ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts pilnvarnieku un valsts uzņēmumu vadītāju vienotu motivācijas sistēmu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.05.2000., Nr. 169/170 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6060
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par valsts pilnvarnieku un valsts uzņēmumu vadītāju vienotu motivācijas sistēmu
Šīs nedēļas Ministru kabineta darba sēdē otrdien, 9. maijā, tika izskatīts jau iepriekšējā Ministru kabineta darbības laikā apspriest sāktais jautājums par valsts pilnvarnieku un valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju vienotu motivācijas sistēmu.
Ar Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta Valsts sektora darba samaksas nodaļas sagatavoto ziņojumu ( kuru "LV" publicē pilnībā zemāk ) Ministru kabineta locekļus sēdē iepazīstināja finansu ministrs Gundars Bērziņš un šo pārskatu sagatavojušās nodaļas vadītāja Inga Ošiņa.
Pēc tam Ministru kabineta locekļi, pieņemot sagatavoto informāciju zināšanai, nolēma uzdot Finansu ministrijai līdz šī gada 1. jūlijam apkopot citu ministriju priekšlikumus šī ziņojuma sakarā un iesniegt Ministru kabinetā konceptuālai izskatīšanai priekšikumus par valsts pilnvarnieku un valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju vienotu motivācijas sistēmu.
"LV" informācija
Informatīvs ziņojums
Par priekšlikumiem par valsts pilnvarnieku un valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju vienotu motivācijas sistēmu
I. Esošā situācija un pastāvošās problēmas
Izvērtējot esošo situāciju, var secināt, ka pašreiz pastāv ievērojamas atšķirības gan valsts pilnvarnieku, gan valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju atalgojumu apmēros, kā arī papildu labumu saņemšanā. Šobrīd nav noteikta vienota kārtība, kas regulētu šos jautājumus.
Nav sakārtots jautājums par valsts pilnvarnieku atlīdzību. Jāatzīmē, ka likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" 21.pants nosaka, ka pilnvarnieku atlīdzība tiek izmaksāta Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā. Tai pašā laikā, pastāvot šādam deleģējumam likumā, Ministru kabineta noteikumi nav izstrādāti. Pēc Finansu ministrijas rīcībā esošās informācijas, savu atlīdzības noteikšanas kārtību valsts pilnvarniekiem ir izstrādājusi Privatizācijas aģentūra un Satiksmes ministrija, nosakot pilnvarnieku atlīdzību saskaņā ar formulu. Daudzos gadījumos valsts pilnvarnieku atlīdzība tiek noteikta, par pamatu izmantojot minimālo darba algu. Šāda nostāja nav atbalstāma, jo šobrīd tiek risināts jautājums par minimālās darba algas atsaisti no citām izmaksām.
Saskaņā ar augstāk minēto ir izveidojusies situācija, ka atsevišķās uzņēmējsabiedrībās ir iecelti pilnvarnieki, kuri nesaņem atlīdzību, savukārt citās uzņēmējsabiedrībās pilnvarnieku atlīdzība sasniedz ievērojamus apmērus (skat. pielikumu). Pie kam jāņem vērā, ka personu var iecelt par pilnvarnieku vairākās uzņēmējsabiedrībās (likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" nosaka, ka valsts institūcijas var iecelt valsts amatpersonu par pilnvarnieku vienlaikus ne vairāk kā trijās uzņēmējsabiedrībās). Bez tam pilnvarnieku var ievēlēt uzņēmējsabiedrības padomē, valdē vai citā izpildinstitūcijā, šajā gadījumā atalgojumu par attiecīgo pienākumu pildīšanu uzņēmējsabiedrība izmaksā no saviem līdzekļiem. Tai pat laikā likums nosaka ierobežojumu: pilnvarniekam pilnvarojuma līguma laikā un trīs gadus pēc pilnvarojuma līguma izbeigšanās ir aizliegts saņemt jebkāda veida atalgojumu, materiālās vērtības vai dāvanas no uzņēmējsabiedrības, tās pārvaldes institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļiem vai amatpersonām.
Vienoti kritēriji nepastāv arī valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju atalgojuma noteikšanā.
Saskaņā ar likumu "Latvijas Republikas likums par valsts uzņēmumu" valsts uzņēmuma vadītāju (direktoru) ieceļ amatā ministrija, un ministrs noslēdz ar viņu darba līgumu, kurā nosaka līguma termiņu, direktora tiesības, pienākumus un darba samaksu. Likumā noteikts, ka vadītāja darba samaksas un materiālās stimulēšanas noteikumus atkarībā no uzņēmuma tīrās peļņas nosaka Valsts īpašuma fonds vai valsts institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šāda kārtība nav izstrādāta. Bez tam vēršam uzmanību, ka likumā nav izdarīti grozījumi pēc tam, kad stājās spēkā 1996.gada 17.jūnija likums "Par likuma "Par Valsts īpašuma fondu" atzīšanu par spēku zaudējušu", saskaņā ar kuru likums "Par Valsts īpašuma fondu" ir zaudējis spēku.
Jāatzīmē, ka šobrīd spēkā ir Ministru padomes 1992.gada 29.janvāra lēmums Nr.27 "Par grozījumiem valsts uzņēmumu direktoru (pārvaldnieku) darba samaksā", saskaņā ar kuru valsts uzņēmumu direktoriem (pārvaldniekiem) ir noteikts mēneša amatalgas maksimālais apmērs, kas nedrīkst pārsniegt deviņkārtīgu minimālās mēneša amatalgas apmēru. Izņēmuma gadījumos ar Ministru kabineta rīkojumu var tikt noteikta lielāka mēneša amatalga.
Savukārt valsts uzņēmējsabiedrībās atkarībā no to formas (statūtsabiedrība (akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību)) saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu pilnsapulcei ir tiesības noteikt valdes, padomes un revīzijas komisijas locekļu un dalībnieku sapulcei - izpildinstitūcijas (valdes, direkcijas, administrācijas u.c.) darbinieku atalgojumu.
Akciju sabiedrības padome pārstāv akcionāru intereses pilnsapulču starplaikā, tās sastāvu ieceļ pārvaldošā valsts institūcija, atsevišķos gadījumos - Ministru kabinets. Padomes locekļi ievēl padomes priekšsēdētāju un vienu vai vairākus vietniekus. Noteikt, ka padomes locekļi var saņemt daļu no akciju sabiedrības peļņas, akcionāru pilnsapulce var tikai ar akciju turētāju piekrišanu un tā noteiktajā apmērā.
Likums "Par akciju sabiedrībām" nosaka, ka par padomes locekli nevar būt ne valdes, ne revīzijas komisijas loceklis, ne arī akciju sabiedrības zvērināts revidents, kā arī viena persona vienlaikus nevar būt par padomes locekli vairāk nekā sešās akciju sabiedrībās.
Akciju sabiedrību darbību vada valde, kuru ievēl pilnsapulce. Valde var ievēlēt rīkotājdirektorus (direktors, pārvaldnieks) uzņēmējsabiedrības operatīvai vadīšanai. Tādā gadījumā valdes priekšsēdētājs (prezidents) slēdz darba līgumu ar rīkotājdirektoru, kura tiesības un pienākumus, atalgojumu un citus noteikumus nosaka valde. Sabiedrības operatīvo vadību var veikt arī valdes priekšsēdētājs.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbību vada izpildinstitūcija (valdes, direkcijas, administrācijas u.c.), kuru ievēl dalībnieku sapulce. Sabiedrības operatīvās darbības veikšanai sapulce var iecelt pati vai piešķirt izpildinstitūcijai tiesības ievēlēt pārvaldniekus (direktorus). Tādā gadījumā sapulce nosaka pārvaldnieku tiesības, pienākumus, atbildību un atalgojumu.
Nepastāvot vienotiem pamatprincipiem darba samaksas noteikšanā, pilnsapulcei (dalībnieku sapulcei) ir pilnīga rīcības brīvība šajā jautājumā.
Saskaņā ar augstāk minēto nepieciešams noteikt vienotu pieeju valsts pilnvarnieku, valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju motivēšanā, paredzot gan pamatprincipus, gan zināmus ierobežojumus.
II. Problēmas risinājums
Izstrādājot priekšlikumus par valsts pilnvarnieku un valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju vienotu motivācijas sistēmu, jāņem vērā, ka jēdziens "motivācija" nozīmē darbinieka apzinātu ieinteresētību veikt noteiktu darbu. Motivācija ir dinamisks process, kurš, pielietojot psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē indivīda un organizācijas izvirzīto mērķu sasniegšanu. Par motivācijas sistēmas elementiem ir uzskatāma darba alga, prēmijas, papildu labumi, kā arī sociālā vide.
2.1. Priekšlikumi par valsts pilnvarnieku motivācijas sistēmu
Pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" 21.pantu, saskaņā ar kuru pilnvarnieku atlīdzība tiek noteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par valsts pilnvarnieku darba samaksu.
Valsts pilnvarnieku atlīdzība saistāma ar uzņēmuma lielumu, kā arī uzņēmuma darbības ilgtermiņa rezultātiem.
Atlīdzības noteikšanai lietojama vienota formula, ietverot tajā tādus rādītājus kā, piemēram:
- valsts kapitāla daļas īpatsvars pamatkapitālā;
- pilnvarnieku skaits uzņēmējsabiedrībā.
Bez tam valsts pilnvarnieku atlīdzībai ir jānosaka zināmi ierobežojumi:
- atlīdzības minimālais un maksimālais apmērs vai arī tikai maksimālais apmērs;
- atlīdzības ierobežojums par gada darba rezultātiem.
Šobrīd pielietojamās formulās pilnvarnieku atlīdzības noteikšanai, piemēram, Privatizācijas aģentūras un Satiksmes ministrijas izstrādātajās, tiek izmantoti tādi rādītāji kā pašu kapitāls, pamatkapitāls, pašu kapitāla pieaugums, valsts kapitāla daļas īpatsvars pamatkapitālā (procentos) u.c. Pie kam pilnvarnieka atlīdzību nosaka, minimālajai mēnešalgai piemērojot koeficientu, kuru aprēķina, izmantojot iepriekš minētos rādītājus.
Privatizācijas aģentūra
PAA = A X Damin
PAA - pilnvarnieka atlīdzības apmērs;
Damin - valdības noteiktā min. mēnešalga;
A - koeficients - minimālo mēnešalgu skaits - noapaļo uz leju līdz veselam skaitlim, bet ne mazāk kā viena minimālā mēnešalga.
Pk x Vd
A =
S x 300
Pk - pašu kapitāls (milj, Ls) atbilstoši auditētam iepriekšējā gada pārskatam;
Vd - valsts kapitāla daļa statūtsabiedrības pamatkapitālā (procentos);
S - attiecīgajā statūtsabiedrībā iecelto pilnvarnieku skaits.
2. Ja valsts kapitāla daļa ir 100%, pilnvarniekiem izmaksājamā atlīdzība palielināma, piemērojot koeficientu 2.
3. Divi vai vairāk pilnvarnieki ieceļami statūtsabiedrībās, kuru pašu kapitāls pārsniedz 10 milj. latu, ja statūtos nav noteikts citādi.
4. Mainoties valsts kapitāla daļai pamatkapitālā, kā arī pašu kapitāla apmēram, divu nedēļu laikā veicamas izmaiņas pilnvarojuma līgumos, izņemot gadījumus, kad izmaiņu apjoms nepārsniedz 5% no pamatkapitāla vai pašu kapitāla.
Satiksmes ministrija
PAA = A X Damin
PAA - pilnvarnieka atlīdzības apmērs;
Damin - valdības noteiktā min. mēnešalga;
A - koeficients - noapaļo: līdz 0,5 atmet, bet virs 0,5 noapaļo uz augšu:
(Pk + P) x Vd
A =
K x Pk
Pk - pamatkapitāls uz iepriekšējā pārskata gada beigām;
Vd - valsts kapitāla daļas īpatsvars pamatkapitālā (procentos);
K - pamatkapitāla lieluma koeficients; nosakāms, ņemot vērā pamatkapitāla lielumu:
1) <=1 milj. Ls, k=25;
2) 1 līdz 10 milj. Ls, k=15;
3) 10 līdz 50 milj. Ls, k=12,5;
4) >50 milj. Ls, k=8.
P - pašu kapitāla pieaugums:
Pp - Pk - R
P =
2
Pp - pašu kapitāls uz iepriekšējā pārskata gada beigām;
R - uz iepriekšējā pārskata gada beigām uzkrātās rezerves, kuras nav radušās iepriekšējā pārskata gada saimnieciskās darbības rezultātā.
Piezīme: Pašu kapitāla pieauguma absolūtā summa aprēķinos nedrīkst pārsniegt 1/4 no pamatkapitāla.
Valsts pilnvarnieku atlīdzības formulas izstrādāšanai un tajā iekļaujamo rādītāju noteikšanai ir nepieciešama informācija par valsts uzņēmējsabiedrību ekonomiskajiem rādītājiem. Modelējot dažādus pilnvarnieku atlīdzības aprēķināšanas variantus, tiks noteikts optimālais.
Ņemot vērā ierobežoto informāciju, Finansu ministrija piedāvā izvērtēšanai pilnvarnieku atlīdzības aprēķināšanas formulas, kurās kā pamatrādītāji izmantoti:
- uzņēmējsabiedrības bilances vērtība;
- neto apgrozījums.
Piedāvājam izvērtēšanai arī ierobežojumus attiecībā uz pilnvarnieku skaitu atkarībā no uzņēmējsabiedrības bilances vērtības (skat. pielikuma 3. tabulu) un atlīdzības ierobežojumus: minimālā, maksimālā atlīdzība, prēmijas (skat. pielikumu).
Formulas:
1) ņemot vērā uzņēmējsabiedrības bilances vērtību
(aprēķinus skat. pielikuma 5.tabulā):
B * Vk
PA =
Psk * K
B - bilances vērtība, milj. Ls;
Vk - valsts kapitāla daļa, procentos;
Psk - pilnvarnieku skaits;
k - koeficients, k=6.
2) ņemot vērā neto apgrozījumu:
1. variants (aprēķinus skat. pielikuma 6. tabulas 1. variantā):
N*Vk
PA =
Psk*k
N - neto apgrozījums, milj. Ls;
Vk - valsts kapitāla daļa, procentos;
Psk - pilnvarnieku skaits;
k - koeficients, k=2.
2. variants (aprēķinus skat. pielikums 6. tabulas 2. variantā):
N*Vk
PA =
Psk
N - neto apgrozījums, milj. Ls;
Vk - valsts kapitāla daļa, procentos;
Psk - pilnvarnieku skaits.
Ņemot vērā to, ka motivācijas sistēma ietver ne tikai darba samaksu, bet arī daudz un dažādus papildu labumus, piemēram, dienesta automašīnu, mobilo telefonu, mācību, kultūras un sporta nodarbību iespējas un apmaksu, jāizvērtē, vai nosakot pilnvarnieka atlīdzības kārtību, pilnvarnieks būtu jāmotivē arī ar šāda veida papildu labumiem.
2.1.2. Priekšlikumi par uzņēmējsabiedrību padomes locekļu
un valdes locekļu motivācijas sistēmu
Padomes locekļu un valdes locekļu motivācijas sistēma ietvers atalgojumu, tai skaitā prēmijas par gada darba rezultātiem, ja ir bijusi peļņa. Mēneša amatalga nosakāma, lietojot vienotu formulu.
Jāizvērtē jautājums, vai motivācijas sistēmā ietverami arī papildu labumi (dienesta automašīna, mobilais telefons u.c.).
2.1.3. Priekšlikumi par valsts uzņēmumu,
uzņēmējsabiedrību vadītāju motivācijas sistēmu
Valsts uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vadītāju motivācijas sistēmai jārada vadītāju ieinteresētība saglabāt un vairot valsts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vērtību un konkurētspēju. Motivācijas sistēmas pamatā ir darba līgums, kurā iekļauti efektīvas pārvaldīšanas mērķi un stimuli.
Motivācijas sistēmas sastāvdaļas:
- darba līgums, kurā ir noteikta darba samaksa, kas ir galvenais nosacījums vadītāju darba rezultātu uzlabošanai, un kas:
- atbilst vadītāja darba rezultātiem;
- atbilst vadītāju un akcionāru (uzņēmējsabiedrībās) interesēm veicināt uzņēmuma ilgtermiņa attīstību.
Darba līgumā var iekļaut arī tādus motivācijas elementus kā:
- dienesta transports (degvielas izmaksas, automašīnas izmaksas);
- mobilais telefons;
- tiesības, braucot komandējumā, aviotransportā izmantot biznesa klasi;
- papildatvaļinājums par nenormēto darba laiku;
- materiālais pabalsts, aizejot ikgadējā atvaļinājumā;
- dzīvības apdrošināšana;
- veselības izdevumu apmaksa, apdrošināšana.
- darba novērtēšana - katra saimnieciskā gada sākumā institūcija, kuras pārziņā atrodas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), vai akcionāru pilnsapulce (dalībnieku sapulce), kurai ir tiesības lemt par sabiedrības izpildinstitūcijas locekļu atalgojumu, veic vadītāja darba novērtēšanu. Ņemot vērā novērtēšanas rezultātus, var izmainīt darba līguma nosacījumus.
Novērtēšanas mērķis ir:
1) izvērtēt vadītāja darba kvalitāti un iepriekšējā gadā sasniegtos darba rezultātus;
2) precizēt kārtējā gada biznesa plāna mērķus, prioritātes, kā arī katra vadītāja personīgās attīstības mērķus un darbības plānus.
Darba samaksa
Tā kā lielā mērā uzņēmumu darbība ir atkarīga no vadītājiem, tad īpaši nozīmīga ir motivācija atkarībā no sasniegtā rezultāta. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju darba samaksas noteikšanai izmantojami šādi rādītāji:
- ienākumu (ieņēmumu) apjoms;
- tīrā peļņa.
Bez tam darba samaksas aprēķināšanai var izmantot arī tādus rādītājus kā:
- realizācijas (ienākumu) apjoma pieauguma tempi;
- tīrās peļņas pieauguma tempi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Darba samaksas noteikšanas pamatprincipi:
1. Mēneša amatalgas noteikšana.
Varianti:
Variants A. Mēneša amatalga tiek noteikta, lietojot vienotu formulu.
Formulas izstrādāšanai un tajā iekļaujamo rādītāju noteikšanai ir nepieciešama informācija par valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ekonomiskajiem rādītājiem. Modelējot dažādus mēneša amatalgas aprēķināšanas variantus, tiks noteikts optimālais.
Variants B. Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 28.maija noteikumiem Nr.185 "Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikāciju kategoriju noteikšanas pamatmetodiku" tiek novērtēts vadītāja amats un amatam tiek noteikta kvalifikācijas kategorija. Amatam konkrēto mēneša amatalgu nosaka, reizinot bāzes lielumu ar kvalifikācijas kategorijai atbilstošo koeficientu.
Šajā gadījumā iespējami 2 varianti:
B.1. Tiek veidota valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju mēneša amatalgu skala. Veidojot skalu, jāņem vērā, ka uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) atš
iras gan pēc lieluma, darbības riska, sarežģītības, starptautiskā sadalījuma, noteiktajām prioritātēm.
Problēma - mēneša amatalgu skalas bāzes lieluma noteikšana.
Variants: Bāzes lieluma noteikšanai izmanto formulu, kurā ietverti uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lielumu raksturojoši rādītāji, t.sk., pamatlīdzekļu bilances vērtība, vidējais strādājošo skaits, neto apgrozījums.
Mēneša amatalgu noteikšanas koeficientu skala saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.185:
| Kvalifikācijas kategorija | Koeficients | Kvalifikācijas kategorija | Koeficients | |
| 1. | 5,29 | 8. | 1,96 | |
| 2. | 4,61 | 9. | 1,70 | |
| 3. | 4,02 | 10. | 1,48 | |
| 4. | 3,51 | 11. | 1,29 | |
| 5. | 3,04 | 12. | 1,13 | |
| 6. | 2,64 | 13. | 1,00 |
| 7. | 2,28 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
B.2. Tiek piemērota valsts budžeta iestāžu darbinieku mēneša amatalgu skala, kura tiks izstrādāta, pamatojoties uz Koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām (akceptēta Ministru kabineta š.g. 11.janvāra sēdē (protokols Nr.3, 30.§)). 2. Prēmijas par gada darba rezultātiem. Valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāji tiek prēmēti par gada darba rezultātiem, ja ir bijusi peļņa.
III. Nepieciešamie pasākumi vienotas motivācijas sistēmas izstrādāšanā 1) Izmaiņas spēkā esošajā likumdošanā: - Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uznēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās". Likums attiecīgajos pantos būtu papildināms ar normu, ka pilnsapulce, valde vai dalībnieku sapulce valsts uzņēmējsabiedrību vadītāju darba samaksu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem; - Grozījumi likumā "Latvijas Republikas likums par Valsts uzņēmumu"; - Ministru padomes 1992.gada 29.janvāra lēmuma Nr.27 "Par grozījumiem valsts uzņēmumu direktoru (pārvaldnieku) darba samaksā" atzīšana par spēku zaudējušu. 2) Ministru kabineta noteikumu projekta(u) izstrādāšana par valsts pilnvarnieku un valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju vienotu motivācijas sistēmu. 3) Valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāju darba izpildes un kvalitātes novērtēšanas metodikas izstrādāšana, ietverot tajā gan vērtēšanas kritērijus, gan vērtēšanas kārtību. Pielikums
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| VU zivju audzētava "Salaca" | 121 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2. tabula Uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību klasifikācija saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem"
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| vairāk nekā 50,0 | līdz 4 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pilnvarnieka atlīdzības ierobežojumi: maksimālā atlīdzība - Ls 500 mēnesī; minimālā atlīdzība - Ls 50 mēnesī; paredzēta prēmija vienu reizi gadā par gada rezultātiem, ja ir bijusi peļņa, prēmijas maksimums - līdz trīs pilnvarnieka mēneša atlīdzībām. 4. tabula Uzņēmējsabiedrību raksturojošie ekonomiskie rādītāji
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| SIA "Latgales nafta" | - | 1,051789 | 14 | - | - | 1 | 1 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
5. tabula Pilnvarnieka atlīdzības aprēķins, kā pamatrādītāju izmantojot uzņēmējsabiedrības bilances vērtību Formula 1.: [Bilance * valsts kapit. daļa (%) / (pilnvarn. skaits * 300)] * 50, formulas pirmā daļa tiek noapaļota līdz veselam ciparam. Formula 2.: Bilance * valsts kapit. daļa (%) / (pilnvarn. skaits * 6), kur 6 - koeficients
koncertdirekcija" |
0,046666 | 100 | 1 | 1 | 50 | 50 | 50 | 50 | 100 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6. tabula, 1. variants Pilnvarnieka atlīdzības aprēķins, kā pamatrādītāju izmantojot uzņēmējsabiedrības neto apgrozījumu Formula 1.: [Neto apgrozījums * valsts kapit. daļa (%) / (pilnvarn. skaits * 100)] * 50, formulas pirmā daļa tiek noapaļota līdz veselam ciparam. Formula 2.: Neto apgrozījums * valsts kapit. daļa (%) / (pilnvarn. skaits * 2), kur 2 - koeficients
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| SIA "Latgales nafta" | 1,051789 | 14 | 1 | 1 | 50 | 50 | 50 | 50 | 200 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6. tabula, 2. variants Pilnvarnieka atlīdzības aprēķins, kā pamatrādītāju izmantojot uzņēmējsabiedrības neto apgrozījumu Formula: Neto apgrozījums * valsts kapit. daļa (%) / pilnvarn. skaits
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| SIA "Latgales nafta" | 1,051789 | 14 | 1 | 1 | 50 | 50 | 200 |