Par straujo banku sektora izaugsmi

Pagājušais gads Latvijas banku sektorā paliks atmiņā galvenokārt ar divu jaunu banku – Reģionālās investīciju bankas un komercbankas “Baltikums” – nodibināšanos, bankas “Paritāte” atdzimšanu, izteikti strauju hipotekārās kreditēšanas un elektronisko pakalpojumu attīstību. Kopumā sektora izaugsme bijusi ievērojami labāka nekā plānots. No 23 komercbankām tikai viena – banka “Paritāte” – pagājušo gadu noslēdza ar zaudējumiem, un kopējā komercbanku neauditētā peļņa pērn bija 49,57 miljoni latu, kas, salīdzinot ar 2000. gadu, ir par 11,26 miljoniem latu vairāk.

Aktīvu apjoms pieauga gada beigās līdz 3,46 miljardiem latu – 28% pieaugums, noguldījumu – līdz 2,35 miljardiem latu – 25% pieaugums, aizdevumu – līdz 1,64 miljardiem latu – 51% pieaugums, bet kapitāls un rezerves – līdz 308,5 miljoniem latu – 35% pieaugums.

Tik strauju komercbanku sektora attīstību, kāda tā bijusi pagājušajā gadā, pirms diviem gadiem būtu bijis grūti pat iedomāties. Tagad dzirdamas bažas pat par pārāk straujo kreditēšanas pieaugumu un komercbanku nozares kopējo attīstību, it sevišķi, ja paskatās uz stagnatīvo recesiju rietumvalstu ekonomikā un finansu sfērā. Tomēr mūsu komercbanku sniegto pakalpojumu apjoms un īpatsvars ekonomikā joprojām krietni atpaliek no attīstīto valstu līmeņa. Piemēram, kopējais komercbanku kredītu apjoms ir tikai ap 34% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet noguldījumu – 49% no IKP. Turklāt vēl arvien liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav banku klienti.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons uzskata, ka banku pakalpojumu izmantošanā Latvijas banku sektorā vēl ir liels potenciāls attīstībai. Lai gan dati liecina, ka vidēji katrs Latvijas pilsonis ar katru gadu kļūst arvien turīgāks, tomēr lielai daļai iedzīvotāju pašlaik nav pietiekamu un regulāru ienākumu, lai viņiem būtu iespēja izmantot banku pakalpojumus.

Asociācijas prezidents uzsvēra īpaši straujo hipotekārās kreditēšanas attīstību pērn, kā arī ievērojamo pieaugumu elektronisko maksājumu līdzekļu izmantošanā. Hipotekārās kreditēšanas straujā attīstība, pēc T. Tverijona domām, ir balstīta uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgus sakārtošanos. Turklāt, ja bankas iegūst lētākus resursus, tad tirgum tās var piedāvāt labākas procentu likmes.

T. Tverijons prognozēja, ka arī šogad Latvijas banku sektorā revolucionāras pārmaiņas nav gaidāmas – iesim to pašu ceļu kā pagājušajā gadā. Noteikti attīstīsies hipotekārā kreditēšana, kā arī augs pati kreditēšana. Līdz Eiropas standartiem hipotekārajā kreditēšanā vēl tāls ceļš ejams, jo pie mums šo pakalpojumu šobrīd var izmantot tikai neliela daļa sabiedrības. T. Tverijons prognozēja arī plašāku bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu.

Pareksa bankas Resursu nodaļas vadītājs Normunds Vigulis skaidroja, ka straujais kreditēšanas pieaugums liecina par banku nepietiekamo kredītportfeļa apjomu. Kreditēšanas izaugsmes dēļ saasinājusies banku konkurence šajā jomā un bijis vērojams procentu likmju kritums. Analītiķis arī norādīja – pērn iezīmējusies tendence, ka Latvijas komercbankas arvien vairāk līdzekļu ieguldījušas Latvijā, kā galveno instrumentu izmantojot kredītus. Pēc N. Viguļa domām, šāda situācija skaidrojama ar to, ka ne visas bankas māk darboties ārvalstu vērtspapīru tirgū un daudzas bankas uzskata, ka kredīti vietējā tirgū ir daudz drošāki, jo labāk pārzina tirgus situāciju Latvijā nekā ārvalstīs.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”