Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valdība ir gatava sociālajam dialogam

Vakar, 10. maijā, notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde

U1.JPG (36117 BYTES)

Padomes sēdē: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs, labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un Ministru prezidents Andris Bērziņš ...

"Valdība vēlas būt prognozējama, it īpaši rīcībā, kas skar sociāli un ekonomiski jutīgus jautājumus," atklājot kārtējo Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdi, vakar, 10.maijā, uzsvēra Ministru prezidents Andris Bērziņš. Viņaprāt, NTSP ir īstā vieta, kur pārrunāt sabiedrībai svarīgus jautājumus un ja ne saskaņot viedokļus, tad vismaz skaidri formulēt uzskatu atšķirības. Tāpēc Ministru prezidents iecerējis iespēju robežās apmeklēt NTSP sēdes arī turpmāk.

Vakardienas sēdes darba kārtībā bija iekļauti vairāki jautājumi - par 2001.gada valsts budžeta pamatnostādnēm, par Rūpniecības stratēģijas projektu, par reģionālo reformu un NTSP izveidotās trīspusējās darba grupas ziņojums par alkohola politikas izstrādes nepieciešamību. Sēdes darbu vadīja labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, tajā piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, finansu ministrs Gundars Bērziņš un citi speciālisti.

Kā NTSP paskaidroja Finansu ministrijas Budžeta departamenta direktore Solvita Zvidriņa, valdība šā gada 21.martā ir akceptējusi galvenos makroekonomiskos rādītājus un budžeta projekta izstrādāšanas koncepciju 2001. līdz 2003.gadam, kas vienlaikus nosaka arī nākamā gada valsts budžeta veidošanas pamatprincipus. Valsts budžeta politikas mērķis ir pakāpeniska budžeta sabalansēšana līdz bezdeficīta budžetam, pat budžetam ar atlikumu. Lai to panāktu, viens no svarīgākajiem soļiem ir nodokļu sistēmas sakārtošana, kas nozīmē arī atsevišķu nodokļu samazinājumu. Konkrēti plānots samazināt sociālo nodokli, vienlaikus līdzsvarojot darba devēja un darba ņēmēja maksājamās daļas, un nekustamā īpašuma nodokli, ko maksā uzņēmēji. Tāpat budžeta plānošanas koncepcija paredz samazināt uzņēmumu pašu ieņēmumus un ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, paredzot to ieskaitīšanu valsts budžetā. Plānota arī pakāpeniska speciālo budžetu un iezīmēto nodokļu samazināšana. S.Zvidriņa NTSP sēdes dalībniekiem izskaidroja arī 2000.gada budžeta sagatavošanas posmus: 1) valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu noteikšana, kas jau ir notikusi un apstiprināta Ministru kabineta 4.aprīļa sēdē, 2) budžeta mērķa griestu noteikšana, ko plānots izskatīt 30.maija valdības sēdē, 3) valsts investīciju programmas pieņemšana 2001. līdz 2003.gadam un 4) budžeta likumprojekta sagatavošana izskatīšanai valdībā un Saeimā.

U4.JPG (17949 BYTES) U5.JPG (20591 BYTES)
... īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītājs Jānis Ruško, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš; akciju sabiedrības "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons, akciju sabiedrības "Aldaris" ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Latvijas Darba devēju konfederācija piekrita šīm Finansu ministrijas izstrādātajām un valdības akceptētajām budžeta plānošanas pamatnostādnēm, savukārt arodbiedrības tās pieņēma vien zināšanai. Kā uzskata arodbiedrību pārstāvji, nevar samazināt nodokļus tikai uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, jo tad, ja valsts iedzīvotāji būs nabagi, nebūs to, kas izmanto pakalpojumus, nebūs to, kas bauda tautsaimniecības attīstības augļus. Arodbiedrības atkārtoti izskatīšanai NTSP sēdē izvirzīja jautājumu par minimālās algas un ar nodokļiem neapliekamā ienākuma minimuma palielināšanu. Kā paskaidroja labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, ministrijām jau ir uzdots izvērtēt, kādos likumos nepieciešams izdarīt labojumus, lai novērstu pašreizējo situāciju, ka pie minimālās algas ir piesaistīti vēl daudzi citi izdevumi — dažādi pabalsti, kompensācijas u.tml. "Valsts pašlaik nevar atļauties palielināt minimālo algu, jo tai līdzi automātiski palielinās citi izdevumi. Pašreizējā budžeta situācija to nepieļauj. Ja izdotos minimālo algu atbrīvot no daudzajām piesaistēm citiem maksājumiem, to būtu iespējams reāli palielināt."

Ekonomikas ministrijas izstrādāto rūpniecības attīstības stratēģiju pieņēma zināšanai gan darba devēji, gan arodbiedrības, vien iebilstot pret tās nosaukumu un aicinot to dēvēt par rūpniecības attīstības koncepciju. Kā uzsvēra Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, apsveicama un atbalstāma ir Ekonomikas ministrijas atbildības uzņemšanās pār Latvijas rūpniecību, kas ir nozare, kurai būtu jādod vislielākais ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā. NTSP sēde, pēc ekonomikas ministra Aigara Kalvīša lūguma, atbalstīja arī priekšlikumu valdībai, kas paredz daļu no privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem atvēlēt rūpniecības attīstībai. Kā aprēķinājuši Ekonomikas ministrijas speciālisti, 2001. gadā šai nozarei būtu nepieciešami vismaz 7,5 miljoni latu — 5 miljoni latu uzņēmumu restrukturizācijai un 2,5 miljoni — inovācijām.

NTSP pieņēma zināšanai arī valdības apstiprināto reģionālās reformas koncepciju, kas paredz pakāpenisku piecu plānošanas reģionu izveidi līdz 2005.gadam, un izteica apņēmību sekot līdzi tās realizācijai. Arodbiedrību pārstāvji gan pauda bažas, ka reformas rezultātā varētu palielināties iedzīvotāju izdevumi, ko izraisītu dažādu pakalpojumu koncentrācija reģionu centros. Tāpat nav īsti skaidrs, cik reģionālā reforma izmaksās, cik lieli līdzekļi tam būs jāatvēl no pašvaldību budžetiem, kādu daļu segs valsts. Tomēr visu trīs pušu pārstāvji bija vienisprātis, ka atbalstāms ir 5 reģionu modelis.

Par valsts alkohola politikas izstrādes nepieciešamību ziņoja labklājības ministra padomnieks Viktors Jaksons. Viņš uzsvēra, ka ir jānosaka konkrētas valsts institūcijas šīs politikas izstrādei. Šīs politikas galvenie virzieni varētu būt: alkohola pieejamības regulēšana ar atbilstošu akcīzes nodokļa politiku, ierobežojumu noteikšana alkohola tirdzniecībā un alkohola patēriņa samazināšanas veicināšana. NTSP atbalstīja šo priekšlikumu un nolēma par to informēt arī Valsts prezidenti. Tādējādi tika pausta cerība, ka augstā amatpersona šo jautājumu ietvers īpašā savu rūpju lokā.

NTSP sēdes noslēgumā visu trīs pušu pārstāvji pozitīvi novērtēja sēdes konstruktīvo norisi un valdības lielo ieinteresētību, par ko liecināja daudzo ministru piedalīšanās. "Ir patīkami, ka jaunās valdības deklarācijā parādās vārdi "sociālais dialogs"," atzīmēja J.Radzēvičs, vienlaikus gan izsakot cerību, ka tie nepaliks tikai vārdi un ka valdība veidos konstruktīvu dialogu par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

U2.JPG (27409 BYTES) U2.JPG (27409 BYTES)

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzēvičs, labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un Ministru prezidents Andris Bērziņš             Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!