Pēc diplomu saņemšanas: pirmajā rindā — Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža, Tamāra Savicka, Antoņina Bergmane, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, Raisa Denisova; otrajā rindā — Visvaldis Kuršs, Ernests Gaudiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, Irma Celma; trešajā rindā — Jāzeps Ločmelis, Arturs Priedīte, Uldis Sedmalis, Vera Vāvere, Haralds Jansons, Gundaris Teters, Arnolds Alksnis; pēdējā rindā trešais no kreisās Georgs Lībermanis, blakus pa kreisi Bruno Puriņš, Jānis Polis

Vakar, 10. maijā, Latvijas Zinātņu akadēmijā ar ziediem un laba vēlējumiem sveica 20 jaunievēlētos valsts emeritētos zinātniekus un pasniedza viņiem diplomus.

Svinīgajā sanāksmē piedalījās un mūsu valsts izcilos gudros prātus uzrunāja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Zīmīgi, ka jau trešajā savā darba dienā jaunajā amatā viņš ieradies pie zinātniekiem. Tas vien liecina, ka ministra uzmanības lokā noteikti būs arī Latvijas Zinātņu akadēmijas promlēmjautājumi, to skaitā nepietiekamais zinātnes finansējums. Ministrs uzsvēra, ka, protams, nauda ir nepieciešama, bet galvenais ir prāts, ticība, zināšanas un darbs.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, sveicot jaunievēlētos emeritētos zinātniekus un vēlot visiem labu veselību, teica, ka patlaban Latvijā ir 165 emeritētie zinātnieki. No vienas puses, mūsu zinātne kļūst jaunāka, jo arī viens otrs no jaunajiem papildina zinātnieku rindas, bet, no otras puses, tā neapšaubāmi kļūst arī vecāka. Kas ir emeritēts zinātnieks? Tas ir Eiropas līmeņa starptautiski atzīts speciālists, kas savu mūžu veltījis noteiktai nozarei, kas šajā laukā guvis izcilus sasniegumus un ļoti daudzos gadījumos turpina aktīvi strādāt, gan apkopojot mūža pieredzi, gan veicot jaunus atklājumus.

Jānis Stradiņš minēja veselu virkni piemēru, salīdzinot zinātnes stāvokli Somijā un Baltijas valstīs. Somu zemē zinātnei ir atvēlēts 100 reizes vairāk līdzekļu nekā visās trijās Baltijas valstīs kopā. Turklāt šis atbalsts zinātnei Somijā ir radies tieši krīzes apstākļos, kad pēc PSRS sabrukuma Somija pārdzīvoja saimniecisku lejupslīdi. Bet šobrīd jau Somija no koku, no meža, no sieru zemes ir kļuvusi par telekomunikāciju zemi, par "Nokia" zemi, par augstas tehnoloģijas zemi. Somu sabiedrība ļoti labi saprot zinātnes vajadzības. Un mazā Somija ir valsts, kurā ir vislielākais inženierzinātņu doktoru skaits pasaulē.

Tas ir visas sabiedrības uzdevums — veicināt pētniecības, jauno tehnoloģiju attīstību. Arī Latvijā. Galvenais — lai sabiedrība izprastu zinātnes jēgu un iespējas. Te ar sava mūža pieredzes nešanu tautā var palīdzēt arī visi emeritētie zinātnieki.

"LV" informācija