Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2002. gada 28. martā

Latvijas maksājumu bilance 2001. gada 4. ceturksnī un 2001. gadā

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2001. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 113,9 milj. latu (līdz 232,3 milj. latu jeb 18,0% no iekšzemes kopprodukta; 2000. gada 4. ceturksnī — 10,0%). To galvenokārt noteica privatizējamās valsts a/s “Latvijas kuģniecība” triju kuģu iegāde 78,1 milj. latu vērtībā, kā ietekmē preču importa kāpums (28,1%) bija ievērojami straujāks nekā preču eksporta pieaugums (6,1%). Importā nozīmīgi palielinājās kapitālpreču daļa, savukārt eksporta pieaugumā dominēja pārtikas rūpniecības produkti, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, dažādas rūpniecības preces (mēbeles). Preču eksporta pieaugums uz ES valstīm 4. ceturksnī palēninājās (līdz 2,9%), bet uz NVS un pārējām valstīm ievērojami pieauga (attiecīgi par 36,6% un 10,4%).

Pakalpojumu pozitīvais saldo bija 67,6 milj. latu un sedza 20,1% no preču negatīvā saldo. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 15,4 milj. latu, jo uzlabojās pārvadājumu un citu pakalpojumu saldo. Nerezidentiem sniegto pakalpojumu apjoms palielinājās par 8,3 milj. latu, bet no tiem saņemto pakalpojumu apjoms saruka par 7,1 milj. latu. Pārvadājumu pakalpojumu saldo palielinājumu noteica saņemto gaisa transporta un dzelzceļa transporta pakalpojumu kritums. Citu pakalpojumu saldo pieaugumu par 8,1 milj. latu galvenokārt noteica nerezidentiem sniegto pakalpojumu pieaugums. Visvairāk pieauga sniegto finanšu un citu komercdarbības pakalpojumu apjoms.

Ienākumu pozitīvais saldo bija 16,6 milj. latu un salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu palielinājās par 1,7 milj. latu. Par 4,9 milj. latu pieauga ārvalstīs nodarbināto atlīdzība. Rezidentu ieguldījumu ienākumi saruka par 1,1 milj. latu, bet nerezidentu gūtie ieguldījumu ienākumi pieauga par 2,0 milj. latu.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo (19,9 milj. latu) nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, un privātais sektors bija galvenais kārtējo pārvedumu saņēmējs un veicējs.

Kapitāla un finanšu konta saldo bija 211,0 milj. latu, un ilgtermiņa kapitāla veidā Latvijā ieplūda 243,3 milj. latu.

Latvijā veikto tiešo investīciju saldo 4. ceturksnī bija negatīvs (25,0 milj. latu), jo starptautiskas finanšu grupas ietvaros nerezidentam piederošs Latvijas finanšu starpniecības uzņēmums tika pārdots rezidentam un šā darījuma ietvaros uzņēmums dzēsa savas kredītsaistības pret tiešo investoru (94,9 milj. latu). Uzņēmumu pašu kapitālā veikto tiešo investīciju saldo bija 76,5 milj. latu, un šīs investīcijas galvenokārt veiktas uzņēmumu sektorā.

Portfeļieguldījumu pozitīvais saldo bija 227,7 milj. latu. Galvenokārt rezidentiem samazinot savus ieguldījumus ārvalstu parāda vērtspapīros un līdzdalību apstiprinošajos vērtspapīros (attiecīgi par 106,5 milj. un 29,4 milj. latu), portfeļieguldījumu aktīvi samazinājās par 135,8 milj. latu. Latvijas valdībai emitējot eiroobligācijas 200 milj. eiro apjomā un nerezidentiem samazinot to īpašumā esošo Latvijas valdības vērtspapīru portfeli, portfeļieguldījumu pasīvi pieauga par 91,9 milj. latu.

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo sasniedza 161,2 milj. latu. Ārējie aktīvi palielinājās par 108,8 milj. latu, bet ārējie pasīvi — par 270,0 milj. latu. Uzņēmumu sektora citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (121,2 milj. latu), jo iekšzemes uzņēmumi samazināja ārējos aktīvus (galvenokārt pieprasījuma noguldījumus) un piesaistīja ārējos aizņēmumus un tirdzniecības kredītus (attiecīgi 77,3 milj. latu un 5,6 milj. latu apjomā). No uzņēmumu piesaistītajiem kredītiem 94,4% bija ilgtermiņa kredīti.

Latvijas Bankai veicot ārvalstu valūtas pirkšanas tiešos darījumus starpbanku tirgū un Latvijas Bankas ārējos aktīvos iekļaujot eiroobligāciju emisijas rezultātā valdības saņemtos līdzekļus, rezerves aktīvi 4. ceturksnī pieauga par 162,6 milj. latu un maksājumu bilance bija pozitīva.

Latvijas maksājumu bilance 2001. gadā

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2001. gadā sasniedza 476,8 milj. latu jeb 10,1% no iekšzemes kopprodukta (2000. gadā — 6,9%). Straujāk augot sniegto pakalpojumu apjomam, būtiski (par 35,6 milj. latu) pieauga pakalpojumu pozitīvais saldo, tomēr preču negatīvā saldo ievērojamais kāpums (par 205,0 milj. latu) noteica tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu. Preču imports palielinājās straujāk nekā preču eksports (pieaugums attiecīgi 18,4% un 11,5%). Eksporta pieauguma palēnināšanos ietekmēja pieprasījuma samazināšanās Eiropā, ko nespēja kompensēt augošais Latvijas eksporta preču pieprasījums NVS valstīs un pārējās valstīs. Savukārt importa nozīmīgo pieaugumu ietekmēja iekšzemes pieprasījuma kāpums. Ievērojams bija kapitālpreču importa pieaugums, privatizējamajai valsts a/s “Latvijas kuģniecība” iegādājoties trīs kuģus, turklāt īpaši gada otrajā pusē pieauga investīcijas nozīmīgākajās nozarēs.

Uzlabojoties pārvadājumu un citu pakalpojumu saldo, pakalpojumu pozitīvais saldo sasniedza 303,5 milj. latu un sedza 35,7% no preču negatīvā saldo. Sniegto pakalpojumu apjoma pieaugums (5,5%) apsteidza saņemto pakalpojumu apjoma kāpumu (1,0%).

Ienākumu saldo bija pozitīvs (18,6 milj. latu). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saldo pieauga par 2,8 milj. latu, un būtiski palielinājās rezidentu un nerezidentu gūtie ienākumi. Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sasniedza 50,1 milj. latu un sedza 5,9% preču negatīvā saldo.

2001. gadā tiešo investīciju un pārējā ilgtermiņa kapitāla ieplūde Latvijā sedza 62,3% no tekošā konta negatīvā saldo. Tiešo investīciju pozitīvais saldo bija 121,6 milj. latu. Portfeļieguldījumu pozitīvais saldo sakarā ar eiroobligāciju emisiju sasniedza 81,4 milj. latu. Pieaugot ieguldījumu pasīviem, citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 419,1 milj. latu. Banku pasīvi bija 335,8 milj. latu un uzņēmumu pasīvi — 120,1 milj. latu.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2001. gadā Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta negatīvā saldo segšanai, tāpēc rezerves aktīvi pieauga par 192,7 milj. latu.

Latvijas maksājumu bilance

1 Dati precizēti.

Latvijas Bankas preses sekretārs E.Vējiņš