Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1993. gada 18. maija likums "Par akciju sabiedrībām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.06.1993., Nr. 38 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59947-par-akciju-sabiedribam

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums

Par Latvijas Republikas likuma "Par akciju sabiedrībām" spēkā stāšanas kārtību

Vēl šajā numurā

15.06.1993., Nr. 38

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā Padome

Veids: likums

Pieņemts: 18.05.1993.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par akciju sabiedrībām

 

Likums nosaka kārtību, kādā dibināmas akciju sabiedrības Latvijas Republikas teritorijā, to tiesisko statusu un darbības pamatus.

I NODAĻA

LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI UN JĒDZIENI

Akciju sabiedrība ir uzņēmējsabiedrība (statūtsabiedrība), kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtību kopsummas.

Valsts (pašvaldības) akciju sabiedrība ir akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls vai visas balsis pieder valstij (pašvaldībai).

Kredītiestāde ir specializēta uzņēmējsabiedrība (uzņēmums), kura veic banku operācijas. Saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 19. maija likumu «Par bankām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22/23) kredītiestādes, kuras var veidot akciju sabiedrības formā, ir komercbanka, pašvaldības krājkase, lombards un bankas kantoris.

Finansu un kredīta akciju sabiedrības ir kredītiestādes, biržas, apdrošināšanas sabiedrības un citas sabiedrības, kuras nodibinātas kā akciju sabiedrības un kuru darbību papildus regulē īpaši likumi.

Akcija ir vērtspapīrs, kas apstiprina akcionāra līdzdalību akciju sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt akciju sabiedrības peļņas daļu —dividendi.

Parastā akcija ir akcija, kas dod tiesības piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu.

Priekšrocību akcija ir akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.

Personāla akcija ir akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki.

Akcijas kategorija ir tādu akciju kopums, kuras dod vienādas tiesības to īpašniekiem dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā, akciju atsavināšanā, līdzdalībā sabiedrības jautājumu lemšanā.

Obligācija ir vērtspapīrs, kas garantē to īpašniekam ikgadēju ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi un dod tiesības pēc noteikta laika saņemt arī obligācijas nominālvērtību.

Akcionārs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā iegādājusies akciju sabiedrības akcijas.

Obligacionārs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas noteiktā kartībā iegādājusies akciju sabiedrības obligācijas.

Akciju sabiedrības dibinātājs ir akcionārs, kas parakstījis akciju sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus. Dibinātāja statuss izbeidzas ar sabiedrības reģistrāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Pamatkapitāls ir nauda un citas mantiskās vērtības, kas nepieciešamas akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, un to veido visu sabiedrības izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma.

Dibināšanas pamatkapitāls ir kapitāls, kas dibinātājiem jāiegulda, lai nodibinātu akciju sabiedrību.

Reģistrētais pamatkapitāls ir kapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrībai savas darbības programmas realizēšanai un kas tiek fiksēts sabiedrības statūtos.

Izsludinātais pamatkapitāls ir kapitāls, uz kuru akciju sabiedrība izsludina parakstīšanos, lai noteiktā kārtībā palielinātu savu pamatkapitālu.

Parakstītais pamatkapitāls ir kapitāls, uz kuru akcionāri un citas personas ir parakstījušās izsludinātā pamatkapitāla parakstīšanās termiņā.

Apmaksātais pamatkapitāls ir akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.

Dividende ir akciju sabiedrības tīrās peļņas daļa, kuru saņem akcionārs.

II NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likumdošanas akti par akciju sabiedrībām

1. Attiecības, kas saistītas ar akciju sabiedrību dibināšanu, to darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu, regulē Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likums «Par uzņēmējdarbību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42), šis likums un citi saskaņā ar tiem izdotie normatīvie akti.

2. Banku un citu kredītiestāžu dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu, ja tās ir izveidotas kā akciju sabiedrības, regulē šis likums, Latvijas Republikas 1992. gada 19. maija likums «Par bankām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22/23) un citi saskaņā ar tiem izdotie normatīvie akti.

3. Biržu dibināšanas un darbības kārtību regulē šis likums, Latvijas Republikas 1992. gada 28. janvāra likums «Par biržām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 8/9) un citi saskaņā ar tiem izdotie normatīvie akti.

4. Apdrošināšanas sabiedrību darbību, ja tās ir izveidotas kā akciju sabiedrības, regulē šis likums, Latvijas Republikas 1993. gada 12. janvāra likums «Par apdrošināšanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3/4) un citi saskaņā ar tiem izdotie normatīvie akti.

2. pants. Akciju sabiedrības, akcionāru un valsts atbildības norobežošana

1. Akciju sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu savu mantu.

2. Valsts neatbild par akciju sabiedrības saistībām, bet akciju sabiedrība neatbild par valsts saistībām.

3. Akcionāri atbild par akciju sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā, kā arī ar citu savu mantu parakstīto akciju nenomaksātās daļas apjomā, bet neatbild par pārējo savu mantu.

4. Akciju sabiedrība neatbild par savu akcionāru saistībām.

3. pants. Akciju sabiedrības tiesībspēja

1. Akciju sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

2. Akciju sabiedrībai ir visas juridiskās personas tiesības un pienākumi atbilstoši likumiem un sabiedrības statūtiem.

3. Ja Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumā «Par uzņēmējdarbību» ir noteikts, ka akciju sabiedrība nevar uzsākt uzņēmējdarbību, pirms nav saņemta attiecīga atļauja (licence), sabiedrība ir atbildīga par saistībām, kuras šī sabiedrība pati uzņēmusies vai kāds cits tās vārdā uzņēmies, laika posmā līdz šādas atļaujas (licences) saņemšanai.

4. Šā panta trešā daļa neattiecas uz saistībām, kas izriet no akciju sabiedrības līgumiem, kuri noslēgti ar nosacījumu, ka tie būs spēkā, ja sabiedrība saņems minēto atļauju (licenci).

5. Akciju sabiedrība var dibināt savus uzņēmumus, filiāles un pārstāvniecības. Akciju sabiedrība atbild par savu uzņēmumu, filiāļu un pārstāvniecību saistībām ar visu savu mantu.

4. pants. Akciju sabiedrības nosaukums

1. Akciju sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem «akciju sabiedrība» vai tās saīsinājumam — «a/s».

2. Akciju sabiedrības nosaukumā var būt arī norādījums uz sabiedrības darbības priekšmetu.

3. Akciju sabiedrības nosaukums jāveido atbilstoši Latvijas Republikas 1992. gada 31. marta Valodu likuma (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15/16) prasībām.

5. pants. Akciju sabiedrības juridiskā adrese

Akciju sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vietas adrese.

6. pants. Pamatkapitāla vērtības izteikšana

Akciju sabiedrības pamatkapitāla vērtība izsakāma Latvijas Republikas naudas vienībās.

7. pants. Akciju sabiedrības dokumenti un informācija, kurai jābūt atklāti pieejamai vai atklāti iegūstamai

1. Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām institūcijām ir jānodrošina, lai būtu atklāti pieejami vai atklāti iegūstami šādi akciju sabiedrības dokumenti un informācija:

1) dibināšanas līgums un statūti;

2) jebkuri dibināšanas līguma un statūtu grozījumi;

3) pilnīgs līguma un statūtu teksts pēc katras dibināšanas līguma vai statūtu grozīšanas;

4) padomes un valdes locekļu, locekļu kandidātu, zvērinātu revidentu un revīzijas komisijas locekļu vārds un uzvārds, amats un adrese;

5} visu to personu vārds un uzvārds, amats un adrese, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt akciju sabiedrību darījumos ar trešajām personām vai tiesā. Šajā informācijā ir jānorāda, vai minētās pilnvarotās personas var pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai tām jārīkojas kopīgi, kā arī visu to personu vārds un uzvārds, amats un adrese, kuras ir pilnvarotas parakstīt sabiedrības naudas dokumentus;

6) vismaz reizi gadā — reģistrētā, izsludinātā un apmaksātā pamatkapitāla lielums;

7) akciju sabiedrības gada pārskats un ziņojums, kā arī to personu vārds un uzvārds, amats un adrese, kuras parakstījušas šo pārskatu un ziņojumu;

8) jebkuras pārmaiņas akciju sabiedrības juridiskajā adresē;

9) jebkuras ziņas par akciju sabiedrības darbības apturēšanu, reorganizēšanu, likvidēšanu, sabiedrības pasludināšanu par neesošu, likvidācijas uzsākšanu un pabeigšanu, sabiedrības izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra;

10) iecelto likvidatoru vārds un uzvārds, amats un adrese, likvidatoru tiesības un pienākumi, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības un pienākumi jau ir noteikti sabiedrības statūtos;

11) likvidācijas bilance un īpašie noteikumi par sabiedrības mantas izlietošanu pēc sabiedrības likvidācijas.

2. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram jānodrošina, lai šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti un informācija, izņemot šā panta trešajā daļā minētos dokumentus un informāciju, tiktu uzskaitīti un uzglabāti atsevišķā lietā, kurai piešķirams sabiedrības reģistrācijas numurs.

3. Latvijas Republikas Finansu inspekcijai ir jānodrošina šā panta pirmās daļas 7. punktā minēto dokumentu un informācijas uzskaite un uzglabāšana.

4. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un Finansu inspekcijai ir jānodrošina, lai šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti un informācija būtu atklāti pieejami un lai ikviena persona, samaksājusi valsts nodevu, varētu ar tiem iepazīties.

5. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un Finansu inspekcijai par samaksu ir jāizsniedz izziņas par šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai informācija, kā arī šo dokumentu izraksti vai noraksti, ja saņemts rakstveida iesniegums vai pieprasījums no ieinteresētās personas.

6. Institūcijai, kas izsniedz šā panta piektajā daļā minēto dokumentu izrakstus vai norakstus, ir jāapliecina to pareizība saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 28. maija lēmumu «Par dokumentu dublikātu, norakstu un izrakstu pareizības apliecināšanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29), ja vien šo dokumentu pieprasītājs neatsakās no šāda apliecinājuma.

7. Atklātu pieeju šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem un informācijai nodrošina:

1) ļaujot iepazīties ar šiem dokumentiem vai informāciju šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajā kārtībā;

2) publicējot to šā likuma 8. pantā paredzētajā kārtībā.

8. pants. Akciju sabiedrības dokumentu un informācijas publicēšana

1. Šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētie dokumenti un informācija jāpublicē Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā, izņemot tās pašas daļas 7. punktā minētos dokumentus un informāciju, kuru publicē Latvijas Republikas Finansu inspekcija vai kura publicējama Finansu inspekcijas norādītajā izdevumā saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 14. oktobra likuma «Par uzņēmumu gada pārskatiem» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44/45) prasībām.

2. Akciju sabiedrība vai šā likuma 7. panta otrajā un trešajā daļā minētās institūcijas publicē attiecīgos dokumentus pilnībā vai daļēji vai arī publicē informāciju, atsaucoties uz dokumentiem, kas uzglabājas akciju sabiedrībā vai 7. panta otrajā un trešajā daļā minētajās institūcijās.

3. Ja akciju sabiedrība, publicējot informāciju, atsaucas uz dokumentiem un informāciju, kas nav pieejama šā likuma 7. panta otrajā un trešajā daļā minētajās institūcijās, bet atrodas tikai pašā sabiedrībā, publikācijā obligāti jānorāda, kur (adrese), kuras dienās, kurā laikā un pie kā var iepazīties ar šiem dokumentiem un informāciju.

4. Ja publikācijā atsaucas uz dokumentiem un informāciju, kas glabājas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, ir jānorāda, kurā Uzņēmumu reģistra notariāta kantorī un kurā lietā (reģistrācijas numurs) šī informācija glabājas, kā arī attiecīgā notariāta kantora adrese.

III NODAĻA

AKCIJU SABIEDRĪBAS DIBINĀŠANA

9. pants. Akciju sabiedrības dibināšanas veidi

1. Akciju sabiedrību var dibināt:

1) pārveidojot jau esošo uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību akciju sabiedrībā;

2) nodibinot akciju sabiedrību kā jaunu statūtsabiedrību.

2. Dibinot akciju sabiedrību, abos gadījumos publisku parakstīšanos uz akcijām var izsludināt tikai pēc sabiedrības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

3. Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās regulē Latvijas Republikas 1992. gada 7. jūlija likums «Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrības» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29/31).

10. pants. Akciju sabiedrības dibinātāji

1. Par akciju sabiedrības dibinātājiem var būt:

1) pilngadīgi Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas Latvijas Republikas teritorijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu, kā arī Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas;

2) valsts;

3) pašvaldība;

4) ārvalstu pilsoņi un ārvalstīs reģistrētās juridiskās personas saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 5. novembra likumu «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46);

5) starptautiskas organizācijas.

2. Par akciju sabiedrības dibinātājiem nedrīkst būt augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas.

3. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par trim, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta piektajā un sestajā daļā.

4. Ja akciju sabiedrības darbības laikā akcionāru skaits kļūst mazāks par trim, tas nav pamats sabiedrības likvidācijai. Šajā gadījumā sabiedrībai gada laikā jāpalielina akcionāru skaits līdz trim. Ja gada laikā tas netiek izdarīts, akciju sabiedrība ir jālikvidē.

5. Dibinot valsts vai pašvaldības akciju sabiedrību, vienīgais dibinātājs ir valsts vai pašvaldība.

6. Dibinot akciju sabiedrību tikai ar ārvalstu ieguldījumu, vienīgais dibinātājs var būt ārvalstu uzņēmējsabiedrība.

11. pants. Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti

1. Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti ir akciju sabiedrības dibināšanas līgums un statūti.

2. Ja akciju sabiedrību dibina valsts vai pašvaldība kā vienīgais dibinātājs, sabiedrības dibināšanas dokumenti ir tās statūti un Latvijas Republikas valdības vai attiecīgās pašvaldības valdes lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu.

3. Ja akciju sabiedrību dibina ārvalstu uzņēmējsabiedrība kā vienīgais dibinātājs, sabiedrības dibināšanas dokumenti ir šīs sabiedrības īpašnieka vai valdības institūcijas lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu un sabiedrības statūti.

4. Akciju sabiedrības dibināšanas līgums jāizstrādā saskaņā ar šā likuma 13. panta prasībām.

5. Akciju sabiedrības statūti jāizstrādā saskaņā ar šā likuma 14. panta prasībām.

12. pants. Akciju sabiedrības dibināšanas kārtība

1. Dibinot akciju sabiedrību, dibinātāji:

1) izstrādā un paraksta akciju sabiedrības dibināšanas līgumu, norādot tajā sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas;

2) organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

3) izstrādā un paraksta sabiedrības statūtus;

4) samaksā sabiedrības reģistrācijas nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;

5) iesniedz pieteikumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

2. Dibinātāji var pieprasīt akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudi šā likuma 18. pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

13. pants. Akciju sabiedrības dibināšanas līgums

1. Akciju sabiedrības dibinātāji noslēdz savā starpā dibināšanas līgumu, kas ir spēkā līdz brīdim, kad akciju sabiedrību reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, ja vien dibināšanas līgumā nav noteikumu, kuru izpilde iespējama tikai pēc akciju sabiedrības nodibināšanas.

2. Akciju sabiedrības dibināšanas līgumā jānorāda:

1) dibinātāju — fizisko personu vārds un uzvārds, adrese, personas kods, pilsonība vai Latvijā nodzīvotie gadi;

2) dibinātāju — juridisko personu nosaukums, to juridiskās adreses un norēķinu konts, dibinātāju pilnvaroto pārstāvju vārds un uzvārds, amats, adrese, personas kods;

3) akciju sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese;

4) akciju sabiedrības darbības mērķi un virzieni;

5) akciju sabiedrības dibinātāju pilnvarotie pārstāvji un viņu pienākumu sadale;

6) akciju sabiedrības statūtu izstrādāšanas un parakstīšanas kārtība un termiņi;

7) dibināšanas pamatkapitāla lielums, akciju veidi un kategorijas, to nominālvērtība, dibināšanas pamatkapitāla samaksas kārtība un termiņi;

8) summa, kādu katrs dibinātājs iemaksās dibināšanas pamatkapitālā;

9) akciju sabiedrības pārvaldes un kontroles institūciju locekļu vārds un uzvārds, pilsonība vai Latvijā nodzīvotie gadi;

10) akciju sabiedrības darbības termiņš, ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai;

11) dibinātāju atbildība;

12) dibināšanas izdevumu pieļaujamais apjoms un to segšanas kārtība;

13) jebkuri īpaši uzdevumi, tiesības vai pienākumi, kas akciju sabiedrības dibināšanas laikā doti vai piešķirti jebkurai personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

14) citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

3. Dibināšanas līgums jāparaksta visiem dibinātājiem. Dibinātāju parakstiem jābūt apliecinātiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 28. maija lēmumā «Par dokumentu dublikātu, norakstu un izrakstu pareizības apliecināšanu» paredzētajā kārtībā.

14. pants. Akciju sabiedrības statūti

1. Akciju sabiedrības statūtos jānorāda:

1) akciju sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese;

2) akciju sabiedrības darbības mērķis un virzieni;

3) dibinātāju — fizisko personu vārds un uzvārds un dibinātāju — juridisko personu nosaukums;

4) darbības termiņš, ja akciju sabiedrību dibina uz laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai;

5) akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitāla lielums, akciju veidi, skaits, tajā skaitā valdei rezervējamo akciju skaits un nominālvērtība, to īpašnieku tiesības;

6) akciju atsavināšanas kārtība;

7) ja ir vairāki akciju veidi vai ja ir dažādu kategoriju akcijas, šīs daļas 5. un 6. punktā norādītās ziņas jāsniedz par katru akciju veidu un kategoriju;

8) pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas kārtība;

9) reģistrētā pamatkapitāla lielums;

10) akciju sabiedrības pārvaldes un kontroles institūciju locekļu, to kandidātu, zvērinātu revidentu skaits, viņu un likvidatoru ievēlēšanas kārtība, tiesības un pienākumi;

11) akcionāru pilnsapulču sasaukšanas un jautājumu izlemšanas kārtība, pilnsapulču kompetence;

12) gada pārskatu sastādīšanas, pārbaudīšanas un pieņemšanas kārtība;

13) gada pārskatu un citu akciju sabiedrības dokumentu publicēšanas kārtība;

14) peļņas sadales noteikumi, dividenžu noteikšanas un izmaksas kārtība;

15) rezerves, ja tādas tiek veidotas, to veidošanas un izlietošanas kārtība;

16) akciju sabiedrības reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

17) ierobežojumi viena akcionāra īpašumā esošo akciju skaitam, ja tādi ierobežojumi tiek paredzēti;

18) pārējie noteikumi, kādi nepieciešami atbilstoši akciju sabiedrības darbības raksturam.

2. Statūti jāparaksta visiem dibinātājiem un jānorāda statūtu parakstīšanas datums. Dibinātāju parakstiem jābūt apliecinātiem šā likuma 13. panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.

3. Ja ir jebkādas pārmaiņas akciju sabiedrības statūtos ietvertajā informācijā, izņemot šā panta ceturtajā daļā paredzēto gadījumu, sabiedrības statūtos jāizdara attiecīgi grozījumi, kuri jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

4. Ja akciju sabiedrības dibinātāji vairs nav šīs sabiedrības akcionāri vai ja mainās šā panta pirmās daļas 1. punktā minētā informācija par dibinātājiem, grozījumi statūtos nav jāizdara.

15. pants. Dibināšanas pamatkapitāla samaksa

1. Akciju sabiedrības dibināšanas līgumā norādīto dibināšanas pamatkapitālu dibinātāji samaksā tikai naudā šā likuma 16. panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.

2. Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro, ja akciju sabiedrība tiek dibināta šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētajā gadījumā.

16. pants. Dibināšanas pamatkapitāla samaksas kārtība

1. Līdz akciju sabiedrības dibināšanas līgumā noteiktajam termiņam, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem, dibinātājiem jāiemaksā viss līgumā norādītais dibināšanas pamatkapitāls.

2. Ja šā panta pirmajā daļā paredzētajā termiņā dibinātāji neiemaksā visu dibināšanas pamatkapitālu, viņiem:

1) jāpārtrauc akciju sabiedrības dibināšana un jārīkojas saskaņā ar šā panta piektās daļas noteikumiem;

2) mēneša laikā jāizdara grozījumi sabiedrības dibināšanas līgumā, samazinot dibināšanas pamatkapitāla lielumu. Dibināšanas pamatkapitāla lielums pēc tā samazināšanas nedrīkst būt mazāks par šā likuma 20. panta trešajā daļā paredzēto minimālo dibināšanas pamatkapitāla lielumu.

3. Akciju sabiedrības dibinātāju pilnvarotie pārstāvji organizē naudas iemaksāšanu bankā un saņem no bankas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram adresētu izziņu, kas apliecina, kādu summu dibinātāji ir iemaksājuši dibināšanas pamatkapitālā.

4. Dibinot komercbanku, dibinātāju pilnvarotie pārstāvji organizē naudas iemaksāšanu Latvijas Bankas Norēķinu centra pagaidu korespondējošajā kontā un saņem no bankas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram adresētu izziņu, kas apliecina, kādu summu dibinātāji ir iemaksājuši dibināšanas pamatkapitālā.

5. Iemaksātās naudas summas glabājas bankas kontā līdz brīdim, kad akciju sabiedrības valde pēc sabiedrības reģistrācijas tās ieskaita sabiedrības norēķinu kontā.

6. Ja akciju sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāju pilnvarotie pārstāvji atprasa šīs summas un atdod tās dibinātājiem, izņemot summas, kas izlietotas sabiedrības dibināšanas finansēšanai saskaņā ar akciju sabiedrības dibināšanas līgumu.

7. Strīdus par sabiedrības dibināšanai izlietotajām summām gadījumos, kad akciju sabiedrība netiek nodibināta, izšķir tiesa.

17. pants. Akciju sabiedrības pārvaldes un kontroles institūciju veidošana

1. Dibinātāji izveido akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas — padomi un valdi saskaņā ar šā likuma VI nodaļas prasībām.

2. Dibinātāji ievēlē kontroles institūcijas saskaņā ar šā likuma VII nodaļas prasībām.

3. Izveidotās pārvaldes un kontroles institūcijas darbojas līdz pirmajai kārtējai akcionāru pilnsapulcei.

4. Akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājam (prezidentam), revīzijas komisijas priekšsēdētājam, zvērinātam revidentam un likvidatoriem ir jābūt pilngadīgiem Latvijas Republikas pilsoņiem vai pastāvīgiem tās iedzīvotājiem, kas nodzīvojuši Latvijā ne mazāk kā 21 gadu.

5. Ierobežojums attiecībā uz valdes priekšsēdētāju nav spēkā akciju sabiedrībās, kurās piedalās ārvalstu kapitāls, ja vismaz 30 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla ir ieguldīti brīvi konvertējamā valūtā.

6. Akciju sabiedrības zvērinātam revidentam jāatbilst Latvijas Republikas 1992. gada 15. decembra likuma «Par zvērinātiem revidentiem» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1/2) prasībām.

18. pants. Akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaude

1. Ja dibinātāju pilnvarotie pārstāvji nepilda šajā likumā un akciju sabiedrības dibināšanas līgumā paredzētos noteikumus, nesniedz akcionāriem paredzēto informāciju, akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par ceturto daļu no apmaksātā sabiedrības dibināšanas pamatkapitāla, ir tiesīgi iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā prasību norīkot lietpratējus akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudei.

2. Par veikto pārbaudi lietpratēji sastāda ziņojumu trīs eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, otru — dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem, bet trešo — akcionāriem, kuri pieprasījuši pārbaudi.

3. Ar akciju sabiedrības dibināšanu saistītās darbības pārbaudes izdevumus sedz akcionāri, kuri pieprasījuši pārbaudi.

4. Ja sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāju pilnvarotie pārstāvji nav godprātīgi veikuši savus pienākumus, viņi atlīdzina šā panta trešajā daļā norādītajiem akcionāriem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus.

5. Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudi, izšķir tiesa.

19. pants. Akciju sabiedrības reģistrācija

1. Ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc statūtu parakstīšanas akciju sabiedrības valdei jāiesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram sabiedrības reģistrācijas pieteikums.

2. Akciju sabiedrībām, kurām statūtos norādīto darbības virzienu īstenošanai nepieciešama speciāla atļauja (licence), pieteikums Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram jāiesniedz ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc statūtu parakstīšanas.

3. Reģistrācijas pieteikumam pievieno:

1) akciju sabiedrības dibināšanas līgumu vai šā likuma 11. panta otrajā un trešajā daļā paredzētos lēmumus;

2) akciju sabiedrības statūtus;

3) reģistrējamās akciju sabiedrības juridisko adresi apstiprinošu dokumentu (ēku, telpu īpašnieka vai pārvaldītāja izsniegtu izziņu vai atzīmi pasē);

4) bankas izziņu par dibināšanas pamatkapitāla samaksu;

5) dokumentus, kas apliecina, ka ir samaksāta reģistrācijas nodeva un maksa par reģistrācijas publikāciju;

6) licenci šā likuma 3. panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos;

7) citus Latvijas Republikas likumos noteiktos dokumentus.

4. Visiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu norakstiem un izrakstiem no šiem dokumentiem, kā arī dibinātāju parakstiem jābūt apliecinātiem šā likuma 7. panta sestajā daļā paredzētajā kārtībā.

5. Juridisko personu pilnvaroto pārstāvju parakstus apliecina ar juridiskās personas zīmogu.

6. Paziņojumu par akciju sabiedrības reģistrāciju publicē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

IV NODAĻA

AKCIJU SABIEDRĪBAS PAMATKAPITĀLS, REZERVES UN VĒRTSPAPĪRI

20. pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls

1. Akciju sabiedrībai ir dibināšanas pamatkapitāls, reģistrētais pamatkapitāls, izsludinātais pamatkapitāls, parakstītais pamatkapitāls un apmaksātais pamatkapitāls.

2. Akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitāla lielumu nosaka sabiedrības dibināšanas līgumā, un tas nedrīkst būt mazāks par šā panta trešajā daļā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitāla lielumu.

3. Minimālais dibināšanas pamatkapitāls banku un apdrošināšanas akciju sabiedrībām ir 20 000 000 LVR, biržu akciju sabiedrībām — 5 000 000 LVR, lombardu akciju sabiedrībām — 2 000 00 LVR, pārējām akciju sabiedrībām — 100 000 LVR.

4. Reģistrētā pamatkapitāla lielumu nosaka akciju sabiedrības statūtos, un tas nedrīkst būt mazāks par šā panta piektajā daļā noteikto minimālo reģistrētā pamatkapitāla lielumu.

5. Minimālais reģistrētā pamatkapitāla lielums banku un apdrošināšanas akciju sabiedrībām ir 100 000 000 LVR, biržu un lombardu akciju sabiedrībām — 10 000 000 LVR, pārējām akciju sabiedrībām — 5 000 000 LVR.

6. Akciju sabiedrības statūtos noteiktais reģistrētais pamatkapitāls sabiedrībai jāizveido piecu gadu laikā no sabiedrības reģistrācijas brīža.

7. Izsludinātā pamatkapitāla lielumu fiksē pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

8. Parakstītā pamatkapitāla lielumu fiksē akciju sabiedrības akcionāru reģistrā.

9. Apmaksātā pamatkapitāla lielumu fiksē akciju sabiedrības akcionāru reģistrā un grāmatvedības dokumentos, un pēc kārtējā akciju laidiena samaksas termiņa beigām to paziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

21. pants. Parakstītā pamatkapitāla veidošana

1. Parakstīto pamatkapitālu veido no ieguldījumiem, kurus var ekonomiski novērtēt. Saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu nav uzskatāmas par ieguldījumu, tāpat par ieguldījumu nav uzskatāma paredzamā peļņa vai paredzamā darbība akciju sabiedrībā.

2. Parakstīto pamatkapitālu var veidot, ieguldot tajā:

1) naudu;

2) ķermeniskas lietas;

3) intelektuālo īpašumu.

3. Ieguldījuma veidu akciju sabiedrība nosaka, pieņemot lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

4. Banku un citu kredītiestāžu un apdrošināšanas akciju sabiedrību pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu, izņemot šā panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

5. Ja bankas un citas kredītiestādes dibina kā akciju sabiedrības, to parakstītajā pamatkapitālā var ieguldīt nekustamas ķermeniskas lietas ar Latvijas Bankas atļauju, bet, lai apdrošināšanas akciju sabiedrību parakstītajā pamatkapitālā ieguldītu nekustamas ķermeniskas lietas, nepieciešama Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauja.

6. Akciju sabiedrībā ieguldītās ķermeniskās lietas vai intelektuālais īpašums kļūst par sabiedrības īpašumu.

7. Naudu akciju sabiedrības pamatkapitālā var ieguldīt tikai Latvijas Republikas oficiālajās naudas vienībās, izņemot šā panta astotajā daļā paredzēto gadījumu.

8. Ja sabiedrības pamatkapitālā ieguldījumus izdara ārvalstu-fiziskās un juridiskās personas, ieguldījumi izdarāmi un novērtējami saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 5. novembra likumu «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā».

22. pants. Akciju sabiedrības rezerves

1. Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka tā veido noteiktas rezerves, paredzot to lielumu, izveidošanas un izlietošanas kārtību.

2. Rezerves nevar izmantot dividenžu izmaksai.

3. Likumos par finansu un kredīta akciju sabiedrībām var noteikt obligātās un speciālās rezerves, šo rezervju lielumu un glabāšanas kārtību.

23. pants. Akciju veidi un kategorijas

1. Akciju sabiedrības izlaiž šādu veidu akcijas: parastās, priekšrocību un personāla akcijas.

2. Parastajām akcijām var būt dažādas kategorijas. Sabiedrības statūtos jānorāda katras kategorijas akciju vērtība, skaits un to īpašnieku tiesības.

3. Akciju sabiedrības var emitēt šādu kategoriju parastās akcijas:

1) ar balsstiesībām;

2) bez balsstiesībām;

3) ar ierobežojumiem to atsavināšanā;

4) ar iepriekš noteiktu dividendi;

5) ar īpašiem likvidācijas kvotas saņemšanas noteikumiem;

6) ar balsstiesību ierobežojumiem.

4. Visu akciju veidu un kategoriju bezbalss akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 40 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla pēc tā palielināšanas.

5. Akciju sabiedrība izlaiž tikai vārda akcijas.

6. Akcijas līdz ar ziņām par to īpašnieku fiksējamas akcionāru reģistrā.

7. Akcijas parakstītājs iegūst akcionāra tiesības ar brīdi, kad akcijas iegūšana fiksēta akcionāru reģistrā.

8. Akcijas nav dalāmas. Ja vienai akcijai ir vairāki īpašnieki, akcionāru reģistrā ir jāatzīmē, kurš no akcionāriem ir šīs akcijas īpašnieku pārstāvis.

24. pants. Akcionāru reģistrācija

1. Akciju sabiedrības valde organizē akciju un to īpašnieku uzskaiti akcionāru reģistrā.

2. Akciju sabiedrība var slēgt līgumus ar specializētiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām par akciju sabiedrības akciju uzskaiti un paziņojumu izsūtīšanu akcionāriem šajā likumā paredzētajos gadījumos, kā arī par citiem pakalpojumiem operācijās ar akcijām.

25. pants. Akciju izgatavošana

1. Akcijas izgatavo Latvijas Republikas valdības noteiktajā kārtībā.

2. Akcijā jāuzrāda šādas ziņas:

1) dokumenta nosaukums — «Akcija»;

2) akcijas veids, akciju sabiedrības nosaukums, reģistrācijas vieta un juridiskā adrese;

3) akcijas kārtas numurs, nominālvērtība, īpašnieka vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

4) akcijas kategorija un ar to saistītās statūtos paredzētās tiesības;

5) akcijas izlaišanas datums, sabiedrības pamatkapitāla lielums akciju izlaišanas brīdī.

3. Akcijas paraksta valdes priekšsēdētājs (prezidents), un uz tām jābūt sabiedrības zīmoga nospiedumam.

4. Akciju izlaide atļauta tikai pēc akciju sabiedrības reģistrēšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

5. Akcionāram, kuram pieder vairākas viena veida vai vairākas vienas kategorijas akcijas, sabiedrība akciju vietā var izsniegt akciju apliecību vai vairākas akciju apliecības.

26. pants. Akciju nominālvērtība

1. Akciju nominālvērtību nosaka katras atsevišķas akciju sabiedrības statūti.

2. Ja akciju sabiedrība izlaiž dažādu nominālvērtību akcijas, to nominālvērtībai jābūt izteiktai ar skaitli, kas bez atlikuma dalās ar katras mazākas akcijas nominālvērtību.

3. Sabiedrība nedrīkst izlaist akcijas, kuru nominālvērtība būtu zemāka par statūtos noteikto nominālvērtību.

4. Vienā akciju sabiedrībā visām vienas kategorijas akcijām ir viena un tā pati nominālvērtība.

27. pants. Priekšrocību akcijas

L Akciju sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos.

2. Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla pēc tā palielināšanas.

28. pants. Priekšrocību akciju īpašnieku tiesības

1. Priekšrocību akciju īpašnieku priekšrocības nosaka akciju sabiedrības statūtos.

2. Priekšrocību akciju īpašniekiem nav balsstiesību, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

3. Ja priekšrocību akciju īpašnieki nesaņem dividendes par iepriekšējo pārskata gadu, viņi iegūst balsstiesības tikai nākamajā pārskata gadā.

4. Šā panta trešajā daļā paredzētā iespēja priekšrocību akciju īpašniekiem iegūt balsstiesības neattiecas uz pirmo akciju sabiedrības pārskata gadu vai uz ilgāku laiku, ja akciju sabiedrība to noteikusi savos statūtos.

5. Ja akcionāru pilnsapulce pieņēmusi lēmumu par priekšrocību ierobežošanu, grozīšanu vai atcelšanu, attiecīgie grozījumi izdarāmi arī sabiedrības statūtos.

29. pants. Personāla akcijas

1. Akciju sabiedrība var izlaist personāla akcijas. Par personāla akciju īpašniekiem var kļūt tikai sabiedrības darbinieki.

2. Akciju sabiedrība pārdod personāla akcijas sabiedrības darbiniekiem ar atlaidi vai piešķir tās bez maksas. Summa, kuru veido personāla akciju pārdošanas atlaides un bez maksas piešķirto akciju nominālvērtības, jāsedz no akciju sabiedrības peļņas.

3. Akciju sabiedrības pamatkapitāls jāpalielina par personāla akciju nominālvērtības kopsummu. Personāla akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla pēc tā palielināšanas.

4. Personāla akcijas to īpašnieks nevar atsavināt (pārdot, uzdāvināt u. c.), un tās nepāriet mantojumā.

5. Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar akciju sabiedrību, tai ir jāatpērk no šā darbinieka viņam piederošās personāla akcijas pilnā to vērtības apjomā, izņemot šā panta sestajā daļā paredzētos gadījumus.

6. Ja darbinieks pārtrauc darbu akciju sabiedrībā sakarā ar aiziešanu pensijā vai invaliditāti arodslimības dēļ, vai sakarā ar darbā iegūtu sakropļojumu, šis darbinieks var paturēt viņam piederošās personāla akcijas vai prasīt, lai akciju sabiedrība tās atpērk.

7. Bijušā darbinieka nāves gadījumā akciju sabiedrībai jāatpērk personāla akcijas no viņa mantiniekiem.

8. Ja bijušais darbinieks vai viņa mantinieki piekrīt, akciju sabiedrība var konvertēt viņam piederošās personāla akcijas par parastajām akcijām.

9. Lēmumu par personāla akciju konversiju pieņem akcionāru pilnsapulce.

10. Ja darbinieks vai viņa mantinieki neizpilda šā panta noteikumus, viņiem piederošās personāla akcijas tiek anulētas.

11. Personāla akcijas īpašniekam nav balsstiesību.

12. Personāla akciju īpašnieki saņem dividendes tādā pašā apjomā kā parasto akciju īpašnieki.

30. pants. Akciju vērtības samaksa

1. Akciju īpašniekam pilna to nominālvērtību summa un papildmaksa šā likuma 44. panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā jāsamaksā akciju laidiena noteikumos paredzētajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par gadu, skaitot no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām.

2. Par izsludinātā pamatkapitāla un reģistrētā pamatkapitāla pilnīgu samaksu akciju sabiedrībai jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

3. Ja akciju īpašnieks nesamaksā pilnu katras parakstītās akcijas cenu akciju laidiena noteikumos fiksētajā galīgās akciju vērtības samaksas termiņā, valde anulē izsniegtās pagaidu apliecības, paziņojot par to šo akciju īpašniekam pret parakstu vai piesūtot viņam paziņojumu ierakstītā vēstulē vai vērtsvēstulē. Ar pagaidu apliecību anulēšanas dienu akcionārs zaudē savas akcionāra tiesības un tiek izslēgts no akcionāru reģistra. Jau samaksāto summu viņš saņems pēc tam, kad šo akciju jaunais īpašnieks būs sedzis to pārdošanas cenu. Akciju sabiedrības statūtos var paredzēt, ka katras parakstīto akciju pilnas cenas nesamaksāšanas gadījumā akcionārs saņem tādu akciju skaitu, kas atbilst viņa samaksātai summai.

4. Pirmais akcijas īpašnieks atbild par parakstītās akciju pārdošanas cenas pilnīgu samaksu.

5. Ja summa, ko iegūst akciju sabiedrība, no jauna pārdodot šā panta ceturtajā daļā minētās akcijas, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais akciju īpašnieks, sabiedrība var iesniegt tiesā prasību par iztrūkstošo summu piedzīšanu no pirmā akciju īpašnieka.

6. Akciju sabiedrība savos statūtos var noteikt nokavējuma naudu par to akcijas pārdošanas cenas daļu, kura nav samaksāta šā likuma 45. panta otrajā daļā paredzētajos termiņos.

31. pants. Ķermenisko lietu un intelektuālā īpašuma novērtēšana

1. Ja akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu, lai iegūtu savā īpašumā kādu ķermenisku lietu vai intelektuālo īpašumu, šo ieguldījumu novērtē viens vai vairāki neatkarīgi eksperti, kurus ieceļ vai apstiprina Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Eksperti savā atzinumā nosaka šā ieguldījuma vērtību.

2. Ekspertu atzinumā ir jāietver katra ieguldījumu veidojoša īpašuma apraksts, kā arī izmantotās novērtēšanas metodes.

3. Ekspertu atzinuma daļa par ieguldījuma vērtību ir jāpublicē šā likuma 8. pantā paredzētajā kārtībā.

4. Pamatkapitāla palielināšana šajā pantā paredzētajā gadījumā notiek šā likuma 40. pantā paredzētajā kārtībā.

32. pants. Sabiedrības īpašuma ieguvumu pārbaude

1. Ja divu gadu laikā no akciju sabiedrības nodibināšanas dienas tā iegūst no kāda dibinātāja tam piederošo īpašumu, kas veido vismaz desmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla, iegūšanas apstākļi ir detalizēti jāpārbauda un atzinums jāpublicē šā likuma 31. pantā paredzētajā kārtībā, turklāt publicējamā informācija jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē.

2. Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad īpašums ir iegūts parastu civiltiesisku darījumu rezultātā vai saskaņā ar tiesas lēmumu, vai iegūts biržā.

33. pants. Pagaidu apliecības

1. Par pilnībā nesamaksātajām akcijām sabiedrības valde izdod akcionāram uz viņa vārda izrakstītas pagaidu apliecības.

2. Pagaidu apliecības akcionāram izsniedz ne vēlāk kā mēneša laikā pēc akciju parakstīšanas un akciju laidienu noteikumos noteiktās minimālās iemaksas izdarīšanas.

3. Pagaidu apliecības izgatavo Latvijas Republikas valdības noteiktajā kārtībā.

4. Pagaidu apliecībā jānorāda šādas ziņas:

1) dokumenta nosaukums «Pagaidu apliecība»;

2) akciju sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese;

3) pagaidu apliecības kārtas numurs;

4) akciju skaits, to nominālvērtība, veids un kategorija;

5) akcijas īpašnieka vārds un uzvārds vai nosaukums;

6) pagaidu apliecības izdošanas datums, akciju sabiedrības pamatkapitāla lielums pagaidu apliecības izdošanas brīdī;

7) visu iemaksu summa un iemaksu izdarīšanas datumi.

5. Pagaidu apliecības paraksta akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs (prezidents) un galvenais grāmatvedis, un to apliecina ar zīmogu.

6. Pagaidu apliecības trīs mēnešu laikā pēc akciju pārdošanas cenas pilnīgas samaksāšanas apmaināmas pret akcijām.

34. pants. Akciju pāriešana citas personas īpašumā

1. Ja akcionārs vēlas realizēt savas akcijas citām personām, šīs akcijas kopā ar rakstveida paziņojumu iesniedzamas akciju sabiedrības valdei.

2. Valde pārdošanai iesniegtās akcijas vispirms divu nedēļu laikā piedāvā esošajiem akcionāriem. Ja uz nodotajām akcijām piesakās vairāki akcionāri, šīs akcijas pārdod proporcionāli viņiem jau piederošo akciju skaitam.

3. Ja akciju sabiedrībā ir vairāku veidu vai vairāku kategoriju akcijas, tad tās vispirms piedāvājamas akcionāriem, kuri ir attiecīgā veida vai attiecīgās kategorijas akciju īpašnieki.

4. Ja esošie akcionāri šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajā kārtībā nav iegādājušies visas realizējamās akcijas, atlikušās akcijas vismaz vienas nedēļas laikā piedāvā esošajiem akcionāriem, neierobežojot to skaitu, šā panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.

5. Ja esošie akcionāri nevēlas pirkt šīs akcijas vai nopērk ne visas pārdošanā piedāvātās akcijas, valdei ir tiesības tās pārdot pēc saviem ieskatiem.

6. Ja mēneša laikā no akciju saņemšanas dienas valde akcijas nav pārdevusi, tās izsniedzamas atpakaļ to īpašniekam, un viņš var tās realizēt pēc saviem ieskatiem.

7. Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka akcijas tiek brīvi pirktas un pārdotas ar biržas vai citu likumdošanas aktos noteikto institūciju vai valdes starpniecību, nepiemērojot šā panta pirmās līdz sestās daļas noteikumus.

8. Ja akciju īpašnieks ir akciju sabiedrības padomes vai valdes loceklis, direktors rīkotājs vai ja viņam pieder vismaz 10 procenti no sabiedrības akcijām, viņš nedrīkst pārdot akcijas agrāk par sešiem mēnešiem pēc to nopirkšanas un pirkt tās pašas sabiedrības akcijas agrāk par sešiem mēnešiem pēc to pārdošanas.

9. Par akciju sabiedrības iekšējās informācijas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā vai tās izpaušanu par maksu vainīgajam jāatlīdzina sabiedrībai nodarītie zaudējumi trīskāršā apmērā.

10. Vārda akcijas var pāriet citas personas īpašumā (kā pirkums, dāvinājums, mantojums u. c.), ja uz tām izdara attiecīgu pāradresējuma uzrakstu. Atsavināmās akcijas kopā ar akcijas atdevēja paziņojumu iesniedzamas akciju sabiedrības valdei, lai tā fiksētu īpašnieka maiņu akcionāru reģistrā. Atzīme akcionāru reģistrā par akciju pāriešanu citas personas īpašumā jāizdara trīs dienu laikā no brīža, kad saņemti dokumenti, kas pierāda, ka akcijas likumīgi pārgājušas citas personas īpašumā.

35. pants. Noteikumi, ar kādiem akciju sabiedrība iegūst pati savas akcijas

Akciju sabiedrībai aizliegts iegūt pašai savas akcijas, izņemot gadījumu, kad akciju sabiedrība:

1) samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju. No apgrozības izņemtās akcijas anulējamas;

2) akcijas iegūst, pārņemot savā īpašumā kādu uzņēmumu. Šajā gadījumā sabiedrībai iegūtās akcijas jārealizē gada laikā;

3) akcijas iegūst izsolē, piedzenot savus prasījumus;

4) iegūst savas personāla akcijas, atpērkot tās no to īpašniekiem šā likuma 29. panta piektajā un septītajā daļā paredzētajā kārtībā. Šīs akcijas sabiedrībai gada laikā jāatsavina akciju sabiedrības darbiniekiem 29. panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā vai par to vērtību jāsamazina pamatkapitāls.

36. pants. Obligācijas

1. Akciju sabiedrība var izlaist obligācijas, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos.

2. Obligāciju kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla obligāciju izlaišanas brīdī.

3. Ja tas paredzēts obligāciju izlaides noteikumos, jaunu akciju izlaides gadījumā obligāciju īpašniekiem ir priekšrocības tiesības iegādāties akcijas obligāciju vērtības ietvaros.

4. Ja tas paredzēts obligāciju izlaides noteikumos un ja sabiedrības pilnsapulcē ar balsu vairākumu tā izlemj akcionāri, iespējama arī visu pilnībā samaksāto obligāciju apmaiņa pret akcijām.

5. Pirmo obligāciju izlaidumu sabiedrība drīkst īstenot tikai pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē. Par obligāciju emisiju lemj akcionāru pilnsapulce.

6. Lai pieņemtu lēmumu par obligāciju emisiju, nepieciešams pilnsapulcē klātesošo akcionāru trīs ceturtdaļu balsu vairākums, ja sabiedrības statūtos nav noteikts lielāks kvalificētais vairākums.

7. Visas izlaižamās obligācijas ir vārda obligācijas. Tās reģistrējamas sabiedrības obligacionāru reģistrā. Tajā jāieraksta obligacionāra vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, obligāciju pārdošanas datums, katra obligacionāra obligāciju skaits, to numuri un vērtība.

37. pants. Obligacionāru tiesības

1. Obligacionārs saņem obligāciju pēc tam, kad samaksāta visa tās vērtība.

2. Obligacionāru pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar akciju sabiedrības dokumentiem akcionāru pilnsapulces noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru pilnsapulcē bez lēmēja balsstiesībām, bet nav tiesību iejaukties sabiedrības pārvaldē.

V NODAĻA

PAMATKAPITĀLA PALIELINĀŠANA UN SAMAZINĀŠANA

38. pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu

1. Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt ar akciju sabiedrības pilnsapulces lēmumu, izņemot gadījumu, kas paredzēts šā panta ceturtajā daļā.

2. Ja akciju sabiedrībā ir vairāki akciju veidi vai akciju kategorijas, akcionāru pilnsapulcē lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir jānobalso atsevišķi katrā attiecīgā akciju veida vai attiecīgo akciju kategorijas akcionāru grupā, kuras tiesības skar šāda pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana.

3. Bankām un citām kredītiestādēm pamatkapitāla palielināšanai un samazināšanai ir nepieciešama Latvijas Bankas, bet apdrošināšanas sabiedrībām — Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauja.

4. Akciju sabiedrības valdei ir tiesības reizi darbības gadā ar papildu kapitāla iesaistīšanu palielināt sabiedrības pamatkapitālu ne vairāk kā par 30 procentiem, nesasaucot pilnsapulci, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos. Šajā gadījumā valdei par to ir jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Attiecīgos grozījumus sabiedrības statūtos izdara kārtējā pilnsapulcē.

5. Pilnsapulces lēmums vai šā panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā— valdes lēmums ir jāpublicē šā likuma 8. pantā paredzētajā kārtībā.

39. pants. Pamatkapitāla palielināšanas veidi

Akciju sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) iesaistot papildu kapitālu;

2) pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu;

3) pārveidojot izlaistās obligācijas par akcijām.

40. pants. Pamatkapitāla palielināšana, iesaistot papildu kapitālu

1. Ja akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu, iesaistot papildu kapitālu, tā izlaiž jaunas akcijas un atklāj parakstīšanos uz tām.

2. Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējais akciju laidiens ir pilnībā samaksāts. Ja nesamaksāto iepriekšējā laidiena akciju summa ir neliela (līdz 10 procentiem no laidiena vērtības), Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var atļaut pamatkapitālu palielināt arī tad, ja iepriekšējais akciju laidiens nav pilnībā samaksāts.

3. Ja pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, un akcijas tiek samaksātas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējiem akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības jauno akciju iegādē šā likuma 46. pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

4. Ja pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, un akcijas tiek samaksātas ar citādu ieguldījumu, nevis ar naudu, šis ieguldījums ir jānovērtē un par to jāsniedz ekspertu atzinums šā likuma 31. pantā paredzētajā kārtībā.

5. Akciju sabiedrības, kuras palielina pamatkapitālu šajā pantā paredzētajā veidā, neiesaistot trešo personu īpašumu, nepiemēro šā likuma 31. panta trešajā daļā un 42. panta otrās daļas 2. un 4. punktā paredzētos noteikumus.

41. pants. Pamatkapitāla palielināšana, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu

1. Ja akciju sabiedrības pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, sabiedrības pamatkapitālā ieskaita to sabiedrības īpašuma daļu, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apjomu.

2. Šajā gadījumā akciju sabiedrība izlaiž papildu akcijas, kuras sadala starp akcionāriem proporcionāli viņiem jau piederošo akciju skaitam. Sabiedrības statūtos var paredzēt nevis jaunu akciju izlaišanu, bet gan agrāk izlaisto akciju nominālvērtības paaugstināšanu. Šādā gadījumā uz agrāk izlaistajām akcijām atzīmē jauno nominālvērtību vai arī agrāk izlaistās akcijas apmaina pret jaunās nominālvērtības akcijām.

3. Ja akciju sabiedrības īpašums pārsniedz pamatkapitāla apjomu, pamatkapitāla palielināšana nav obligāta.

4. Pamatkapitālu nedrīkst palielināt, ja, pārrēķinot pamatkapitāla pārsnieguma daļu, katram sabiedrības akcionāram neiznāk viena akciju sabiedrības mazākās nominālvērtības akcija.

42. pants. Kārtība, kādā emitējamas jaunas akcijas

1. Pieņemot lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu ar papildu kapitāla iesaistīšanu, akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai — šā likuma 38. panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā — valde apstiprina jaunā akciju laidiena noteikumus.

2. Akciju sabiedrības valdei jāpaziņo lēmums par pamatkapitāla palielināšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, iesniedzot šādus dokumentus:

1) akcionāru pilnsapulces vai valdes sēdes protokola norakstu;

2) akciju sabiedrības prospektu;

3) apstiprinātos akciju laidiena noteikumus;

4) publicējamā sludinājuma tekstu par pamatkapitāla palielināšanu divos eksemplāros;

5) statūtu grozījumu tekstu (izņemot gadījumu, kad pamatkapitālu palielina šā likuma 38. panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā);

6) paziņojumu par agrāk izlaisto akciju pilnīgu samaksu vai, ja ir šā likuma 40. panta otrajā daļā paredzētie apstākļi, paziņojumu par to, kādas iemaksas pamatkapitālā vēl nav izdarītas un kādēļ tās nav izdarītas;

7) šā likuma 38. panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos — Latvijas Bankas vai Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauju.

3. Ja pamatkapitāla palielināšanas rezultātā izlaistās akcijas tiek segtas ar citādu ieguldījumu, nevis ar naudu, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nav jāiesniedz akciju sabiedrības prospekts.

4. Sabiedrības valde saņem sludinājuma tekstu ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra atzīmi un publicē to šā likuma 8. pantā paredzētajā kārtībā.

43. pants. Akciju laidiena noteikumi un akciju sabiedrības prospekts

1. Lai emitētu jaunu akciju laidienu, akcionāru pilnsapulce vai — šā likuma 38. panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā — valde, pieņemot lēmumu par jaunu akciju laidienu, apstiprina šā akciju laidiena noteikumus. Tajos jānorāda:

1) laidiena mērķis vai iemesli, kuru dēļ tiek palielināts pamatkapitāls;

2) līdzšinējais pamatkapitāls, akciju veidi, kategorijas un to skaits;

3) paredzētais palielināta pamatkapitāla lielums, kāda veida un kādas kategorijas akcijas tiks izlaistas, izlaižamo akciju skaits un kategoriju raksturojums;

4) vai jaunā laidiena akcijām būs kādas priekšrocības, vai šīs priekšrocības tiks piešķirtas visam akciju laidienam vai tikai noteiktam akciju veidam vai kategorijai, kādas ir šīs priekšrocības;

5) akciju nominālvērtība, šā likuma 44. panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā — papildmaksas lielums un minimālā iemaksa, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām. Minimālā iemaksa nevar būt mazāka par šā likuma 45. panta otrajā daļā noteikto lielumu;

6} datums, kad atklās un beigs parakstīšanos uz akcijām;

7) termiņi, kādos līdzšinējiem akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības uz jaunā laidiena akcijām;

8) šā likuma 46. panta ceturtās daļas paredzētais parakstīšanās sākuma un beigu datums;

9) datums, ar kuru jaunās akcijas sāks piedalīties dividenžu saņemšanā;

10) vieta un laiks, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām.

2. Lai emitētu akcijas, akciju sabiedrībai jāsagatavo un jāizsūta katram akcionāram akciju sabiedrības prospekts, izņemot šā likuma 40. panta piektajā daļā un šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos. Prospektā jānorāda:

1) akciju sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese;

2) galvenie akciju sabiedrības iepriekšējā pārskata gada darbības rādītāji;

3) šā panta pirmajā daļā paredzētās ziņas;

4) akciju sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļu un zvērināto revidentu vārdi un uzvārdi, amati.

3. Akciju sabiedrības prospektā var būt ietvertas to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie sabiedrības akcionāri realizētu savas šā likuma 46. pantā paredzētās akciju pirmpirkuma tiesības.

4. Ja akcijas tiek izlaistas, lai sabiedrība iegūtu savā īpašumā ķermeniskas lietas vai intelektuālo īpašumu, akcionāru pilnsapulces lēmumā un akciju laidiena noteikumos jānorāda, kādu ķermenisku lietu vai intelektuālo īpašumu un kādā vērtībā akciju sabiedrība iegūst, ar kādām akcijām un kādā skaitā tiek segta šī ieguldījuma vērtība. Šāds ieguldījums jānovērtē šā likuma 31. panta paredzētajā gadījumā. Šajā gadījumā nav jāsagatavo akciju sabiedrības prospekts.

44. pants. Jaunā laidiena akciju nominālvērtība un pārdošanas cena

1. Jaunā laidiena akciju nominālvērtību nosaka akciju laidiena noteikumos, ievērojot šā likuma 26. panta prasības.

2. Par katru jaunā laidiena akciju parakstītājam jāsamaksā tās pārdošanas cena, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akciju nominālvērtības, emisijas uzcenojuma un šā panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā arī no papildmaksas.

3. Ja akciju sabiedrības statūtos ir paredzēta rezerve un tā ir uzkrāta, par katru akciju ir jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru iepriekšējo laidienu akciju.

45. pants. Parakstīšanās uz jaunā laidiena akcijām

1. Akciju sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunā laidiena akcijām pati vai uzticēt uz līguma pamata tās organizēšanu bankai vai kādai citai kredītiestādei vai biržai.

2. Parakstoties uz jaunā laidiena akcijām, parakstītājam jāsamaksā viss emisijas uzcenojums un vismaz 25 procenti no parakstāmo akciju nominālvērtības, kā arī papildmaksa, bet pārējā daļa jāsamaksā valdes noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi samaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts akcionāru pilnsapulces lēmums par jaunu akciju izlaišanu.

3. Parakstīšanos uz jaunā laidiena akcijām var atklāt tikai pēc tam, kad lēmums par šo laidienu reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

4. Jaunu (jaunā laidiena) akciju ieguvēji nedrīkst tās pārdot agrāk par sešiem mēnešiem pēc to parakstīšanas beigām.

5. Ja akciju laidiena noteikumos paredzētajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts, akciju laidiens uzskatāms par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, ja tas ir paredzēts akciju laidiena noteikumos.

6. Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu, iekasētā nauda jāatmaksā akciju parakstītājiem.

7. Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, nākamajā akcionāru pilnsapulcē jāizdara attiecīgi grozījumi statūtos un par to jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

46. pants. Pirmpirkuma tiesības uz jauna laidiena akcijām

1. Akciju sabiedrības līdzšinējiem akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības jauna laidiena akciju iegūšanā proporcionāli viņiem piederošo akciju skaitam, ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumiem.

2. Ja pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot tikai viena veida vai vienas kategorijas akcijas, citu veidu vai citu kategoriju akciju īpašnieku pirmpirkuma tiesības tiek realizētas tikai pēc tam, kad ir īstenotas tā veida vai tās kategorijas akciju īpašnieku tiesības, pie kuras pieder izlaistās jaunās akcijas.

3. Lai realizētu akcionāru pirmpirkuma tiesības, akciju sabiedrībai ir jāizsūta visiem tās akcionāriem sabiedrības prospekts un jaunā akciju laidiena noteikumi. Pirmpirkuma tiesības šiem akcionāriem ir jārealizē akciju laidiena noteikumos norādītajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

4. Ja visi akcionāri neizmanto savas pirmpirkuma tiesības šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, jaunās akcijas vismaz vienas nedēļas laikā piedāvājamas parakstīšanai līdzšinējiem akcionāriem, neierobežojot to skaitu, šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.

5. Akciju sabiedrības statūtos vai dibināšanas līgumā nedrīkst paredzēt noteikumus, kas ierobežo vai atņem akcionāru pirmpirkuma tiesības. Akcionāru pirmpirkuma tiesības var ierobežot vai atņemt tikai akcionāru pilnsapulce, lemjot jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu.

6. Šajā pantā paredzētās pirmpirkuma tiesības neattiecas uz vērtspapīru konversiju un parakstīšanās tiesību izmantošanu.

7. Akcionāru pilnsapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu šā likuma 45. panta pirmajā daļā minētajām institūcijām nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīm institūcijām obligāti jānodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesību ievērošana.

47. pants. Pamatkapitāla samazināšana

1. Akcionāru pilnsapulce, pieņemot lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu, norāda pamatkapitāla samazināšanas iemeslu, kā arī apstiprina šīs samazināšanas noteikumus. Lēmums par pamatkapitāla samazināšanu jāpaziņo katram akcionāram ierakstītā vēstulē. Lēmums par pamatkapitāla samazināšanu reģistrējams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno akcionāru pilnsapulces protokola noraksts, statūtu grozījumu teksts un samazināšanas noteikumi, bet šā likuma 38. panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos — arī Latvijas Bankas vai Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauja.

2. Akciju sabiedrības pamatkapitālu var samazināt, apvienojot akcijas vai samazinot katras akcijas nominālvērtību, vai pašai sabiedrībai iegūstot savas akcijas zem to nominālvērtības un par šo akciju nominālvērtības summu samazinot pamatkapitālu, vai arī dzēšot akcijas, kuras pamatkapitāla samazināšanai iesnieguši akcionāri.

3. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi pēc reģistrēšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāpublicē šā likuma 8. pantā paredzētajā kārtībā.

4. Samazinot pamatkapitālu, jāievēro šā likuma 91. pantā sabiedrības likvidācijas gadījumam paredzētie noteikumi attiecībā uz kreditoru interešu aizsardzību.

5. Sludinājumā par pamatkapitāla samazināšanu akciju sabiedrības valde nosaka termiņu, līdz kuram iesniedzamas akcijas to apvienošanai vai dzēšanai, vai arī apmaiņai pret jaunām akcijām. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem. Sludinājumā noteiktajā termiņā neiesniegtās akcijas valde var anulēt. Ja viena akcionāra iesniegto akciju skaits nav pietiekams, lai to vietā iegūtu tiesības uz vienu jaunās nominālvērtības akciju, vairāki akcionāri apvieno savas akcijas.

6. Anulēto akciju vietā valde izgatavo attiecīgu skaitu jaunu akciju, kuras pārdod. No summas, kas ieņemta, pārdodot akcijas, atskaita izsludināšanas un pārdošanas izdevumus, bet pārējo summu valde izsniedz anulēto akciju īpašniekiem proporcionāli viņiem piederējušo akciju skaitam.

7. Apmainot akcijas pret jaunām akcijām vai tās anulējot, no apgrozības izņemamo akciju numuri tiek izlozēti.

VI NODAĻA

AKCIJU SABIEDRĪBAS ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

48. pants. Akciju sabiedrības pārvalde

1. Akciju sabiedrību pārvalda akcionāru pilnsapulce, padome un valde.

2. Ja akciju sabiedrībā ir 50 vai mazāk akcionāru, sabiedrība var neveidot padomi.

3. Finansu un kredīta akciju sabiedrībām padome ir obligāta pārvaldes institūcija.

49. pants. Akcionāru pilnsapulce

1. Akcionāru pilnsapulce ir augstākā akciju sabiedrības pārvaldes institūcija. Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno pilnsapulcē.

2. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru pilnsapulces.

3. Akcionāru pilnsapulces sasauc akciju sabiedrības valdes atrašanās vietā, ja sabiedrības statūtos nav noteikts citādi.

4. Valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās akcionāru pilnsapulces funkcijas veic pilnvarnieki (pārstāvji), kas iecelti Latvijas Republikas 1992. gada 10. jūnija likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 26) noteiktajā kārtībā.

50. pants. Kārtējās akcionāru pilnsapulces sasaukšana

1. Kārtējo akcionāru pilnsapulci sasauc akciju sabiedrības valde ik gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām. Šajā pilnsapulcē pārbauda un apstiprina sabiedrības darbības gada pārskatu, kārtējā gada budžetu un darbības plānu, atbrīvo valdi no atbildības, kā arī ievēlē padomes un valdes locekļus, zvērinātus revidentus un/vai revīzijas komisijas locekļus.

2. Ja akciju sabiedrības valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru pilnsapulci sabiedrības statūtos paredzētajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par šā panta pirmajā daļā paredzēto termiņu, kārtējo akcionāru pilnsapulci var sasaukt:

1) akciju sabiedrības padome;

2) zvērināti revidenti vai revīzijas komisija;

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notārs;

4) likvidatori.

3. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notārs sasauc un atklāj akcionāru pilnsapulci pēc viena vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi akciju sabiedrības valde, padome un zvērināti revidenti vai revīzijas komisija.

51. pants. Ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšana

1. Ārkārtas akcionāru pilnsapulci sasauc akciju sabiedrības valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa sabiedrības padome, revīzijas komisija vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā divdesmito daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla. Akciju sabiedrības statūtos var paredzēt, ka ārkārtas akcionāru pilnsapulce sasaucama arī tad, ja to pieprasa akcionāri, kuri pārstāv mazāku pamatkapitāla daļu.

2. Ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšanas iniciatoriem pieprasījumā jānorāda sapulces sasaukšanas iemesli un darba kārtība. Pieprasījums par sapulces sasaukšanu jāiesniedz akciju sabiedrības valdei un padomei un jāinformē par to zvērināti revidenti un/vai revīzijas komisija.

3. Akciju sabiedrības valdei ārkārtas akcionāru sapulce jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

4. Ja akciju sabiedrības valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru pilnsapulci, to var sasaukt šā likuma 50. panta otrajā daļā minētās institūcijas, ievērojot tā paša panta trešās daļas noteikumus. Ārkārtas akcionāru pilnsapulci šajā gadījumā nevar sasaukt tā pati institūcija, kura pieprasījusi sapulces sasaukšanu.

52. pants. Akcionāru pilnsapulces sasaukšana, ja akciju sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās

1. Ja pēc akciju sabiedrības bilances noslēgšanas izrādās, ka zaudēta trešā daļa no pamatkapitāla, vai ja valde konstatē, ka sabiedrība kļuvusi maksātnespējīga un ar esošo īpašumu nevar segt savas parādu saistības, valdei par to nekavējoties jāziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā jāsasauc ārkārtas akcionāru pilnsapulce, lai tā lemtu par sabiedrības turpmāko darbību vai tās likvidāciju.

2. Ja akciju sabiedrības valde šā panta pirmajā daļā norādītajā gadījumā nesasauc ārkārtas akcionāru pilnsapulci, to sasauc šā likuma 50. panta otrajā daļā minētajā kārtībā.

3. Finansu un kredīta akciju sabiedrības pamatkapitāla un citu kapitālu un rezervju zaudēšanas gadījumā rīkojas saskaņā ar likumu par attiecīgo sabiedrības veidu, kā arī šo sabiedrību statūtu noteikumiem.

53. pants. Akcionāru pilnsapulču sasaukšanas izdevumi

1. Izdevumi, kas saistīti ar akcionāru pilnsapulču sasaukšanu, jāsedz akciju sabiedrībai.

2. Ja akciju sabiedrības valde nesasauc akcionāru pilnsapulci šā likuma 50. panta pirmajā daļā un 51. panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos, valdes locekļi ir atbildīgi par zaudējumiem, kas tādējādi nodarīti sabiedrībai, saskaņā ar šā likuma 96. panta noteikumiem.

54. pants. Akcionāru pilnsapulces kompetence

1. Vienīgi akcionāru pilnsapulcei ir tiesības:

1) izskatīt akciju sabiedrības padomes un valdes ziņojumus, apstiprināt akciju sabiedrības gada pārskatu;

2) atbrīvot no atbildības valdes locekļus vai ierosināt saukt viņus pie atbildības par aizvadīto darbības gadu;

3) sadalīt aizvadītā darbības gada peļņu;

4) apstiprināt akciju sabiedrības kārtējā gada budžetu un darbības plānu;

5) atcelt no amata un ievēlēt amatā padomes, valdes un revīzijas komisijas locekļus, padomes un valdes locekļu kandidātus, zvērinātus revidentus un likvidatorus, lemt par prasību vai sūdzību celšanu pret viņiem vai par prasību vai sūdzību izbeigšanu;

6) likumu ietvaros apstiprināt un grozīt padomei, valdei, direktoriem rīkotājiem, revīzijas komisijai un likvidatoriem paredzētās instrukcijas;

7) izveidot pastāvīgo mantas vērtēšanas komisiju, kā arī apstiprināt tās doto novērtējumu;

8) izlemt jautājumus par akciju sabiedrības statūtu grozīšanu;

9) izlemt jautājumus par pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu;

10) lemt par akciju sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu, tās turpināšanu vai par apvienošanos ar citām sabiedrībām;

11) izlemt jautājumus par akciju sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

12) noteikt valdes, padomes un revīzijas komisijas locekļu atalgojumu;

13) izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai.

2. Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kas ir vienīgi akcionāru pilnsapulces kompetencē.

3. Citus šajā likumā un akciju sabiedrības statūtos neparedzētus saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumus akcionāru pilnsapulce var izlemt tikai tad, ja to pieprasa valde, ja to izskatīšanu akcionāru pilnsapulcē paredz spēkā esošie likumdošanas akti vai ja to izskatīšana pārsniedz citu sabiedrības institūciju kompetenci.

55. pants. Akcionāru pilnsapulces sasaukšanas kārtība

1. Paziņojums par akcionāru pilnsapulces sasaukšanu jāizsludina šā likuma 8. panta pirmajā daļā norādītajā laikrakstā vai akciju sabiedrības statūtos paredzētajā laikrakstā vismaz 30 dienas iepriekš.

2. Sludinājumā jānorāda pilnsapulces vieta, laiks un darba kārtība, kā arī jānorāda, kur (adrese), kurās dienās, kādā laikā un pie kā akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem pilnsapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

3. Vārda akciju un pagaidu apliecību īpašnieki neatkarīgi no sludinājuma publicēšanas uzaicināmi uz akcionāru pilnsapulci ar ierakstītām vēstulēm, kuras izsūtāmas vismaz 25 dienas pirms pilnsapulces pēc akcionāru reģistrā uzrādītajām adresēm. Paziņojumu var izsūtīt arī ar telesakaru līdzekļu (telegrāfs, telekss, telefakss u. c.) palīdzību.

4. Paziņojumā, kuru nosūta ierakstītā vēstulē vai ar telesakaru līdzekļu palīdzību, jānorāda akcionāru pilnsapulces vieta, laiks un darba kārtība, kā arī lēmumu projekti un citas nepieciešamās ziņas. Ja pilnsapulces lēmuma projektu un citas ziņas to lielā apjoma dēļ nav iespējams nosūtīt, paziņojumā jānorāda, kur (adrese), kurās dienās, kādā laikā un pie kā var iepazīties ar šiem lēmumu projektiem un citām ziņām.

5. Ja akcionāru pilnsapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, pilnsapulces lēmuma projektā jānorāda, kurus statūtu punktus ierosināts grozīt, atcelt vai atzīt par spēku zaudējušiem un kāda būs šo punktu jaunā redakcija.

6. Akcionāru pilnsapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka institūcija, kas ierosina sasaukt pilnsapulci.

7. Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz desmito daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, ir tiesības septiņu dienu laikā no sludinājuma publicēšanas vai paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt, lai institūcija, kas sasauc akcionāru pilnsapulci, iekļauj jebkuru jautājumu pilnsapulces darba kārtībā.

56. pants. Akcionāru pilnsapulces tiesīgums

1. Akcionāru pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vismaz puse no akciju sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla.

2. Ja laikus izsludināta kārtējā akcionāru pilnsapulce nav pilntiesīga tāpēc, ka nav kvoruma, ne vēlāk kā 15 dienu laikā tiek sasaukta atkārtota pilnsapulce ar to pašu darba kārtību, un šī atkārtotā pilnsapulce ir jāizsludina ne vēlāk kā 10 dienas pirms tās sasaukšanas. Atkārtotā pilnsapulce ir tiesīga izlemt darba kārtībā iekļautos jautājumus neatkarīgi no klātesošo balsstiesīgo akcionāru skaita.

3. Ja laikus izsludinātā ārkārtas pilnsapulce nav pilntiesīga kvoruma trūkuma dēļ, ne vēlāk kā 15 dienu laikā tiek sasaukta atkārtota ārkārtas pilnsapulce ar to pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga lemt, ja tajā pārstāvēta vismaz ceturtā daļa no apmaksātā pamatkapitāla. Gadījumā, ja šī kvoruma nav, sapulce jāatliek un tā no jauna jāsasauc divu mēnešu laikā no sākotnējās sapulces sasaukšanas dienas.

57. pants. Akcionāru pilnsapulcē izskatāmie jautājumi

1. Akcionāru pilnsapulce var apspriest un pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kas norādīti publikācijā vai paziņojumā par pilnsapulces sasaukšanu, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

2. Ja tiek sasaukta atkārtota akcionāru pilnsapulce šā likuma 56. panta otrajā un trešajā daļā norādītajos gadījumos, atkārtotajā pilnsapulcē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kas bija iekļauti sākotnējās pilnsapulces sludinājumā.

3. Ja akcionāru pilnsapulcē pārstāvēts viss apmaksātais pamatkapitāls, tā uzskatāma par likumīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautos jautājumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.

4. Ja akcionāru pilnsapulce ir sasaukta atbilstoši šā likuma 55. panta noteikumiem, tā ir tiesīga atcelt no amata padomes un valdes locekļus un ievēlēt jaunus arī tajos gadījumos, ja šis jautājums nav iekļauts pilnsapulces darba kārtībā.

5. Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru pilnsapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei ir jādod viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem. Valde var atteikties dot šādu informāciju tikai tad, ja ar to tiktu izpausts komercnoslēpums. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru pilnsapulce.

58. pants. Akcionāru piedalīšanās akcionāru pilnsapulcē

1. Akcionāri var piedalīties akcionāru pilnsapulcē gan personiski, gan ar savu pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību. Pilnvarai jābūt noformētai rakstveidā, un tā pievienojama pilnsapulces protokolam.

2. Akciju sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļi un likvidatori, kā arī sabiedrības zvērināti revidenti nevar būt cita akcionāra pārstāvji vai pilnvarnieki.

3. Akciju sabiedrības, kurās ir liels akcionāru skaits, savos statūtos var paredzēt nevis visu akcionāru personisku piedalīšanos akcionāru pilnsapulcē, bet gan akcionāru grupu pilnvarnieku piedalīšanos. Tādā gadījumā statūtos jāparedz, cik akcionārus pārstāv viens grupas pilnvarnieks, kā arī pilnvarnieku ievēlēšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtība un katra pilnvarnieka balsu skaits. Nosakot, cik akcionārus pārstāv viens pilnvarnieks, jānodrošina, lai katrai akciju kategorijai būtu vismaz viens pilnvarnieks.

4. Ja vairākām personām kopā pieder viena akcija, balsstiesības akcionāru pilnsapulcē ir tikai vienai no šīm personām, ko pārējās pilnvaro kā savu pārstāvi.

5. Valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuriem ir tiesības piedalīties akcionāru pilnsapulcē. Sarakstā jānorāda akcionāra vai viņa pārstāvja uzvārds un vārds, viņam piederošo vai pārstāvēto akciju skaits un numuri, balsu skaits.

6. Akcionāru sarakstu paraksta valdes locekļi, un ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru pilnsapulces tam jābūt atklāti pieejamam akcionāriem.

7. Pirms akcionāru pilnsapulces atklāšanas revīzijas komisija vai zvērināti revidenti pārbauda valdes sastādīto akcionāru sarakstu. Ja klātesošie akcionāri, kuri pārstāv vismaz divdesmito daļu no apmaksātā pamatkapitāla, to pieprasa, saraksts jāpārbauda arī pašā akcionāru pilnsapulcē. Šajā nolūkā akcionāri ievēlē komisiju, kurā ir ne mazāk par trim locekļiem, turklāt vismaz vienu no tiem ir tiesības deleģēt tai akcionāru grupai, kura pieprasījusi akcionāru saraksta pārbaudīšanu pilnsapulcē.

8. Akcionāru pilnsapulcē bezbalsstiesībām ir tiesības piedalīties padomes, valdes un revīzijas komisijas locekļiem, kuri nav akcionāri, kā arī zvērinātiem revidentiem.

59. pants. Akcionāru balsstiesības

1. Vārda akciju un pagaidu apliecību īpašniekiem ir balsstiesības akcionāru pilnsapulcē tikai tad, ja viņi ierakstīti akcionāru reģistrā vismaz 10 dienas pirms pilnsapulces.

2. Katra minimālās nominālvērtības akcija, kurai ir balsstiesības, pilnsapulcē dod tiesības uz vienu balsi. Ikviens akcionārs bauda balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

3. Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa.

4. Akciju sabiedrības statūtos var paredzēt balsstiesību ierobežojumus akcionāriem, kuriem pieder liela pamatkapitāla daļa.

5. Statūtos var paredzēt balsstiesības tikai pilnīgi samaksātām akcijām vai arī balsstiesības proporcionāli samaksātajai akciju daļai.

6. Padomes un valdes locekļiem, kuri nav akcionāri, akcionāru pilnsapulcē ir padomdevēja tiesības.

7. Padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļiem un likvidatoriem nav balsstiesību, kad izlemjami jautājumi par viņu saukšanu pie atbildības vai atcelšanu no amata vai par viņu parakstīto dokumentu apstiprināšanu.

8. Ja akcionāru pilnsapulce apspriež jautājumu par līguma slēgšanu starp akciju sabiedrību un tās akcionāru vai lemj par prasības vai sūdzības celšanu vai izbeigšanu starp viņu un akciju sabiedrību, šim akcionāram attiecīgajā jautājumā nav ne personisku, ne pilnvarotu, ne likumiskas pārstāvības balsstiesību.

9. Ja akcionāru pilnsapulcē jāizlemj jautājumi, kas paredzēti šā likuma 38. panta otrajā daļā, šo jautājumu lemšanā tiesības balsot ir arī to akciju īpašniekiem, kuriem nav balsstiesību.

60. pants. Akcionāru pilnsapulces norise

1. Akcionāru pilnsapulci atklāj valdes priekšsēdētājs (prezidents) vai viņa vietnieks (viceprezidents), vai arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notārs šā likuma 50. panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā.

2. Pēc akcionāru pilnsapulces atklājēja priekšlikuma pilnsapulce no sava vidus ievēlē balsu skaitīšanas komisiju. Akcionāri, kuri pārstāv vismaz divdesmito daļu no pamatkapitāla, ir tiesīgi izvirzīt savu balsu skaitīšanas komisijas sastāvu.

3. Pēc akcionāru pilnsapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri ievēlē no akcionāru vidus pilnsapulces vadītāju.

4. Pēc akcionāru pilnsapulces vadītāja priekšlikuma pilnsapulce no akcionāru vidus ievēlē pilnsapulces sekretāru (protokolistu).

5. Akcionāru pilnsapulce ievēlē arī divus balsstiesīgus akcionārus, kuri apliecinās pilnsapulces protokola pareizību.

6. Akcionāru pilnsapulcē balsošana parasti notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz desmito daļu no apmaksātā pamatkapitāla.

7. Valdei pēc akcionāru pieprasījuma pilnsapulces laikā jāsniedz ziņas par akciju sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja tās izpaušana varētu radīt zaudējumus akciju sabiedrībai un tās līgumpartneriem.

61. pants. Akcionāru pilnsapulces lēmumu pieņemšana

1. Akcionāru pilnsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu.

2. Lēmumi par akciju sabiedrības darbības mērķu grozīšanu, apvienošanos ar citām sabiedrībām un sabiedrības likvidēšanu ir spēkā, ja par tiem nobalso akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām no apmaksātā pamatkapitāla.

3. Lai izlemtu šā likuma 28., 29., 34. un 43. pantā paredzētos jautājumus, kā arī jautājumus par statūtu grozīšanu un akciju sabiedrības likvidēšanu, nepieciešams pilnsapulces kvorums, kas kopā pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām no apmaksātā pamatkapitāla.

4. Ja akciju sabiedrībā ir vairāki akciju veidi vai vairākas akciju kategorijas, lēmumi jautājumos, kas skar attiecīgo akcionāru intereses, tiek pieņemti, ja par tiem nobalso attiecīgā akciju veida vai akciju kategorijas akcionāri ar šajā pantā paredzēto balsu vairākumu.

62. pants. Akcionāru pilnsapulces protokols

1. Akcionāru pilnsapulces protokolā jānorāda:

1) akciju sabiedrības nosaukums;

2) akcionāru pilnsapulces datums, laiks un vieta;

3) akciju sabiedrības reģistrētā un apmaksātā pamatkapitāla lielums;

4) akcionāru pilnsapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielums un balsstiesīgo akcionāru balsu skaits, statūtos paredzētie balsstiesību ierobežojumi;

5) to akcionāru vai to pārstāvju vai pilnvarnieku vārds un uzvārds, kuri piedalās sapulcē;

6) citu to personu amats, vārds un uzvārds, kuras uzaicinātas vai kurām atļauts piedalīties sapulcē;

7) pilnsapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru — protokola pareizības apliecinātāju vārds un uzvārds;

8) pilnsapulces darba kārtība;

9) svarīgākie izteikumi un darbības pilnsapulces laikā iesniegtie priekšlikumi;

10) pieņemtie lēmumi, atzīmējot par katru lēmumu nodoto «par», «pret» un atturējušos balsu skaitu;

11) padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļa, likvidatora vai jebkura akcionāra protesti.

2. Protokolu paraksta akcionāru pilnsapulces vadītājs, sekretārs, kā arī divi pilnsapulces ievēlētie akcionāri, kuri apliecina protokola pareizību.

3. Akcionāru pilnsapulces protokols ir akcionāriem atklāts dokuments.

4. Katram akcionāram ir tiesības pieprasīt, lai valde viņam par samaksu izsniedz akcionāru pilnsapulces protokola norakstu vai izrakstu no tā.

63. pants. Akcionāru pilnsapulces lēmuma apstrīdēšana

1. Akcionāru pilnsapulces lēmumus šā panta otrajā daļā minētie akcionāri un institūcijas un šā panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā pārējie akcionāri var pārsūdzēt tiesā.

2. Iesniegt tiesā prasību par pilnsapulces lēmumu atcelšanu var:

1) akciju sabiedrības padome, valde un revīzijas komisija;

2) jebkurš akcionārs, kas piedalījies akcionāru pilnsapulcē, ja viņš balsojis pret apstrīdamajiem lēmumiem un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, izteicis iebildumus pret apstrīdamajiem lēmumiem un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas bez likumīga pamata nav pielaists akcionāru pilnsapulcē,

3. Pārējie akcionāri, kuri akcionāru pilnsapulcē nav piedalījušies, iesniegt tiesā prasību par pilnsapulces lēmuma atcelšanu var tikai tādā gadījumā, ja pilnsapulce sasaukta, pārkāpjot šā likuma 55. un 56. panta noteikumus.

4. Prasība par pilnsapulces lēmumu atcelšanu ceļama pret akciju sabiedrību.

5. Ja prasību ceļ valde, akciju sabiedrību tiesā pārstāv padome, bet, ja tādas nav, — akcionāru pilnsapulces ievēlētie pārstāvji; ja pilnsapulce savus pārstāvjus nav ievēlējusi — no akcionāru vidus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra iecelts pārstāvis, kas ir piedalījies pilnsapulcē, kuras lēmums tiek apstrīdēts, un kas ir balsojis par pieņemto lēmumu.

6. Ja prasību ceļ padome vai revīzijas komisija, akciju sabiedrību tiesā pārstāv valde.

64. pants. Akcionāru pilnsapulces lēmumu atcelšana

1. Tiesa var atcelt akcionāru pilnsapulces lēmumu šādos gadījumos:

1) ja tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem vai akciju sabiedrības statūtiem;

2) ja tas pieņemts, akcionāram izmantojot balsstiesības, lai panāktu sev vai trešajai personai nepamatotas priekšrocības;

3) ja tas ir pretrunā ar akciju sabiedrības interesēm.

2. Nolēmumu par akcionāru pilnsapulces lēmuma atcelšanu tiesa pēc tā spēkā stāšanās paziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

3. Par zaudējumiem, kas akciju sabiedrībai radušies pilnsapulču lēmumu nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunprātīgi.

65. pants. Akciju sabiedrības padome

1. Akcionāru pilnsapulce ievēlē akciju sabiedrības padomi, kas pārstāv akcionāru intereses pilnsapulču starplaikā un šajā likumā un akciju sabiedrības statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē valdes darbību.

2. Pirmo padomes sastāvu ievēlē akciju sabiedrības dibinātāji, un tas tiek fiksēts akciju sabiedrības dibināšanas līgumā.

3. Finansu un kredīta akciju sabiedrību padomes tiesības un pienākumus nosaka to statūti un likumi par šīm akciju sabiedrībām.

4. Akciju sabiedrības padomi var neveidot šā likuma 48. panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā.

66. pants. Akciju sabiedrības padomes sastāvs

1. Minimālais akciju sabiedrības padomes locekļu skaits ir trīs.

2. Maksimālais akciju sabiedrības padomes locekļu skaits ir divdesmit viens.

3. Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī padomes locekļu kandidātus, vienlaikus nosakot to skaitu.

4. Akciju sabiedrības padomē var ievēlēt gan akcionārus, gan arī citas personas.

5. Ievēlot akciju sabiedrības padomes locekļus, piemērojami šā likuma 76. pantā paredzētie noteikumi.

6. Par akciju sabiedrības padomes locekli nevar būt ne valdes, ne revīzijas komisijas loceklis, ne arī akciju sabiedrības zvērināts revidents.

7. Viena persona vienlaikus nevar būt par padomes locekli vairāk nekā sešās akciju sabiedrībās.

8. Akciju sabiedrības padomes locekli vai locekļa kandidātu ievēlē amatā ne ilgāk kā uz trim gadiem.

9. Katru gadu akcionāru pilnsapulce, ievērojot fiksēto akciju sabiedrības padomes locekļu skaitu, nosaka, cik padomes locekļiem jāatstāj amats. Pirmajos divos gados amatu atstāj izlozes kārtībā, vēlāk savas pilnvaras noliek tie padomes locekļi, kuri ievēlēti agrāk. Bijušos padomes locekļus no jauna var ievēlēt šajā amatā pēc gada pārtraukuma.

10. Akciju sabiedrības padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

11. Ja kāds padomes loceklis atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā akcionāru pilnsapulces noteiktajā kārtībā stājas padomes locekļa kandidāts, ja tāds ir ievēlēts.

12. Akciju sabiedrības padomes locekļus var jebkurā laikā atcelt no amata uz akcionāru pilnsapulces lēmuma pamata. Padomes locekļa atcelšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai akciju sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar tādu atcelšanu nodarītos zaudējumus, ja atcelšana bijusi nepamatota.

13. Par pārmaiņām akciju sabiedrības padomes locekļu sastāvā jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, un tās ir spēkā ar reģistrācijas brīdi.

14. Vismaz trešajai daļai no akciju sabiedrības padomes sastāva jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu.

15. Šā panta četrpadsmitās daļas prasības nav spēkā akciju sabiedrībās, kurās piedalās ārvalstu kapitāls, ja vismaz 30 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla ir ieguldīti brīvi konvertējamā valūtā.

67. pants. Akciju sabiedrības padomes vadība

1. Akciju sabiedrības padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vienu vai vairākus viņa vietniekus.

2. Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai padomes priekšsēdētāja ilgstošas prombūtnes gadījumā (slimība, komandējums, atvaļinājums) vai priekšsēdētāja uzdevumā.

68. pants. Akciju sabiedrības padomes uzdevumi

Akciju sabiedrības padomes uzdevumi ir:

1) pastāvīgi kontrolēt akciju sabiedrības valdes darbību un raudzīties, lai akciju sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, akciju sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem;

2) pārbaudīt valdes iesniegto izdevumu budžetu un līdz ar savu atsauksmi iesniegt to akcionāru pilnsapulcei apstiprināšanai;

3) pārbaudīt akciju sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas sadalīšanu. Ja akciju sabiedrības revīziju ir izdarījuši zvērināti revidenti, padomei nav jāizskata ieraksti grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumenti;

4) pārstāvēt akciju sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret sabiedrību;

5) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru pilnsapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai pilnsapulcē, un dot atzinumu par tiem.

69. pants. Akciju sabiedrības padomes tiesības

1. Akciju sabiedrības padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par akciju sabiedrības stāvokli.

2. Padome var pārbaudīt akciju sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus, preces, izejvielas, nepabeigtos ražojumus, gatavo produkciju un citu mantu.

3. Padome var šo pārbaudi uzticēt kādam no saviem locekļiem vai uzdot atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam lietpratējam.

70. pants. Akciju sabiedrības valdes darbības uzraudzība

1. Akciju sabiedrības padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

2. Akciju sabiedrība savos statūtos var noteikt, ka valdei svarīgu jautājumu izlemšanā vajadzīga padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāma:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmumu pirkšana, pārdošana vai to darbības apturēšana;

3) nekustamo īpašumu pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar parādiem;

4) filiāļu (nodaļu) un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

5) kapitālieguldījumu palielināšana virs akcionāru pilnsapulces noteiktajām summām;

6) aizņēmuma līguma noslēgšana virs akcionāru pilnsapulces noteiktajām summām;

7) kredītu izsniegšana, ja tie nav saistīti ar akciju sabiedrības kārtējo darbību;

8) jaunu nozaru un darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

9) kredītu piešķiršana sabiedrības darbiniekiem;

10) vispārīgo darbības principu noteikšana.

3. Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana.

4. Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru pilnsapulci.

5. Akcionāriem, kuri pārstāv ne mazāk par 10 procentiem no akciju sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, ir tiesības rakstveidā, norādot iemeslus, pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbu sabiedrības komercdarbības vadīšanā. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru pilnsapulcē.

6. Padome var uzdot valdei sasaukt akcionāru pilnsapulci, ja to prasa akciju sabiedrības intereses.

7. Padome iesniedz akcionāru pilnsapulcei ziņojumu, kurā novērtēta akciju sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

71. pants. Akciju sabiedrības padomes darbība

1. Akciju sabiedrības padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc vajadzības. Katram padomes loceklim, kā arī valdei ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku.

2. Ja padomes priekšsēdētājs padomes locekļa pieprasījumu divu nedēļu laikā neizpilda, sēdes sasaukšanas ierosinātājam ir tiesības, paskaidrojot lietas apstākļus, pašam sasaukt padomes sēdi.

3. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.

4. Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs. Šā padomes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā.

5. Padomes sēžu protokolus paraksta visi klātesošie padomes locekļi.

72. pants. Akciju sabiedrības padomes locekļu atalgojums

Akciju sabiedrības padomes locekļiem, kā arī padomes izveidoto komisiju locekļiem par viņiem uzlikto pienākumu pildīšanu akcionāru pilnsapulce nosaka atalgojumu, arī no sabiedrības peļņas.

73. pants. Akciju sabiedrības valde

1. Akciju sabiedrības darbību vada akciju sabiedrības valde.

2. Valde pārzina un vada visas akciju sabiedrības lietas. Tā atbild par visu sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

3. Valde pārstāv akciju sabiedrību.

4. Valde pārvalda akciju sabiedrības mantu un rīkojas ar tās kapitāliem atbilstoši likumu un statūtu noteikumiem un akcionāru pilnsapulču lēmumiem.

74. pants. Akciju sabiedrības valdes sastāvs

1. Akcionāru pilnsapulce ievēlē akciju sabiedrības valdi 3 līdz 12 locekļu sastāvā, no kuriem vismaz pusei jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem vai tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu.

2. Šā panta pirmās daļas prasības nav spēkā akciju sabiedrībās, kurās piedalās ārvalstu kapitāls, ja vismaz 30 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla ir ieguldīti brīvi konvertējamā valūtā.

 3. Akcionāru pilnsapulce ievēlē vienu vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietā. Uz kandidātiem attiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz valdes locekļiem.

4. Par valdes locekļiem var ievēlēt gan akciju sabiedrības akcionārus, gan citas personas.

5. Ievēlētajiem valdes locekļiem mēneša laikā no ievēlēšanas dienas jāiegādājas statūtos noteiktais akciju sabiedrības akciju daudzums un šīs akcijas kā nodrošinājums jāiesniedz glabāšanai sabiedrības valdē. Šīs akcijas pilnā to vērtības apjomā atpērkamas no valdes locekļiem pēc tam, kad viņi atstājuši amatu un atbrīvoti no atbildības. Ja valdes loceklis mēneša laikā neiesniedz valdei statūtos noteikto sabiedrības akciju daudzumu, jāuzskata, ka viņš izstājies no valdes. Statūtos jāparedz, ka šim nolūkam valdes rīcībā ir attiecīga akciju rezerve.

6. Valdes locekļiem, kuri pārstāv sabiedriskās institūcijas vai organizācijas, vai citas akciju sabiedrības akciju kapitālu, akcijas par personiskajiem līdzekļiem jāiegādājas tāpat kā visiem citiem valdes locekļiem. Šis noteikums neattiecas uz valsts un pašvaldību akciju sabiedrību valdes locekļiem.

7. Valdes loceklis vai locekļa kandidāts paliek amatā nepārvēlēts ne ilgāk par trim gadiem.

8. Valdes priekšsēdētāju (prezidentu) un viņa vietnieku (viceprezidentu), ja akciju sabiedrības statūti nenoteic citādi, ievēlē valdes locekļi no sava vidus.

9. Par visām pārmaiņām valdes sastāvā, kā arī par pārmaiņām valdes locekļu un direktoru rīkotāju paraksta tiesībās jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, un tie ir spēkā ar šo pārmaiņu reģistrācijas brīdi.

10. Valdes locekļi saņem atalgojumu akcionāru pilnsapulces noteiktā kārtībā.

75. pants. Akciju sabiedrības direktori rīkotāji

1. Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka sabiedrības operatīvai vadīšanai akcionāru pilnsapulce var ievēlēt pati vai piešķirt valdei tiesības ievēlēt no sava vai citu personu vidus vienu vai vairākus direktorus rīkotājus. Akciju sabiedrība var savos statūtos paredzēt, ka direktora rīkotāja amats tiek nosaukts par direktora, pārvaldnieka amatu vai kā citādi.

2. Ja direktoru rīkotāju ievēlē akcionāru pilnsapulce, tā nosaka viņa tiesības un pienākumus, atalgojumu un atbildību, attiecības ar akciju sabiedrības valdi un citus noteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut darba līgumā ar direktoru rīkotāju. Akcionāru pilnsapulces uzdevumā darba līgumu ar direktoru rīkotāju slēdz akciju sabiedrības padomes priekšsēdētājs.

3. Ja direktoru rīkotāju ievēlē akciju sabiedrības valde, tā nosaka viņa tiesības un pienākumus, atalgojumu un citus noteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut darba līgumā ar direktoru rīkotāju. Darba līgumu ar direktoru rīkotāju slēdz valdes priekšsēdētājs (prezidents).

4. Ja direktoru rīkotāju ievēlē valde, tā atbild par direktora rīkotāja rīcību.

5. Akciju sabiedrības statūtos var arī paredzēt, ka sabiedrības operatīvo vadību veic valdes priekšsēdētājs (prezidents).

76. pants. Ierobežojumi akciju sabiedrības valdes locekļiem

1. Akcionāru pilnsapulce var noteikt, ka akciju sabiedrības valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks citā uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā vai uzņēmuma īpašnieks, vai uzņēmējsabiedrības īpašnieks. Pilnsapulce var aizliegt valdes locekļiem būt par darbiniekiem valsts vai pašvaldības pārvaldes institūcijās, organizācijās un iestādēs.

2. Valdes locekļiem mēneša laikā no ievēlēšanas dienas jāpaziņo akciju sabiedrības padomei, bet, ja padome netiek veidota, akcionāru pilnsapulces ieceltajam akcionāram, ar kādiem uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām viņiem ir darba attiecības, kādi uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības pieder viņiem, kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas, kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir valdes vai padomes locekļi. Šīs pašas ziņas valdes locekļiem jāsniedz par viņu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

3. Ja valdes loceklis šā panta otrās daļas noteikumus neievēro, akciju sabiedrība var pieprasīt no viņa sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa.

4. Finansu un kredīta akciju sabiedrību valdes locekļu pienākumus amatu savienošanas jautājumos reglamentē likumi par šīm akciju sabiedrībām un šo sabiedrību statūti.

5. Ja akciju sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Par šīm interesēm valdes loceklim jāpaziņo pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šos noteikumus, attiecīgi atbild par akciju sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

6. Par radiniekiem līdz trešajai pakāpei šā likuma izpratnē uzskatāmi bērni (arī adoptētie) un viņu bērni, brāļi un māsas (arī pusbrāļi un pusmāsas) un viņu bērni (arī adoptētie), vecāki (arī adoptētāji), vecāku vecāki, viņu brāļi un māsas, kā arī pēdējo bērni un mazbērni.

7. Par svaiņiem līdz otrajai pakāpei šā likuma izpratnē uzskatāmi sievas un vīra brāļi un māsas (arī pusbrāļi un pusmāsas) un viņu bērni (arī apdotētie), sievas un vīra vecāki (arī adoptētāji).

8. Akciju sabiedrības direktoram rīkotājam rakstveidā jāpaziņo valdei, cik sabiedrības akciju pieder viņam, cik ģimenes locekļiem un tuvākajiem radiniekiem.

77. pants. Akciju sabiedrības valdes tiesības un pienākumi

1. Akciju sabiedrības valde kārto izdevumus sabiedrības budžeta ietvaros; budžetu ik gadu apstiprina akcionāru pilnsapulce. Pilnsapulce lemj, par kādu summu valde īpašos gadījumos var pārsniegt budžeta ietvarus, turklāt valde atbild par šādu izdevumu pamatotību.

2. Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus, ja akciju sabiedrības statūti nenoteic citādi, paraksta ne mazāk kā divi valdes locekļi. Bankas dokumentus paraksta valdes pilnvarotas personas.

3. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no valdes locekļiem. Valdes sēžu protokolus paraksta visi klātesošie valdes locekļi.

4. Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss.

5. Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs. Šā valdes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma jāieraksta valdes sēdes protokolā.

6. Direktoram rīkotājam, ja viņš nav valdes loceklis, valdes sēdē ir padomdevēja balsstiesības.

7. Valdei attiecībā uz akciju sabiedrību jāievēro visi likumā vai akciju sabiedrības statūtos paredzētie, kā arī akcionāru pilnsapulcē pieņemtie noteikumi, sevišķi tie, kas ierobežo valdes rīcības tiesības.

8. Attiecībā uz trešajām personām šie valdes rīcības ierobežojumi nevar būt par pamatu tam, lai darījumi tiktu atzīti par spēkā neesošiem, ja šie ierobežojumi nav publicēti vai reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai ja trešajām personām tie nav bijuši zināmi. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad valdei ir bijušas tiesības slēgt tikai noteiktus darījumus vai rīkoties tikai noteiktos apstākļos, noteiktā laikā vai vietā vai kad noteiktiem darījumiem bijusi nepieciešama akciju sabiedrības padomes vai akcionāru pilnsapulces piekrišana.

9. Valdei reizi ceturksnī jāsniedz rakstveida ziņojums par savu darbību akciju sabiedrības padomei, bet gada beigās — akcionāru pilnsapulcei. Ziņojumā jāatspoguļo rezultāti un svarīgākās ieceres uzņēmējdarbībā un sabiedrības pārvaldē, sabiedrības rentabilitāte, preču un pakalpojumu realizācija, vērtspapīru kustība.

10. Valdes priekšsēdētājam (prezidentam) jāinformē padomes priekšsēdētājs par ikvienu nozīmīgu akciju sabiedrības darbības aspektu.

78. pants.Akciju sabiedrības valdes locekļu atstādināšana vai atcelšana no amata

1. Akcionāru pilnsapulce var jebkurā laikā atstādināt valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas vai atcelt no valdes locekļa amata.

2. Valdes loceklis var prasīt no akciju sabiedrības atlīdzību par zaudējumu, kas viņam nodarīts sakarā ar atstādināšanu vai atcelšanu, ja tā bijusi nepamatota.

3. Akciju sabiedrības padomei ir tiesības jebkurā laikā atstādināt jebkuru valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja viņš izdarījis rupjus pārkāpumus vai arī neatbilst ieņemamajam amatam vai izpildāmajam darbam. Tādā gadījumā padomei vienlaikus jāieceļ valdes locekļa vietas izpildītājs. Lēmumu par valdes locekļa atcelšanu no amata vai atjaunošanu amatā pieņem kārtējā vai ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Ja valdes locekli atjauno iepriekšējā amatā, viņam ir tiesības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā prasīt samaksu par darba piespiedu kavējumu.

4. Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas. Akciju sabiedrības statūtos jāparedz kārtība, kādā padome vai akcionāru pilnsapulce atbrīvo šādu valdes locekli no amata un no atbildības.

VII NODAĻA

AKCIJU SABIEDRĪBAS GADA PĀRSKATI UN PEĻŅAS SADALE '

79. pants. Akciju sabiedrības gada pārskats

1. Akciju sabiedrība organizē grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 14. oktobra likumu «Par grāmatvedību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44/45) un Latvijas Republikas 1992. gada 14. oktobra likumu «Par uzņēmumu gada pārskatiem» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44/45).

2. Akciju sabiedrības pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Ar Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauju akciju sabiedrībai var noteikt citu pārskata gada sākumu un beigas, ja to pieļauj akciju sabiedrības statūti.

3. Akciju sabiedrībai par katru pārskata gadu ir jāsastāda gada pārskats, kas kā vienots kopums sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, pielikuma un ziņojuma.

4. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par akciju sabiedrības līdzekļiem, saistībām, tās finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

5. Akciju sabiedrības ilgtermiņa ieguldījumu novērtēšana no jauna ir pieļaujama tikai tad, ja pārmaiņas šajos ieguldījumos ir konstatējusi akcionāru pilnsapulces izveidotā pastāvīgā mantas vērtēšanas komisija. Vērtēšanas komisijas akcepts nav nepieciešams, ja:

1) jānoraksta ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums;

2) mainās to vērtspapīru vērtība, kuri kotējas biržā vai kādā citā oficiāli atzītā vērtspapīru tirgū;

3) mainās ārzemju valūtā novērtēto ilgtermiņa ieguldījumu vērtība atkarībā no valūtas kursa.

80. pants. Akciju sabiedrības peļņas izlietošana

1. Pēc akciju sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulce lemj par sabiedrības tīrās peļņas izlietošanu. Akcionāru pilnsapulce nosaka summas, kas ieskaitāmas akciju sabiedrības kapitālos un rezervēs, atvēlamas sociālajai sfērai, labdarības vai citiem mērķiem, kā arī nosaka akcionāriem izmaksājamo dividenžu lielumu.

2. Dividendes aprēķināmas tikai par pilnībā samaksātajām akcijām.

3. Finansu un kredīta akciju sabiedrību peļņas sadalīšanas kārtību un rezerves, kā arī speciālos kapitālos izdarāmo atskaitījumu lielumu nosaka šo sabiedrību statūti un attiecīgie likumi.

81. pants.Akciju sabiedrības dividendes

1. Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet akciju sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm procentus nemaksā.

2. Akcionāru nevar piespiest kaut vai uz laiku atstāt dividendes sabiedrības rīcībā.

3. Akcionāru nevar piespiest saņemtās dividendes atdot atpakaļ sabiedrībai, izņemot gadījumu, kad viņš rīkojies ļaunprātīgi.

82. pants. Akciju sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa akcionāriem

1. Akciju sabiedrība var izmaksāt naudas līdzekļus akcionāriem tikai tad, kad tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls, vai arī tad, kad akciju sabiedrība tiek likvidēta un tās kapitālu sadala starp akcionāriem.

2. Citas izmaksas akcionāriem ir nelikumīgas. Par akciju sabiedrības līdzekļu nelikumīgu izmaksu uzskata arī gadījumus, kad akcionārs bez maksas izmanto sabiedrības īpašumu, kad akcionāram par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību nekā noteikts (ja tas nav paredzēts statūtos), vai arī kad sabiedrība pērk no akcionāra preci par paaugstinātu cenu.

3. Akciju sabiedrībai aizliegts izsniegt kredītus saviem darbiniekiem vai akcionāriem ar atvieglotiem noteikumiem.

83. pants. Akciju sabiedrības gada pārskata apstiprināšana un publicēšana

1. Akciju sabiedrības gada pārskata apstiprināšana akcionāru pilnsapulcē ir jāatliek, ja pilnsapulce tā nolemj ar vienkāršu balsu vairākumu vai ja to pieprasa akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par ceturto daļu no apmaksātā pamatkapitāla.

2. Akcionāru mazākuma pieprasījums jāievēro tikai tādā gadījumā, ja šis mazākums apstrīd atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību.

3. Ja gada pārskata apstiprināšana atlikta pēc akcionāru mazākuma pieprasījuma, nākamajā akcionāru pilnsapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta gada pārskata apstiprināšana, akcionāru mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tādā gadījumā, ja konstatēti kādi jauni apstākļi, kas vērsti pret gada pārskata apstiprināšanu.

4. Akciju sabiedrības valdei nekavējoties jāiesniedz katram sabiedrības akcionāram pēc viņa pieprasījuma bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina un revīzijas komisijas vai revidenta atzinuma noraksts, kas apliecināts šā likuma 7. panta sestajā daļā paredzētajā kārtībā, turklāt akcionārs pieprasījumu var iesniegt ne agrāk kā 14 dienas pirms akcionāru pilnsapulces sasaukšanas.

VIII NODAĻA

AKCIJU SABIEDRĪBAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBA UN REVĪZIJA

84. pants. Akciju sabiedrības kontroles un revīzijas institūcijas

1. Akciju sabiedrības darbību kontrolē revīzijas komisija vai revidents, zvērināti revidenti, pastāvīgās vai pagaidu komisijas, kas izveidotas atsevišķu jautājumu risināšanai, kā arī tam pilnvarotas valsts institūcijas.

2. Akciju sabiedrības gada pārskats pirms apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē jānodod vienam vai vairākiem zvērinātiem revidentiem pārbaudīšanai.

3. Kaut arī ir ievēlēti zvērināti revidenti, akcionāru pilnsapulce var no akcionāru vidus ievēlēt revīzijas komisiju vai revidentu.

4. Revīzijas komisijas locekļus vai revidentu ievēlē uz trim gadiem.

5. Akcionāriem, kuru akciju nominālvērtību kopsumma sasniedz trešo daļu no pilnsapulcē pārstāvētā akciju sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, ir tiesības ievēlēt trešo daļu revīzijas komisijas locekļu, turklāt šie akcionāri vairs nevar piedalīties pārējo revīzijas komisijas locekļu vēlēšanās.

6. Tām akciju sabiedrībām, kas atbrīvotas no zvērinātu revidentu revīzijas, revīzijas komisijas vai revidenta ievēlēšana ir obligāta.

7. Sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai padome var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai. Šādas komisijas darbojas to institūciju vadībā, kuras šīs komisijas izveidojušas,

85. pants. Akciju sabiedrības revīzijas komisijas sastāvs

1. Akciju sabiedrības revīzijas komisiju vai revidentu, ja tas paredzēts statūtos, ievēlē akcionāru pilnsapulce vismaz trīs cilvēku sastāvā.

2. Revīzijas komisijas locekļi nedrīkst vienlaikus būt akciju sabiedrības valdes un padomes locekļi, nedz ari ieņemt kādus citus amatus, kuros ieceļ akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības valde. Bijušos valdes vai padomes locekļus trīs gadu laikā pēc izstāšanās no valdes vai padomes nedrīkst ievēlēt revīzijas komisijā.

86. pants. Akciju sabiedrības revidentu uzdevumi

1. Revidenti pārbauda, vai akciju sabiedrības gada pārskats ir pareizi sastādīts, vai tas atbilst likumiem, sabiedrības statūtiem un reģistriem, kā arī konstatē, vai bilance skaidri un pareizi atspoguļo akciju sabiedrības stāvokli. Tas ierakstāms viņu ziņojuma noslēgumā.

2. Revidentiem visi savi pienākumi jāpilda apzinīgi un objektīvi, neizpaužot revidējamās akciju sabiedrības komerciālos un tehniskos noslēpumus.

3. Revidentiem ir tiesības pieprasīt no akciju sabiedrības valdes visas vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus. Valdei jāļauj revidentiem iepazīties ar grāmatvedības uzskaites reģistriem, ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, pārbaudīt sabiedrības kasi un vērtspapīrus, preces, izejvielas, gatavo produkciju un citu mantu.

87. pants. Akciju sabiedrības zvērinātu revidentu iecelšana

1. Zvērinātus revidentus ievēlē ik gadu kārtējā akcionāru pilnsapulce. Zvērināti revidenti pārbauda kārtējā gada darbību un darbojas līdz nākamajai kārtējai akcionāru pilnsapulcei.

2. Akciju sabiedrības valde, padome vai akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par desmito daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, var akcionāru pilnsapulcē vai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pilnsapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlētajiem zvērinātiem revidentiem. Akcionāru pilnsapulcē celtos iebildumus nekavējoties izšķir pati pilnsapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir akcionāru ārkārtas pilnsapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad iebildumi saņemti valdē. Ja pēc apstākļu noskaidrošanas akcionāru pilnsapulcē iebildumi netiek atsaukti, akcionāru mazākumam, ja tas pārstāv ne mazāk par desmito daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, ir tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu zvērinātu revidentu, kam piešķiramas tādas pašas tiesības kā ievēlētajiem zvērinātiem revidentiem. Attiecībā uz pieaicinātajiem revidentiem jāievēro arī šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumi.

3. Par zvērinātiem revidentiem var būt lietpratēji, kas ieguvuši zvērinātu revidentu tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 15. decembra likuma «Par zvērinātiem revidentiem» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1/2) noteikumiem.

4. Par zvērinātiem revidentiem var ievēlēt tikai tādas personas, kurām ar revidējamo akciju sabiedrību nav nekādu saimniecisku sakaru un kuras nestrādā šajā akciju sabiedrībā, bet, ja sabiedrība ietilpst koncernā, — ne mātes, ne meitas sabiedrībā.

88. pants. Akciju sabiedrības zvērinātu revidentu un revīzijas komisijas darbība

1. Tūlīt pēc akciju sabiedrības gada pārskata sastādīšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pirms kārtējās akcionāru pilnsapulces valde paziņo zvērinātiem revidentiem un revīzijas komisijai, ka sabiedrības gada pārskats ir sagatavots, reģistri noslēgti un dokumenti pieejami revidentu pārbaudei.

2. Zvērinātiem revidentiem un revīzijas komisijai ir tiesības apskatīt un revidēt visu akciju sabiedrības mantu un pārbaudīt visu sabiedrības darbību, ievērojot šā likuma 86. panta noteikumus. Revīzijas komisijai atzinuma sniegšanai jānodod arī kārtējā gada budžets.

3. Zvērinātiem revidentiem un revīzijas komisijas locekļiem ir tiesības jebkurā laikā veikt tūlītējus kontroles un pārbaudes pasākumus. Viņi uz savu atbildību var pieaicināt ekspertus vai lietpratējus. Par pieaicināmajām personām revīzijas komisijas locekļi ziņo akciju sabiedrības valdei un padomei, kā arī nosaka pieaicināto personu atalgojumu, iepriekš saskaņojot to ar valdi.

4. Revīzijas komisijas locekļi, kā arī zvērināti revidenti var pieprasīt informāciju no trešajām personām, kuras veikušas darījumus akciju sabiedrības vārdā. Lai pieprasītu informāciju no trešajām personām, vajadzīga Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra atļauja. Komercnoslēpums nevar būt par pamatu atteikumam sniegt informāciju, izņemot gadījumu, kad pret komercnoslēpuma izpaušanu iebilst Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

5. Zvērinātiem revidentiem jāziņo akciju sabiedrības padomei un akcionāru pilnsapulcei par valdes un tai pakļauto struktūrvienību darbā konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem.

6. Revīzijas komisijai septiņas dienas pirms akcionāru pilnsapulces jāiesniedz akciju sabiedrības valdei ziņojums par gada pārskata pārbaudes rezultātiem. Ziņojums līdz ar valdes atsauksmi un padomes paskaidrojumiem nolasāms akcionāru pilnsapulcē.

7. Par izdarīto revīziju zvērinātie revidenti saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 14. oktobra likuma «Par uzņēmumu gada pārskatiem» prasībām sastāda ziņojumu, kuru valde līdz ar savu atzinumu, padomes paskaidrojumiem un gada pārskatu iesniedz akcionāru pilnsapulcei.

8. Zvērināti revidenti, kā arī revīzijas komisijas locekļi veic savu darbību atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Viņi atbild akciju sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, ko izraisījušas viņu kļūdas. Zvērināti revidenti, kā arī revīzijas komisijas locekļi neatbild par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad viņi par šiem pārkāpumiem zinājuši, bet nav informējuši akciju sabiedrības padomi vai akcionāru pilnsapulci.

9. Revīzijas komisija savas sēdes protokolē. Arī komisijas locekļu izteiktās atsevišķās domas jāieraksta protokolā. Protokolus revīzijas komisija iesniedz akciju sabiedrības valdei.

IX NODAĻA

AKCIJU SABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA, LIKVIDĀCIJA

UN ATZĪŠANA PAR NEESOŠU

89. pants. Akciju sabiedrības darbības izbeigšanas vispārīgie noteikumi

l. Akciju sabiedrība izbeidz darbību vienlaikus ar tās likvidāciju šādos gadījumos:

1) akciju sabiedrības statūtos paredzētajos gadījumos;

2) ar akcionāru pilnsapulces lēmumu;

3) ja gada laikā pēc akciju sabiedrības reģistrācijas tā nav uzsākusi uzņēmējdarbību;

4) saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 3. decembra likumu «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2/3);

5) ar tiesas nolēmumu.

2. Šīs nodaļas noteikumi piemērojami arī tad, ja akciju sabiedrības darbības izbeigšana notiek citu iemeslu dēļ.

3. Likvidējot akciju sabiedrību bankrota gadījumā, šajā nodaļā neminētie jautājumi tiek risināti saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 3. decembra likumu «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu».

4. Finansu un kredīta akciju sabiedrību darbības izbeigšanas kārtību papildus nosaka likumi par šīm akciju sabiedrībām.

5. Ja akciju sabiedrības darbība izbeidzas reorganizācijas rezultātā, jārīkojas saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likuma «Par uzņēmējdarbību» un Latvijas Republikas 1991. gada 3. decembra likuma «Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 51) prasībām.

90. pants. Akciju sabiedrības likvidatori

1. Akciju sabiedrības likvidāciju īsteno valde, kas šādā gadījumā uzskatāma par sabiedrības likvidatoru, ja statūtos nav noteikts citādi. Akcionāru pilnsapulce var ievēlēt citus likvidatorus. Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu valdes locekļu un locekļu kandidātu pilnvaras izbeidzas.

2. Pēc akciju sabiedrības padomes vai to akcionāru motivēta pieprasījuma, kuri pārstāv ne mazāk par desmito daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var iecelt likvidatorus pēc saviem ieskatiem. Akcionāriem, kuri pieprasījuši likvidatoru iecelšanu, jāpierāda, ka viņi vismaz trīs mēnešus ir likvidējamās sabiedrības akcionāri.

3. Akcionāru pilnsapulce var ievēlētos likvidatorus jebkurā laikā atcelt. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu par likvidatoru iecelšanu likumā noteiktajā kārtībā var atcelt tiesa, ja tam par pamatu ir svarīgi iemesli.

91. pants. Akciju sabiedrības likvidācijas kārtība

1. Akciju sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidatori izsludina šā likuma 8. panta otrajā daļā minētajā laikrakstā. Sabiedrības kreditoriem (arī obligacionāriem), kuru atrašanās vieta sabiedrībai ir zināma, par likvidācijas uzsākšanu paziņo ar pavēsti. Kreditoru prasības un citas pretenzijas pret likvidējamo sabiedrību jāpiesaka trīs mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā. Pēc minētā termiņa izbeigšanās savas pretenzijas nepieteikušie kreditori nevar prasīt, lai tiktu grozīts pieņemtais akciju sabiedrības īpašuma sadalīšanas plāns. Parādi, kas fiksēti akciju sabiedrības reģistros, likvidatoriem, sastādot aprēķinu, jāņem vērā neatkarīgi no tā, vai kreditori pretenzijas ir pieteikuši vai ne.

2. Likvidatori pieteic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram lēmumu par akciju sabiedrības likvidāciju. Pieteikumam jāpievieno akcionāru pilnsapulces protokols. Tajā jānorāda likvidatoru vārds, uzvārds un dzīvesvieta.

3. Summas, kas pienākas kreditoriem, kuru pretenzijas apstrīdētas vai nav pieteiktas, bet ir konstatējamas akciju sabiedrības grāmatās, deponējamas attiecīgajā bankas iestādē par labu šiem kreditoriem.

4. Nevienam akcionāram nevar izmaksāt viņa akcijām atbilstošo akciju sabiedrības pamatkapitāla daļu, kamēr nav apmierinātas kreditoru prasības un citas pretenzijas. Kreditoru prasības var sākt apmierināt tikai tad, kad sabiedrība ir nomaksājusi visus nodokļus un izdarījusi obligātos sociālos maksājumus, kompensācijas maksājumus par apkārtējai videi nodarītajiem zaudējumiem, segusi ar zemes rekultivāciju un mežu atjaunošanu saistītos izdevumus, kapitalizējusi ikmēneša maksājumus sakarā ar sabiedrības vainas dēļ nodarīto kaitējumu akciju sabiedrības darbiniekiem vai citām personām.

5. Likvidatori pabeidz visas akciju sabiedrības kārtējās lietas, akcionāru pilnsapulces noteiktajā veidā un kārtībā pārdod sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem summas, kas pienākas sabiedrībai, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu starp akcionāriem, turklāt akcionāram — valsts (pašvaldības) uzņēmumam, iestādei vai organizācijai pienākošos to pamatkapitāla daļu, kas izmaksājama naudā, ieskaita attiecīgos valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas ārpusbudžeta fondos.

6. Akciju sabiedrības akcionāriem, kas vēl nav pilnībā samaksājuši par savām akcijām, jāizdara ieguldījumi pamatkapitālā, ciktāl tie nepieciešami akciju sabiedrības vārdā uzņemto saistību izpildīšanai.

7. Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas piemērojami akciju sabiedrības valdes darbībai, ja statūtos nav noteikts citādi.

8. Likvidācijas laikā akciju sabiedrībai paliek juridiskās personas tiesības, bet tās nosaukumam jāpievieno vārds «likvidējamā».

9. Likvidatoriem jāsniedz akcionāru pilnsapulcei tās noteiktajos termiņos, tomēr ne retāk kā reizi gadā pārskats par savu darbību, bet, kad likvidācija pabeigta, — arī pārskats par visu likvidācijas laiku.

10. Akcionāru pilnsapulce, kas pieņem lēmumu par akciju sabiedrības darbības izbeigšanu, var uzdot kādam no likvidatoriem vai kādai uzticības personai saņemt visas summas un citu mantu, kas pienākas sabiedrībai. Ienākošās summas un cita manta izlietojama saskaņā ar akcionāru pilnsapulces lēmumu. Pēc akciju sabiedrības darbības izbeigšanas tās uzticības persona iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pārskatu par saņemtajām summām un to izlietošanu.

11. Akciju sabiedrības arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidatori, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.

12. Akciju sabiedrības bijušajiem akcionāriem un kreditoriem ir tiesības iepazīties ar tās grāmatām un dokumentiem, kā arī saņemt attiecīgus norakstus, izrakstus un izziņas.

92. pants. Akciju sabiedrības likvidācijas īpašie gadījumi

1. Bankrota gadījumā akciju sabiedrības darbība uzskatāma par izbeigtu ar brīdi, kad stājas spēkā tiesas nolēmums par bankrota procedūras pabeigšanu.

2. Ja akcionāri pieņem nelikumīgus lēmumus vai apzināti pieļauj akciju sabiedrības valdes vai padomes nelikumīgu darbību, ieinteresētajām personām ir tiesības celt prasību tiesā, lai atzītu akciju sabiedrības darbību par izbeigtu un pašu sabiedrību par likvidējamu. Tiesa savu nolēmumu paziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, kurš ieceļ sabiedrības likvidatorus.

3. 5a panta otrajā daļā paredzētajai likvidācijai piemērojami šā likuma 91. panta noteikumi.

93. pants. Akciju sabiedrības likvidācijas pārtraukšana un tās darbības turpināšana

1. Ja akciju sabiedrības darbība izbeidzas statūtos paredzētajos gadījumos vai ar akcionāru pilnsapulces lēmumu, bet likvidatori nav vēl uzsākuši mantas sadalīšanu starp akcionāriem, pilnsapulce var pieņemt lēmumu par akciju sabiedrības darbības turpināšanu. Lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai pilnsapulcē piedalītos akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām no sabiedrības apmaksāta pamatkapitāla.

2. Akciju sabiedrības darbības turpināšanu jāpieteic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

94. pants. Akciju sabiedrības atzīšana par neesošu

1. Katram akcionāram, kā arī akciju sabiedrības padomei, valdei un revīzijas komisijai ir tiesības celt tiesā prasību atzīt akciju sabiedrību par neesošu šādos gadījumos:

1) ja akciju sabiedrības statūti ir pretrunā ar šā likuma prasībām;

2) ja tiesiskās attiecības, uz kurām pamatojas akciju sabiedrības dibināšana, ir apstrīdamas atbilstoši Latvijas Republikas likumu prasībām.

2. Prasību atzīt akciju sabiedrību par neesošu var celt divu gadu laikā pēc sabiedrības reģistrēšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

3. Prasībai atzīt akciju sabiedrību par neesošu piemērojami šā likuma 63. panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.

4. Akcionāru pilnsapulcei ir tiesības novērst trūkumus akciju sabiedrības statūtos, izdarot tajos grozījumus šajā likumā paredzētajā kārtībā.

5. Tiesa savu spēkā stājušos nolēmumu, ar kuru akciju sabiedrība atzīta par neesošu, paziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Šādā gadījumā sabiedrības likvidācijai piemērojami šā likuma 91. pantā paredzētie noteikumi.

6. Ja akciju sabiedrību atzīst par neesošu, juridiskie darījumi, kas tās vārdā noslēgti ar trešajām personām, paliek saistoši.

X NODAĻA

TIESISKĀS ATTIECĪBAS AKCIJU SABIEDRĪBĀ

95. pants. Akciju sabiedrības dibinātāju atbildība

1. Akciju sabiedrības dibinātāji no dibināšanas līguma noslēgšanas brīža līdz sabiedrības reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar visu savu mantu atbild par sabiedrības saistībām un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem. Pēc sabiedrības reģistrēšanas akcionāri ir atbildīgi tikai savu ieguldījumu ietvaros.

2. Katrs akciju sabiedrības dibinātājs Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrībai, atsevišķiem akcionāriem un sabiedrības kreditoriem, ja:

1) viņa apzinātas vai nolaidīgas rīcības dēļ akciju sabiedrības statūtos, dibināšanas līgumā un citos dokumentos, ko iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram vai citām valsts vai pašvaldības iestādēm, uzrādītas nepareizas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas;

2) viņš kā citādi rīkojies pretēji likuma vai akciju sabiedrības statūtu noteikumiem vai arī apzināti vai nolaidības dēļ nav cēlis iebildumus pret pārējo dibinātāju nelikumīgu rīcību;

3) viņš zinājis, ka akcijas pirmais īpašnieks ir faktiski maksātnespējīgs, tomēr pieļāvis, ka viņš iegūst akcijas, un ja tādējādi pirmais akciju īpašnieks nesamaksā sabiedrībai summas, kas tai pienākas par akcijām.

3. Ja šā panta pirmajā daļā minētajos nodarījumos ir vainīgi vairāki dibinātāji, viņi atbild par zaudējumiem solidāri.

4. Dibinātājs atbild akciju sabiedrībai, atsevišķiem akcionāriem un sabiedrības kreditoriem par pārkāpumiem, kas izdarīti, parakstoties uz akcijām, izdarot iemaksas un glabājot iemaksāto daļu.

5. Ja atbilstoši šā likuma 18. panta noteikumiem konstatēts, ka akciju sabiedrības dibināšanas izdevumi ir neattaisnojami lieli, šādu izdevumu pārsniegums pār dibināšanas līgumā paredzētajiem izdevumiem ir solidāri jāsedz dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem.

6. Akciju sabiedrības dibinātājs vai valdes loceklis, kas sakarā ar sabiedrības nodibināšanu vai tās pamatkapitāla palielināšanu ir ieguvis sev vai piešķīris trešajai personai atlīdzību vai sevišķas priekšrocības, kuras neatbilst sniegto pakalpojumu apmēriem, ja viņam bijis zināms vai sava amata dēļ vajadzēja zināt, ka tādēļ sabiedrībai varētu rasties zaudējumi, ir atbildīgs par šiem zaudējumiem. Valdes locekļi ir atbildīgi arī šā panta otrās daļas 2. punktā paredzētajos gadījumos.

7. Dibinātājiem pielīdzināmas personas, kuru uzdevumā un uz kuru rēķina dibinātāji sadalījuši akcijas vai kuru vietā parakstījuši akciju sabiedrības statūtus. Šīs personas ir solidāri atbildīgas, un tās nevar atsaukties uz to, ka nav zinājušas apstākļus, kurus dibinātāji, kas viņu uzdevumā darbojušies, zinājuši vai kurus viņiem vajadzēja zināt.

8. Dibinātāji tiek atbrīvoti no zaudējumu kompensēšanas, ja viņi nevarēja zināt faktus, kuru rezultātā akciju sabiedrībai radušies zaudējumi.

9. Līdz ar šā panta sestajā daļā minētajām personām un dibinātājiem solidāri atbildīgas sabiedrībai ir:

1) personas, kuras, saņemot dibināšanas izdevumos norādīto, bet pretēji noteikumiem izdevumu sarakstā neietverto atlīdzību, zinājušas vai kurām, pēc apstākļiem spriežot, vajadzēja zināt, ka dibināšanas izdevumus paredzēts slēpt, vai kuras zināja, ka šī slēpšana jau notikusi, vai kuras pašas šajā slēpšanā apzināti piedalījušās;

2) personas, kas apzināti piedalījušās darbībā, ar kuru dibinātāji sabiedrībai tīši nodarījuši zaudējumus, uzrādot liekus izdevumus.

10. Šā panta devītās daļas 2. punktā minētās personas ir solidāri mantiski atbildīgas arī sabiedrības akcionāriem un kreditoriem.

11. Dibinātājs, kurš tieši vai ar trešo personu starpniecību līdzdarbojies akciju, obligāciju vai citu vērtspapīru izdošanā vai kurš ir saistīts ar akciju sabiedrības ienākumu vai mantas sadalīšanu, ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ sniedzis nepareizas ziņas, piedalījies šādu ziņu sniegšanā, šīs nepareizās ziņas izplatījis vai, sniedzot ziņas par sabiedrības mantisko stāvokli, ir noklusējis svarīgus apstākļus.

96. pants. Akciju sabiedrības padomes locekļu, valdes locekļu un direktoru rīkotāju atbildība

1. Akciju sabiedrības padomes un valdes locekļiem jāpilda savi pienākumi saskaņā ar likumu prasībām un akciju sabiedrības statūtu noteikumiem.

2. Ja padomes un valdes locekļi vai direktori rīkotāji rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savu pilnvaru ietvarus vai neievēro likumu un statūtu noteikumus vai akcionāru pilnsapulču lēmumus un instrukcijas vai arī darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, par sabiedrībai, tās akcionāriem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem viņi ir solidāri atbildīgi pilnā apmērā ar visu savu īpašumu.

3. Akciju sabiedrības padomes un valdes locekļi, kas, pārbaudot sabiedrības dibināšanas darbību, nav rīkojušies godprātīgi, ir solidāri atbildīgi sabiedrībai, tās akcionāriem un kreditoriem par nodarītajiem zaudējumiem, ja šos zaudējumus nevar piedzīt tieši no dibinātājiem.

97. pants. Akciju sabiedrības akcionāru atbildība

Akcionāri atbild par akciju sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu akciju sabiedrības pamatkapitālā, kā arī ar citu savu mantu parakstīto akciju nesamaksātās daļas apjomā, bet neatbild ar pārējo savu mantu.

98. pants. Akciju sabiedrības revidentu atbildība

Revidenti, kuriem uzticēta akciju sabiedrības darbības uzraudzība vai revīzija, ir solidāri atbildīgi gan sabiedrībai, gan atsevišķiem akcionāriem un kreditoriem par zaudējumiem, kas radušies, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem uzliktos pienākumus.

99. pants. Akciju sabiedrības likvidatoru atbildība

Akciju sabiedrības likvidatori, kas apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem saskaņā ar likumu prasībām, statūtu noteikumiem vai akcionāru pilnsapulču lēmumiem uzliktos pienākumus, ir solidāri atbildīgi likvidējamajai sabiedrībai, atsevišķiem akcionāriem un kreditoriem par zaudējumiem, kurus viņi nodarījuši.

100. pants.Akciju sabiedrības prasību celšana

1. Akciju sabiedrība ceļ prasības pret dibinātājiem vai citām sabiedrības amatpersonām, ja tā nolemj akcionāru pilnsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu vai ja to pieprasa akcionāru mazākums, kas pārstāv ne mazāk par desmito daļu no apmaksātā pamatkapitāla.

2. Kamēr sabiedrība nav nodibināta, ikvienam, kas samaksājis daļu no dibināmās sabiedrības akciju vērtības, ir tiesības celt prasību pret dibinātājiem tādā kārtībā, kāda šajā pantā ir paredzēta akcionāru mazākuma prasību celšanai.

3. Lietas izskatīšanai akcionāru pilnsapulce ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa akcionāru mazākums, tiesa tā izraudzītās personas var iecelt par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā.

4. Pēc akcionāru mazākuma pieprasījuma prasība jāceļ trīs mēnešu laikā no akcionāru pilnsapulces dienas. Prasībai jāpievieno attiecīgi apliecināts pilnsapulces protokola noraksts. Akcionāru mazākumam lietas izskatīšanas laikā jāiesniedz tiesai pierādījumi, ka šiem akcionāriem pieder desmitā daļa no sabiedrības pamatkapitāla.

5. Ja atbildētājs norāda, ka viņam uz šā panta sestās daļas vai Latvijas Republikas Civillikuma pamata ir pretprasība pret akcionāru mazākumu vai pret dažiem akcionāriem no šā mazākuma vai arī ja tāda pretprasība varētu tikt celta, tiesa var pieprasīt no akcionāru mazākuma pretprasības nodrošinājumu, nosakot tā veidu un apmērus.

6. Akcionāru mazākumam, kas pieprasījis prasības celšanu, jāsedz tiesas izdevumi, ja prasību noraida.

7. Par zaudējumiem, kas atbildētājam rodas nepamatotas prasības dēļ, ir solidāri atbildīgi tie akcionāri, kuru rīcībā saskatāms ļauns nolūks vai rupja nolaidība.

8. No atbildības šā likuma 95., 96., 98. un 99. pantā minētās personas ir atbrīvotas, ja tās nav zinājušas, nedz viņām sava amata dēļ būtu vajadzējis zināt faktus, uz kuriem pamatojas zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.

9. Prasības noilguma termiņš ir trīs gadi. Prasības noilguma termiņš sākas:

1) prasījumiem pret akciju sabiedrības valdes un padomes locekļiem — ar dienu, kad radušās tiesības uz prasību;

2) prasījumiem sakarā ar akciju sabiedrības dibināšanu — ar dienu, kad sabiedrība reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

10. Mierizlīgums vai atteikšanās no prasībām, kuras akciju sabiedrībai ir tiesības celt sakarā ar tās nodibināšanu, nav pieļaujama, ja akcionāru pilnsapulcē pret to iebilst akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par piekto daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla,

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 18. maijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!