Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Atkusnis Norvēģijā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.05.2000., Nr. 167/168 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5971

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Balsojums par Eiropu Šveicē"

Vēl šajā numurā

10.05.2000., Nr. 167/168

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Atkusnis Norvēģijā"

Mazā nācija pret lielo ES — Norvēģijas stingrā nostāja pret pievienošanos ES ir kļuvusi par folkloru. Divas reizes — 1972. gadā un 1994. gadā — tauta referendumā noraidīja iestāšanos ES, nosodīja Briseli un pret Eiropu draudzīgos politiķus noveda gandrīz līdz izmisumam. Tagad pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina par pārmaiņām: 56% norvēģu ir par valsts līdzdalību ES un tikai 44% ir pret. Vēl nekad kopš fiasko 1994. gadā ES atbalstītāju skaits nav bijis tik liels. Tomēr pat tādi Eiropas entuziasti kā ārlietu ministrs Torbjorns Jaglands ir piesardzīgi attiecībā uz simpātijām pret ES. Taču viņš uzskata, ka tas ir apstiprinājums viņa iespaidam, ka noskaņojums ir mainījies.

Kopš sociāldemokrāti nomainīja valdībā ES naidīgās partijas, pozitīvu signālu Eiropas virzienā netrūkst. Ārlietu ministra pirmā oficiālā vizīte bija uz Briseli, bet ministru prezidents devās uz Berlīni, tādējādi laužot tradīcijas, ka pirmās vizītes vienmēr ir uz kādu no Skandināvijas valstīm.

Tomēr bailes, ka Norvēģija varētu tikt kaut kā ierobežota, joprojām eksistē. Īpaši lielas NATO valstī Norvēģijā ir bailes nonākt malā drošības politikas jomā. ES ātrā ārējās un drošības politikas attīstība apdraud Norvēģijas iespējas piedalīties līdzspriešanā.

Taču spriedze attiecībās ar ES mazinās arī tāpēc, ka Norvēģija līdz ar piedalīšanos Eiropas kopējā ekonomiskajā telpā jau ir diezgan lielā apjomā pārņēmusi ES tiesības. Kopš 1994. gada Norvēģijas likumdošanā ir iekļautas 3000 ES direktīvas.

"…"Mēs esam tik cieši iesaistīti Savienībā, ka patiesībā trūkst vienīgi balsstiesību." "Līdz šim mums ir bijusi faksu demokrātija: likumi pa faksu pienāk no Briseles, tad Oslo notiek formāla apspriede, taču beigās tiek izteikta piekrišana un pārmaiņas nenotiek." Tomēr pret trešo mēģinājumu doties ES virzienā tās atbalstītāji izturas piesardzīgi. Jaglands cer, ka gaidāmā ES paplašināšana un iespējamā Šveices iestāšanās varētu Norvēģijā pozitīvi ietekmēt sabiedrības domas.

"Sūddeutsche Zeitung"

Anne Rencša

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!