“Rīga iegūs jebkurā gadījumā”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 8. aprīļa raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Prese daudz raksta par jauno prāmja līniju. Brīvostas valde un dome nolēmusi turēt jūras līniju kontrolpaketi. Panākta iespēja samazināt biļešu cenas.

G.Bojārs: — Būs trīs kategoriju biļetes. Protams, ir cilvēki, kas grib ceļot un var atļauties ceļot lielākās ērtībās, tāpēc būs biznesa klase, būs divas ekonomiskās klases. Tātad 169 lati, 99 lati un 69 lati — tādas būs biļešu cenas abos virzienos.

— Bažas, vismaz tiem klausītājiem, kas man ir zvanījuši, ir par to, kas notiks, ja pēc tam tālākā gaitā prāmja līnija nestrādās ar peļņu. Ko zaudēs tie nodokļu maksātāji, kuri uzskata, ka arī viņu nauda zināmā mērā ieguldīta šai uzņēmumā?

G.Bojārs: — Pirmkārt, tie nav izdevumi, tātad tas ir ieguldījums šajā līnijā. Otrkārt, jāsaka, ka šis jautājums ir analizēts mūsu Rīgas domes Finansu departamentā no dažādiem apsvērumiem. Rīga iegūs jebkurā gadījumā. Katrā ziņā nezaudēs, jo katrs ārzemju tūrists, kas ir atbraucis ar šo līniju, arī ieskaitot tos tūristus, kuri dodas uz Stokholmu, piemēram, lietuvieši, atstāj naudu pilsētā. Un ir veikti pietiekami precīzi aprēķini — zaudējumus šajā jomā Rīgas dome necietīs. Varam šeit arī saskatīt analoģiju: mūsu sabiedriskais transports ir nerentabls, slimnīcas un skolas ir nerentablas, nu tad varbūt ņemsim un slēgsim šos visus pasākumus ciet un strādāsim tikai tajās jomās, kas mums nes peļņu. Es domāju, šis ir ļoti būtisks infrastruktūras elements Rīgai, arī visai valstij, un šis modelis pilsēta — osta, nu ja vēl piedalītos valsts, būtu pavisam ideāls, kā tas bija Igaunijā, šo biznesu sākot. Bet šobrīd, analizējot visus šos apsvērumus, iznāk, ka šim uzņēmumam ir jāstrādā ar peļņu. Nav gan liela šī peļņa, bet man ir pārliecība, ka viss būs kārtībā.

— Vai ir izdarīts viss iespējamais visur citur, izņemot Rīgu, lai šī tūristu līnija dzīvotu arī vasarā, es te domāju tūrisma organizācijas.

G.Bojārs: — Jā, tiek strādāts ar visām iespējamām tūrisma aģentūrām, arī Stokholmā šis projekts jau ir prezentēts dažādos tūrisma pasākumos.

— Jūs minējāt lietuviešus, viņi zina, ka šis prāmis būs…

G.Bojārs: — Pēc nedēļas sākas, tā teikt, PIAR kampaņa, kas notiks Lietuvā, Stokholmā, arī Latvijā, lai informētu sabiedrību visās šajās valstīs.

— Tūdaļ pēc mūsu raidījuma jūs dosieties pie Ministru prezidenta. Tātad jums portfelī jābūt jūsu parakstītai vēstulei par Saulesdārza privatizācijas atcelšanu. Ja arī iznākums vēl nav skaidrs, bet kas tad īsti ar šo jautājumu nodarbosies tālāk — Dārzi un parki, kāds no nomniekiem vai skolu valde?

G.Bojārs: — Pirmkārt, es apšaubu to, ka Saulesdārzu atdos Rīgas domei, pārāk jau skaists tāds gabaliņš. Otrs — šis Saulesdārzs vēsturiski piederēja mazpulkiem. Jāsaka, ka Rīgas domē, par nožēlošanu, līdz šim vēl nav bijis neviens mazpulks, es tiešām gribētu kādu mazpulku arī ieraudzīt. Manuprāt, būtiski ir redzēt visu šo Mežaparka attīstību kontekstā, un es tomēr nepiekrītu šai Mežaparka attīstības biedrībai vai aizsardzības biedrībai, vai kā viņu sauc. Viņu vienīgais mērķis, ko esmu līdz šim redzējis, ir nodrošināt to, lai Mežaparkā nenotiek nekas, tātad šiem pāris simtiem iedzīvotāju lai būtu miers, klusums un tā tālāk. Mežaparks vēsturiski ir bijis pieejams visiem rīdziniekiem, un jāraugās, lai šī attīstība, kompleksa attīstība, arī Saulesdārzā tai skaitā, notiktu, nekaitējot dabai un tai pašā laikā — nodrošinot pieejamību rīdziniekiem. Uzskatu, ka nebūtu pareizi būvēt ekskluzīvās atsevišķas rindu mājas kādiem izredzētiem sabiedrības pārstāvjiem, tai pašā laikā tiek strādāts arī ar mūsu partnerpilsētām par nopietnu privāta publiskās sadarbības modeļa iedzīvināšanu Mežaparka teritorijā.

— Uzskatu, ka Mežaparks ir pilnīgi atsevišķas sarunas vērts, jo tur ir ļoti daudz problēmu un tikpat daudz risinājuma iespēju, tādēļ noteikti mūsu sarunās pie šī temata atgriezīsimies, bet tagad par citām aktualitātēm. Ar atpakaļejošu datumu jūs esat iecēlis par pašvaldības aģentūras “Rīgas mājoklis” direktora pienākumu izpildītāju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” pārstāvi Vladimiru Uskovu. Kādēļ tieši viņu?

G.Bojārs: — Tas nebija ar atpakaļejošu datumu, jo domes lēmums datēts ar 26.datumu, un, pamatojoties uz domes lēmumu, ar 28.datumu ir iecelts Vladimirs Uskovs. Pirmkārt viņš ir iecelts kā vietas izpildītājs, un, protams, ka konkursa kārtībā arī izvēlēsies šo personu. Jāsaka, ka šeit es neredzu nekādas saistības ar partijisku pieeju, jo šis kandidāts tika vērtēts pēc profesionālās lietderības. Un paskatīsimies, kā Uskova kungs tiks galā ar saviem pienākumiem, tātad viņam ir jāizstrādā koncepcija un redzējums, kā tālāk šī struktūra attīstīsies. Un tad arī vērtēsim, vai viņš būs piemērots vadītājs šim amatam.

— Un tikai tad jūs lemsiet par īsto direktoru?

G.Bojārs: — Jā, tieši tā.

— Aģentūras nolikumā paredzēts, ka tā veiks tālāko privatizāciju, arī dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumu sertifikāciju, kā arī slēgs sadarbības līgumus ar namu apsaimniekotājiem un galvenais — kontrolēs to darbību. Kādā veidā var notikt šī kontrole, un kā būs iespējams ietekmēt negodīgus apsaimniekotājus?

G.Bojārs: — Šobrīd Rīgas domē ir ieviesti vairāki mehānismi, kas palīdzēs šai struktūrvienībai tikt galā arī ar negodīgiem apsaimniekotājiem. Dzīvojamo māju privatizācijas komisija šo funkciju neveica vispār. Tātad arī viens no pirmajiem Uskova kunga uzdevumiem būs šo savu redzējumu piedāvāt visiem 60 Rīgas domes deputātiem.

— Agrāk ierosinātas tiesvedības lietas par 170, ja nemaldos, nelikumīgi privatizētiem dzīvokļiem. Kura pašvaldības institūcija pārņems šos tiesvedības procesus?

G.Bojārs: — Jau šobrīd izveidotā juridiskā pārvalde pārņem tiesvedību visos departamentos, katrā ziņā tā kontrolē tiesvedības departamentos un visās Rīgas domes struktūrvienībās, arī šis nebūs izņēmums. Tātad, pirmkārt, atbildīga būs Rīgas domes Juridiskā pārvalde un, otrkārt, arī šī konkrētā struktūra.

— Vides komiteja šonedēļ kārtējo reizi plāno lemt par priekšsēdētāja — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāta Valda Kalnozola — atcelšanu no amata. Ir domas, ka viņa vietā šo amatu varētu ieņemt atkal apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” deputāts Jānis Ločmelis, tātad kārtējā amatpersonu pārbīde vienas partijas interesēs. Kādu lēmumu atbalstīsiet jūs?

G.Bojārs: — Es varu atbalstīt vai neatbalstīt kādu lēmumu, bet šī ir pilnīgi Vides komitejas deputātu kompetence, un man patiesībā vienalga, kas vada šo komiteju. Jautājums ir, lai šī komiteja arī strādā un lai šī amatpersona pēc iespējamās nomaiņas nebūtu iesaistīta tādos skandālos, kādos ir iesaistīts pašreizējais Vides komitejas vadītājs.

— Šonedēļ domei jāizšķiras par ļoti nopietnu lietu: par līdzekļu piešķiršanu Getliņu EKO — sadzīves cieto atkritumu apsaimniekošanas projektam. Tur ir gan vides atveseļošana, gan jaunas izgāztuves celtniecība. Ja nemaldos, kopējās projekta izmaksas ir milzīgas, tie ir 25,1 miljons ASV dolāru, ja ne vairāk. Cik tālejošs laika ziņā ir šis projekts, vai nebūs tā, ka naudu piešķirs un tērēs viens sasaukums, bet par galarezultātu būs jāatbild jau citam.

G.Bojārs: — Getliņiem tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, ne tikai no pašvaldības, bet arī no valsts puses, kura ir līdzīpašnieks šajā projektā. Ir iepriekšējā sasaukumā noslēgts līgums ar Pasaules banku par šo kredītu, un, protams, tas prasa ļoti lielus resursus. Atkritumi Rīgai ir problēma, un ļoti labi, ka rīdzinieki to nepamana, tātad viss virzās kaut cik pareizi. Man pagājušonedēļ bija tikšanās ar Pasaules bankas pārstāvjiem, kuri bija apmierināti ar to, kā projekts tiek realizēts. Viņi, pat pretēji savam viedoklim pusgadu atpakaļ, tomēr piekrita manam viedoklim, ka tarifi, vismaz šogad, par atkritumu izvešanu nebūs jāpaaugstina, tātad tas nozīmē, ka projekts ir rentabls, un deputāti, es ceru, arī par šo līdzekļu piešķiršanu lems. Deputātiem bija nelielas neskaidrības par realizācijas etapiem, šobrīd tās ir noskaidrotas.

— Šonedēļ sāksies reāli celtniecības darbi Triangula bastionā.

G.Bojārs: — Celtniecības darbi varbūt vēl nesāksies. Tas ir nozīmīgs projekts. Man gan gribētos vairāk redzēt tieši koncepciju, lai tā nedisonētu ar kopējo Vecrīgas attīstību. Tirdzniecības centriem šeit vajadzētu būt vairāk tieši tiem mērķiem paredzētiem, kas ir tradicionāli un kas jau ir izveidojušies Vecrīgā, tie ir — sabiedrībai pieejamas vietas, varbūt restorāni, viesnīcas, kultūras iestādes.

— Sākt laikam grib ar Lietuvas lielveikalu, cik es noprotu no celtniekiem. Vai tas ir tas piemērotākais variants šai vietai, jo tepat taču ir RIMI.

G.Bojārs: — Mans personīgais viedoklis, ka tas nebūtu tas labākais, ar ko varētu sākt.

— Bet, vai tas tā būs vai nebūs, kas to lems?

G.Bojārs: — Mums ir attiecīgās komitejas, attiecīgie departamenti, un, protams, ka tas deputātos izraisīs ļoti lielu uzmanību.

— Bet vai nebūs tā, ka celtniecība sāksies un tikai pēc tam deputāti lems?

G.Bojārs: — Nu nē, es domāju, ka šim jautājumam uzmanība tiek veltīta, tāpat kā tas notiek ar Saulesdārzu, tāpat kā tas notiek ar citiem attīstības projektiem.

— Jūsu viedoklis par sūdzībām par Rīgas domes Satiksmes departamenta rīkoto izsoli ielas seguma atjaunošanai.

G.Bojārs: — Es ar šo sūdzību vēl neesmu iepazinies. Sūdzības pienāk nemitīgi, bet mums šobrīd ir tik daudz institūciju, kas ir spējīgas kontrolēt, vai šo projektu realizācija ir bijusi atbilstoša likumdošanai. Ne tikai pašvaldību institūcijas šim jautājumam seko, bet arī valsts institūcijas — Valsts kontrole, Valsts ieņēmumu dienests, Finansu ministrija un arī mūsu domes izveidotā Audita revīzijas pārvalde, Finansu departaments, kā arī citas struktūrvienības šim jautājumam seko. Lai viņi vērtē, es domāju, ka mēs visu šo aizvadīto gadu esam bijuši zem mikroskopa, nekas arī līdz šim nav atklāts.

— Tātad vasara būs klāt, viņi vērtēs, bet ielas segumi tiks atjaunoti.

G.Bojārs: — Jā, ielas segumu atjaunošana turpināsies, pie kam šobrīd veltām uzmanību tieši perifērijai, tas ir tas, par ko ienāk visvairāk sūdzību, pagalmu remonti, perifērijas ielu atjaunošana.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā