cilvēki, kurus es arī personīgi pazīstu, kas ir nākuši uz komisiju, nākuši pie manis kā pie deputāta, nav pārkāpuši likumu, Freimaņa kungs. Viņi vienkārši nav samierinājušies ar netaisnīgiem nosacījumiem. Un mēs šobrīd cenšamies savu iespēju robežās, ilgi domājot un meklējot kādus kompromisa risinājumus, šiem cilvēkiem šos nosacījumus padarīt kaut cik taisnīgākus un ļaut viņiem saņemt kaut cik taisnīgāk...

Ja jūs paskatīsities, kā notiek zemes tiesību atjaunošana un ko nozīmē līdzvērtīgs gabals, ja cilvēkam Liepājā, teiksim, es aizmirsu uzvārdu... manuprāt, Ozolas kundze... ja viņai uz vienas un tās pašas ielas blakus pēc kadastrālās vērtības atjauno zemes vērtību pēc 40. gada cenām un blakus par nākamo gruntsgabalu viņai liek piemaksāt klāt, un tā skaitās līdzvērtība. Mēs neaicinām nevienu uz tiesisko nihilismu, neaicinām pārkāpt likumu, bet mēģinām atrisināt tās problēmas, kur likumdevēji, 5. un 6. Saeima, daļēji ir bijuši netaisnīgi pret cilvēkiem. Mēs atjaunojam to cilvēku tiesības, kas ar šo netaisnību nav samierinājušies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Seile uzstāj uz balsojumu par savu priekšlikumu? Deputāti iesniedzēji neuzstāj uz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 21, atturas — 5. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Komisija ierosina 5. maiju.

Sēdes vadītājs. 5.maijs. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4241 — "Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā". Un šie grozījumi paredz šo termiņu, ka 2% no iekšzemes kopprodukta ir jānodrošina valsts aizsardzības finansējums no 2003. gada līdz 2008. gadam ieskaitot.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi un lūdz šos grozījumus pieņemt kā steidzamus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu.... Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 14, atturas — 6. Steidzamība atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 15, atturas — 4. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Balodis. 29. aprīlis — priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana?

V.Balodis. Un likumprojekta izskatīšana — 9. maijā.

Sēdes vadītājs. 9.maijā. Nav iebildumu.

Nākamais — likumprojekts "Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu 4100.

Šo likumu mēs gaidām jau no 1995. gada, un valdība ir sagatavojusi šo sākumdeklarēšanas likumu, kas paredz, ka sākumdeklarēšana ir vienreizējs obligāts process visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kur mēs sniegsim ziņas par savā īpašumā esošiem ārvalstīs reģistrētiem, sauszemes, ūdens, gaisa transporta līdzekļiem, kapitāldaļām, citu valstu uzņēmējsabiedrībām, naudas uzkrājumiem, vērtspapīriem, antīkiem priekšmetiem, mākslas kolekcijām, dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, kuru vērtība pārsniedz 10 000 latu. Jāsaka, izskatot šo likumprojektu un arī konsultējoties ar juristiem, kuri piedalījās tā izstrādāšanā, nākas secināt, ka likumā vēl ir diezgan daudz kļūdu. Jāatgādina, ka Latvija laikam būs pirmā valsts Eiropā, kas piemēro šāda veida likumu, jo mēs neatradām nevienu precedentu ne Eiropas Savienības dalībvalstīs, ne kandidātvalstīs, un vienīgā zināmā valsts, kas to ir darījusi pagājušā gadsimtā, bija Kolumbija.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalsta šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Balodis. Tā kā ir ļoti liels darbs tomēr, lai šo likumprojektu mēs pieņemtu un sakārtotu, es piedāvāju 25.maiju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikums no komisijas bija...

V.Balodis 25.maijs.

Sēdes vadītājs. 25.maijs. Deputāts Urbanovičs ierosina 7.oktobri priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim vispirms par tālāko termiņu — 7.oktobris. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 20, atturas — 33. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.maijs.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par 2006.gada pasaules hokeja čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju "IMS Studio 6" par daudzfunkcionāla sporta un izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem". Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Tāpat ir saņemts pieprasījums Ministru prezidentam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam par noteikumiem nr.377 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu un atlaižu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu". Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, Anna Seile lūdz informēt, ka balsojumā par likumprojekta nr.4241 steidzamību ir kļūdījusies — viņa ir vēlējusies balsot par.

Informēju jūs, ka nākamajā Prezidija sēdē Saeimas Prezidijs acīmredzot lems par ārkārtas sēdes sasaukšanu 30.aprīlī pulksten 15.00, lai izskatītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē trešajā lasījumā.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Rišards Labanovskis, Aija Barča, Inese Birzniece, Kristiāna Lībane, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Ainārs Šlesers, Jānis Gailis un Juris Dobelis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta. Tūlīt varēsim uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputāti Golubovs, Pliners, Mitrofanovs, Bartaševičs, Klementjevs, Deņisovs un Solovjovs bija uzdevuši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību.

Ministru prezidenta uzdevumā atbildi sniegs ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Lūdzu! Ir saņemta arī rakstiska atbilde.

I.Bērziņš. Jā, tātad tā daļa, kas attiecas uz Ārlietu ministriju, ir atbildēta rakstiski.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu nav.

Lūdzu, vārds papildjautājumam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (PCTVL). Mūsu jautājumā bija viena daļa, kas skāra sociālās drošības līgumu starp Baltkrieviju un Latviju un tā sagatavošanu, bet es rakstiskā atbildē neredzēju kādu informāciju attiecībā uz šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

I.Bērziņš (ārlietu ministrs). Kā es jau teicu, es esmu rakstiski iesniedzis un atbildējis uz to jautājuma daļu, kas attiecas uz Ārlietu ministriju. Šāda veida līgumus sagatavo nozaru ministrijas. Šajā gadījumā droši vien Požarnova kungam bija nepieciešams atbildēt uz šo jautājumu. Es nezinu, vai ir rakstiska atbilde vai nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Vai deputāti ir apmierināti ar Labklājības ministrijas atbildi uz jautājumu "Par Latvijas valsts ieguldījumu Pasaules bankas projektā 1999. — 2001.gadā"?

Baldzēna kungs, vai jūs esat apmierināti ar rakstisko Požarnova kunga atbildi? Neesat. Tā kā Požarnova kungs nav ieradies, tad atbilde uz šo jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00. Šī sēde ir slēgta.

Pēc 2002.gada 25.aprīļa sēdes

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.677) (Dok.nr.4369) Balsojums: 71 par, 1 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. (Reģ.nr.1118) (Dok.nr.4392) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. (Reģ.nr.1090) (Dok.nr.4393; nr.4393A) Balsojums: 65 par, 15 pret, 0 atturas.

 

— “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. (Reģ.nr.1172) (Dok.nr.4099, 4099B) Balsojums: 76 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”. (Reģ.nr.1205) (Dok.nr.4190, 4343) Balsojums par steidzamību: 61 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 69 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 70 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Grozījumi “Likumā par ostām””. (Reģ.nr.1193) (Dok.nr.4139, 4363) Balsojums: 54 par, 21 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. (Reģ.nr.1218) (Dok.nr.4241, 4364) Balsojums par steidzamību: 58 par, 14 pret, 6 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 60 par, 15 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.1159) (Dok.nr.4081, 4388) Balsojums par steidzamību: 76 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par 1966. gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”. (Reģ.nr.1166) (Dok.nr.4090, 4344) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu”. (Reģ.nr.1206) (Dok.nr.4191, 4345) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1170) (Dok.nr.4097, 4355) Balsojums: 61 par, 0 pret, 11 atturas.

— “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”. (Reģ.nr.1174) (Dok.nr.4100, 4365) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi Prokuratūras likumā”. (Reģ.nr.1241) (Dok.nr.4366, 4366A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1242) (Dok.nr.4367, 4367A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

— “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”. (Reģ.nr.1244) (Dok.nr.4383, 4383A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem”. (Reģ.nr.1245) (Dok.nr.4384, 4384A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1246) (Dok.nr.4385, 4385A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

 

— “Par Smaidas Gļazeres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4380) Balsojums: 70 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Ingunas Pinnes apstiprināšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4381) Balsojums: 68 par, 2 pret, 8 atturas.

— “Par Ineses Siliņevičas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. (Dok.nr.4382) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par I.Kļaviņas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4414) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par S.Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”. (Dok.nr.4415) Balsojums: 68 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par I.Dzenes atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”. (Dok.nr.4416) Balsojums: 64 par, 1 pret, 1 atturas.

 

— “Par 2006.gada pasaules hokeja čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju IMS Studio 6 par daudzfunkcionāla sporta un izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem”. (Dok.nr.442)

— “Par Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobrī izdotajiem noteikumiem nr.377 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu un atlaižu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu””.

— “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.1243) (Dok.nr.4370, 4370A) Balsojums: 28 par, 8 pret, 40 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ.nr.1247) (Dok.nr.4387, 4387A) Balsojums: 34 par, 4 pret, 47 atturas.

 

— “Par a/s “Rīgas siltums” akcijām”. (Dok.nr.4379) Balsojums par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā: 24 par, 38 pret, 19 atturas; balsojums par nodošanu komisijai: 26 par, 23 pret, 36 atturas.

 

— Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi”. (Dok.nr.4339, 4339A) Balsojums: 26 par, 38 pret, 12 atturas.

 

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu A.Golubova, J.Plinera, M.Mitrofanova, A.Bartaševiča, A.Klementjeva, O.Deņisova un I.Solovjova jautājumu par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību. (Dok.nr.4413)

Saeimas preses dienests

 

Pēc 2002.gada 25.aprīļa sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Panteļējevs (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Es ar lielu gandarījumu gribētu pieminēt šodien pieņemto likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, jo tagad tajā noteikts, ka par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu nevar tikt piemērots sods, kas vājāks par Krimināllikumā noteikto sankciju. Nacionālās drošības komisija nesen izskatīja datus par tiesu praksi un konstatēja, ka pagājušajā gadā apmēram 80 procentiem no narkotiku izplatītājiem tika piemērots sods, kas faktiski bija zemāks par Krimināllikumā noteikto. Jāpiemin, ka kriminālprocesā ir skaidri pateikts, ka tie var būt tikai izņēmuma gadījumi, kad tiek piemērots mazāks sods. 80 procentus nekādā gadījumā nevarētu nosaukt par “mazāku sodu”. Šinī gadījumā arī nebija pamatotu argumentu par dažādiem apstākļiem, par atsevišķiem narkotiku turētājiem, par ārstēšanu, nevis sodāmību, par narkotiku pārdošanu citiem cilvēkiem, arī bērniem. Es uzskatu, ka tas ir solis uz priekšu mūsu tiesu sistēmas sakārtošanai, jo tiesai ir jābalstās uz Latvijas Republikā pieņemtajiem likumiem.

Visi droši vien ir dzirdējuši pēdējo nedēļu notikumus par narkodīleru nepamatotu atbrīvošanu no aresta. Varbūt, ka šis ir solis uz priekšu, lai par valsts politikas prioritāti kļūtu cīņa pret narkotikām un to izplatīšanu skolās, sevišķi jaunatnes vidū.

Tas pats attiecas arī uz šodien pieņemto likumu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”, kurā iestrādājām normas, kas samazinās iespējas jaunatni provocēt lietot alkoholu un samazinās alkohola iespējamo patēriņu. Sēdē neizskanēja neviens pamatots arguments, ka policija netiks galā ar attiecīgajiem ierobežojumiem, jo mēs uzskatām, ka policijai ir jātiek galā ar savu darbu.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Tautas partijas frakcija šonedēļ ļoti nopietni gatavojās plenārsēdei, jo šodienas dienaskārtība bija ļoti piesātināta. Ļoti rūpīgi tika izvērtēti visi priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Alkohola aprites likumā”, jo alkohola nodarītais posts ir briesmīgs, īpaši jaunatnes vidū. Tautas partija atbalstīja gan to, ka pēc atkārtota pārkāpuma, pārdodot alkoholu nepilngadīgajiem, tiktu anulēta tirdzniecības licence, gan arī aizliegumu tirgot alkoholu izglītības iestādēs. Tajā pat laikā mēs neatbalstījām nepārdomātus priekšlikumus, piemēram, aizliegt tirgot šampanieti teātra kafejnīcās.

Jauniešus ir nepieciešams pievērst lietderīgai laika pavadīšanai, un tieši sports ir tas, kas zēnus atrauj no kaitīgām nodarbēm, un sportam viņi pievēršas, pateicoties mūsu Latvijas sportistu sasniegumiem.

Tautas partija ir ļoti pārsteigta un pat šokēta par presē izskanējušajām iespējamām finansu nelikumībām jaunās hokeja halles celtniecībā. Tā būtu katastrofa! Mūsu partijas biedrs finansu ministrs Gundars Bērziņš ir reaģējis nekavējoties un ļoti asi. Viņš šodien ir aicinājis Ministru prezidentu kā rīcības komitejas vadītāju valdības sēdē ziņot par patieso situāciju, lai nekādā gadījumā nepieļautu bezatbildīgu rīcību ar valsts finansēm un arī neapdraudētu čempionāta rīkošanu. Mūsu finansu ministrs vienmēr ir ļoti principiāli iestājies pret valsts, visu mūsu — nodokļu maksātāju — naudas izšķērdēšanu.

Tautas partijas frakcija izsaka nožēlu, ka no amata ir atkāpusies Valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša, kuras līdzšinējo darbu mēs ļoti augstu vērtējam.

Mēs esam pieprasījuši Valsts valodas komisijas vadītājai Mārai Zālītei precīzu informāciju par iecerētajiem pasākumiem un uzaicinājuši Valsts valodas komisijas pārstāvjus uz tikšanos 8.maijā, lai vienotos par valsts valodas pozīciju nostiprināšanu jau tuvākajā laikā.

Arī likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” mēs aizstāvējām stingrāka soda piemērošanu tieši noziedzniekiem, jo tiesai vairāk ir jādomā nevis par viņiem, bet par iespējamo upuru aizstāvību.

V.Balodis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien Saeima bez cīnīšanās ar noziedzību, alkoholismu un korupciju ir pieņēmusi arī citus svarīgus likumprojektus, un es gribētu minēt likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, kas paredz, ka valsts aizsardzībai no kopējā iekšprodukta tiks atvēlēti 2 procenti laika periodā no 2003.gada līdz 2008.gadam. Es gribētu arī minēt summu lielumus — tie būtu 113 miljoni 2003.gadā, kas savukārt pieaugtu līdz 160 miljoniem 2008.gadā. Tātad atkal ir sperts nopietns solis, lai Latvija varētu iestāties NATO.

Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”. Tas ir likums par “nulles” deklarāciju, ko valdība jau gatavo no 1995.gada. Šī likuma mērķis ir noteikt sākumdeklarēšanas pienākuma un sākumdeklarēšanas principus, lai veicinātu korupcijas novēršanu un pastiprinātu ienākumu likumības kontroli, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un atvieglotu pierādījumu vākšanu, atklājot un izmeklējot noziedzīgus nodarījumus.

Es gribu informēt radioklausītājus, ka frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vakar tikās ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju Māru Zālīti. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir ierosinājusi valdībai uzsākt budžeta grozījumu pieņemšanu 2002.gadam, lai varētu nodrošināt Valsts valodas komisijas izstrādāto programmu finansējumu jau no šā gada septembra, jo tas daudzos gadījumos ir saistīts ar mācību programmu uzsākšanu Latvijas skolās un augstskolās, kā arī ar dažādu valodu lietotājiem nepieciešamu gramatiku izstrādi un publicēšanu un mūsdienīgu dažāda apjoma un dažādiem lietotājiem atbilstošu vārdnīcu izstrādi. Tā ir apjomīga programma, un mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams dibināt Valsts valodas aģentūru un jau šajā gadā to nodrošināt ar nepieciešamo finansējumu.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Sociāldemokrātu savienība uzskata, ka no šodien pieņemtajiem likumiem svarīgākie ir tie, kas saistīti ar korupcijas novēršanas paketi. Šajā plenārsēdē 1.lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”, bet 2.lasījumā kā steidzams — likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Iepriekšējā sēdē Saeima pieņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu. Var teikt, ka šī pakete kopumā steidzamības kārtā Saeimā tika akceptēta un maijā šie likumi sāks darboties. Domāju, ka likums būtiski uzlabos situāciju valstī cīņā ar korupciju, jo likumā pieņemtas jaunas normas, kas attiecas ne tikai uz korupciju, bet arī uz interešu konflikta novēršanu. Tas katrā gadījumā ir solis uz priekšu cīņā ar korupciju. Jāsaka, ka interešu konflikta likumprojektam kopumā bija iesniegti 210 priekšlikumi. Komisijas sēdēs, skatot šo likumprojektu, mēs secinājām, ka valdība ir strādājusi, lai arī vairākus gadus, tomēr neprofesionāli. Tādēļ komisijai vajadzēja sagatavot tik lielu skaitu grozījumu.

Mūsuprāt, nepamatoti un pārkāpjot Saeimas Kārtības rulli, šodien no plenārsēdes darba kārtības tika izslēgta likumprojekta “Valsts kontroles likums” izskatīšana 3.lasījumā. Lai gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde par šo jautājumu nenotika, tās priekšsēdētājs komisijas vārdā šo likumprojektu lūdza izslēgt no izskatīšanas galīgajā lasījumā. Likumprojektā noteiktie finansu vai budžeta veidošanas principi neatkarīgai valsts kontroles institūcijai acīmredzot ir nepatīkami valdošajai koalīcijai, jo Ministru kabinets budžeta veidošanas procedūru valsts kontrolē, ja šo likumu tiešām pieņems, vairs nevarēs iespaidot, tādējādi Valsts kontrole kļūs par neatkarīgu institūciju, kura pakļausies tikai Saeimai, kontrolēs procesus un neatkarīgi izvērtēs, sniegs pārskatus un sauks pie atbildības tos cilvēkus, kas ir veikuši pārkāpumus.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Saeima jau otro reizi noraidīja mūsu pieprasījumu par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi, jo pārtikas apritē nonāk nekvalitatīva pārtika. Bērni arvien vairāk slimo ar alerģiskām saslimšanām, ar astmu, un tās ir slimības, kas seko līdzi it kā kvalitatīvai Rietumu precei. Ministru kabinets pat necenšas pildīt pieņemto likumu, jo nav sagatavojis nepieciešamos noteikumus, lai Pārtikas un veterinārais dienests varētu veikt atzīšanu un reģistrāciju pārtikas uzņēmumiem.

Trešo reizi tika noraidīts lūgums Rīgas pilsētai nodot daļu no valstij piederošajām akcijām, lai a/s “Rīgas siltums” varētu stabili strādāt. Mūsu satraukums ir tādēļ, ka valdošā koalīcija, savulaik runājot par iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā, ir apsolījusi privatizēt gan “Latvenergo”, gan “Rīgas siltumu”, un, ja tas notiks, Rīgas iedzīvotājiem paaugstināsies maksājumi par siltumu un nebūs stabilitātes.

Mums ir gandarījums par pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, par ko jau runāja "Latvijas ceļa" pārstāvis A.Panteļējevs. Mums izdevās likumu pieņemt ar lielu balsu pārsvaru, jo “pret” balsoja tikai divi vai trīs deputāti. Tas ir spēcīgs pretkorupcijas līdzeklis, jo negodīgie tiesneši vairs nevarēs par zināmām summām samazināt spriedumu zem minimālā, savukārt godīgiem tiesnešiem noņems spiedienu no kriminālām autoritātēm un no viņu “jumtiem” par to, lai šādus spriedumus pieņemtu.

Mums ar nožēlu jāsaka, ka sports arvien vairāk tiek iesaistīts negodīgos biznesa darījumos. Gan Latvijas Olimpiskā komiteja, gan Latvijas Hokeja federācija… Gan jautājums par hokeja haļļu celtniecību, gan par it kā šķietamiem konkursiem liecina, ka sporta jomā var izveidoties tāda pati situācija kā ar kuģu pirkšanu, ka beigās paziņos, ka līgums ir noslēgts un šie 30 vai 40 miljoni ir jāmaksā, pat ja šai firmai neatļaus hokeja halli celt. Bet vistrakākais ir tas, ka garantijas tomēr ir jāsniedz Latvijas valstij, un visi zina, ka halles atpelnīšana ir ārkārtīgi apšaubāma.

Šodien pieņemtais Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums nav pirmais mēģinājums. Mūsu frakcija jau divus gadus atpakaļ iesniedza ienākumu amnestijas likumu. Atšķirība ir tā, ka šobrīd valdības iesniegtais likumprojekts ir iegūto līdzekļu legalizācijas likums. Netiks prasīts — cik tev ir, kas tev ir, kur tu ieguvi. Savukārt mūsu piedāvātajā likumā bija priekšlikums, ka cilvēkiem, kas ieguvuši neuzskaitītus līdzekļus, bija iespējas tos legalizēt, un tādējādi kaut daļēji norēķināties ar valsti.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Gribētu jūs informēt par dažiem likumprojektiem, kuri tika apspriesti šodienas plenārsēdes laikā. Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" likumprojektā “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” bija ierosinājusi atcelt derīguma termiņu privatizācijas sertifikātiem, lai visi sertifikātu īpašnieki varētu izmantot tos līdz brīdim, kad tiks pārdots pēdējais privatizācijai paredzētais objekts.

Mūsu frakcija iesniedza izskatīšanai arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, kas paredzēja, ka denacionalizēto dzīvokļu iemītniekiem ir jāpagarina uz desmit gadiem garantētā iespēja dzīvot pašreizējos dzīvokļos. No rīta sabiedriska organizācija rīkoja piketu, atbalstot mūsu likumprojektu, bet diemžēl šādas iniciatīvas neguva valdošās koalīcijas atbalstu. Ir liela varbūtība, ka tādi paši priekšlikumi pēc neilga laika tiks izvirzīti no valdības un pieņemti, kā tas ir noticis vairākkārt pēdējo trīs gadu laikā.

Kā vienu no svarīgākajiem likumiem, kas šodien tika pieņemts galīgajā redakcijā, gribu minēt grozījumus Alkohola aprites likumā. Viens no mūsu frakcijas priekšlikumiem šajā likumā bija ierosinājums atcelt ierobežojumu legālai alkohola tirdzniecībai nakts laikā. Mēs uzskatām, ka šis ierobežojums noteikti palielinās nelegālā alkohola tirdzniecību, tajā skaitā kontrabandas spirta tirdzniecību. Mēs uzskatām, ka nevar un nedrīkst ar legālās tirdzniecības aizliegumiem cīnīties ar alkoholismu. Diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja mūsu nostāju. Ceram, ka dzīve piespiedīs atgriezties pie šī jautājuma.

Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" šodien ir sagatavojusi pieprasījumu par 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju “Studio 6” par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansiālajiem nosacījumiem. Mēs pieprasām valdībai publiskot visus dokumentus, kas saistīti ar vienošanos ar “Studio 6” par minētā centra celtniecību un tā finansēšanas nosacījumiem.

Saeimas preses dienests

— uzklausīja Konkurences padomes priekšsēdētāja P.Vilka informāciju saistībā ar Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”.

 

— uzklausīja Galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas priekšnieka G.Maškova, Finansu policijas pārvaldes direktora A.Purmaļa un Kontrabandas apkarošanas centra Operatīvās daļas vadītāja R.Celmiņa informāciju par spirta apriti laika posmā no 1998. — 2001. gadam, cūkgaļas, putnu gaļas reeksportu un tranzītu un pasākumiem kontrabandas apkarošanas jomā.

 

— ES PHARE projektu eksperts Stīns Bruns-Nilsens (Steen Bruun-Nielsen) informēja par PHARE projektu “Saeimas institucionālās un administratīvās kapacitātes palielināšana saistībā ar integrāciju ES”;

— uzklausīja Latvijas pārstāvju ES Konventā deputātu E.Inkēna, R.Pīka, M.Sprindžuka un īpašu uzdevumu ministra darbam ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīles informāciju par Eiropas Savienības Konventu un paredzamo Latvijas Nacionālo konventu.

 

— strādāja ar likumprojekta “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” sagatavošanu 2. lasījumam.

 

 

— tikās ar Norvēģijas ārlietu ministru Janu Petersenu (Jan Petersen).

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— piedalījās Ģenerālprokurora padomes sēdē un sprieda par tiesībaizsardzības iestāžu darbu cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret meža vidi.

 

— sprieda par priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā”.

 

— strādāja ar likumprojekta “Sporta likums” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” sagatavošanu 3.lasījumam.

 

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”.

 

— strādāja ar priekšlikumu sagatavošanu likumprojekta “Cilvēka genoma izpētes likums” 3.lasījumam.

 

— uzklausīja SIA “Reģionu attīstība” izpilddirektores A.Baueres informāciju par izmaiņām reģionālā fonda darbībā.

 

— atbalstīja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Valsts informācijas sistēmu likums”.

 

— izbraukuma sēdē izstāžu kompleksā “Rāmava” iepazinās ar Daugavas baseina projektu un Eiropas Savienības struktūrdirektīvas īstenošanu Latvijā.

 

— strādāja ar likumprojekta “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— strādāja ar likumprojekta “Valsts pārvaldes iekārtas likums” sagatavošanu 3.lasījumam.

 

— atlika Tieslietu ministrijas papildu iesniegto materiālu izskatīšanu par komplekso pārbaudi Naturalizācijas pārvaldē.

 

— uzklausīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja A.Cimdara, Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja L.Muciņa un grupas locekļa A.Klementjeva informāciju par parlamenta vēlēšanu gaitu Ukrainas Republikā.

 

— sprieda par darba samaksu Saeimā 2001.gadā un darba laika uzskaites kārtību.

Saeimas preses dienests