Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1993. gada 6. aprīļa likums "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.04.1993., Nr. 14 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60476-par-latvijas-republikas-zemessardzi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdiena, 20.04.1993.

Laidiena Nr. 15, OP 1993/15

Vēl šajā numurā

17.04.1993., Nr. 14

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā Padome

Veids: likums

Pieņemts: 06.04.1993.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par Latvijas Republikas Zemessardzi

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Zemessardze un tās vieta valsts aizsardzības sistēmā

(1) Latvijas Republikas Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.

(2) Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, un tā piedalās valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu.

2. pants. Zemessardzes galvenie uzdevumi

Zemessardze pilda šādus uzdevumus:

a) iesaista Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā;

b) nodrošina savu struktūrvienību kaujas un mobilizācijas gatavību, veic pretizlūkošanas funkcijas savas struktūras ietvaros;

c) veic zemessargu tiesisko un militāro sagatavošanu Zemessardzes uzdevumu izpildei;

d) piedalās valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā, likumā paredzētajā kārtībā sniedz palīdzību personām, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām to tiesību realizācijā un ar likumu noteikto pienākumu pildīšanā.

3. pants. Zemessardzes sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un politiskajām partijām

(1) Valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, organizācijas un to amatpersonas sniedz palīdzību Zemessardzei tās uzdevumu izpildē.

(2) Zemessardze sadarbojas ar Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem, Drošības dienestu, policiju un citām valsts institūcijām, iestādēm, organizācijām un dienestiem un atbalsta tos likumpārkāpumu profilaksē.

(3) Zemessardzes struktūrās aizliegta politisko partiju (kustību) darbība.

Zemessardze nesadarbojas ar politiskajām partijām (kustībām) un nesaņem palīdzību no tām.

4. pants. Zemessardzes darbības tiesiskais pamats

(1) Zemessardzes darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums «Par valsts aizsardzību», šis likums, citi likumi un normatīvie akti, Zemessardzes dienesta nolikums un reglamenti.

(2) Zemessardzes dienesta pildīšanas kārtību nosaka Zemessardzes dienesta nolikums un reglamenti, kurus apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs (Saeima).

5. pants. Uzņemšana Zemessardzē

(1) Zemessardzē uzņem Latvijas Republikas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un vēlas dienēt Zemessardzē.

(2) Zemessardzes dienestā nevar iesaistīt personas, kuras jau pilda dienestu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, Aizsardzības spēkos, Drošības dienestā vai muitā.

(3) Par zemessargiem nevar būt personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem, atrodas narkologa uzskaitē vai atzītas par rīcībnespējīgām.

(4) Uzņemšanas kārtību nosaka nolikums, kuru apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs (Saeima).

6. pants. Zemessarga zvērests

(1) Uzsākot dienestu, zemessargi dod zvērestu.

Zemessarga zvērests: «Es, Latvijas Republikas zemessargs, zvēru, netaupot savus spēkus un dzīvību, aizsargāt Latvijas tautu un Latvijas valsti, tās neatkarību. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas pildīt zemessarga pienākumus, stingri ievērot Latvijas Republikas likumus, Zemessardzes dienesta nolikumu un reglamentus.»

(2) Zvēresta došana notiek svinīgos apstākļos, un zemessargs zvērestu apliecina ar savu parakstu.

7. pants. Zemessargu iedalījums

(1) Zemessardzē uzņemtās personas — zemessargi pilda Zemessardzes dienesta uzdevumus no pamatdarba brīvajā laikā (turpmāk — ārrindas dienests), pamatojoties uz līgumu ar Zemessardzi par ārrindas dienestu.

(2) Zemessargi var stāties arī darba attiecībās ar Zemessardzi (turpmāk — ierindas dienests) tās priekšnieka apstiprināta amatu saraksta amatos, noslēdzot līgumu ar Zemessardzi likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Pamatojoties uz likumu «Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu», personas, kas pakļautas iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas plānu var pildīt dienestu Zemessardzē.

(4) Atsevišķām personām var piešķirt Zemessardzes padomnieka statusu. Padomnieks sniedz palīdzību sabiedriski politiskajos, militārajos un zinātniski tehniskajos jautājumos. Padomnieka statusa piešķiršanas kārtību apstiprina Zemessardzes priekšnieks.

(5) Ja zemessargs līgumā noteiktajā kārtībā izstājas no Zemessardzes, viņam nekavējoties jāstājas uzskaitē valsts dienesta rezervē.

(6) Jauniešus vecumā līdz 18 gadiem var iesaistīt jaunsargu kustībā, lai pievērstu tos patriotisko un militāro zināšanu apguvei. Zemessardzes priekšnieks apstiprina jaunsargu nolikumu un tas tiek saskaņots ar Latvijas Republikas Izglītības ministriju.

8. pants. Zemessardzes dienesta pakāpes

(1) Visiem zemessargiem gan ierindas dienestā, gan ārrindas dienestā piešķir atbilstošas Zemessardzes dienesta pakāpes, zemessargus sadalot zemessargu, Zemessardzes instruktoru un Zemessardzes virsnieku grupās.

Zemessargiem ir šādas dienesta pakāpes

- zemessargs,

- vecākais zemessargs.

Zemessardzes instruktoriem

- Zemessardzes kaprālis,

- Zemessardzes seržants,

- Zemessardzes virsseržants,

- Zemessardzes virsniekvietnieks.

Zemessardzes jaunākajiem virsniekiem

-Zemessardzes leitnants,

- Zemessardzes virsleitnants,

- Zemessardzes kapteinis.

Zemessardzes vecākajiem virsniekiem

- Zemessardzes majors,

- Zemessardzes pulkvežleitnants,

- Zemessardzes pulkvedis.

Zemessardzes augstākajiem virsniekiem

- Zemessardzes ģenerālis.

(2) «Nolikumā par Zemessardzes dienesta pakāpēm un amatiem» noteikts, kāda Zemessardzes dienesta pakāpe un kvalifikācijas kategorija atbilst katram Zemessardzes amatam.

(3) Ja zemessargs tiek atvaļināts, noņemot no uzskaites Zemessardzē, viņa dienesta pakāpei pievieno vārdu «atvaļināts».

9. pants. Zemessargu pamatpienākumi

(1) Zemessardzes dienesta pienākumi zemessargiem jāpilda saskaņā ar attiecīgiem likumiem, Zemessardzes dienesta nolikumu, reglamentiem, noteikumiem un komandieru pavēlēm.

(2) Zemessargiem bez iebildumiem jāpilda savu komandieru likumīgās pavēles un rīkojumi.

(3) Zemessargam jāapzinās, ka ar savu stāju, rīcību un personisko uzvedību viņš pārstāv ne tikai Zemessardzi, bet arī Latvijas valsti..

II. ZEMESSARDZES ORGANIZATORISKĀ UZBŪVE UN VADĪBAS PRINCIPI

10. pants. Latvijas Republikas Zemessardzes priekšnieks

(1) Zemessardzes organizācijas princips ir vienvadība, un to realizē augstākā amatpersona — Latvijas Republikas Zemessardzes priekšnieks (turpmāk — Zemessardzes priekšnieks).

(2) Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (Valsts Prezidents) ir Zemessardzes priekšnieks.

11. pants. Zemessardzes priekšnieka kompetence

(1) Zemessardze ir pakļauta Zemessardzes priekšniekam. Viņa pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem zemessargiem.

(2) Zemessardzes priekšnieks izskata un apstiprina Zemessardzes vienību un uzņēmumu veidošanu un izvietojumu.

(3) Zemessardzes priekšnieks apstiprina Zemessardzes normatīvos aktus un tās darbību reglamentējošos nolikumus.

(4) Zemessardzes priekšnieks ieceļ amatā Zemessardzes apakšvienību komandierus un to štābu priekšniekus, kā arī piešķir Zemessardzes dienesta pakāpes šajā likumā noteiktajā kārtībā.

12. pants. Latvijas Republikas Zemessardzes štābs

(1) Zemessardzes operatīvai vadīšanai Zemessardzes priekšnieks izveido Latvijas Republikas Zemessardzes štābu (turpmāk — Zemessardzes štābs).

(2) Zemessardzes štābs pēc teritoriālā principa veido Zemessardzes zemākās struktūrvienības atbilstoši Zemessardzes dienesta nolikumam. Veicot vietēja rakstura pasākumus, Zemessardzes zemākās struktūrvienības cieši sadarbojas ar pašvaldību vadītājiem.

(3) Zemessardzes štābs organizē zemessargu atestācijas un disciplinārās komisijas, goda tiesas, personālsastāva inspekciju.

13. pants. Zemessardzes štāba priekšnieks

(1) Zemessardzes priekšnieks iesaka Latvijas Republikas Augstākajai Padomei (Saeimai) apstiprināšanai amatā Zemessardzes štāba priekšnieku, kas saskaņā ar Zemessardzes priekšnieka norādījumiem vada Zemessardzes galveno izpildinstitūciju — Zemessardzes štābu.

(2) Zemessardzes štābs un štāba priekšnieks organizē un plāno Zemessardzes darbību, nodrošina Zemessardzes struktūrvienību pastāvīgu vadību, zemessargu kaujas un mobilizācijas gatavību un atbild par to.

(3) Zemessardzes štāba priekšnieks apstiprina amatos Zemessardzes amatpersonas un piešķir Zemessardzes dienesta pakāpes viņam noteiktās kompetences ietvaros.

(4) Zemessardzes štāba priekšnieks rīkojas ar Zemessardzes līdzekļiem atbilstoši Zemessardzes priekšnieka norādījumiem likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Zemessardzes štāba priekšniekam ir tiesības pieprasīt no visām valsts un pašvaldību iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem ziņas valsts aizsardzības jautājumos, kā arī jautājumos, kas saistīti ar Zemessardzes darbības sfēru.

III. ZEMESSARDZES KOMPLEKTĒŠANA UN UZŅEMŠANA ZEMESSARDZĒ

14. pants. Komplektēšanas pamati

(1) Zemessardzē uzņem Latvijas Republikas pilsoņus uz brīvprātības pamata.

(2) Zemessargus atbilstoši amatam un specialitātei uz brīvprātības pamata komplektē ārrindas dienestā un uz profesionāla Zemessardzes dienesta pildīšanas pamata — ierindas dienestā.

(3) Zemessargi iestājas un var tikt uzņemti Zemessardzē no 18 gadu vecuma.

(4) Zemessargiem jāprot Latvijas Republikas valsts valoda.

15. pants. Zemessardzes virsnieki

(1) Zemessardzes virsnieku sastāvu komplektē no Nacionālo aizsardzības akadēmiju, ārvalstu militārās mācību iestādes un Zemessardzes virsnieku kursus beigušajiem zemessargiem, kā arī no Aizsardzības spēku rezerves karavīriem, kuriem piešķirta virsnieka pakāpe.

(2) Zemessardzes virsnieku maksimālais vecums Zemessardzes ierindas dienestā ir šāds:

Zemessardzes leitnants, virsleitnants 40 gadi,

Zemessardzes kapteinis 45 gadi,

Zemessardzes majors 50 gadi,

Zemessardzes pulkvežleitnants 55 gadi,

Zemessardzes pulkvedis 60 gadi,

Zemessardzes ģenerālis 65 gadi.

(3) Zemessardzes virsniekus dienestā ieskaita Zemessardzes priekšnieks ar savu pavēli.

16. pants. Ierindas dienesta zemessargiem nepieciešamās militārās un speciālās izglītības iegūšana

(1) Nacionālās aizsardzības akadēmijas Zemessardzes kursu kadetu sastāvu komplektē no zemessargiem, kas jau pildījuši obligāto aktīvo militāro dienestu, Zemessardzes ierindas dienestu ne mazāk par vienu gadu vai Zemessardzes ārrindas dienestu — divus gadus. Maksimālais vecums tiem, kas vēlas iegūt Zemessardzes virsnieka pamatizglītību, ir 30 gadi.

(2) Zemessardzes virsnieku un darbinieku apmācību Zemessardzes dienestā nepieciešamajās specialitātēs uz līguma pamata var veikt arī ārvalstu militārajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs.

(3) Augstākās militārās mācību iestādes beigušajiem zemessargiem obligāti jānodien:

5 gadi pēc vispārējās virsnieku skolas pabeigšanas;

10 gadi pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas vai citu augstāko mācību iestāžu pabeigšanas.

17. pants. Ārrindas dienesta zemessargu sagatavošana

(1) Zemessardzes instruktoru skola sagatavo ārrindas dienesta zemessargus visās Zemessardzes instruktoru pakāpēs. Zemessardzes instruktorus iesauc mācībās uz laiku līdz desmit dienām no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba, bet ne biežāk kā divas reizes gadā.

(2) Zemessargu un vecāko zemessargu apmācība tiek organizēta Zemessardzes vienībās no pamatdarba brīvajā laikā vai atbrīvojot no pamatdarba uz laiku līdz 10 dienām gadā.

18. pants. Latvijas Republikas augstāko civilo mācību iestāžu studentu dienests Zemessardzē

(1) Latvijas Republikas augstāko civilo mācību iestāžu studenti, kas iestājas Zemessardzē, dienestu iziet gan ierindas dienestā, gan ārrindas dienestā visiem zemessargiem noteiktajā kārtībā.

(2) Paralēli mācībām attiecīgajā civilajā mācību iestādē zemessargs var iziet pilnu zemessargu kursu Zemessardzes apmācību sistēmā.

IV. ZEMESSARDZES DIENESTA PAKĀPJU PIEŠĶIRŠANA UN ATŅEMŠANA, DIENESTA PAKĀPES PAAUGSTINĀŠANA ZEMESSARGIEM

19. pants. Zemessardzes dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Zemessardzes dienestā uzņemtajiem zemessargiem pirmo Zemessardzes dienesta pakāpi piešķir bataljona komandieris ar pavēli par ieskaitīšanu Zemessardzē.

(2) Pirmo Zemessardzes instruktora dienesta pakāpi — Zemessardzes kaprālis — zemessargam piešķir brigādes komandieris pēc Zemessardzes instruktoriem noteiktās apmācības kursa pabeigšanas.

(3) Pirmo Zemessardzes virsnieka dienesta pakāpi — Zemessardzes leitnants — zemessargam piešķir Zemessardzes štāba priekšnieks pēc attiecīgās mācību iestādes vai virsnieku kursu pabeigšanas vai atestācijas kārtībā.

(4) Aizsardzības spēku rezerves karavīri, kuri dien Zemessardzē, saglabā Aizsardzības spēku piešķirto dienesta pakāpi neatkarīgi no Zemessardzē ieņemamā amata.

(5) Zemessargi, kuri pēc pārtraukuma atjauno dienestu Zemessardzē, saglabā agrāk piešķirto Zemessardzes dienesta pakāpi neatkarīgi no Zemessardzē ieņemamā amata.

20. pants. Dienesta pakāpes paaugstināšana zemessargiem

(1) Zemessargi iegūst tiesības uz Zemessardzes dienesta pakāpes paaugstināšanu, ja viņi tiek atestēti un dienesta ziņā pilda visas tās prasības, kas paredzētas paaugstināšanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi.

(2) Zemessardzes dienesta pakāpi zemessargiem var paaugstināt:

a) pēc noteikta izdienas laika, ja ieņemamajā amatā paredzēta piešķiramā Zemessardzes dienesta pakāpe;

b) par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas, Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku labā.

(3) Zemessardzes dienesta pakāpes zemessargiem paaugstina pakāpeniski, izņemot Zemessardzes virsniekvietnieka un pirmo Zemessardzes virsnieka dienesta pakāpi — (Zemessardzes leitnants), kurā var paaugstināt no jebkuras Zemessardzes instruktora dienesta pakāpes.

(4) Zemessargu un Zemessardzes instruktoru dienesta pakāpes, izņemot Zemessardzes virsniekvietnieka dienesta pakāpi, zemessargiem piešķir bataljona komandieris.

(5) Zemessardzes instruktorus līdz Zemessardzes leitnanta dienesta pakāpei paaugstina brigādes komandieris, virsniekus Zemessardzes virsleitnanta un Zemessardzes kapteiņa dienesta pakāpē paaugstina Zemessardzes štāba priekšnieks.

(6) Zemessardzes majora, Zemessardzes pulkvežleitnanta, Zemessardzes pulkveža un Zemessardzes ģenerāļa dienesta pakāpē paaugstina Zemessardzes priekšnieks.

(7) Zemessardzes dienesta pakāpes ir pielīdzināmas atbilstošajām Aizsardzības spēku karavīru dienesta pakāpēm un kvalifikācijas kategorijām.

21. pants. Zemessardzes dienesta pakāpes atņemšana

Zemessargiem var atņemt Zemessardzes dienesta pakāpi saskaņā ar Zemessardzes dienesta disciplināro reglamentu.

V. ZEMESSARGU IECELŠANA AMATOS, ATESTĒŠANA UN PĀRVIETOŠANA

22. pants. Vispārīgie noteikumi zemessargu iecelšanai amatos

(1) Gan ierindas dienesta, gan ārrindas dienesta zemessargus var iecelt tikai amatu sarakstos paredzētajos brīvajos amatos.

(2) Ja zemessargam uzdod pildīt amatu uz laiku, viņš ieceļams par amata pagaidu izpildītāju.

(3) Ja neparedzētu apstākļu dēļ priekšnieks amata pildīšanu pārtraucis, neieceļot vietnieku, amata pildīšanu uzņemas vecākais pēc ieņemamā amata un ziņo par to pakļautības kārtībā.

(4) Amatos nevar iecelt zemessargus, kuri tiek saukti pie kriminālatbildības.

5) Zemessargu nevar iecelt tādā amatā, kurā viņa tuvākie tiešie priekšnieki ar viņu ir radniecībā līdz trešajai vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

23. pants. Zemessardzes virsnieku iecelšana amatos

(1) Zemessardzes virsniekus amatos — līdz bataljona komandiera amatam un tam pielīdzinātajiem amatiem — ieceļ Zemessardzes štāba priekšnieks.

(2) Zemessardzes štāba priekšnieka vietniekus, daļu priekšniekus, novadu brigāžu komandierus un to štābu priekšniekus un bataljonu komandierus amatā ieceļ Zemessardzes priekšnieks.

(3) Zemessardzes štāba priekšnieku amatā ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome (Saeima).

(4) Atsevišķos gadījumos Zemessardzes štāba priekšnieks jaunāko virsnieku amatos ieceļ pozitīvi atestētus Zemessardzes virsniekvietniekus vai virsseržantus.

(5) Zemessardzes virsnieku kandidatūras pirms iecelšanas amatā izskata Zemessardzes personālsastāva komisija.

(6) Zemessardzes virsniekiem ar augstāko militāro vai speciālo izglītību praktisko iemaņu iegūšanai uz laiku var uzdot pildīt arī aizņemtu amatu. Ja šie Zemessardzes virsnieki praksi iziet amatā ar zemāku atalgojumu, viņiem saglabā pastāvīgi ieņemtā amata atalgojumu.

24. pants. Zemessardzes instruktoru un zemessargu iecelšana amatā

Zemessardzes instruktorus un zemessargus šīm pakāpēm atbilstoši amatā ieceļ Zemessardzes bataljona komandieris vai atsevišķās struktūrvienības priekšnieks.

25. pants. Zemessardzes amatu saraksti

(1) Zemessardzes ierindas dienesta un ārrindas dienesta amatu sarakstus un šiem amatiem atbilstošās dienesta pakāpes un kvalifikācijas kategorijas apstiprina Zemessardzes priekšnieks.

(2) Augstāko Zemessardzes virsnieku amatu sarakstus un šiem amatiem atbilstošās dienesta pakāpes un kvalifikācijas kategorijas apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs (Saeima).

26. pants. Zemessargu atestēšana

(1) Atestācijai pakļauti visi ierindas dienesta un ārrindas dienesta zemessargi.

(2) Zemessardzes virsniekus, instruktorus, vecākos zemessargus un zemessargus atestē ne retāk kā reizi trijos gados vai sakarā ar ieteikšanu augstākam amatam, ja no iepriekšējās atestācijas pagājis vairāk nekā gads.

(3) Komandieris (priekšnieks) ir tiesīgs atestēt padoto tikai pēc sešu mēnešu kopīga dienesta Zemessardzē.

(4) Atestācijas kārtību nosaka Zemessardzes priekšnieks.

(5) Atestēšanas rezultāti izmantojami, veidojot Zemessardzes amatu kandidātu sarakstu un izraugoties zemessargus sūtīšanai uz attiecīgajām mācību iestādēm vai kursiem.

27. pants. Zemessargu pārvietošana

(1) Ierindas zemessargus no vienas vienības vai iestādes uz otru pārvieto Zemessardzes dienesta interesēs vai pēc pašu vēlēšanās.

(2) Zemessardzes struktūrvienības ietvaros zemessargus pārvieto attiecīgās struktūrvienības komandieris (priekšnieks).

(3) Noteikumus, kas jāievēro, sūtot zemessargus komandējumos, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem apstiprina Zemessardzes priekšnieks.

(4) Likvidējot amatus atsevišķās vienībās un iestādēs vai tās pārformējot, šo vienību un iestāžu amatos esošie zemessargi ieceļami līdzīgos amatos citās Zemessardzes vienībās vai iestādēs.

VI. ZEMESSARGU ATSTĀDINĀŠANA, ATCELŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO AMATA

28. pants. Zemessargu atstādināšana no amata

(1) Zemessargus no amata var atstādināt, ja pret viņiem tiek ievadīta izziņa vai ierosināta krimināllieta. Par atstādināšanas iemesliem jāpaziņo pakļautības kārtībā augstākam priekšniekam.

(2) Atstādinātais zemessargs skaitās savā amatā līdz lietas izskatīšanai, bet amata pildīšanai viņa vietā ieceļams pagaidu vietas izpildītājs.

29. pants. Zemessargu atcelšana no amata

Zemessargus no amata var atcelt ar tiesas spriedumu vai attiecīgie priekšnieki ar pavēli Zemessardzes disciplīnas reglamenta piešķirto pilnvaru ietvaros.

VII. ATVAĻINĀJUMI

30. pants. Atvaļinājumu veidi

Ierindas zemessargiem piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus:

a) ikgadējos atvaļinājumus;

b) papildatvaļinājumus;

c) citus atvaļinājumus, kas paredzēti Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

31. pants. Ikgadējie atvaļinājumi

(1) Ierindas dienesta zemessargiem ikgadējo atvaļinājumu piešķir ne mazāku par četrām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas. Pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trim dienām.

(2) Ierindas zemessargus no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai sevišķu dienesta apstākļu dēļ ar attiecīgā tiešā priekšnieka piekrišanu.

32. pants. Papildatvaļinājumi

(1) Ierindas dienesta zemessargiem papildatvaļinājumu veselības uzlabošanai pēc smagas slimības vai, Zemessardzes dienesta pienākumus pildot, iegūto ievainojumu vai traumu ārstēšanai uz laiku līdz sešiem kalendāra mēnešiem var piešķirt Zemessardzes štāba priekšnieks.

(2) Izņēmuma gadījumos Zemessardzes štāba priekšnieks var piešķirt ierindas zemessargiem atvaļinājumu uz laiku līdz vienam kalendāra gadam bez darba algas saglabāšanas.

33. pants. Ārrindas dienesta zemessargu atvaļinājumi

Ārrindas dienesta zemessargiem par labu dienesta pildīšanu pēc bataljona komandiera lūguma pamatdarba vietā var piešķirt papildatvaļinājumu. To apmaksā pēc vienošanās.

VIII. IERINDAS DIENESTA ZEMESSARGU ATVAĻINĀŠANA

34. pants. Ierindas dienesta zemessargu atvaļināšana, stājoties Aizsardzības spēku rezervē

(1) Ja ierindas dienesta zemessargi pēc atvaļināšanas nepaliek Zemessardzes ārrindas dienestā, viņiem jāstājas Aizsardzības spēku rezervē gadījumos, kad viņi atvaļināti:

a) pēc pašu vēlēšanās;

b) ierindas dienesta zemessargu amatu skaita samazināšanas dēļ, ja viņi nepaliek Zemessardzes ārrindas dienestā;

c) sakarā ar to, ka izbeidzies līgums par dienestu Zemessardzes ierindas dienestā;

d) sakarā ar neatbilstību Zemessardzes dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ.

(2) Lai zemessargu atvaļinātu pēc paša vēlēšanās, ja atvaļināšana nav saistīta ar šajā likumā noteikto dienesta termiņa izbeigšanos, ierindas dienesta zemessargam pakļautības kārtībā jāiesniedz attiecīgs iesniegums trīs kalendāra mēnešus pirms vēlamā atvaļināšanas datuma. Atsevišķos gadījumos var izskatīt jautājumu par atvaļināšanas termiņa saīsināšanu.

(3) Ja nepieciešams, Zemessardzes štāba priekšnieks var aizturēt atvaļināmos zemessargus ierindas dienestā uz laiku līdz trim kalendāra mēnešiem.

35. pants. Ierindas dienesta zemessargu atvaļināšana, noņemot viņus no uzskaites

Visu pakāpju ierindas dienesta zemessargus, ja viņi neturpina Zemessardzes ārrindas dienestu, atvaļina un noņem no dienesta uzskaites Zemessardzē šādos gadījumos:

a) vecuma dēļ, ja iestājies noteiktais maksimālais vecums;

b) slimības dēļ, ja ārstu komisija viņus atzinusi par nederīgiem dienestam;

c) sakarā ar neatbilstību dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ;

d) pēc tiesas sprieduma.

36. pants. Ierindas dienesta zemessargu atvaļināšana

(1) Tiesības atvaļināt ierindas dienesta zemessargus uz Zemessardzes ārrindas dienestu vai valsts dienesta rezervi ir amatpersonām, kurām saskaņā ar šo likumu ir dotas tiesības iecelt viņus Zemessardzes amatos.

(2) Valsts aktīvā militārā dienesta dienestniekus no Zemessardzes dienesta atvaļina saskaņā ar likumu «Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu».

(3) Mirušos, bojā gājušos, kaujā kritušos un bez vēsts pazudušos ierindas un ārrindas dienesta zemessargus no Zemessardzes personālsastāva sarakstiem izslēdz Zemessardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

(4) Ierindas dienesta zemessargiem, kuri no ierindas dienesta atvaļināti sakarā ar slimību vai invaliditāti, kas iegūta, pildot Zemessardzes dienesta pienākumus, pēc atvaļināšanas izmaksā pēdējā amata atalgojumu vēl vienu gadu, ja viņiem nav tiesību uz pensiju.

(5) Visos gadījumos, kad ierindas dienesta zemessargus atvaļina no Zemessardzes dienesta pirms likumā noteiktā laika — pēc pašu vēlēšanās vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, vai sakarā ar neatbilstību Zemessardzes dienestam, viņiem jāsamaksā kompensācija par saņemtajām materiālajām vērtībām.

IX. ZEMESSARGU IZSTĀŠANAS NO ĀRRINDAS DIENESTA

37. pants. Ārrindas dienesta zemessarga izstāšanās no Zemessardzes

(1) Ārrindas dienesta zemessargs var izstāties no dienesta Zemessardzē:

a) pēc paša vēlēšanās;

b) ja beidzies līgums par dienestu Zemessardzes ārrindas dienestā.

(2) Ārrindas dienesta zemessargu var izslēgt no dienesta Zemessardzē sakarā ar neatbilstību dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ.

(3) Ja zemessargs izstājas no ārrindas dienesta Zemessardzē un nav sasniedzis ieskaitīšanai Aizsardzības spēku rezervē noteikto maksimālo vecumu, viņam jāstājas uzskaitē Aizsardzības spēku rezervē.

(4) Ja zemessargs pirms līgumā noteiktā termiņa izstājas no ārrindas dienesta pēc paša vēlēšanās vai tiek izslēgts disciplīnas pārkāpumu dēļ, viņam jānodod visas no Zemessardzes saņemtās materiālās vērtības.

(5) Ja zemessargs par personiskajiem līdzekļiem iegādājas Zemessardzes dienesta vajadzībām īpašas nozīmes un uzskaites materiālās vērtības — ieročus vai munīciju, tie nekavējoties jāreģistrē likumā noteiktajā kārtībā un līdz reģistrācijai jānodod glabāšanā Zemessardzē. Šo noteikumu pārkāpšanas gadījumā zemessargu sauc pie atbildības Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

X. FORMAS TĒRPA VALKĀŠANA

38. pants. Ierindas dienesta un ārrindas dienesta zemessargu formas tērpu valkāšanas noteikumi

(1) Visi zemessargi valkā zemessargu formas tērpu un Zemessardzes zīmotnes.

(2) Ierindas dienesta zemessargi no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā var valkāt civiltērpu.

(3) Ārrindas dienesta zemessargi formas tērpu valkā, tikai pildot Zemessardzes dienesta uzdevumus.

(4) Atsevišķos gadījumos Zemessardzes štāba priekšnieks var atļaut Zemessardzes ierindas dienesta virsniekiem valkāt civiltērpu, pildot dienesta pienākumus.

(5) Zemessargiem, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt zemessargu formas tērpu, izņemot gadījumus, kad viņi ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros zemessargu formas tērpa valkāšana ir paredzēta.

(6) Zemessargu formas tērpa un uzkabes veidus, kā arī formas tērpa valkāšanas un uzkabes nēsāšanas kārtību nosaka Zemessardzes priekšnieks.

39. pants. Atvaļināto zemessargu tiesības valkāt zemessargu formas tērpu

(1) Atvaļinot zemessargu, kurš nestājas Zemessardzes ārrindas dienestā, neatkarīgi no izdienas viņam var piešķirt tiesības valkāt zemessargu formas tērpu:

a) par sevišķiem nopelniem Zemessardzes un valsts labā;

b) sakarā ar nevainojamu dienestu Zemessardzē;

c) sakarā ar atvaļināšanu slimības vai invaliditātes dēļ, kas iegūta, pildot Zemessardzes dienesta pienākumus.

(2) Atvaļinātam zemessargam formas tērpu ir tiesības valkāt atbilstoši viņa dienesta pakāpei un amatam tikai svētku dienās un militāros pasākumos.

(3) Ja atvaļināts zemessargs valkā formas tērpu, viņam ir jāpilda attiecīgie Zemessardzes reglamenti un rīkojumi pilnā apjomā, kā arī jāievēro vispārējās pieklājības un militārās disciplīnas prasības.

(4) Ja atvaļinātie zemessargi neievēro formas tērpa valkāšanas noteikumus vai ar nepiedienīgu uzvešanos diskreditē Zemessardzi, Zemessardzes štāba priekšnieks var atņemt viņiem tiesības valkāt zemessargu formas tērpu.

XI. ĀRVALSTU ARMIJĀS DIENĒJUŠO KARAVĪRU IESKAITĪŠANA ZEMESSARDZES DIENESTĀ

40. pants. Noteikumi ārvalstu armijās dienējušo karavīru ieskaitīšanai Zemessardzes dienestā

(1) Ārvalstu armijās un citos bruņotajos formējumos dienējušos Latvijas Republikas pilsoņus, kuri nav sasnieguši maksimālo vecumu, kas aizliedz dienēt Zemessardzes ierindas dienestā, un kuri līdz tā sasniegšanai vēl var dienēt Zemessardzes ierindas dienestā ne mazāk par pieciem gadiem, miera laikā uz brīvprātības pamata var ieskaitīt Zemessardzes ierindas dienestā, saglabājot dienesta pakāpi un izdienu, kāda viņiem bijusi piešķirta ārvalsts armijā.

(2) Ārrindas dienestā šādus Latvijas Republikas pilsoņus var ieskaitīt arī tad, ja sasniegts maksimālais vecums, kas aizliedz dienēt Zemessardzes ierindas dienestā. Viņiem tiek saglabāta ārvalsts armijā piešķirtā karavīru dienesta pakāpe.

(3) Ārvalstu armijās piešķirtās karavīru dienesta pakāpes pielīdzina Zemessardzes dienesta pakāpēm saskaņā ar apstiprinātajām atbilstošajām Zemessardzes dienesta pakāpēm un kvalifikācijas kategorijām.

(4) Dienesta ilgums ārvalsts armijā un karavīru dienesta pakāpe jāpierāda ar dokumentiem.

XII. ZEMESSARGU TIESĪBAS, VIŅU DIENESTA UN SOCIĀLĀS GARANTIJAS

41. pants. Zemessargu vispārējās tiesības

(1) Visu pakāpju Zemessardzes komandieriem un priekšniekiem piešķirtās tiesības ir arī viņiem pielīdzinātiem un augstākiem komandieriem un priekšniekiem.

(2) Zemessargiem ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņiem pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja viņi uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņu tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņu godu un cieņu.

42. pants. Zemessargu tiesības pielietot šaujamieroci

Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens.

Zemessargam ir tiesības glabāt un nēsāt viņa rīcībā esošo šaujamieroci, kas viņam izsniegts vai reģistrēts lietošanai dienesta vajadzībām. Šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumus un kārtību nosaka Zemessardzes priekšnieks.

Zemessargs ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;

2) atbrīvotu ķīlniekus;

3) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu personām;

4) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem, telpām, celtnēm, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām;

5) aizturētu personu, kas izrāda bruņotu pretošanos vai pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

6) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka vai zemessarga prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt;

7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.

Zemessargam ir tiesības arī izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību.

Pirms šaujamieroča pielietošanas ir jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt arī brīdinājuma šāvienu.

Bez brīdinājuma šaujamieroci var pielietot, ja:

a) uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi;

b) tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai.

Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī aizliegts pielietot šaujamieročus pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu dzīvību.

Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos zemessargam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu zemessargam nekavējoties jāziņo savam tiešajam priekšniekam, kurš savukārt nekavējoties par to ziņo prokuroram.

43. pants. Aizliegumi ierindas dienesta zemessargiem

(1) Ierindas dienesta zemessargiem ir aizliegts:

a) apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos;

b) būt par trešās personas pilnvarnieku lietās, kas ir piekritīgas iestādei, kurā viņi ieņem amatu;

c) piedalīties vai iestāties personiski vai ar trešās personas starpniecību uzņēmumos vai darījumos, kurus noslēdzot vai izpildot zemessargu privātās intereses saskaras ar dienesta interesēm vai kuru interesēs viņi varētu izmantot savu dienesta stāvokli;

d) uzņemties citu algotu darbu, kas saistīts ar Zemessardzes tiesību, zemessargu formas tērpa, uzkabes un bruņojuma izmantošanu.

(2) Ierindas dienesta zemessargiem piederošā nekustamā manta un tās pārvaldīšana nedrīkst būt par šķērsli un kavēkli dienesta pienākumu pildīšanai un zemessargu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.

44. pants. Ierindas dienesta zemessargu dienesta un darba tiesības

(1) Ierindas dienesta zemessargi, instruktori un virsnieki par dienestu saņem atalgojumu un bezmaksas formas tērpu. Atalgojumā ietilpst amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un uzturnauda. Atalgojuma apmēri atbilst Nacionālajos bruņotajos spēkos noteiktā atalgojuma apmēriem.

(2) Visi ierindas dienesta zemessargi pēc 5, 10, 15 un 20 gadu nepārtrauktas dienēšanas Zemessardzes ierindas dienestā saņem vienreizēju pabalstu trīs mēnešu amatalgas apmērā atbilstoši pēdējam ieņemamajam amatam.

(3) Latvijas darba likumu kodeksa noteikumi piemērojami Zemessardzes dienestam, ciktāl šis dienests nav regulēts šajā likumā un dienesta reglamentos.

45. pants. Sociālās garantijas ierindas dienesta zemessargiem un viņu ģimenes locekļiem

(1) Ja stāšanās Zemessardzes ierindas dienestā vai pārvietošana dienesta laikā ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, zemessargam izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā un 50 procentu apmērā no amatalgas par katru ģimenes locekli, kas maina dzīvesvietu kopā ar viņu.

(2) Ierindas dienesta zemessargiem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību Zemessardzes vai Aizsardzības spēku ārstniecības iestādēs. Ja, pildot dienesta pienākumus, zemessarga veselībai nodarīts kaitējums, viņam ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību arī valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.

(3) Atvaļinātie zemessargi bezmaksas medicīnisko palīdzību saņem Zemessardzes vai Aizsardzības spēku ārstniecības iestādēs.

(4) Personām, kuras iestājušās Zemessardzes ierindas dienestā, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, tiek ieskaitīts nodienētais laiks ārvalstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā, Iekšlietu ministrijas un prokuratūras iestādēs, kā arī 80 procenti no civilajās iestādēs nostrādātā laika.

(5) Ja zemessargs, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimenes locekļiem izmaksā kompensāciju šā zemessarga gada ienākumu apmērā.

(6) Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai sakarā ar viņa dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no budžeta līdzekļiem.

46. pants. Zemessardzes virsnieka tiesības uz dzīvojamo telpu

Ja tas nepieciešams sakarā ar darba attiecībām, valsts divu gadu laikā no dienesta gaitu sākuma nodrošina Zemessardzes virsnieku ar dienesta dzīvojamo telpu un dienesta telefonu. Ja līdz dienesta dzīvojamās telpas saņemšanai virsnieks ir spiests īrēt dzīvojamās telpas no fiziskajām personām, Zemessardze kompensē virsniekam papildu izdevumus par telpu īri.

47. pants. Ārrindas dienesta zemessargu sociālās garantijas un tiesības

(1) Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībās iesaistītie ārrindas dienesta zemessargi jāatbrīvo no darba uz pavēstē norādīto laiku līdz 10 dienām. Šajā laikā zemessargi saņem dienasnaudu Zemessardzes dienesta nolikumā noteiktajā apmērā.

(2) Ja ārrindas dienesta zemessargi tiek iesaistīti dienesta uzdevumu pildīšanā ārpus līgumā paredzētā laika, viņi var saņemt atalgojumu.

(3) Ārrindas dienesta zemessargs par kaitējumu savai veselībai, kas nodarīts, viņam pildot dienesta pienākumus, saņem bezmaksas medicīnisko palīdzību.

(4) Zaudējumi, kas nodarīti zemessarga mantai sakarā ar viņa dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no Zemessardzes budžeta.

XIII. NO ZEMESSARDZES IERINDAS DIENESTA ATVAĻINĀTO ZEMESSARGU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

48. pants. No Zemessardzes ierindas dienesta atvaļināto zemessargu tiesības un viņiem izmaksājamās kompensācijas

(1) Ja zemessargi tiek atvaļināti no ierindas dienesta, viņi saņem šādas papildu izmaksas:

a) gadījumos, kad zemessargu atvaļina sakarā ar štatu samazināšanu, ja atvaļināmajam nepiedāvā citu amatu; sakarā ar ierindas dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, ja atvaļinātais nodienējis 25 gadus un ilgāk; sakarā ar dienestā iegūtu slimību vai invaliditāti — pēdējo trīs mēnešu atalgojuma apmērā;

b) gadījumos, kad zemessargu atvaļina sakarā ar ierindas dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, ja viņa izdiena nesasniedz 25 gadus, — pēdējo divu mēnešu atalgojuma apmērā;

c) gadījumos, kad zemessargu atvaļina pēc paša vēlēšanās, ja viņa izdiena nav mazāka par 20 gadiem, — pēdējā mēneša atalgojuma apmērā;

d) gadījumos, kad zemessargu atvaļina pēc paša vēlēšanās, ja viņa izdiena ir mazāka par 20 gadiem; sakarā ar štatu samazināšanu, ja atvaļināmais atsakās pieņemt citu piedāvāto amatu; sakarā ar neatbilstību dienestam — pēdējo divu nedēļu atalgojuma apmērā, bet ne mazāk kā divu iztikas minimumu apmērā.

(2) Ja zemessargs atvaļināts no Zemessardzes ierindas dienesta, saglabājot viņam tiesības valkāt zemessargu formas tērpu, viņam jāpilda šā likuma 39. panta trešajā daļā noteiktie pienākumi.

49. pants. Atvaļināto zemessargu pensijas

(1) Atvaļinātajiem zemessargiem, ja viņu izdiena pārsniedz 20 gadus, maksā izdienas pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par karavīru izdienas pensijām».

(2) Gadījumus, kad zemessargiem izdienas pensiju var piešķirt ar atvieglotiem noteikumiem, nosaka Latvijas Republikas likums «Par karavīru izdienas pensijām».

XIV. ZEMESSARDZES DARBĪBAS FINANSĒŠANA UN MATERIĀLTEHNISKĀ APGĀDE

50. pants. Zemessardzes finansēšana

(1) Zemessardzi finansē no

1) Latvijas Republikas valsts budžeta;

2) pašvaldību budžetiem;

3) līdzekļiem, kas iegūti, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar juridiskajām vai fiziskajām personām par objektu apsardzību vai citu uzņēmējdarbību likumā noteiktajā kārtībā;

4) juridisko un fizisko personu labprātīgām iemaksām.

(2) Zemessargu pirmsdienesta, periodiskās un citas ar Zemessardzes dienestu saistītās medicīniskās komisijas nodrošina pašvaldību medicīnas iestādes par pašvaldību līdzekļiem.

51. pants. Zemessardzes materiāltehniskā apgāde

(1) Zemessardzes materiāltehnisko apgādi veic no valsts un pašvaldību resursiem.

(2) Pašvaldības ierāda dienesta telpas Zemessardzes vienībām bez maksas.

XV. ATBILDĪBA PAR LIKUMA PĀRKĀPŠANU. UZRAUDZĪBA PĀR LIKUMU IEVĒROŠANU ZEMESSARDZĒ

52. pants. Zemessargu atbildība par likumu pārkāpšanu

(1) Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu un uzlikto pienākumu nepildīšanu zemessargus sauc pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālās atbildības, no viņiem piedzen nodarīto materiālo zaudējumu Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Zemessarga saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās kriminālās vai materiālās atbildības.

53. pants. Uzraudzība pār likumu ievērošanu Zemessardzē

Uzraudzību pār likumu ievērošanu Zemessardzē veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 6. aprīlī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!