Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 106 "Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.03.2002., Nr. 42 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60106

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.107

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība

Vēl šajā numurā

15.03.2002., Nr. 42

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 106

Pieņemts: 12.03.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.106

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11, 6.§)

Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma

64.panta pirmo daļu un 73.pantu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji tiek apgādāti ar enerģiju izsludinātas valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes laikā, un kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu (turpmāk — degvielas uzņēmumi), izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā pārdod tiem piederošo kurināmo pēc Valsts enerģētiskās krīzes centra vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma.

2. Lēmuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes līmeni sagatavo Valsts enerģētiskās krīzes centrs, bet par vietējās enerģētiskās krīzes līmeni — attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs. Attiecīgu lēmuma projektu sagatavo, ievērojot konkrētus energoapgādes apstākļus:

2.1. pirmā līmeņa enerģētiskā krīze — iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 7–12 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

2.2. otrā līmeņa enerģētiskā krīze — iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 12–17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

2.3. trešā līmeņa enerģētiskā krīze — iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās vairāk nekā par 17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

3. Valsts enerģētiskās krīzes centrs un pašvaldību enerģētiskās krīzes centri, ņemot vērā prognozējamo enerģētiskās krīzes ilgumu un enerģijas un kurināmā dažādošanas (aizstāšanas) iespējas, izvērtē, kurš enerģētiskās krīzes līmenis piemērojams attiecīgajai valsts vai vietējai enerģētiskajai krīzei.

 

II. Enerģijas lietotāju grupas

4. Enerģētiskās krīzes laikā enerģijas lietotāji dalās trijās enerģijas lietotāju grupās:

4.1. pirmā grupa — slimnīcas, neatliekamā medicīniskā palīdzība, Sabiedrības veselības aģentūra, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, centrālās valsts pārvaldes iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, energoapgādes uzņēmumu objekti, dzelzceļš, lidostas, autoostas, ostas, brīvības atņemšanas iestādes (turpmāk — pirmās grupas enerģijas lietotāji);

4.2. otrā grupa — skolas, pirmsskolas bērnu iestādes, ambulatorās ārstniecības iestādes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes, sabiedriskais transports, pārtikas piegādes transports, rūpniecības uzņēmumu objekti, kuru tehnoloģiskā procesa pārtraukšana var izraisīt nelaimes gadījumus, iekārtu bojājumus vai saražotās produkcijas bojāeju lielos apmēros, uzņēmumi — valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji, pirmajā grupā neiekļautās valsts un pašvaldību iestādes, mājsaimniecības (turpmāk — otrās grupas enerģijas lietotāji);

4.3. trešā grupa — enerģijas lietotāji, kuri nav iekļauti pirmajā un otrajā grupā (turpmāk — trešās grupas enerģijas lietotāji).

5. Sastādot šo noteikumu 9. un 14.punktā minētos sarakstus, ņem vērā tehniskās iespējas ierobežot konkrēta enerģijas lietotāja energoapgādi atkarībā no tīklu un sistēmu konfigurācijas un konkrētā objekta teritoriālā izvietojuma.

 

III. Enerģijas patēriņa ierobežojumi

6. Ja izsludināta pirmā līmeņa enerģētiskā krīze:

6.1. pirmās grupas enerģijas lietotājiem enerģijas patēriņš netiek ierobežots;

6.2. otrās un trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums ne vairāk kā 20 % apmērā no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

7. Ja izsludināta otrā līmeņa enerģētiskā krīze:

7.1. pirmās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums ne vairāk kā 20 % apmērā no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

7.2. otrās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums ne vairāk kā 40 % apmērā no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

7.3. trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums līdz 100 % apmēram no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

8. Ja izsludināta trešā līmeņa enerģētiskā krīze:

8.1. pirmās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums ne vairāk kā 40 % apmērā no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa, taču enerģijas apgādi nedrīkst pārtraukt, tādējādi nodrošinot šīs grupas enerģijas lietotāju pamatfunkciju izpildi;

8.2. otrās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums ne vairāk kā 80 % apmērā no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

8.3. trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums līdz 100 % apmēram no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

 

IV. Gāzes un elektroenerģijas apgāde

9. Licencētie gāzes un elektroenerģijas sadales uzņēmumi, ņemot vērā šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minēto enerģijas lietotāju dalījumu un saskaņojot ar pašvaldībām, sastāda pirmās un otrās grupas enerģijas lietotāju sarakstus enerģijas apgādes ierobežošanai (turpmāk arī — enerģijas lietotāju saraksti) un izstrādā elektroenerģijas un gāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta enerģētiskā krīze. Minētos dokumentus iesniedz ekonomikas ministram apstiprināšanai. Ministra rīkojumu, ar kuru apstiprināti minētie dokumenti, Ekonomikas ministrija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

10. Enerģijas lietotāju sarakstā atsevišķā grupā norādāmi tie enerģijas lietotāji, kuru īpašumā ir elektroenerģijas ražošanas rezerves avoti ar jaudu virs 200 kW.

11. Katru gadu līdz 1.septembrim licencētie gāzes un elektroenerģijas sadales uzņēmumi pārskata un, ja nepieciešams, precizē enerģijas lietotāju sarakstus un elektroenerģijas un gāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību, kā arī iesniedz precizētos dokumentus ekonomikas ministram apstiprināšanai. Ministra rīkojumu, ar kuru apstiprināti minētie dokumenti, Ekonomikas ministrija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

12. Tehniskos pasākumus elektroenerģijas un gāzes apgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai veic licencēts gāzes un elektroenerģijas sadales uzņēmums tā licences darbības zonā.

 

V. Siltumapgāde

13. Siltumenerģijas apgādē var izsludināt tikai vietējo enerģētisko krīzi.

14. Licencētie siltumapgādes uzņēmumi, ņemot vērā šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minēto dalījumu un saskaņojot ar pašvaldību, sastāda pirmās un otrās grupas siltumenerģijas lietotāju sarakstus siltumenerģijas apgādes ierobežošanai un izstrādā siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta enerģētiskā krīze. Minētos dokumentus iesniedz apstiprināšanai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tie nodrošina siltumapgādi.

15. Siltumenerģijas lietotāju sarakstā atsevišķā grupā norādāmi tie enerģijas lietotāji, kuru īpašumā ir siltumenerģijas ražošanas rezerves avoti ar jaudu virs 300 kW.

16. Katru gadu līdz 1.septembrim licencētie siltumapgādes uzņēmumi pārskata un, ja nepieciešams, precizē siltumenerģijas lietotāju sarakstus un siltumapgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību, kā arī iesniedz precizētos dokumentus apstiprināšanai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tie nodrošina siltumapgādi.

17. Pašvaldība izskata un katru gadu līdz 1.oktobrim apstiprina siltumenerģijas lietotāju sarakstus un siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta vietējā enerģētiskā krīze.

18. Šo noteikumu 17.punktā minētie pašvaldības apstiprinātie dokumenti pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas ir saistoši attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centram.

19. Ja izsludināta vietējā enerģētiskā krīze, tehniskos pasākumus centralizētās siltumapgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai veic attiecīgajā teritorijā licencētais siltumapgādes uzņēmums.

 

VI. Energoapgādes uzņēmumu kurināmā drošības rezervju izmantošanas kārtība

20. Vietējās enerģētiskās krīzes laikā lēmuma projektu par siltumapgādes uzņēmumu kurināmā drošības rezervju izmantošanu sagatavo attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs.

21. Ņemot vērā enerģētiskās krīzes līmeni, energoapgādes uzņēmums informē pašvaldību vai ekonomikas ministru par nepieciešamību izmantot kurināmā drošības rezerves un pamato izmantošanas nepieciešamību.

22. Pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs un Valsts enerģētiskās krīzes centrs enerģētiskās krīzes laikā, ņemot vērā konkrētos krīzes apstākļus, sagatavo lēmuma projektu par kurināmā drošības rezerves izmantošanas veidu noteikšanu energoapgādes uzņēmumiem:

22.1. operatīvi aizstāt vienu kurināmā veidu ar citu;

22.2. atļaut energoapgādes uzņēmumam sākt licencē noteiktās kurināmā drošības rezerves izmantošanu;

22.3. samazināt kurināmā patēriņu;

22.4. pārtraukt izmantot konkrētu kurināmo;

22.5. pārdot noteiktu daudzumu kurināmā no licencē noteiktā kurināmā drošības rezerves apjoma Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītajiem energoapgādes uzņēmumiem.

 

VII. Kurināmā pārdošana

23. Lēmuma projektu par energoapgādes un degvielas uzņēmumiem piederošā kurināmā (arī rezervju) pārdošanu valsts enerģētiskās krīzes laikā sagatavo Valsts enerģētiskās krīzes centrs, pamatojoties uz tiesību aktu, ar kuru izsludināta valsts enerģētiskā krīze.

24. Ja izsludināta enerģētiskā krīze, Valsts enerģētiskās krīzes centrs var sagatavot lēmuma projektu par pienākumu energoapgādes un degvielas uzņēmumiem veikt šādas darbības ar tiem piederošo kurināmo:

24.1. pārdot brīvā apgrozījumā;

24.2. pārdot par fiksētu pirmskrīzes cenu;

24.3. pārdot par noteiktu cenu;

24.4. pārdot iepirkšanas zīmes uzrādītājam par noteiktu cenu;

24.5. pārdot Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītajai juridiskajai personai.

25. Lēmuma projektu par pienākumu energoapgādes un degvielas uzņēmumiem pārdot tiem piederošo kurināmo par noteiktu cenu vai fiksētu pirmskrīzes cenu Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo tikai tad, ja tirgus cenas pieaugums var būtiski ietekmēt valsts ekonomisko stabilitāti. Lēmumu par fiksētās pirmskrīzes cenas piemērošanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

26. Lēmuma projektu par pienākumu energoapgādes un degvielas uzņēmumiem pārdot tiem piederošo kurināmo par fiksētu pirmskrīzes cenu Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo, pamatojoties uz attiecīgā veida naftas produkta vidējo tirgus cenu iepriekšējā kalendāra mēnesī pirms brīža, kad par iespējamo krīzi kļuva zināms tādā veidā, ka tas varēja ietekmēt attiecīgā naftas produkta kurināmā (naftas produkta) tirgus cenu.

27. Iepirkšanas zīme ir noteiktai juridiskai vai fiziskai personai izsniegts Valsts enerģētiskās krīzes centra dokuments, kas nodrošina iespēju nopirkt noteiktu kurināmā (naftas produktu) daudzumu valsts enerģētiskās krīzes laikā.

28. Pārdodot kurināmo, Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītā juridiskā persona un energoapgādes vai degvielas uzņēmums noformē rezervju pārdošanas aktu, kurā norāda:

28.1. tiesību aktu, ar kuru izsludināta valsts enerģētiskā krīze, un lēmumu par kurināmā pārdošanu;

28.2. energoapgādes uzņēmuma vai degvielas uzņēmuma — pārdevēja — nosaukumu un licences numuru;

28.3. pārdošanai paredzētā kurināmā veidu un daudzumu;

28.4. atbildīgās personas;

28.5. tās juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, kurai tiek pārdots noteikts daudzums kurināmā;

28.6. lēmuma izpildes termiņu;

28.7. kārtību, kādā veicama samaksa par pārdoto kurināmo;

28.8. citus apstākļus, kas ir būtiski katrā konkrētajā gadījumā.

29. Energoapgādes vai degvielas uzņēmums sešu mēnešu laikā pēc enerģētiskās krīzes atcelšanas var iesniegt vispārējā kārtībā prasību tiesā attiecībā uz lēmumu par noteikto cenu vai fiksēto pirmskrīzes cenu.

 

VIII. Noslēguma jautājumi

30. Līdz Valsts enerģētiskās krīzes centra izveidošanai tā funkciju izpildi nodrošina Ekonomikas ministrija, bet pašvaldību enerģētiskās krīzes centru funkciju izpildi nodrošina pilsētas un rajona pašvaldības.

31. Licencētie gāzes un elektroenerģijas sadales uzņēmumi sagatavo šo noteikumu 9.punktā minētos enerģijas lietotāju sarakstus un apgādes kārtību un līdz 2002.gada 15.augustam iesniedz minētos dokumentus ekonomikas ministram.

32. Ekonomikas ministrs apstiprina šo noteikumu 9.punktā minētos enerģijas lietotāju sarakstus un apgādes kārtību un ne vēlāk kā divdesmit darbadienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas informē par to Krīzes kontroles centru.

33. Licencētie siltumapgādes uzņēmumi sagatavo šo noteikumu 14.punktā minētos siltumenerģijas lietotāju sarakstus un apgādes kārtību un līdz 2002.gada 15.augustam iesniedz minētos dokumentus apstiprināšanai pašvaldībā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 16.martu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!