Par VID administrētajiem nodokļiem

VID administrētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 2001.gadā valsts budžetā iekasēti 1445,92 milj. latu apmērā, kas ir par 81,42 milj. latu jeb 5,97% vairāk nekā 2000.gadā.

Svarīgākie nodokļu ieņēmumus ietekmējošie faktori ir pastāvīgs IKP pieaugums, Latvijas rūpniecības apjomu pieaugums, tautsaimniecības nozaru darījumu apjomu palielināšanās, ārvalstu uzņēmumu pieaugošā vēlme ieguldīt līdzekļus uzņēmējdarbībā Latvijā, valsts iedzīvotāju atalgojuma un labklājības līmeņa pieaugums, kā arī nodokļu administrēšanas procesa pilnveidošana.

VID teritoriālās iestādes kontroles darba rezultātā, ieskaitot pēcimporta un citu pārbaužu rezultātus, 2001.gadā papildus ir aprēķinājušas iemaksāšanai budžetā 62,71 milj. latu. VID kontroles darba rezultātā valstij novērstais kaitējums 2001.gadā ir 31,886 milj. latu.

Valsts pamatbudžetā 2001.gadā iekasēti nodokļi un valsts obligātās nodevas 632,57 milj. latu apmērā, kas ir par 42,03 milj. latu jeb 7,12% vairāk nekā 2000.gadā. Jāatzīmē, ka pamatbudžeta ieņēmumu faktiskais pieaugums valstī ir stabils jau vairākus gadus.

Akcīzes nodoklis speciālajos budžetos iekasēts 44,49 milj. latu apmērā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 2001.gadā ir 350,57 milj. latu, kas ir par 12,7 milj. latu jeb 3,76% vairāk nekā 2000.gadā.

Lielākais īpatsvars kopējos PVN ieņēmumos ir vairumtirdzniecībai, un tas veido 105,59 milj. latu jeb 24,9%. Šī darbības sfēra ir arī viena no nedaudzajām, kurā relatīvi līdzīgs pieaugums, salīdzinot ar 2000.gadu, ir gan nodokļu ieņēmumiem, gan arī veikto darījumu apjomam vienpadsmit mēnešos. Jāatzīmē, ka ieņēmumu pieaugums tikai dažās nozarēs ir straujāks par darījumu apjoma pieaugumu, kā, piemēram, sauszemes un cauruļvadu transporta jomā, jēlnaftas un dabasgāzes ieguves jomā, un šie ieņēmumi ir 44,18 milj. latu jeb 12,61% no kopējiem gada PVN ieņēmumiem.

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka nozarēs, kurām kopējos ieņēmumos ir lielāks īpatsvars, 2001.gadā salīdzinot ar 2000.gadu, ir samazinājušās budžetā iemaksātās summas un vienlaikus pieaugušas no budžeta atmaksātās summas, kā rezultātā nozaru uzņēmumu veikto darījumu kopējais apjoms ir pieaudzis, bet nodokļa ieņēmumi, salīdzinot ar 2000.gadu, samazinājušies. Lielākās nozares, kurās vērojama šāda situācija, ir mazumtirdzniecība (izņemot automobiļus un motociklus), pārtikas produktu un dzērienu ražošana un finansu starpniecība (izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu).

Uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi 2001.gadā ir 98,42 milj. latu, kas ir par 0,37 milj. latu jeb 0,4% vairāk, nekā plānots, un par 24,7 milj. latu jeb 33,51% vairāk nekā 2000.gadā.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi (ieskaitot summas, kas pārskaitītas speciālajam budžetam) 2001.gadā ir 160,97 milj. latu, kas nesasniedz 2000.gada ieņēmumus par Ls 3,07 milj. latu jeb 1,87%. Jāatzīmē, ka Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, kas nosaka, ka ar 2001.gada 1.augustu dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi netiek aplikti ar akcīzes nodokli.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra, salīdzinot ar 2000.gadu, nav būtiski mainījusies. Joprojām lielāko ieņēmumu daļu veido nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem. 2001.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem samazinās, neraugoties uz to, ka palielinās gan naftas produktu importa apjomi, gan aprēķinātais akcīzes nodoklis. Ir sarukusi ieņēmumu daļa no alkoholiskajiem dzērieniem un alus, lai gan ieņēmumi par alu pārsniedz gan 2000.gada ieņēmumus, gan 2001.gada plānotos ieņēmumus. Tāpat palielinājies ieņēmumu īpatsvars par tabakas izstrādājumiem un pārējām akcīzes precēm.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2001.gadā iekasētas 484,06 milj. latu apmērā (t. sk. sociālā nodokļa parādi 3,85 milj. latu). Lai arī 2001.gadā par 1% tika samazināta darba devējam maksājamā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, šo maksājumu ieņēmumi pārsniedz 2000.gada ieņēmumus par 17,8 milj. latu jeb 3,82%.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2001.gadā ir 284,8 milj. latu, kas ir par 0,03 milj. latu jeb 0,01% vairāk, nekā plānots, un par 23,47 milj. latu jeb 8,98% vairāk nekā 2000.gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokli ietekmē dažādas likumdošanas maiņas, vistiešāk likuma normu maiņas maksājumiem, kuru apliekamā bāze ir arī bāze iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu aprēķināšanai.

Sakarā ar ekonomisko situāciju un pieaugošajiem izdevumiem medicīniskajai aprūpei un izglītībai ir pieaugusi iedzīvotāju interese un informētība par iespējām daļu samaksātā nodokļa saņemt atpakaļ, iesniedzot gada nodokļa deklarāciju un pamatotas kompensējamo izdevumu maksājumu kvītis. Nodokļu administrācija 2001.gadā ir atmaksājusi nodokli 2,27 milj. latu apjomā, kas ir par 0,58 milj.latu jeb 34,51% vairāk nekā 2000.gadā.

Dabas resursu nodoklis 2001.gadā ir iekasēts 10,44 milj. latu apmērā, kas ir par 338,8 tūkst. latu jeb 3,35% vairāk nekā 2000.gadā. Speciālajos budžetos no iekasētās summas pārskaitīti 9940,1 tūkst. latu, tajā skaitā Valsts vides veselības fondā 8143,1 tūkst. latu un Pašvaldību speciālajos budžetos 1797 tūkst. latu.

VID informācija