28. martā Ministru kabineta Komitejas sēdē

Izskatīts noteikumu projekts “Par bērna uzturēšanos kopā ar notiesāto vai apcietināto māti ieslodzījuma vietā”, kuri noteiks kārtību, kādā bērns uzturas kopā ar notiesāto vai apcietināto māti ieslodzījuma vietā, kā arī šī bērna uztura, apģērba un aprīkojuma normas.

Noteikts, ka pēc apcietinātās vai notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā pilnā valsts apgādībā. Bērnam sasniedzot četru gadu vecumu, kā arī gadījumos, ja bērna atrašanās ieslodzījuma vietās nenodrošina viņa tiesību un interešu prioritāti, bāriņtiesa (pagasttiesa) nodibina bērnam aizbildnību vai ievieto viņu vispārējā bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.

Primārās aprūpes ārsts pediatrs noteikto uztura normu ietvaros izstrādā bērna vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu ēdienkarti. Bērns, kurš uzturas kopā ar notiesāto vai apcietināto māti ieslodzījuma vietā, tiek nodrošināts ar viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošajām higiēnas precēm. Bērns, kurš uzturas kopā ar notiesāto vai apcietināto māti ieslodzījuma vietā, tiek nodrošināts ar viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošo apģērbu, apaviem un mīksto inventāru, kā arī ar viņa aprūpei nepieciešamo aprīkojumu.

Noteikts, ka noteikumu izpilde finansējama Ieslodzījuma vietu pārvaldei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Izskatīts noteikumu projekts “Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi”, kuri noteiks būtiskās prasības un atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību Latvijā ražotajām un importētajām radioiekārtām, kas ir iekārtas vai to sastāvdaļas, ar kurām var nodrošināt telekomunikācijas, izstarojot vai arī uztverot radioviļņus.

Radioiekārtas atbilst noteikumu prasībām, ja ir izpildītas šādas tām noteiktās būtiskās prasības: pārdomāta piešķirtā radiofrekvenču spektra izmantošana, neradot kaitīgus traucējumus, kas apdraud radionavigācijas dienesta vai drošības iestāžu darbību, vai ievērojami pasliktina, padara neiespējamu vai atkārtoti pārtrauc radiosakaru dienesta darbību; lietotāja elektrodrošība, ņemot vērā Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumus Nr. 187 “Iekārtu elektrodrošības noteikumi”; elektromagnētiskā saderība, ņemot vērā Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumus Nr. 188 “Iekārtu elektromagnētiskās saderības noteikumi”; radioiekārtu sadarbība ar publisko telekomunikāciju tīklu, ja šāda prasība piemērojama; atbilstība Nacionālajam frekvenču plānam. Noteikumu prasības neattiecas uz: radioiekārtām, kuras izmanto radioamatieri atbilstoši Starptautiskās Elektrosakaru savienības noteikumiem, ciktāl šīs radioiekārtas netiek izmantotas komerciālā nolūkā; radioiekārtām, uz kurām attiecas tehniskās prasības par to saskaņotu darbību; civilās aviācijas un gaisa satiksmes kontroles tehniku; radioiekārtām, uz kurām attiecas tehniskās prasības par jūras sistēmu iegādi un pielietošanu; radioiekārtām, kuras pielieto tikai un vienīgi sabiedriskās drošības, valsts aizsardzības un tiesībsargājošo institūciju darbībā; uztveršanas radio ierīcēm, kas paredzētas vienīgi skaņas apraides un televīzijas pārraižu uztveršanai.

Gadatirgos un izstādēs atļauts demonstrēt radioiekārtas, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, ja tiek sniegta informācija, ka konkrēto radioiekārtu nedrīkst pārdot un pielietot, līdz tā nebūs atzīta par atbilstošu šo noteikumu būtiskajām prasībām.

Satiksmes ministrija, sadarbojoties ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju, iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” adaptējamo standartu sarakstu. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

Radioiekārtu atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā veic satiksmes ministra ieteiktas un Ministru kabineta pilnvarotas kompetentas sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas vai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem vai protokoliem Eiropas Komisijas paziņotas institūcijas.

Izskatīts noteikumu projekts “Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri”, kuri noteiks kārtību, kādā akreditē: vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas otrā vai trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei; izglītības iestādes, kuras īsteno noteikumos minētās izglītības programmas un profesionālās pilnveides vai profesionālās ievirzes izglītības programmas; eksaminācijas centrus, kuros var kārtot centralizētos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus.

Noteikts, ka programmu, izglītības iestādi vai eksaminācijas centru akreditē, pamatojoties uz izglītības iestādes vai eksaminācijas centra dibinātāja vai vadītāja iesniegumu vai arī tās ministrijas iesniegumu, kuras pārziņā ir izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs.

Izskatīts likumprojekts “Imigrācijas likums”, kura mērķis ir noteikt ārvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas, aizturēšanas, turēšanas apsardzībā un izraidīšanas kārtību Latvijas Republikā, lai nodrošinātu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un valsts interesēm atbilstošu migrācijas politikas realizāciju.

Ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā savas kompetences ietvaros kopā ar citām Latvijas Republikas valsts institūcijām dokumentē un kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Noteikts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus par vīzu režīma pārkāpumiem.

Izskatīts likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, kas paredz papildināt likuma 5.pantu, kurš nosaka apstākļus, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā.

Papildinājums nosaka, ka krimināllietu nevarēs ierosināt, bet ierosinātā krimināllieta būs jāizbeidz pret ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgo nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas.

Izskatīts rīkojuma projekts “Par Satiksmes ministrijas rīcībā esošo dokumentu un bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija” Telekomunikāciju kvalitātes kontroles centra tehnisko līdzekļu un dokumentu nodošanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai”.

Lai nodrošinātu likuma “Par telekomunikācijām” 8.panta pirmās daļas 3. punktā noteikto prasību izpildi, Satiksmes ministrijai uzdots nodrošināt, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiek nodoti: ministrijas rīcībā esošie ar telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes kontroles funkcijas izpildi saistītie dokumenti; bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija” Telekomunikāciju kvalitātes kontroles centra valdījumā esošie ar telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes kontroles funkcijas izpildi saistītie dokumenti un tehniskie līdzekļi. Tehniskie līdzekļi nododami bez atlīdzības saskaņā ar nodošanas — pieņemšanas aktu pēc inventarizācijas datiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments