Vakar, 18.aprīlī, Saeimas plenārsēdē

Kopsavilkumā

Saeima ar klusuma brīdi godināja Latvijas Republikas vēstnieka Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, bijušā Augstākās padomes un Saeimas sekretāra Imanta Daudiša piemiņu.

2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

— “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”. (Reģ.nr.1168) (Dok.nr.4095, nr.4095B) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumu:

— “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”. (Reģ.nr.1149) (Dok.nr.4048, nr.4346) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Latvijas Nacionālās operas likums”. (Reģ.nr.1077) (Dok.nr.3788, nr.4279, nr.4279A) Balsojums: 74 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1089) (Dok.nr.3833, nr.4337) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.1162) (Dok.nr.4086, nr.4341) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. (Reģ.nr.1028) (Dok.nr.3565, nr.4342) Balsojums: 63 par, 0 pret, 7 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1104) (Dok.nr.3865, nr.4348) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. (Reģ.nr.1216) (Dok.nr.4221, nr.4336) Balsojums: 68 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. (Reģ.nr.1237) (Dok.nr.4338, nr.4338A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Augstskolu likumā”. (Reģ.nr.1238) (Dok.nr.4350, nr.4350A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Bibliotēku likumā”. (Reģ.nr.1239) (Dok.nr.4351, nr.4351A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

— “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1240) (Dok.nr.4356, nr.4356A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Pieņēma lēmumus:

— “Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāva”. (Dok.nr.4371) Balsojums: 68 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. (Dok.nr.4372) Balsojums: 65 par, 0 pret, 1 atturas.

Noraidīja patstāvīgo priekšlikumu:

— “Par a/s “Rīgas siltums” akcijām”. (Dok.nr.4340) Balsojums: 24 par, 25 pret, 33 atturas.

Saeimas preses dienests

No Saeimas tribīnes

Linards Muciņš:

(..) Valsts pārvalde jau nav lieta, ko mēs darinām priekš sevis, bet ir lieta, kas darbojas zināmā juridiskā sistēmā. Un vēlme no vienas puses, ko mums šeit uzspieda, es nezinu, kāpēc, žurnālisti, pastiprināt šīs institūcijas (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja —Red.) neatkarību, pakļaujot viņu Ministru kabinetam, faktiski ir izveidojusi situāciju, ka pēc būtības šī institūcija ir padota Valsts kancelejai. Jo Valsts kanceleja ir tā, kas risina visus jautājumus, tajā skaitā, ja mēs nobalsojam šo, ka Ministru kabinets apstiprina štatu sarakstu un atalgojuma likmi, tad, protams, ka to darīs Ministru kabinets, bet ja tas netiek nobalsots, tad visādā ziņā iespēja, ka to dara cita institūcija, tas ir, Valsts kanceleja, ir lielā iespējamībā, bet šajā likumā, protams, 6. punktā ir noteikts, ka biroja centrālā aparāta amatpersonu, darbinieku un to nodaļu vadītāju pienākumus, tiesības un uzdevumus nosaka attiecīgi biroja priekšnieks. Tātad viņš arī apstiprina štatu sarakstu un nosaka atalgojumu. Vai tas ir labi, vai tas ir slikti? Protams, normālā hierarhiskā sistēmā tas būtu jādara Valsts kancelejai un tā tas ir arī kontinentālās Eiropas valstīs, kurās, protams, ir atsevišķi gadījumi, kad ir institūcijas, kuras nav pakļautas ministrijām, bet ir pakļautas Ministru kabinetam. Bet Ministru kabinets, kā zināms, darbojas daudzos gadījumos nevis tieši, bet darbojas caur Valsts kanceleju. Tā ka es šeit aicinu padomāt, kad ir gadījumi, ka tieši ministrija var pasargāt no politiskas ietekmes šādas institūcijas vairāk nekā tad, kad mēs viņas padodam Ministru kabinetam. Un Ministru kabinets, faktiski šo te pozīciju lielā mērā realizē Ministru kabineta aparāts un konkrēti Valsts kanceleja. Un tad izveidojas situācija, ka tieši otrādi šādas institūcijas ir daudz vairāk padotas politiskai ietekmei un ir mazāk neatkarīgi, nekā mēs esam cerējuši. (..)

Leons Bojārs:

(..) Bet kas nesīs atbildību par šī biroja darbību? Latvijā jau tā notiek dīvainības. Ja valdībai jārisina kāda problēma, tad nevēlas risināt ar esošajām institūcijām, bet tiek izveidotas jaunas. Nu, to piemēru ir diezgan daudz. Un arī šī jaunā izveidotā organizācija darbu sāks patiesībā pēc viena vai pusotra gada. Jo iesākt jaunu darbību — tā nav tāda parasta lieta. Un tad paceļas jautājums — kas tad aizpildīs šīs organizācijas neizpildīto darbību pusotra vai vismaz gada laikā. Tās septiņas organizācijas, kas it kā tagad strādāja, viņas strādās vai nestrādās. Diemžēl Tieslietu ministrija nespēj pildīt savus pienākumus. (..)

Tāpēc Ministru kabinetam ir jāuzņemas atbildība par šā biroja noteikumu izstrādāšanu un viņu izpildīšanu, jo citādi šis radītais dokuments, kurš ir, tā teikt, atskaite Eiropas Savienībai, ir sasteigts, nav pilnīgs, un diemžēl arī nekas negribēs atbildēt par šā biroja darbību. (..)

Pēteris Salkazanovs:

(..) Mēs esam nobalsojuši par to, ka biroja priekšnieks apstiprina biroja nolikumu un struktūrvienību nolikumus, ja tādi ir. Mēs esam nobalsojuši par to, ka birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un šīs iestādes vadītāju amatā apstiprina Saeima. Tādējādi ir radīta tā autonomija, neatkarība šai iestādei, kura ir bijusi par pamatu vispār, lai šāda iestāde būtu autonoma un mēģinātu strādāt daudzmaz autonomā režīmā un pēc būtības atskaitītos par savu darbību Saeimā. Varētu runāt par juridiskām lietām, kas ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, ar atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Tas ir kaut kas jauns mūsu darbībā, jo šādas iestādes Latvijā vēl nav bijušas ar šāda veida autonomijas pakāpi. Tajā pašā laikā, es vēlreiz atgādinu, ka nobalsots jau ir, ka iestādes vadītājs, kuram Saeima uzticas un no kura Saeima arī prasīs atbildību par galarezultātu, ir devusi pilnvarojumu jau līdz šim nobalsotajā 1.pantā... 4.pantā par to, ka nolikumu apstiprina iestādes vadītājs. Tādējādi vairs Ministru kabineta kompetencē iznākt nav nekāda pamata apstiprināt šo nolikumu. (..)

No sēdes stenogrammas