Lai mūsu Valsts kontrole būtu patiesi neatkarīga

Lai iepazīstinātu ar Valsts kontroles (VK) nostāju jautājumā par likumprojekta “Valsts kontroles likums” grozījumu izskatīšanu Saeimā trešajā lasījumā, vakar, 23. aprīlī, VK rīkoja preses konferenci. Valsts kontrolieris Raits Černajs norādīja, ka darbs pie likuma grozījumu izstrādāšanas sācies jau 1999. gadā, kad VK darba un attiecīgās likumdošanas novērtēšanai tika uzaicināti Eiropas Savienības (ES) eksperti. Rezultātā tapa vairāki ieteikumi, viens no tiem — veikt grozījumus ar VK darbību saistītajā likumdošanā atbilstoši starptautisko revīzijas standartu prasībām un ES prasībām. Ar atsevišķu pasaulē atzītu ekspertu, NATO audita padomes locekļu, līdzdalību tika izstrādāta jauna redakcija Valsts kontroles likumam, kas pamatos saglabā 1922. gada Valsts kontroles likuma koncepciju un atbilst modernai audita tehnoloģijai un standartiem. Likumprojekts paredz, ka VK veic revīzijas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, tai skaitā dod atzinumus arī par ES finansu izlietojumu, ievēro terminoloģiju, vērtējot revīzijas rezultātus.

Kā pamatnostādni, izstrādājot jauno likuma redakciju, R.Černajs minēja arī Satversmi, kuras 87. pantā noteikts, ka VK ir neatkarīga iestāde.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā pirmajos divos lasījumos tika atbalstīts VK priekšlikums par tās finansiālo neatkarību, bet trešajam lasījumam Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta (MK) iesniegto priekšlikumu attiecībā uz likumprojekta 44. panta otro daļu. No VK viedokļa neatkarība finansiālā jomā tiek apdraudēta. Lai izpildītu likumā noteiktās darbības, VK jāsaņem atbilstošs finansējums no valsts. Situācija, ko piedāvā MK, paredz līdzšinējo kārtību, kad par VK finansējumu lemj ieinteresētā persona – Finansu ministrija un MK. Kā atzīmēja R.Černajs, šāda situācija satrauc un var radīt konfliktu, jo VK pārbauda šīs institūcijas, to padotībā vai pārraudzībā esošās iestādes un vienlaikus ir atkarīga no ministru lēmuma. Debates, kas notiek valdības sēdē, izskatot budžeta pieprasījumu, ir politisks process. VK nedrīkst būt prioritāra nevienā no partiju koalīcijām, tādējādi VK budžeta pieprasījums nonāk pakārtotā līnijā. Savukārt Saeimā, kad budžets jau ir sabalansēts, ir grūti panākt kādas izmaiņas. Vēlamais variants ir līdztiesīgs dialogs, tādējādi sekmētos arī demokrātijas principu ievērošana.

VK nav vienīgā institūcija valstī, kam būtu piemērojams īpašs statuss finansiālās neatkarības jomā, tāda ir arī Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, prokuratūra, prezidentūra. Valdībai ir izdevīgi nenoteikt īpašus izņēmuma stāvokļus finansu jautājumos, taču tas ir pretrunā ar iepriekšminēto iestāžu faktisko neatkarību. Šobrīd valdībā tiek dibināta darba grupa, kuras uzdevums būs risināt šo jautājumu kopīgi visām valsts institūcijām, informēja R.Černajs.

“Nenostiprinot likumā nostādni par VK finansiālo neatkarību, mēs nebūsim sasnieguši sākotnēji iecerētos mērķus un arī izpildījuši solītās prasības ES pārstāvjiem pirmsiestāšanās sarunu ietvaros, kur tiek skatīti likumdošanas jautājumi un finansu kontrole. Šī sadaļa tika slēgta, ES saņemot ziņu, ka likuma pirmajā lasījumā aizvadītā gada novembrī ir apstiprināta VK finansiālā neatkarība. Protams, mums būs Eiropas kolēģiem jāsniedz paskaidrojumi, kāpēc situācija ir mainījusies, ceru, ka tas nenovedīs pie kādiem saspīlējumiem,” piezīmēja R.Černajs.

Finansu neatkarības jautājums ir augstāko kontrolējošo instituciju — starptautisko organizāciju INTOSAI un EUROSAI vairāku kongresu jautājumu lokā. INTOSAI 9. kongresā 1977. gadā tika pieņemta Limas deklarācija par finansu kontroles direktīvām. Šajā dokumentā norādīts, ka augstāko kontroles iestāžu finansiālā neatkarība ir viens no pamatnoteikumiem Valsts kontroles darbības mērķu realizācijā. To rīcībā ir jābūt finansu līdzekļiem, kas ļauj izpildīt tām uzdotos uzdevumus. Finansu pieprasījumu tās sniedz institūcijā, kas lemj par valsts budžetu. Līdzīgu nostāju augstāko audita iestāžu darbībai Eiropas integrācijas kontekstā paudusi arī starptautiskā darba grupa 1999.gadā.

R. Černajs atzīmēja — nevar runāt par to, ka VK trūktu finansu resursu savu tiešo pienākumu izpildē. VK gadā veic aptuveni 400 revīziju. Taču ir daudz tādu jomu, kuru aktivitātes varētu attīstīt, piemēram, sabiedrības interese jautājumos par valsts pasūtījumu. Arī pēc ES ekspertu norādītā, Latvijas finansu vadības vājā vieta ir pašlaik veidojamo valsts un pašvaldību aģentūru finansu kontroles kārtība. Lai nākotnē pienācīgi veiktu šo iestāžu revīzijas, būs nepieciešami papildu līdzekļi. Kopumā vērtējot, VK budžeta pieprasījums nav neadekvāts, un, cenšoties panākt citu naudas līdzekļu piešķiršanas kārtību, VK vēlas Saeimai un sabiedrībai darīt zināmas savas finansu plūsmas vajadzības.

R. Černajs norādīja, ka līdz šā jautājuma izskatīšanai trešajā lasījumā VK ir nosūtījusi vēstuli ar paskaidrojošu informāciju Saeimas frakcijām un neatkarīgajiem deputātiem, un izteica cerību, ka Saeima balsojumā izšķirsies par labu progresam. Taču, ja likumprojekta galīgajā redakcijā tiks pieņemti Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītie grozījumi, R. Černajs pieļauj iespēju vērsties pie Valsts prezidentes ar lūgumu par otrreizēju caurlūkošanu. Cerības tiek vērstas arī uz valdības veidojamās komisijas pusi, jo R. Černajs būs šīs komisijas loceklis un tādējādi varēs izskaidrot jautājuma būtību, pievērst uzmanību tā risināšanai.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore