Ar Francijas sapratni un atbalstu Latvijas mērķiem

Vakar Rīgā uzturējās Francijas sadarbības un frankofonijas lietu ministrs Šarls Žoslēns

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 11. martā, tikās ar Francijas sadarbības un frankofonijas lietu ministru Šarlu Žoslēnu. Sarunā prezidente un Francijas ministrs pārrunāja abu valstu tālākās sadarbības iespējas, īpaši frankofonijas, tajā skaitā franču valodas mācību programmu, kultūras pasākumu un citu aktivitāšu izvēršanu.

Abas puses pauda gandarījumu par noslēgto Latvijas un Francijas starpvaldību līgumu par franču valodas mācību programmu 2002.–2004.gadam, uzsverot tā nozīmi ierēdņu darbā jaunajā Eiropā, iedzīvotāju savstarpējo kontaktu veicināšanā. V.Vīķe–Freiberga un Š.Žoslēns sarunā atzina, ka ir būtiski izvērst reģionālās sadarbības tīklu ar kultūras, izglītības un pašvaldību aktivitātēm veicinot dažāda līmeņa kontaktus. Prezidente pievērsa ministra uzmanību faktam, ka cieņai pret franču kultūru ir senas saknes Latvijā un to pierāda leģendārā “franču grupa”, kura cieta padomju okupācijas represijās.

Pārrunātas diskusijas par ES un NATO paplašināšanos, kā arī Latvijas izredzes. Š.Žoslēns pauda cerību, ka Latvija būs dalībniece 2004.gadā paredzētajās Eiropas parlamenta vēlēšanās, kā arī ar izpratni uztvēra Latvijas centienus šogad tikt uzaicinātai NATO. V.Vīķe-Freiberga augstu novērtēja Francijas prezidenta Žaka Širaka pagājušajā gadā notikušo oficiālo vizīti Latvijā un Francijas ieguldījumu, atbalstot Baltijas valstis ES un NATO integrācijā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie ārlietu ministra

Vakar, 11. martā, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Francijas sadarbības un frankofonijas lietu ministru Šarlu Žoslēnu, kurš Latvijā ieradies darba vizītē.

Tikšanās laikā ārlietu ministrs uzsvēra parakstītā līguma par franču valodas apmācības programmu 2002.–2004. gadā nozīmīgumu un atzīmēja, ka tas ir vēl viens solis tuvāk Eiropai un Francijai. I.Bērziņš pauda gandarījumu par izveidojušos lielisko abu valstu sadarbību un pateicās par Francijas atbalstu Latvijai virzībā uz ES un NATO.

Pārrunājot ES integrāciju, ārlietu ministrs vēlreiz atzīmēja, ka Latvija iestāšanās sarunās ES pievērš lielu uzmanību tieši to rezultātu kvalitatīvajam aspektam. Abas puses pauda viedokli, ka, neraugoties uz jau sasniegto progresu, gan ES, gan kandidātvalstīm vēl ir darāms nopietns darbs, lai ES integrācijas process tiktu veiksmīgi pabeigts, un izteica pārliecību, ka visiem pietiks politiskās gribas to paveikt.

Apspriežot NATO paplašināšanos, ārlietu ministrs informēja par Latvijas ieguldījumu drošības stiprināšanā, norādot, ka Latvija kā maza valsts var dot būtisku pienesumu šajā virzienā, gan piedaloties miera uzturēšanas operācijās, gan sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm stiprinot reģionālās aizsardzības spējas. Abas puses bija vienisprātis, ka Baltijas valstu iestāšanās NATO veicinās ne tikai šo valstu sadarbību ar Krieviju, bet arī dos ieguldījumu Rietumu un Krievijas sadarbības sekmēšanai.

Skarot konkrētos Latviju un Franciju sadarbības projektus, pārrunātas iespējas intensificēt Latvijas kultūras pasākumu īstenošanu Francijā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 11.martā, Rīgas pilī: Francijas vēstniece Latvijā Luīza Avona, Francijas sadarbības un frankofonijas lietu ministrs Šarls Žoslēns un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Vakar Ārlietu ministrijā: Francijas sadarbības un frankofonijas lietu ministrs Šarls Žoslēns un Latvijas īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, apmainoties ar Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības sadarbības līgumu par franču valodas apmācības programmu 2002.–2004.gadam

Preses konferencē

Vakar, 11. martā, Francijas vēstniecībā notika Francijas Republikas sadarbības un frankofonijas ministra Šarla Žoslēna preses konference.

Šarls Žoslēns, iesākot sarunu:

— Man kā ministram ir uzdots nodarboties ar sadarbības un frankofonijas jautājumiem. Sadarbība ir kultūras jomā, kā arī sadarbojamies, lai veicinātu ekonomisko attīstību. Šajā statusā man nākas daudz ceļot un apmeklēt daudzus pasaules reģionus. Līdz šim man nav nācies būt Latvijā, šī ir mana pirmā vizīte. Šajā reģionā es gan esmu bijis Pēterburgā, kur piedalījos turienes universitātes frankofonās koledžas atklāšanā, esmu bijis arī Polijā. Mana vizīte Latvijā ir jauka iespēja tikties ar vēstnieces kundzi, ar kuru mani saista ļoti draudzīgas attiecības, kā arī parakstīt ļoti nozīmīgo sadarbības līgumu starp Latviju un Franciju. Līgums paredz augstākā līmeņa ierēdņu un diplomātu franču valodas apmācību. Tas ir ļoti nozīmīgi, ņemot vērā sagaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Šodien man bija iespēja tikties ar īpašu uzdevumu ministru reformu lietās Krūmiņa kungu, ar kuru mēs parakstījām minēto līgumu, kā arī ar Valsts prezidenti, ārlietu ministru un īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām. Šajās tikšanās reizēs mēs runājām par daudziem Latvijai aktuāliem jautājumiem — iestāšanos Eiropas Savienībā, NATO, valodas problēmām, lauksaimniecību. Mēs runājām arī par kultūras sakariem, par iespēju Parīzē organizēt pasākumus, kas ļautu Francijas sabiedrībai labāk iepazīt Latviju un aizpildīt pastāvošo informācijas deficītu. Tas varētu veicināt ne tikai Francijas tūristu, bet arī uzņēmēju ierašanos Latvijā.

Pēc tam ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Ar kurām no kandidātvalstīm Francija vēl ir noslēgusi šādus sadarbības līgumus?

Š. Žoslēns: — Mums ir sadarbība ar visām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm jautājumos, kas ir saistīti ar ierēdņu un tulku apmācību. Bet tieši Baltijas reģionā mēs esam tikuši vistālāk. Latvijā un Igaunijā ir parakstīti šādi līgumi valdības līmenī. Ir sadarbība starp Franciju, Beļģiju un Luksemburgu, kuras mērķis ir veicināt ES kandidātvalstu diplomātu un augstākā līmeņa ierēdņu apmācību.

— Jūs šodien esat runājis arī par Francijas radio “Radio France” retranslācijas iespējām Latvijā tāpat, kā tas ir BBC gadījumā.

Š. Žoslēns: — Šis jautājums tika minēts, tiekoties ar prezidenti, kā arī ar ārlietu ministru. Taču tas tika tikai ieskicēts. Tas ir sava veida pārpratums, kas saistīts ar nesen Latvijā pieņemto likumu par audiovizuālo informāciju. Šis likums tika pieņemts pēc tam, kad savu darbu Latvijā jau bija sācis BBC. Tagad, runājot par jaunām raidstacijām, spēkā stājas šis likums. Likumā nav paredzēta retranslācijas iespēja. Taču Francija šim jautājumam pievērš lielu uzmanību, lai Latvijas cilvēki varētu klausīties Francijas radio pārraides tāpat, kā to dara cilvēki citur pasaulē.

— Vai pasākumi franču valodas apmācības jomā nav saistāmi ar zināmām Francijas bažām, ka Eiropas Savienībā virsroku varētu gūt angļu vai vācu valoda?

Š. Žoslēns: — No visām kandidātvalstīm nāk aicinājumi stiprināt franču valodas un kultūras klātbūtni. Jo tās apzinās to lomu, kāda ES ir Francijai un franču valodai. Franču valodas zināšanas ir papildu trumpis. Tā ir vēlme, kas sastopama ne tikai Eiropā, bet arī citviet pasaulē — Austrumāfrikā, Latīņamerikā. Cilvēki apzinās, ka vēl vienas lielas valodas prasme dod papildu iespējas un brīvību. Runa nav par angļu un franču valodas konfrontāciju, bet par to, lai pastāvētu un īstenotos valodu daudzveidība. Mēs ļoti labprāt atbildam uz šīm vēlmēm, apzinoties, cik nozīmīga ir valodu daudzveidība. Ja mēs nonāktu tikai pie vienas valodas lietošanas, tā būtu valodiskās ainavas noplicināšana. Es domāju, ka Latvija varētu būt Francijas sabiedrotā rūpēs par valodas daudzveidību, ņemot vērā to, cik ļoti Latvija rūpējas par savu valodu un kultūru.

— Kā jūs raksturotu savu vizīti Latvijā? Jūsu amats ir tuvāks kultūras vai ārlietu ministra amatam?

Š. Žoslēns: — Ar savu vizīti es vēlējos uzsvērt Francijas atbalstu Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību. Mēs esam optimisti, raugoties uz Latvijas ienākšanu nevis Eiropā, bet ES, jo Eiropā mēs visi jau tagad esam. Kas attiecas uz manu vietu valdībā, es darbojos diplomātiskajā jomā. Ja runājam par Kultūras ministriju, tad tās jautājums ir kultūra pašā Francijā. Manā kompetencē ir jautājumi par franču kultūras veicināšanu un izplatīšanu ārzemēs. Bet sadarbība izpaužas ne tikai kultūrā, bet arī ekonomikā. Es kā Francijas pārstāvis piedalos arī Pasaules bankas Attīstības komitejā. Tai ir liela nozīme, veidojot attiecības starp ziemeļiem un dienvidiem.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore