Eiropas Savienības iedzīvotāji par gaidāmo paplašināšanos

Tuvojoties 2004. gadam, kad iecerēta sekmīgāko kandidātvalstu uzņemšana Eiropas Savienībā (ES), pieaug arī pašu ES dalībvalstu pilsoņu atbalsts gaidāmajai paplašināšanai. Pirmoreiz kopš šādu aptauju veikšanas paplašināšanās atbalstītāju skaits sasniedzis absolūto vairākumu (51%), liecina šonedēļ publicētie “Eurobarometer” aptaujas rezultāti.

Pagājušā gada nogalē veiktās aptaujas dati liecina, ka pret gaidāmo paplašināšanos noskaņoti 30 procenti aptaujāto, bet 19 procenti nav varējuši paust skaidru nostāju šajā jautājumā. 2001. gada pavasarī paplašināšanās atbalstītāju skaits tikai nedaudz pārsniedza šī procesa pretinieku kopumu, bet pusgada laikā iedzīvotāju atbalsts Viduseiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšanai ES sastāvā pieaudzis par astoņiem procentiem.

Visdedzīgākie paplašināšanas atbalstītāji dzīvo Grieķijā (74%), kā arī Zviedrijā un Dānijā (katrā 69%). Tieši Zviedrijā un Dānijā vērojams arī lielākais paplašināšanās atbalstītāju pieaugums (+19%). Atbalsts jaunu valstu uzņemšanai pieaudzis arī visās pārējās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur rezultāti saglabājušies gandrīz nemainīgi. Savukārt Francija, neraugoties uz nelielo atbalstītāju skaita pieaugumu, palikusi vienīgā no pašreizējām dalībvalstīm, kur vairākums iedzīvotāju (46%) neatbalsta austrumu kaimiņu iekļaušanu ES sastāvā. Par Francijas iedzīvotāju visai noraidošo attieksmi pret gaidāmo ES paplašināšanos, kas tiek saistīta arī ar darba spēka imigrāciju no pašreizējām kandidātvalstīm, zināmā mērā liecina arī pirms nepilnas nedēļas notikušās prezidenta vēlēšanas, kurā otrs atbalstītākais kandidāts bija radikāli labējo spēku līderis Žans Marī Lepēns.

“Eurobarometer” aptaujas dati liecina, ka galvenie paplašināšanās atbalstītāji ir gados jaunie un augstāko izglītību ieguvušie ES iedzīvotāji, bet vājākais atbalsts vērojams gados vecāko iedzīvotāju vidū.

Sīkāk iedziļinoties paplašināšanās procesa vērtējumā, redzams, ka tikai 24 % aptaujāto paplašināšanos redz kā neierobežotu visu kandidātvalstu uzņemšanu ES, kamēr par daļēju paplašināšanos (uzņemot tikai dažas no pašreizējām kandidātvalstīm) iestājas 39% no kopējā aptaujāto skaita. Tādējādi vispārējais paplašināšanas atbalstītāju skaits sasniedz gandrīz divas trešdaļas (63%) no kopējā aptaujāto skaita. Arī pēc šiem datiem galvenie paplašināšanās atbalstītāji ir grieķi, dāņi un zviedri, bet visskeptiskākie — franči, pēc tam beļģi.

Izvērtējot atsevišķi katru no pašreizējām 13 kandidātvalstīm, lielākais atbalsts (51%) ES dalībvalstīs ir Maltas uzņemšanai ES. Tai seko Ungārija (50%), Polija (47%), Kipra (46%) un Čehija (45%). Latvijai līdzīgi kā Igaunijai, Lietuvai un Slovākijai, atbalstītāju un pretinieku skaits ir gandrīz vienāds (39% “par” un 38% “pret”), bet vismazāko ES dalībvalstu pilsoņu atbalstu uzņemšanai ES izpelnījušās Turcija un Rumānija (attiecīgi 34% un 36%).

Latviju kā ES dalībvalsti vislabprātāk redzētu zviedri un dāņi (attiecīgi 77% un 70% aptaujāto atbalsta Latvijas uzņemšanu ES), tāpat lielu atbalstu Latvijas dalībai ES pauduši somi un briti (57%), bet visnegatīvāko nostāju pret Latvijas, līdzīgi kā pret visu pārējo kandidātvalstu uzņemšanu pauduši Francijas iedzīvotāji (tikai 20 % atbalsta Latvijas uzņemšanu ES).

Līdzīgi kā iepriekšējos gados veiktajās aptaujās, arī šoreiz aptuveni trīs ceturtdaļas (74%) dalībvalstu iedzīvotāji, kā ES dalībvalstis savā saimē tuvākajā laikā labprāt redzētu Šveici un Norvēģiju, aptuveni 60% atbalsta arī Islandes pievienošanos ES. Tomēr, kā liecina Šveicē, Norvēģijā un Islandē veiktās aptaujas, šo valstu iedzīvotāji joprojām ir visai atturīgi pret iekļaušanos ES.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76%) ES iedzīvotāju uzskata, ka nav informēti vai ir ļoti vāji informēti par ES paplašināšanos un tikai 22% atzīst, ka ir labi informēti par šo procesu. Visaugstākais informētības līmenis vērojams Somijā, kur informēto iedzīvotāju skaits (51%) pārsniedz neinformēto, bet visās pārējās dalībvalstīs informētības līmenis ir zemāks. Vismazāk par gaidāmo paplašināšanos zina Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji (attiecīgi 87% un 83% atzīst, ka par paplašināšanos zina ļoti maz vai nezina neko).

Aptuveni divas trešdaļas ES iedzīvotāju ir pārliecināti, ka, ES uzņemot jaunas dalībvalstis, iegūs lielāku politisko un ekonomisko ietekmi pasaulē, bet aptuveni tikpat iedzīvotāju uzskata, ka dalībvalstu skaita palielināšanās sev līdzi nesīs arī papildu grūtības lēmumu pieņemšanā.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors